Par grozījumiem likumā par pašvaldību deputāta statusu

2000. gada 20. decembrī spēkā stāsies grozījumi likumā "Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputāta statusu", kurus Saeima galīgajā lasījumā pieņēma 2000. gada 23. novembrī. Likuma grozījumi paredz, ka pašvaldības deputātam, kas kļuvis par Ministru prezidentu, Ministru prezidenta biedru, ministru vai Saeimas deputātu, kamēr cits Saeimas loceklis nolicis deputāta mandātu uz noteiktu laiku, ir pienākums nolikt deputāta pilnvaras uz minēto amatu pienākumu pildīšanas laiku, bet viņam būs likumā garantēta iespēja atgriezties amatā pašvaldībā pēc valdības atkāpšanās vai viņa kā atsevišķa ministra demisionēšanas. Grozījumi paredz arī pašvaldības amatpersonu sociālo garantiju centralizētu noteikšanu.

Grozījumi likuma 3.1. pantā, kas stāsies spēkā 2001.gada 11. martā, kad notiks pašvaldību vēlēšanas, paredz, ka pašvaldības deputāta statuss būs atgūstams, tiklīdz amatpersona vairs neieņems amatu, kura dēļ tā bija pārtraukusi strādāt pašvaldībā. Ja domes deputāts savas pilnvaras uz laiku ir nolicis, viņa vietā pašvaldību vēlēšanu likumā noteiktajā kārtībā stājas nākamais deputāts. Ja bijušais pašvaldības deputāts kā Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs vai ministrs atkāpjas no sava amata vai ja atkāpjas viss Ministru kabinets, viņš savas pašvaldības deputāta pilnvaras var atjaunot attiecīgās pašvaldības domes vai padomes pilnvaru laikā. Likuma pantā minēts, ka nosacījums par iespēju atgriezties pašvaldības deputāta amatā ir spēkā neatkarīgi no tā, vai notikusi individuāla atkāpšanās no amata vai atkāpies viss Ministru kabinets sakarā ar Saeimas izteikto neuzticību.

Lai atgrieztos savā pašvaldībā, Saeimas loceklim vai Ministru prezidentam, vai Ministru prezidenta biedram, vai ministram nedēļas laikā no dienas, kad pilnvaras valsts likumdevēja vai izpildvaras struktūrā būs beigušās, būs jāiesniedz iesniegums attiecīgās pašvaldības priekšsēdētājam par deputāta pilnvaru atjaunošanu. Priekšsēdētājam par iesniegumu būs jāpaziņo savas pašvaldības vēlēšanu komisijai un jāinformē par to pašvaldības deputāti domes vai padomes sēdē. Ar šo brīdi izbeigsies tā pašvaldības deputāta pilnvaras, kas pildījis deputāta amata pienākumus pašvaldībā pēc iepriekšējā deputāta darba pienākumu uzņemšanās, piemēram, premjera amatā, un tiks atjaunotas deputāta pilnvaras tam domes vai padomes deputātam, kurš tās bija nolicis uz laiku, kamēr pildīja Saeimas locekļa vai Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra vai ministra pienākumus.

Pirms likuma pieņemšanas sabiedrībā izraisījās diskusija par likuma pieņemšanas iemesliem, kas varētu norādīt uz valsts amatpersonu vēlmi nodrošināt sev iespēju atgriezties pašvaldībā, valdībai vai atsevišķam ministram, kas bijis pašvaldības deputāts, atkāpjoties no amata. Arī "Latvijas Vēstnesis" lūdza pašvaldību vadītājus izteikt savu viedokli šajā jautājumā un atbildēt uz jautājumu, vai, viņuprāt, likumā paredzētā jaunā kārtība ir atbalstāma. Aptaujāto pašvaldību vadītāju viedokļi bija dažādi, bet lielākā daļa no vairāk nekā 10 aptaujātajiem pašvaldību vadītājiem atzina, ka tā ir papildu drošība tiem, kuri ieņems Ministru prezidenta vai kāda ministra amatu, bet valdība kritīs vai nāksies demisionēt atsevišķam ministram, līdz ar to paliekot bez darba un iespējas atgriezties iepriekšējā darbavietā pašvaldībā. Apkopoto viedokli varētu izteikt Dobeles pilsētas domes priekšsēdētāja Andra Elksnīša vārdiem: nav apskaužama to pašvaldības deputātu situācija, kas uz laiku kļuvuši par šīm valsts amatpersonām, bet nevar atgriezties pašvaldībā pēc šī amata zaudēšanas, tāpēc grozījumi ir atbalstāmi, lai arī aiz tiem varbūt slēpjas kādas politiskās intereses. Nevienā likumā līdz šim nav bijušas noteiktas domes algoto darbinieku sociālās garantijas. Tādējādi dažās pašvaldībās darbiniekiem bija noteiktas nesamērīgi augstas sociālās garantijas, bet citās pašvaldībās tādu nebija vispār. Likuma "Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputāta statusu" jaunā redakcija 15. pantā paredzējusi vairākus pašvaldību vadītājiem, viņu vietniekiem vai domes (padomes) algotajām amatpersonām labvēlīgus grozījumus, proti, tagad deputātam, kurš ir bijis ievēlēts algotā domes vai padomes amatā un beidzis pildīt šo amatu sakarā ar pašvaldību apvienošanos, ja viņam netiek piedāvāts līdzvērtīgs amats, no jaunizveidotās pašvaldības budžeta tiks izmaksāts pabalsts triju amatalgu apmērā. Šis noteikums būs spēkā tajās pašvaldībās, kas īstenos administratīvi teritoriālo reformu jau pēc vēlēšanām. Grozījumi paredz arī to, ka deputātam, kurš ievēlēts par domes vai padomes priekšsēdētāju vai par tādu priekšsēdētāja vietnieku, kurš ieņem algotu amatu, vai par domes vai padomes algotu amatpersonu, būs tiesības pašvaldības noteiktajā kārtībā saņemt amatalgu un piemaksas noteiktajā apmērā, atvaļinājuma pabalstu amatalgas apmērā, aizejot ikgadējā atvaļinājumā. Likumā būs noteikta iespēja saņemt pabalstu sakarā ar smagu nelaimes gadījumu, kā arī sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi vienas amatalgas apmērā. Tāpat pašvaldības iedzīvotāju uzticību baudošajiem būs tiesības saņemt pabalstu sakarā ar bērna piedzimšanu sešu amatalgu apmērā, kompensāciju, kas segs pusi no mācību maksas, ja viņš, nepārtraucot amata pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācīsies izglītības iestādē, lai iegūtu amata pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, kompensāciju ceļa izdevumu segšanai, ja pašvaldības amatpersona nedzīvos attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, un atvaļinājumu bez amatalgas saglabāšanas, ja to atļaus darba apstākļi.

Likuma grozījumi nosaka, ka pašvaldības deputāta nāves gadījumā viņa ģimenei būs iespējams saņemt vienreizēju pabalstu deputāta mēnešalgas apmērā, kā arī nosaka pašvaldības deputāta tiesības uz apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu četru nedēļu garumā.

Jau pirms likuma grozījumu pieņemšanas arī par šo grozījumu nepieciešamību izvērtās diskusija, un pēc likuma pieņemšanas Saeimā "Latvijas Vēstnesis" vaicāja pašvaldību vadītājiem, vai, viņuprāt, šādas normas bija nepieciešams ieviest. Tika izteikti dažādi viedokļi par centralizētu sociālo garantiju noteikšanas nepieciešamību, kas atbalstīja un arī noliedza grozījumus likumā. Atbalsts tika izteikts sociālo garantiju vienotai nepieciešamībai, jo dažās pašvaldībās garantijas jau eksistē, bet citās nepastāv vispār. Taču liela problēma šobrīd ir pašvaldību ierobežotās budžeta iespējas, turklāt pašvaldību vadītāji nav vienīgie, kuriem līdzīgas garantijas ir jānostiprina ar likumu, kas tādējādi nostāda viņus līdzvērtīgā situācijā ar valsts civildienesta ierēdņiem, bet reizē arī nevienlīdzīgā situācijā ar citu profesiju pārstāvjiem. Amatas novada domes priekšsēdētājs Pēteris Ontužāns likumprojekta grozījumus komentēja, ietverot vērtējumā "Latvijas Vēstnesim" vairākumā izteikto viedokli: "Grozījumi ir pozitīvi vērtējama ideja nākotnes vārdā, bet pagaidām situācija laukos un daudzas pašvaldības to nevarēs atļauties. Pagaidām vismaz mūsu pašvaldībā nav pietiekami daudz līdzekļu, lai papildus nodrošinātu šādus maksājumus, un, liela daļa pašvaldību dzīvo ar domu, ka šodien jāstrādā, lai ikdienu padarītu vieglāku un veidotu gaišāku nākotni."

Kristīne Valdniece, "LV" nozares redaktore