Par Eiropas konstitūcijas nākotni

Eiropas Parlamentā 8.maijā un 9.maijā, Eiropas dienā, notiek pirmā plašā nacionālo un Eiropas parlamentāriešu diskusija par Eiropas konstitūcijas nākotni. Eiropas konstitūcija joprojām ir iesaldēta, un vēl gadu turpinās pārdomu un diskusiju periods – tādu lēmumu 15. un 16.jūnijā plānotajā galotņu tikšanās reizē Austrijā visdrīzāk pieņems 25 Eiropas Savienības valstu vadītāji.

Eiropas Parlamenta Konstitucionālo lietu komitejas deputāts no Latvijas Rihards Pīks uzskata, ka “arī Latvijā nedrīkst apsīkt publiskās debates par Eiropas nākotni un konstitūciju, jo Latvijas iedzīvotāji, kā rāda jaunākie “Eurostat” dati, ir visskeptiskākie eiropieši”. R.Pīks uzskata, ka “formālas sarunas par konstitūcijas “atmodināšanu” visdrīzāk varētu tikt sāktas pēc prezidenta vēlēšanām Francijā 2007.gada vasarā. Jautājums par Eiropas konstitūciju jāatrisina līdz 2009. gadam, kad notiks nākamās Eiropas parlamenta vēlēšanas”.

Par Eiropas konstitūcijas nākotni nav vienprātības. Eiropas Parlaments savā topošajā rezolūcijā, kuru plānots pieņemt plenārsesijā Strasbūrā no 15. līdz 18.maijam, deklarēts, ka pašreizējais “pārdomu periods” jāpagarina vēl par vismaz vienu gadu. Konkrēts lēmums, ko darīt, jāpieņem Vācijas prezidentūras laikā 2007.gada otrajā pusē. Eiropas Parlaments aicinās tās ES dalībvalstis, kas vēl nav pabeigušas ratifikācijas procedūru, izstrādāt pamatotus rīcības plānus, kā veicināt debates par Eiropas nākotni.

Savukārt Eiropas Komisijas prezidents Manuels Barrozu uzskata, ka šobrīd prioritāte ir Eiropas Savienības tēls un iedzīvotāju attieksme pret Eiropu. Lai padarītu Eiropu iedzīvotājiem saprotamāku, drīzāk jāveic konkrēti pasākumi, piemēram, jāveido kopējā Eiropas enerģētikas un imigrācijas politika.

ES šobrīd prezidējošās valsts – Austrijas – ārlietu ministre Urzula Plasnika uzskata, ka konstitūcijas jautājums šobrīd nav veiksmīgi atrisināms visās 25 dalībvalstīs. Arī Dānijas premjers Anderss Fogs Rasmusens izteicies, ka šobrīd neatliek nekas cits, kā pagarināt “pārdomu periodu”.

Skeptiskākas par Eiropas konstitūcijas nākotni kļūst arī jaunās ES valstis. Polijas prezidents Lehs Kačiņskis publiski izteicies, ka konstitucionālais līgums ir miris un ES būtu jābūt suverēnu valstu apvienībai, nevis politiskai kopienai. Līdzīgu viedoklis pauž Čehijas prezidents Vāclavs Klauss, uzstājot, ka vara Eiropā jāatdod valstīm.

Deputāts Rihards Pīks uzskata, ka Polijas un Čehijas prezidentu izteikumus motivē vēlme patikt vēlētājiem. “Manuprāt, patiesa politiķa pienākums ir paredzēt gan iekšpolitisko, gan globālo attīstību un skaidrot to līdzpilsoņiem. Tas bieži vien ir grūti, taču tieši tāda ir patiesa politiķa misija.”

Kaut arī konstitūciju jau ratificējušas 17 no 25 Eiropas Savienības dalībvalstīm, tajā skaitā Latvija, Lietuva un 9.maijā to simboliski savā parlamentā plāno izdarīt arī kaimiņvalsts Igaunija, Eiropas konstitūcija (jeb Līgums par konstitūciju Eiropai) nevar stāties spēkā, pirms to nav apstiprinājuši visu 25 valstu pilsoņi vai parlamenti. Formāli tālāku konstitūcijas progresu šobrīd kavē negatīvie balsojumi Francijā un Nīderlandē pagājušā gada jūnijā.

Mārtiņš Zemītis, EP deputāta Riharda Pīka padomnieks