Par Latvijas kultūras plašo programmu Prāgā

Prāgas Nacionālajā muzejā 2.maijā atklāta izstāde “Latvijas ceļš no dziesmotās revolūcijas līdz Eiropas Savienībai (1987–2004)”. To atklāja Latvijas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš, vēstniece Iveta Šulca, Latvijas Tautas frontes (LTF) muzeja direktore Meldra Usenko un Prāgas Nacionālā muzeja direktors Mihals Lukešs.

Vienlaikus notika arī Latvijas vēstnieces I.Šulcas atvadu pieņemšana saistībā ar darba beigšanu Čehijā. Pasākuma ieskaņā ar pateicības vārdiem vēstniecei par ieguldījumu Čehijas un Latvijas attiecību stiprināšanā uzstājās diplomātiskā korpusa vecākais apustuliskais nuncijs Djego Kausero.

J.Strazdiņš savā uzrunā stāstīja par Latvijas tautas brīvības centieniem, velkot paralēles ar čehu tautas vēsturisko cīņu par neatkarību. Viņš uzsvēra: “Dzīvē cilvēki ātri visu aizmirst. Tāpēc liela nozīme ir šādām izstādēm un sajūtai, ka mūsu valstu likteņi ir bijuši ļoti līdzīgi, arī atgūstot savu vietu Eiropas saimē.”

Izstādes galvenās tēmas – tautas protesta akcijas, mītiņi, cilvēktiesību aizstāvju grupas “Helsinki 86” aktivitātes, 1991.gada janvāra barikādes, 1991.gada augusta pučs, 4.maija deklarācija, PSRS bruņoto spēku izvešana no Latvijas teritorijas, Latvijas iestāšanās ES. Izstāde veidota, izmantojot Tautas frontes muzeja arhīva, Latvijas Ārlietu ministrijas, Latvijas Saeimas, Latvijas Valsts prezidenta kancelejas arhīvu oriģinālu dokumentu kopijas. 

Pieņemšanu par godu izstādes atklāšanai kuplināja Latvijas Nacionālo bruņoto spēku štāba klarnešu kvartets, kura izpildījumā varēja klausīties čehu un latviešu komponistu skaņdarbus.

4.maijā starptautiskajā grāmatu gadatirgū Prāgā īpašu uzdevumu ministre sabiedrības integrācijas lietās Karina Pētersone un LTF muzeja direktore M.Usenko iepazīstināja ar grāmatu “A return to Europe” (“Atgriešanās Eiropā”), kura veltīta LTF darbībai.

Latvijas dzejas antoloģijas “15 x poezie lotišsko” (“15 x latviešu dzeja”) prezentācija notika 2.maijā izdevniecības “FRA” grāmatnīcā – literārajā kafejnīcā Prāgā.

Dzejas antoloģijā, kā jau vēsta nosaukums, pārstāvēti 15 Latvijas autori – Imants Ziedonis, Knuts Skujenieks, Uldis Bērziņš, Jānis Rokpelnis, Juris Kronbergs, Māra Zālīte, Amanda Aizpuriete, Ine­se Zandere, Liāna Langa, Edvīns Raups, Jānis Elsbergs, Sergejs Timofejevs, Semjons Haņins, Inga Gaile un Kārlis Vērdiņš. Viņu dzejoļus čehu valodā tulkojuši Libuše Belunkova, Petrs Borkovecs, Aleksandra Buhlere, Radegasts Paroleks un Pāvels Štolls.

Antoloģija jau izraisījusi pirmās atzinīgās atsauksmes literārajās aprindās un vairākkārt tiks prezentēta starptautiskā grāmatu gadatirgus “Svět Knihy” programmā. Latvijas dzejas pārstāvnie­cībai Čehijā šī grāmata ir uzskatāma par pavērsiena punktu – pirmoreiz čehu valodā iznāk vairāku atdzejotāju veidots krājums, kā arī tas pārtrauc vairāk nekā desmit gadus ilgušo “klusuma periodu”, kad Latvijas dzeja Čehijas lasītājam bija sasniedzama tikai fragmentāri – vecos izdevumos vai atsevišķu dzejoļu tulkojumos.

Dzejas antoloģijas prezentācijā piedalījās trīs latviešu dzejnieki – Liāna Langa, Inese Zandere un Uldis Bērziņš. Autori savu dzeju lasīja latviešu valodā, pēc tam izskanēja čehu tulkojums, tāpēc sanākušajiem bija iespēja ieklausīties gan nepazīstamās latviešu valodas skanējumā, gan arī atdzejā.

Prāgas Ebreju muzejā 3.maijā atklāja izstādi “Latvijas ebreju kopiena: vēsture, traģēdija, atjaunošana” un “Latvijas bērni zīmē vecās sinagogas”.

Atklājot izstādi, profesore Ina Druviete kā īpaši svarīgu demokrātiskas un integrētas sabiedrības veidošanā izcēla holokausta izglītību Latvijā, “lai mēs atcerētos to, kas bijis; zinātu un cienītu pagātni un spētu novērtēt šodienu”. Latvijas ebreju reliģiskās draudzes “Šamir” izpilddirektore Ilāna Lisagora pauda cerību, ka izstādes palīdzēs veidot sabiedrībā tolerantu attieksmi, papildinās zināšanas un veicinās interesi par ebreju vēsturi un kultūru, kurai ir nozīmīga vieta Latvijas multinacionālās kultūras vēsturē.

Ārlietu ministrijas un Latvijas Ebreju muzeja sagatavotā izstāde stāsta par ebreju kopienas vēsturi no 16.gs. līdz 20.gs. sākumam, par traģisko ebreju tautas likteni Otrajā pasaules karā un holokaustu, par ebreju glābējiem Latvijā un šodienas valsts politisko attieksmi, pētot un pieminot holokaustu. Bērnu zīmējumu izstādi “Latvijas bērni zīmē vecās sinagogas” sagatavoja ebreju reliģiskā draudze “Šamir” sadarbībā ar UNESCO. Tajā piedalījās vairāk nekā 40 Latvijas skolu. 2.maijā Ebreju muzejā Prāgā notika arī Latvijas Valsts vēstures arhīva darbinieces Ritas Bogdanovas lekcija par ebreju kopienas vēsturi Latvijā.

Izstādes atklāšanā muzicēja Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestra klarnešu kvartets, atskaņojot ebreju un latviešu komponistu skaņdarbus.

Maija sākumā Prāgā norisinās plaša Latvija kultūras programma. Šogad Latvija ir goda viešņa Prāgas starptautiskajā grāmatu gadatirgū “Svět Knihy”, kurā piedalās 18 Latvijas literāti, kā arī notiek 40 ar latviešu literatūru un kultūru saistīti pasākumi.

Latvijas Neatkarības deklarācijas pieņemšanas 16.gadadienā, 4.maijā, atklāts un plaši apmeklēts Latvijas literatūras stends Prāgas starptautiskajā grāmatu gadatirgū, kur šogad Latvija piedalās īpašā viesa statusā.

Latvijas vēstniece Iveta Šulca Latvijas dalību gadatirgū, kur piedalās 18 populārākie mūsdienu latviešu autori un notiek 44 Latvijas literatūras notikumi, nosauca par Latvijas literatūras pavasari Prāgā, uzsverot, ka Prāgā “šonedēļ līst Latvijas literatūras zelta lietus”. Čehijas kultūras ministrs Vitezslavs Jandāks, akcentējot ciešo saikni starp čehu un latviešu literatūru, norādīja, ka latviešu valoda ir trešā, kurā tika tulkota grāmata par pasaulslaveno krietno kareivi Šveiku, savukārt čehu lasītājs jau izsenis ir pazīstams ar latviešu tautas dainām un pasakām.

“Grāmata ir ne tikai saturs, bet arī mākslas darbs,” Latvijas grāmatu stenda atklāšanā teica Karina Pētersone, Latvijas īpašu uzdevumu ministre sabiedrības integrācijas lietās. Daudzie Latvijas stenda apmeklētāji noklausījās K.Pētersones teikto, ka šajā izstādē galvenā vieta ir autoram, kas palīdz čehu tautas dvēselei satikties ar latviešu tautas dvēseli. Atklāšanā savu dzeju lasīja ievērojamais latviešu dzejnieks Knuts Skujenieks un muzicēja populārā Latvijas folkroka mūziķu grupa “Iļģi”, kuriem Prāgā paredzētas vēl vairākas uzstāšanās.

Īpaša vieta Latvijas stendā ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektam “Čehu un latviešu literāro sakaru piecsimt gadi”, kurš tapis sadarbībā ar Kārļa universitātes lektoru tulku Pāvelu Štollu. Šis moderni tehniski veidotais projekts apmeklētājiem piedāvā plašu un mazzināmu informāciju par čehu un latviešu kultūrvēsturiskajiem sakariem piecu gadsimtu garumā. Izstādi atklās 9.maijā Nacionālajā bibliotekā Prāgā.

4.maijā Latvijas programmas ietvaros notika vēl astoņi literatūras notikumi. Karina Pētersone gadatirgus apmeklētājus iepazīstināja ar “Gaismas pils” projektu, Latvijas Tautas frontes muzeja jauno grāmatu “Atgriešanās Eiropā” angļu valodā, interesenti tikās ar mūsdienu latviešu autoriem, piemēram, Paulu Bankovski.

3.maijā Prāgas kafejnīcā “Nordica” notika sarīkojums “Made in Latvia” – Latvijas literātu Noras Ikstenas, Laimas Muktupāvelas lasījumi un folkgrupas “Iļģi” koncerts, kā arī Sergeja Timofejeva dzejas lasījumi krievu valodā.

Latvijas kultūras programmu Prāgā maijā organizē Latvijas Literatūras centrs un Latvijas vēstniecība Čehijā.

Prāgas starptautiskajā gadatirgū, izdevniecības “Leda” stendā, 6.maijā notika jaunas Čehu–latviešu vārdnīcas prezentācija, kurā piedalījās Prāgas Kārļa universitātes un Latvijas vēstniecības pārstāvji.

Prāgas starptautiskajā grāmatu gadatirgū Latvija bija galvenās viešņas statusā. Latviešu literatūras tulkojumi un atdzejojumi čehu valodā izraisījuši pastiprinātu apmeklētāju interesi, tieši tāpēc vārdnīcas izdošana šobrīd ir īpaši aktuāla.

Iepazīstinot stenda apmeklētājus ar jauno vārdnīcu, vairākkārt tika uzsvērts, ka vārdnīcas klajānākšana ir svarīgs notikums, lai stiprinātu kultūras saikni starp čehu un latviešu tautām.

Ļoti augstu tika novērtēts Latvijas Ārlietu ministrijas ieguldījums vārdnīcas tapšanā. Stenda apmeklētājus patīkami pārsteidza fakts, ka vārdnīcas sastādītāja ir Latvijas Ārlietu ministrijas darbiniece Sandra Nikuļceva, vairākkārt izskanēja novēlējumi turpināt darbu un izveidot arī tikpat apjomīgu un saturiski bagātu Latviešu–čehu vārdnīcu.

Prāgas starptautiskajā grāmatu gadatirgū “Svĕt Knihy” piedalījās 18 Latvijas literātu, notika 40 ar latviešu literatūru un kultūru saistīti pasākumi.

Maijā Prāgā norisinās plaša Latvija kultūras programma, kuru sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Čehijā organizē Latvijas Literatūras centrs, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Tautas frontes muzejs, Latvijas ebreju muzejs un Latvijas ebreju reliģiskā draudze      “    Šamir”.