Par Latvijas iedzīvotāju attieksmi Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā

Sabiedrības attieksme pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) saglabājusies gandrīz nemainīga. Par to liecina vakar, 7. decembrī, Eiropas Integrācijas birojā (EIB) prezentētās sabiedriskās domas aptaujas rezultāti. Ja referendums notiktu šī gada novembrī, tad par Latvijas iestāšanos ES būtu balsojuši 45,3 procenti aptaujāto, bet pret Latvijas dalību ES būtu balsojuši 34,2 procenti. Šādas sabiedriskās domas aptaujas EIB organizē ik ceturksni, un, salīdzinot šajā gadā veikto aptauju datus, redzams, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret ES saglabājusies diezgan nemainīga: par izteikušies 39,7 — 45,3 procenti un pret 32,4 — 37,7 procenti aptaujāto. Šogad Latvijas iedzīvotāju attieksme ir ievērojami stabilāka salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kad ES atbalstītāju skaits svārstījās no 36,6 līdz pat 50,8 procentiem.

EIB direktors Edvards Kušners pauda viedokli, ka iedzīvotāju attieksmes stabilitāte pret Latvijas iestāšanos meklējama Latvijas iekšpolitiskajā situācijā. Dažādi ārējie apstākļi nav spējuši ievērojami ietekmēt iedzīvotāju attieksmi, un iekšpolitiskā stabilitāte ir izskaidrojums nelielajam eirooptimistu pārsvaram pār eiropesimistiem.

Lai prognozētu iedzīvotāju viedokļu izmaiņas nākotnē, aptaujas ietvaros tika jautāts, vai viedoklis par vai pret ES varētu mainīties laikā līdz referendumam par Latvijas iestāšanos ES. Rezultāti liecina, ka tikai 57% aptaujāto ir pārliecināti par sava viedokļa nemainību. Tas liecina, ka pašreizējais pozitīvās attieksmes nelielais pārsvars nevar būt par pamatu pārliecībai par pozitīvu iznākumu.

Kā nozīmīgs temats novembrī veiktajā aptaujā tika izvirzīts arī jautājums par iedzīvotāju zināšanām, kur saņemt informāciju par ES. Vairāk nekā puse (53,5%) aptaujas dalībnieku atzina, ka tie nezinātu, kurp griezties, lai iegūtu nepieciešamo informāciju, un tikai 32,2 procenti aptaujāto apgalvoja, ka zinātu, kur meklēt informāciju.

G. Misāne norādīja uz sakarību aptaujas rezultātu starpā — tieši negatīvi pret ES noskaņoto respondentu vidū daudz biežāk tika pausta neziņa par to, kur iegūt informāciju par ES.

Tāpat zīmīgi ir tas, ka nelatvieši daudz biežāk nekā latvieši norādījuši, ka viņi nezinātu, kur gūt informāciju, bet vēl lielākas atšķirības vērojamas pilsoņu un nepilsoņu starpā: no pilsoņu vidus 49,5 procenti nezinātu, kur iegūstama informācija par ES, bet nepilsoņu vidū nezinātāju ir ievērojami vairāk — 65,8 procenti.

Šie dati liecina, ka vēl ir ļoti aktīvi jāstrādā, lai palielinātu Latvijas iedzīvotāju, īpaši cittautiešu, informētību par ES un Latvijas integrāciju šajā organizācijā.

Artis Nīgals, "LV" Eiropas lietu redaktors