Saeimas Prezidija lēmums

Par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem

pēc Saeimas 2000.gada 17.februāra sēdes

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes pēc Saeimas 2000.gada 17.februāra sēdes.

1. Dokuments, reģ.nr.44

Deputātu J.Jurkāna, J.Urbanoviča, J.Sokolovska, J.Plinera, M.Lujāna, M.Mitrofanova jautājumi

LR iekšlietu ministram M.Segliņa kungam

Par nepilsoņu pasēm

Augsti godātais Segliņa kungs!

Pērn Ministru kabinets nolēma pagarināt termiņu nepilsoņu pasu izsniegšanai. Daļa no nepilsoņiem, kuri vēl nav saņēmuši jaunās pases, ir cilvēki, kas ir vāji informēti par saviem pienākumiem un tiesībām pasu apmaiņas procesā. Iepriekšējā gada beigās sabiedrībā tika plaši diskutēts jautājums par pasākumiem, kuri jāveic, lai uzlabotu situāciju. Lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kādus pasākumus veic Jūsu ministrija, lai informētu nepilsoņus par pienākumu apmainīt pases?

2. Vai policijas darbinieki piedalās to nepilsoņu skaita un personību noskaidrošanā, kas vēl nav saņēmuši pases?

3. Kā mainījusies nepilsoņu pasu apmaiņas dinamika 2000.gada janvārī salīdzinājumā ar 1999.gada decembri?

2. Dokuments, reģ. nr.46

Deputātu J.Jurkāna, J.Urbanoviča, J.Sokolovska, A.Golubova, M.Bekasova jautājumi

Ministru prezidentam Andrim Šķēles kungam

Par Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes privatizāciju

Augsti godātais Šķēles kungs!

Sakarā ar to, ka Jūsu vadītā valdība Ekonomiskās politikas memorandā solīja Starptautiskajam valūtas fondam privatizēt Daugavas hidroelektrostaciju kaskādi, lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kāpēc Jūs devāt šādu solījumu, pārkāpjot spēkā esošo Enerģētikas likumu?

2. Kādu labumu, pēc Jūsu domām, iegūtu Latvijas valsts un tās iedzīvotāji, ja tiktu privatizētas Daugavas hidroelektrostacijas, kas ik gadu dod apmēram 40 miljonus latu peļņas, kura savukārt dod iespēju saglabāt valstī relatīvi zemus elektroenerģijas realizācijas tarifus? (Atbildes nr.1586)

3. Dokuments, reģ.nr.47

Deputātu J.Jurkāna, J.Sokolovska, A.Golubova, B.Rastopirkina, M.Bekasova jautājumi

Latvijas Republikas tieslietu ministram V.Birkava kungam

Par apcietināto personu turēšanas termiņiem izmeklēšanas cietumā

No presē publicētās informācijas var secināt, ka Latvijā apcietināto personu skaits uz katriem 10 tūkstošiem iedzīvotāju ir ievērojami lielāks nekā, piemēram, Skandināvijas valstīs un ka daudzas apsūdzētās personas līdz nosūtīšanai uz soda izciešanas vietu pirmstiesas apcietinājumā pavada laika periodu, kas mērāms gados.

Šī situācija var radīt Latvijas Satversmē garantēto cilvēka pamattiesību pārkāpumus.

Lai novērtētu mūsu minētās problēmas patiesos apmērus, lūdzam Jūs sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Cik personu Latvijā atrodas tiesas sankcionētā apcietinājumā izmeklēšanas cietumā līdz nosūtīšanai uz soda izciešanas vietu?

2. Kāds ir šo apcietināto personu sadalījums pēc viņu procesuālā stāvokļa:

1) cik apsūdzēto personu atrodas pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu rīcībā, tai skaitā ar apcietinājuma termiņu:

a) līdz 6 mēnešiem,

b) līdz 1 gadam,

c) vairāk par 1 gadu;

2) cik tiesājamo personu atrodas tiesas rīcībā, tai skaitā ar apcietinājuma termiņu:

a) līdz 6 mēnešiem,

b) līdz 1 gadam,

c) vairāk par 1 gadu;

3) cik notiesāto personu izmeklēšanas cietumā:

a) gaida sprieduma stāšanos likumīgā spēkā,

b) gaida nosūtīšanu uz soda izciešanas vietu pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā?

3. Vai Tieslietu ministrija uzskata, ka ir veikts viss iespējamais, lai samazinātu apcietināto personu turēšanas termiņus izmeklēšanas cietumā; ja ne — tad kādi organizatoriski pasākumi tiek plānoti, lai situāciju uzlabotu?

4. Dokuments, reģ.nr.48

Deputātu J.Jurkāna, J.Sokolovska, A.Golubova, B.Rastopirkina, M.Bekasova jautājumi

Latvijas Republikas labklājības ministram R.Jurdža kungam

Par likuma "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" atbilstību Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Masu informācijas līdzekļos ir izskanējusi informācija par to, ka Pasaules banka iebilst pret valdības piedāvāto un Saeimas pieņemto likumu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"", ar kuru līdz 60 latiem tiek ierobežots strādājošo pensionāru saņemamās pensijas apmērs, un pieprasa šo ierobežojumu atcelt. Šajā sakarā lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Ar ko pamatoti šie Pasaules bankas iebildumi un vai tie bija valdībai zināmi pirms minēto grozījumu izskatīšanas Saeimā?

2. Kad valdība plāno ierosināt Saeimai šos grozījumus atcelt?

3. Kas vainojams valdības kļūdā, ja tāda tiek atzīta, kuras rezultātā materiāli un morāli ir cietuši daudzi tūkstoši pensionāru?

5. Dokuments, reģ.nr.49

Deputātu I.Burvja, L.Bojāra, G.Bojāra, P.Salkazanova, A.Barčas, A.Kalniņa, O.Zvejsalnieka, E.Baldzēna, V.Lauska, V.Lāzo jautājums

LR finansu ministram E.Krastiņa kungam

Par naudas līdzekļu izlietojumu referendumam par izmaiņām pensiju likumā

Pēdējā laikā tiek dažādi interpretēts naudas līdzekļu izlietojums referendumam par izmaiņām pensiju likumā.

Lūdzam dot izvērstā veidā pilnu šo līdzekļu izlietojumu.

6. Dokuments, reģ.nr.50

Deputātu A.Počas, V.Kezikas, J.Lāčplēša, H.Soldatjonokas, A.Rugātes, V.Lauska, L.Bojāra, P.Salkazanova, A.Seiksta, O.Zvejsalnieka, O.Tolmačova, M.Mitrofanova, A.Golubova, P.Maksimova steidzams jautājums

Latvijas Republikas īpašu uzdevumu ministram sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām R.Zīlem

Par projekta "Phare 2000" pieteikuma sagatavošanu

Godājamais R.Zīles kungs!

1. Vai ir precīzi noteikts, kura ministrija vai cita valsts vai pašvaldības institūcija atbild par projekta "Phare 2000" pieteikuma sagatavošanu, lai apgūtu ES pirmstrukturālos līdzekļus?

2. Vai ir precīza projektu sagatavošanas un tai sekojošās līdzekļu apgūšanas vadības shēma? Ja ir, tad kāpēc šī shēma nedarbojas? Kādi tam iemesli, cēloņi?

3. Ja ir slikta projektu kvalitāte, kā izskan masu informācijas līdzekļos, kas tiek darīts, lai to uzlabotu? Kas ir atbildīgs par projektu uzlabošanas organizāciju, lai rezultātā mēs nezaudētu naudu?

4. Kā tiek risināts jautājums par līdzfinansējuma nodrošināšanu (kādi finansēšanas avoti būs 2000. gadā un cik līdzekļu paredzēts iestrādāt valsts budžetā 2001. gadā)?

5. Kādu Jūs iesakāt turpmāko rīcības plānu, lai situāciju sakārtotu.

Jautājuma steidzamības motivācija:

1999. gada rudenī Ministru kabinets pieņēma lēmumu noteikt Latgali par vienu no mērķa reģioniem "Phare 2000" programmas sociālās un ekonomiskās kohēzijas komponentei. Dotā iespēja, aktivitātes reģionā, valsts ieinteresētība, līdzfinansējuma nodrošināšana ļautu jūtami uzlabot ekonomisko situāciju reģionā. Tomēr pēc vairākkārt presē un dažādās tikšanās reizēs izskanējušajiem apgalvojumiem, ka slikti sagatavoto projektu pieteikumu, neskaidras ieviešanas un programmēšanas shēmu, valsts līdzfinansējuma nenodrošināšanas dēļ attiecīgās programmas realizācija var tikt apdraudēta. Valda uzskats, ka, nenodrošinot augstākminēto, reģionu attīstība un it īpaši Latgales reģiona attīstība nav valsts prioritāte. Līdz ar to Eiropas Savienības atbalsts nevar tikt izmantots. (Dok. nr.1593)

Rīgā 2000. gada 14. februārī Saeimas priekšsēdētājs J.Straume