Rīgā 2006.gada 2.maijā (prot. Nr.25 59.§)
likuma 16.panta pirmās daļas 11. un 12.punktu
Zemkopības ministrs M.Roze
1.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 2.maija noteikumiem Nr.357
Priekšvārds
Atklāta projektu iesniegumu konkursa vadlīnijas (turpmāk tekstā – vadlīnijas) ir izstrādātas, lai palīdzētu Jums pieteikties uz Eiropas Savienības struktūrfonda – Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta finansējumu.
Latvijas valdība ir izstrādājusi Vienoto programmdokumentu (turpmāk arī – VPD), kurā noteikta stratēģija un prioritātes sociālekonomisko apstākļu uzlabošanai valstī 2004. – 2006.gada programmēšanas periodam un Vienotā programmdokumenta Programmas papildinājumu (turpmāk arī – PP), kas ir Eiropas Savienības struktūrfondu ieviešanas pamata dokuments Latvijā 2004. – 2006.gadam. Pirms pieteikšanās uz Eiropas Savienības struktūrfonda un valsts budžeta finansējumu (turpmāk tekstā – struktūrfonda finansējums) ieteicams iepazīties ar abiem minētajiem plānošanas dokumentiem.
Vadlīnijās ir:
1) sniegta informācija, kas palīdzēs Jums pieteikties Eiropas Savienības struktūrfonda finansējuma saņemšanai;
2) skaidrotas Vienotā programmdokumenta noteiktās prioritātes, pasākumi un aktivitātes, kuras paredzēts ievest Latvijā;
3) skaidrotas pamatprasības, kas jāievēro, piesakoties uz struktūrfonda finansējumu.
Saturs
1. Situācijas apraksts
2. Atbilstības nosacījumi
3. Pieteikšanās kārtība
4. Vērtēšana un atlase
5. Projekta ieviešanas nosacījumi
1. Situācijas apraksts
1.1. Eiropas Savienības struktūrfondu pamatprincipi
Viens no galvenajiem Eiropas Savienības reģionālās politikas īstenošanas instrumentiem ir struktūrfondi. Visa Latvijas teritorija ES struktūrfondu mērķu dalījumā tiek pielīdzināta Mērķa 1 reģionam, kur IKP uz vienu iedzīvotāju ir zemāks par 75 % no vidējā ES dalībvalstu līmeņa.
Mērķa 1 teritorijās darbojas šādi Eiropas Savienības struktūrfondi:
1. Eiropas Reģionālās attīstības fonds (turpmāk tekstā – ERAF).
ERAF mērķis ir sniegt atbalstu reģionālo atšķirību izlīdzināšanai, piedaloties atpalikušo reģionu attīstības veicināšanā un strukturālā izlīdzināšanā, kā arī to industriālo reģionu pārveidē, kuru stāvoklis pasliktinās;
2. Eiropas Sociālais fonds (turpmāk tekstā – ESF).
ESF mērķis ir izskaust diskrimināciju un nevienlīdzību darba tirgū, sniegt atbalstu cilvēkresursu attīstībai, sekmēt informācijas sabiedrības izveidi;
3. Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds (turpmāk tekstā – ELVGF).
ELVGF mērķis ir atbalstīt lauksaimniecības pārstrukturēšanu un veicināt lauku attīstību;
4. Zivsaimniecības vadības finansēšanas instruments (turpmāk tekstā – ZVFI).
ZVFI mērķis ir nodrošināt strukturālos pasākumus zvejniecības un akvakultūras jomās, kā arī zivsaimniecības produktu pārstrādes rūpniecībā un tirdzniecībā.
1.2.Vienotā programmdokumenta mērķi un prioritātes
Vienotais programmdokuments ir Eiropas Komisijas apstiprināts dokuments par Eiropas Savienības struktūrfondu izmantošanu, kas ietver informāciju par rīcības stratēģiju un mērķiem Eiropas Savienības struktūrfondu izmantošanā, nosaka prioritātes, no Eiropas Savienības struktūrfondiem finansējamos pasākumus, kā arī Eiropas Savienības struktūrfondu piešķirto finansējumu. Vienotajā programmdokumentā noteiktā rīcības stratēģija un prioritātes tiek īstenotas saskaņā ar Programmas papildinājumu.
Programmas papildinājums ir uzraudzības komitejas apstiprināts dokuments, kas ietver detalizētu informāciju par īstenojamiem pasākumiem, sasniedzamajiem mērķiem, struktūrfondu finansējuma saņēmējiem, finansēšanas nosacījumiem un projekta atlases kritērijiem.
Vienotais programmdokumentā ir izvirzīti trīs būtiskākie vidēja termiņa mērķi: konkurētspējas attīstība un nodarbinātības veicināšana, cilvēkresursu attīstība un infrastruktūras uzlabošana. Lai sasniegtu minētos mērķus, Vienotajā programmdokumentā ir noteiktas četras prioritātes:
1. Līdzsvarotas attīstības veicināšana (ERAF),
2. Uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšana (ERAF),
3. Cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana (ESF),
4. Lauku un zivsaimniecības attīstības veicināšana (ELVGF un ZVFI).
Lauku atbalsta dienests (turpmāk tekstā – LAD) ir otrā līmeņa starpniekinstitūcija, kas administrē pasākumus, kas tiek finansēti no ELVGF un ZVFI.
1.3. ZVFI līdzfinansēto pasākumu un aktivitāšu apraksts
ZVFI līdzfinansēto pasākumu un aktivitāšu mērķis ir atbalstīt zivsaimniecības nozares attīstību, ietverot gan zvejniecības, gan akvakultūras, gan zivju apstrādes jomas. ZVFI līdzfinansētie pasākumi ir vērsti galvenokārt uz zvejas flotes kapacitātes sabalansēšanu ar pieejamajiem zivju resursiem, kā arī uz flotes pārstrukturizāciju atbilstoši kuģošanas un darba drošības prasībām. ZVFI atbalstāmie pasākumi ir saskaņā ar zivsaimniecības nozares attīstības tendencēm un virzieniem.
ZVFI līdzfinansētie pasākumi un aktivitātes paredz līdzsvarot zvejas flotes kapacitāti ar pieejamajiem zivju resursiem, attīstīt augstas kvalitātes un augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu, attīstīt zivju apstrādes sektoru un celt tā konkurētspēju Eiropas Savienības un starptautiskajā tirgū, pilnveidot ostu infrastruktūru, īpaši uzlabojot zivju izkraušanas un uzglabāšanas apstākļus, attīstīt akvakultūras sektoru un uzlabot sociāli ekonomiskos apstākļus zivsaimniecības sektorā.
ZVFI līdzfinansētie pasākumi:
Zvejas intensitātes sabalansēšana (šim pasākumam tiek iedalīti 43,6 % no struktūrfonda paredzētā sabiedriskā finansējuma apjoma);
Flotes atjaunošana un zvejas kuģu modernizēšana (2,8 %);
Zvejas un akvakultūras produktu apstrādes un mārketinga uzlabošana, zvejas ostu aprīkojums un akvakultūra (43,1 %);
Piekrastes zvejas attīstība, sociāli ekonomiskie pasākumi, atbalsts zvejas aktivitāšu pagaidu pārtraukšanai un citas finansiālas kompensācijas, jaunu noieta tirgu apgūšanas veicināšana un atbalsts ražotāju organizācijām (10,5 %).
Lai nodrošinātu maksimāla papildināmības efekta sasniegšanu, pasākumu ieviešanas procesā ir plānota koordinācija arī ar pasākumiem, kas tiks finansēti no ERAF (ostu sabiedriski pieejamais aprīkojums, mārketinga un eksporta veicināšanas aktivitātes u.c.) un ESF (zvejnieku pārapmācība).
1.4. Aktivitātes “Akvakultūra ” pamatojums un apraksts1
Aktivitātes mērķa līmenī akvakultūra dos iespēju atjaunot tirgū visvairāk pieprasīto zivju krājumus, kā arī izmantot iekšējos ūdeņos pieejamos zivju krājumus. Akvakultūras attīstību sekmēs Latvijas nepiesārņotā daba un augošais pieprasījums pēc akvakultūras produktiem.
Aktivitāte paredz investēt audzēšanas un inkubācijas cehu, hidrotehnisko būvju rekonstrukcijā, kā arī videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanā un jaunu tehnoloģisko iekārtu iegādē.
Aktivitātes mērķa grupa ir akvakultūras uzņēmumi un lauku iedzīvotāji.
Izstrādājot struktūrfonda projekta iesniegumu, jāņem vērā šādi ES un nacionālie politikas dokumenti attiecīgajā jomā:
1. Vienotais programmdokuments;
2. Programmas papildinājums;
3. Eiropas Savienības normatīvie akti:
Padomes 1999.gada 21.jūnija Regula (EK) Nr.1260/199, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem;
Komisijas 2000.gada 8.novembra Regula (EK) Nr.1685/2000, kas nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr.1260/1999 attiecībā uz izdevumu piemērotību Struktūrfondu līdzfinansētās darbībās;
Komisijas 2004.gada 10.marta Regula (EK) Nr.448/2004, ar ko groza Regulu (EK) Nr.1685/2000, kas nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr.1260/1999 attiecībā uz izdevumu piemērotību Struktūrfondu līdzfinansētās darbībās, un atceļ Regulu (EK) Nr.1145/2003;
Padomes 1999.gada 21.jūnija Regula (EK) Nr.1263/1999 par Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumentu;
Padomes 1999.gada 17.decembra Regula (EK) Nr.2792/1999, kas nosaka sīki izstrādātus Kopienas noteikumus un kārtību attiecībā uz struktūrpalīdzību zivsaimniecības nozarē;
Padomes 2002.gada 20.decembra Regula (EK) Nr.2369/2002, ar kuru groza Regulu (EK) Nr.2792/1999, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus un kārtību attiecībā uz Kopienas struktūrpalīdzību zivsaimniecības nozarē;
Padomes 2002.gada 28.janvāra Regula (EK) Nr.179/2002, ar ko groza Regulu Nr.2792/1999, ar ko paredz sīki izstrādātus Kopienas noteikumus un kārtību attiecībā uz struktūrpalīdzību zivsaimniecības nozarē;
Padomes 2001.gada 28.jūnija Regula (EK) Nr.1451/2001, ar kuru groza Regulu Nr.2792/1999, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus un kārtību attiecībā uz Kopienas struktūrpalīdzību zivsaimniecības nozarē
Padomes 2004.gada 19.jūlija Regula (EK) Nr.1421/2004, ar kuru groza Regulu (EK) Nr.2792/1999, kas nosaka sīki izstrādātus Kopienas noteikumus un kārtību attiecībā uz struktūrpalīdzību zivsaimniecības nozarē;
Komisijas 2000.gada 30.maija Regula (EK) Nr.1159/2000 par informācijas un publicitātes pasākumiem, kas dalībvalstīm veicami sakarā ar palīdzību no struktūrfondiem;
4. Latvijas Republikas normatīvie akti.
1.5. Pieejamais finansējums
Aktivitātes ietvaros pieejamais sabiedriskais finansējums tiek piešķirts no ZVFI un nacionālā budžeta līdzekļiem saskaņā ar Vienotajā programmdokumentā paredzēto finansējuma apjomu atbilstoši ZVFI Vadības komitejas apstiprinātajam pieejamo finanšu līdzekļu sadalījumam.
Kopējā sabiedriskā finansējuma summa, kas pieejama pasākuma “Zvejas un akvakultūras produktu apstrādes un mārketinga, zvejas ostu aprīkojuma un akvakultūra” aktivitātes “Akvakultūra” ietvaros publicēta LAD mājas lapā www.lad.gov.lv un Finanšu ministrijas izveidotajā mājas lapā www.esfondi.lv.
Minimālā projekta summa: nav noteikta.
Maksimālā projekta summa: projektu attiecin
2.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 2.maija noteikumiem Nr.357