1991.gada 18.decembra sēdes stenogramma

Rīta sēdē

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /– atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos–
JāņaBritāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Labrīt! Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 108. Likumprojekts “Par nodarbinātību” otrajā lasījumā.

A.Endziņš: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Jums ir iesniegts likumprojekts otrajā lasījumā, dokumenta numurs– 474. Tas ir likums par nodarbinātību. Jūs vakar esat saņēmuši arī jaunu projektu, kuru iesniedza Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisija lēmuma veidā par bezdarbnieku sociālo aizsardzību. Acīmredzot šajā situācijā mums būs jāizvērtē, kā rīkoties,– vai strādāt pie likuma par nodarbinātību vai iekļaut atsevišķas tēzes, jo šis lēmums par bezdarbnieku sociālo aizsardzību nebūt neatrisina visas tās problēmas, kas ir saistītas ar iedzīvotāju nodarbinātību. Šis lēmuma projekts būtībā paredz tikai jautājuma risinājumu tādā plāksnē, lai mēs varētu pateikt, ka šodien mums ir bezdarbs, reģistrēt bezdarbniekus un noteikt viņiem arī kaut kādus pabalstus. Kas attiecas uz nodarbinātības dienestu, kas attiecas uz iespējamo bezdarbnieku pārprofilēšanu, lai viņi varētu apgūt citas specialitātes, to šis lēmuma projekts nereglamentē.

Kas attiecas uz likumprojektu par nodarbinātību, tas ir pārstrādāts, ņemot vērā tās piezīmes, kādas tika izteiktas pirmajā lasījumā, kā arī tos priekšlikumus, kuri tika saņemti no Strādnieku savienības, no Brīvo arodbiedrību savienības, no atsevišķām nozaru arodbiedrībām, un priekšlikumus, kurus izteica apspriešanas gaitā un pēc tam. Būtībā šis likums varētu ierosināt, manuprāt, diskusiju galvenokārt par to, kas ir bezdarbnieks, par bezdarbnieka statusu, kā arī sevišķi par 11.pantu– bezdarbnieka pabalstu. Ja jūs salīdzināsit šajā 11.pantā ietverto priekšlikumu, kurš ir izteikts lēmuma projektā par bezdarbnieku sociālo pabalstu, tad šeit ir diezgan būtiska atšķirība.

Diemžēl jāsaka tā, ka šis likumprojekts ir viens no pārāk ilgi nogulējušiem projektiem, jo, kā jūs zināt, kopš pirmā lasījuma drīzumā varbūt varēsim svinēt gada jubileju. Kā jūs atceraties, jau pirmajā lasījumā galvenās pretrunas bija saistītas ar finansiāliem apsvērumiem, vai mēs esam spējīgi, vai mūsu budžets var izturēt tās kompensācijas, kuras būtu jāmaksā valstij bezdarba gadījumā. Līdz ar to arī ievilcinājās secinājumu izteikšana gan no Ekonomikas komisijas, gan no Apvienotās budžeta komisijas.

Pēc tam bija alternatīvs projekts, ko iesniedza Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisija. Darba kārtībā šis projekts bija iekļauts ar priekšlikumu būtībā izdarīt labojumus Darba likumu kodeksā, tādējādi mēģinot atrisināt problēmu, kas skar bezdarbu. Bet tagad vairs nav šo izmaiņu Darba likumu kodeksā. Vakar, kad mēs apskatījām Darba likumu kodeksa projektu, tieši otrādi, tur bija priekšlikums izsvītrot 3.a nodaļu, izdarot izmaiņas un jaunā redakcijā nodot 35.pantu, lai tādējādi atrisinātu šo problēmu. Manuprāt, mums ir ļoti nopietni šis jautājums jārisina, jo līdz ar privatizāciju cilvēki tagad faktiski ir bezdarbnieki, bet mums nav šāda oficiāla statusa. Tāpēc es lūgtu deputātus izteikties par šo projektu. Šeit piedalās arī Blažēviča kungs, Rubeņa kungs, ir arodbiedrību pārstāvji. Mums būtu jālemj, kā tad rīkoties. Man ir priekšlikums tomēr strādāt pie likuma par nodarbinātību, jo tas atrisina šo problēmu daudz plašākā aspektā.

Kas attiecas uz lēmumu par bezdarbnieku sociālo aizsardzību, jāņem vērā, ka tas ir otrais lasījums. Mēs acīmredzot trešajā lasījumā to varētu izskatīt pēc Ziemassvētku brīvdienām. Varbūt varētu būt arī tāds alternatīvs risinājums, ka mēs pieņemtu šādu lēmumu par bezdarbniekiem, attiecīgi tikai sabalansējot attiecīgās izmaksas, kādas pienāktos bezdarbniekiem. Šāds lēmums būtu spēkā tikai īsu brīdi, līdz tiktu pieņemts galīgajā variantā likums par nodarbinātību. Tas man īsumā viss.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Silāra kungs!

A.Endziņš: Es domāju, ka ies Sociālās nodrošināšanas komisijas pārstāvji un…

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Simsona kungs!

P.Simsons: Man ir jautājums vai lūgums referentam, lai viņš pasaka, kāds ir dokumenta numurs, kā to šajā pakā atrast?

A.Endziņš: Dokumenta numurs ir 474, tas ir likums par nodarbinātību. 594. ir otrs dokuments.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krastiņa kungs!

I.Krastiņš: Cienījamie kolēģi! Īsi sakot, jāpiekrīt Endziņa kungam, ka, manuprāt, likums “Par nodarbinātību” ir nepiedodami ilgi nogulējis no pirmā līdz otrajam lasījumam mūsu plauktos un skapjos. Tāpat es gribētu viņam pilnīgi piekrist, ka šis lēmums, kuru izstrādājusi mūsu komisija, ir uzskatāms par pagaidu variantu, ka galīgi visus jautājumus, kas saistīti ar nodarbinātību, ar bezdarbniekiem, ar pabalsta izmaksu bezdarbniekiem, tomēr atrisinās likums par nodarbinātību. Vienlaikus es tomēr jūs gribētu lūgt pieņemt līdz mūsu Ziemassvētku brīvdienām lēmumu par bezdarbnieku sociālo aizsardzību šajā iesniegtajā variantā vai varbūt izmainītā variantā, ja jūs to uzskatīsit par nepieciešamu, jo cenu atbrīvošana un visas ekonomiskās izmaiņas, kas ar to saistītas, es domāju, tomēr liek mums šādu lēmumu pieņemt, negaidot janvāri vai vēl ilgāku laiku, kamēr beidzot tiktu pieņemts likums par nodarbinātību, jo baidos, ka jau visā drīzumā var ievērojamākā skaitā parādīties cilvēki, kurus varētu kvalificēt kā bezdarbniekus.

Domāju, ka beidzot ir jāsāk viņiem maksāt šo pabalstu. Tāpēc mūsu komisija uzskatīja par ārkārtīgi svarīgu līdz Ziemassvētku brīvdienām pieņemt lēmumu par bezdarbnieku aizsardzību. Šā lēmuma uzdevums faktiski būtu noteikt tikai dažas lietas. Pirmkārt, kas ir atzīstams par bezdarbnieku, otrkārt, kādos gadījumos viņam var izmaksāt pabalstu, treškārt, cik liels ir šis pabalsts. Nepārtraucot darbu pie likuma par nodarbinātību, pret kuru tā pašreizējā formā gan, jāsaka, mūsu komisijai ir diezgan nopietni iebildumi, es tomēr lūgtu jūs izskatīt 594.dokumentu un pieņemt līdz tam brīdim, kamēr mēs dosimies Ziemassvētku brīvdienās.

Priekšsēdētājs: Silāra kungs, lūdzu, jautājums tev ir.

I.Silārs: Visnotaļ atbalstot šāda lēmuma nepieciešamību, man tomēr ir daži jautājumi. Sākšu ar 1.punktu lēmumā, kur ir norādījums par 16 gadiem. Likumā par nodarbinātību ir runa tikai par darbspējīgu vecumu, nenorādot konkrētus gadus, šeit ir 16 gadi. Man gribas teikt, ka izpeļņas nav nevienam skolēnam. Ja skolēns sāks meklēt darbu un nevarēs atrast, vai nebūs tā, ka mums šim skolēnam būs jāmaksā pabalsts, ņemot vērā konkrēto saturu?

I.Krastiņš: Silāra kungs, šī piebilde tiešām ir attiecināma uz skolēniem, bet šodien vairs valsts neizvirza obligātu uzdevumu katram ar varu dot vidējo izglītību. Cilvēks var pārtraukt mācīties, ja es pareizi atceros Izglītības likumu, 15 gadu vecumā, un, ja vēlas, var iet strādāt. Tātad, pēc mūsu domām, visi šie jaunekļi un jaunavas, kuri negrib mācīties, bet grib strādāt, sākot no 16 gadu vecuma, būtu tātad atzīstami…

I.Silārs: Es, kolēģi, piekrītu, bet šeit tas nav atrunāts. Es lasu to, kas ir šeit uzrakstīts, proti, “kuri vecāki par 16 gadiem un kuriem no viņiem neatkarīgu iemeslu dēļ nav izpeļņas vai citu ienākumu”. Ņemsim kaut vai studentus! Studentu darbu mēs no 18 gadiem jau ieskaitām darba stāžā. Viņi saņem stipendiju. Ja tas, kurš nesaņem stipendiju tajā pašā dienas nodaļā, meklēs darbu un nevarēs atrast, viņam pienāksies bezdarbnieka pabalsts.

I.Krastiņš: Nē, Silāra kungs.

I.Silārs: Un tas būs vēl lielāks nekā stipendija. Es lasu tikai to, kas šeit ir rakstīts.

I.Krastiņš: Tādā gadījumā es palūgtu jūs izlasīt 10.punktu par pabalstu piešķiršanas noteikumiem. Acīmredzot jūsu minēto studentu varēs gan kvalificēt kā bezdarbnieku, un viņš varēs reģistrēties nodarbinātības iestādē un meklēt darbu, bet pabalstu viņš saskaņā ar 10.punktu nevarēs saņemt, jo viņš saņem cita veida pabalstu– stipendiju. Tas ir 10.punkta 1.apakšpunkts.

I.Silārs: Es šeit tādēļ atrunāju tos, kuri nesaņems stipendiju. Es tādēļ teicu, ka tie, kuri nesaņems stipendiju, varēs saņemt pabalstu, kurš dažā labā gadījumā varbūt ir lielāks par stipendiju.

I.Krastiņš: Jā, iespējams.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, mums ir jāvienojas drusku par procedūru, jo principā likumam tas ir otrais lasījums.

I.Silārs: Nē, mēs runājam par lēmumu, kam ir tikai viens lasījums.

Priekšsēdētājs: Jā, es saprotu, bet pēc loģikas it kā vajadzētu pieņemt likumu un pēc tam lēmumu.

I.Krastiņš: Nebūt ne.

I.Silārs: Nē.

I.Krastiņš: Es atvainojos, cienījamo priekšsēdētāj, šajā gadījumā lēmums ir alternatīvs pagaidu variants, kas darbosies zināmu laiku, kamēr mēs ar likumu noteiksim visus šos jautājumus. Tas pagaidu kārtībā mēģinās vismaz noregulēt dažus ar bezdarbu saistītus jautājumus. Tas ir uzskatāms par pagaidu lēmumu, lai nebūtu tā, ka mēs sākam jaunu gadu un ka vēl joprojām nekur nav pateikts, kas ir bezdarbnieks, ko un kā viņš saņems.

I.Silārs: Tālāk man ir jautājums par 3.punktu– ja zaudētas profesionālās iemaņas vai tālākā darbība iepriekšējā profesijā saistāma ar sociālo bīstamību. Paskaidrojiet, lūdzu, šo sociālo bīstamību!

I.Krastiņš: Sociālā bīstamība ir tas pats, kas ierakstīts pensiju likumā par izdienas pensijām, ja jūs atceraties. Tur tieši ir šis formulējums par sociālo bīstamību. Tas ir, sacīsim, deviņdesmitgadīgs lidotājs izmēģinātājs, kurš, pieņemsim, veselības stāvokļa dēļ var savu darbu vēl tālāk veikt, bet diez vai viņš varētu pārvadāt 200 pasažierus.

I.Silārs: 3.apakšpunkts paredz, ka pabalsta izmaksu aptur, ja pabalsta saņēmējs pabalsta saņemšanas laikā saslimst. Bet, ja viņu neievieto stacionārā un viņš ārstējas ambulatoriski, no kā viņš iztiks?

I.Krastiņš: No slimības pabalsta.

I.Silārs: Bet kas viņam izmaksās šo slimības pabalstu, ja viņš līdz tam ir saņēmis tikai bezdarbnieka pabalstu, bet ne algu? Viņam pārtrauks izmaksāt šo bezdarbnieka pabalstu.

I.Krastiņš: Atkarībā no šā pabalsta viņam ir aprēķināts slimības pabalsts. Tiesa, jums ir taisnība, vēl līdz galam nav reglamentēta šā slimības pabalsta aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtība. Otra iespēja būtu svītrot vārdu “saslimst” un atstāt tikai “valsts apgādību”.

I.Silārs: Pareizi. Pēdējais mans jautājums ir par to pašu 3.apakš­punktu. Pārtrauc izmaksāt tad, ja konstatēta iespējami nelikumīga pabalsta saņemšana. Piedodiet, šo nelikumību konstatēt var tikai tiesa.

I.Krastiņš: Jā. Tieši tāpēc ir šis punkts. Tur ir nevis “pārtrauc”, bet “aptur”. Aptur līdz brīdim, kamēr tiesa noskaidro, vai tā ir nelikumīga vai tikai nodarbinātības dienesta ierēdnim šķiet, ka tā ir nelikumīga.

I.Silārs: Es sapratu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Deputāt Berķi, lūdzu!

A.Berķis: Man ir divi jautājumi. Viens pie 10.punkta 1.apakš­punkta 594.dokumentā. Atlaist no darba sakarā ar streiku. Vai tas nenozīmē, ka varēs izrēķināties ar streikotāju šādā veidā?

I.Krastiņš: Berķa kungs, šī problēma diemžēl nekur nav atrisināta, kādā kārtībā. Es vismaz nezinu likumu, kas regulētu legālus un nelegālus streikus, kādā kārtībā drīkst atlaist par piedalīšanos nelegālos streikos, un tā tālāk un tā joprojām. Tāpēc mēs ļoti ceram, ka arī likumā par nodarbinātību agri vai vēlu līdzīgas sadaļas un līdzīgas normas parādīsies– ja ir likums par nodarbinātību, tad tur ir jābūt iekšā nodaļām par pieņemšanu darbā, par atlaišanu no darba un tā tālāk, un tā joprojām. Galu galā nodarbinātība ir nodarbinātība. Uzskatot šo par pagaidu lēmumu, iespējams, ka ir jārunā par streikošanu, bet tas ir jāprasa darba tiesību speciālistiem.

A.Berķis: Nākamais jautājums– par 14.punktu. Lēmumu par personas atzīšanu par bezdarbnieku pieņem vietējās valsts nodarbinātības dienesta iestādes vadītājs ne vēlāk kā divu nedēļu laikā kopš reģistrācijas dienas. Vai pabalstu izmaksās, sākot ar šo atzīšanas dienu vai ar reģistrācijas dienu?

I.Krastiņš: Ar atzīšanas dienu.

A.Berķis: Vai tas nenozīmē, ka šīs iestādes vadītājs vilks līdz pēdējam, lai nevajadzētu ar reģistrācijas dienu, lai novilcinātu šo lietu?

I.Krastiņš: Berķa kungs, baidos, ka tas nebūs iespējams. Ne visi, kuri ies un pieteiksies, sakot, ka ir bezdarbnieki, atbildīs bezdarbnieka statusam. Ja mēs tūlīt ar šo dienu viņam sāksim maksāt pabalstu, bet beigās izrādīsies, ka viņš nemaz nav bezdarbnieks, tad viņam būs…

A.Berķis: Ja iestādes vadītājs atzīst, ka ir bezdarbnieks, tad– sākt tomēr maksāt ar reģistrācijas dienu, jo citādi viņš divas nedēļas ir zaudējis, varbūt tas noticis šīs iestādes vadītāja vilcināšanās dēļ.

I.Krastiņš: Jā, tam varbūt varētu piekrist, tam var piekrist, ja viņš tiek atzīts.

Priekšsēdētājs: Endziņa kungs grib paskaidrot.

A.Endziņš: Es atvainojos! Par pirmo jautājumu, ko deputāts Berķis uzdeva attiecībā uz šo punktu, proti, par atlaišanu no darba sakarā ar streiku. Darba likumdošanā iespēja atbrīvot no darba sakarā ar streiku pašreiz nepastāv. Projekta 33.pantā šādas normas nav.

Otrkārt, Latvijas Republikā nav likuma par streikiem, bet ir PSRS likums. Vēl iepriekšējā sasaukuma Augstākajā padomē bija izveidota darba grupa, kura izstrādāja Latvijas Republikas likumprojektu, kas netika pieņemts. Būtībā tika ratificēts PSRS likums par streikiem. Šodien šis akts pie mums nedarbojas.

I.Krastiņš: Endziņa kungs, ja es jūs pareizi saprotu, tad jūs ierosināt svītrot šo, lai neradītu liekus pārpratumus.

A.Endziņš: Neapšaubāmi, mums nav tādas likumdošanas.

I.Krastiņš: Tam varētu piekrist.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Cienījamais referent! Vai jums neliekas, ka lēmumam nevajadzētu stāties spēkā visā Latvijas teritorijā vienlaikus? Vissmagākā situācija, manuprāt, ir tieši lauku rajonos un mazpilsētās, kur ir viens vai pāris uzņēmumu. Izejvielu trūkuma dēļ ir krahs visai mazpilsētai. Tāpat arī, brūkot kolhoziem. Es zinu pavisam droši, ka jaunatnes vidū bezdarba problēmas visaktuālākās ir mazpilsētās. Tur situācija ir katastrofāla. Tajā pašā laikā Rīgā situācija vēl nav tik sarežģīta. Ņemot vērā iedzīvotāju nacionālo sastāvu, bezdarbs tieši “sitīs” mazpilsētām un laukiem, kur pamatā dzīvo latvieši. Tā ka varbūt nevajadzētu steigties un varētu diferencēti pieiet. Ar 1.janvāri lēmums varētu stāties spēkā, teiksim, lauku rajonos, nevis republikas pakļautības pilsētās.

I.Krastiņš: Ābiķa kungs, es īsti nevaru piekrist šādai pieejai. Manuprāt, ja jau tas reiz stājas spēkā, tad stājas spēkā visā Latvijā. Tas patiesībā ir nodarbinātības dienesta darbošanās jautājums. Cik daudz bezdarbnieku būs Rīgā, cik būs lauku mazpilsētās? Kādā veidā nodarbinātības dienests varēs viņiem piedāvāt iespēju sameklēt citu darbu vai apmācības citas profesijas iegūšanai? Es neredzu īsti loģiku, kādēļ vajadzēs šeit…

Dz.Ābiķis: Es šeit domāju par valsts budžetu arī.

I.Krastiņš: Kaut arī procentuāli ievērojami mazāk, arī Rīgā atradīsies cilvēki, kas būs atzīstami par bezdarbniekiem. Kāpēc viņiem liegt iespēju saņemt šo pabalstu? Vai tikai tāpēc, ka dzīvo Rīgā?

Priekšsēdētājs: Deputāt Kide, lūdzu!

E.Kide: Krastiņa kungs, 7.panta 1.apakšpunktā rakstīts tā: pabeidzis mācību iestādi, kas dod vidējo vai profesionālo izglītību. Profesionālā izglītība kā termins Izglītības likumā nepastāv. Vai ar to ir domāti termini– vidējā speciālā, arodizglītība un augstākā izglītība?

I.Krastiņš: Visi jūsu minētie termini ar to bija domāti. Mēs mēģinājām atrast apvienojošu terminu, kas apvienotu gan vidējo speciālo, gan augstāko, gan jebkura veida izglītību, kas dod kaut kādu profesiju.

E.Kide: Lai atbilstu likumam, varbūt būtu nepieciešams tomēr tiešām uzskaitīt, jo profesionālā izglītība mums neskaitās.

I.Krastiņš: Ja nebūs citas iespējas, tad precizitātes dēļ arī uzskaitīsim. Man nav nekas pretī. Vienkārši nebija aptveroša jēdziena.

E.Kide: Pie šā paša jautājuma, cik es atceros, likumā par sociālo nodokli paredzēts, ka arodskolu audzēkņi sociālo nodokli nemaksā. Tajā pašā 7.punktā ir rakstīts– ja sešus mēnešus iepriekš ir maksājis. Vai tur tā sakarība ar sociālā nodokļa likumu…

I.Krastiņš: Kā jūs redzat, 7.punktā ir divas pilnīgi dažādas situācijas. Viena iespēja, ka ir izdarīti šie nodokļu maksājumi. Tādā gadījumā bezdarbnieka pabalsts paredzēts 90 procentu apmērā no minimālās darba algas. Otra iespēja ir šie arodskolēni un citi, par kuriem nemaksā šos maksājumus. Tādā gadījumā– 70 procenti.

E.Kide: Tātad tik un tā maksā. Vēl viens jautājums. 9.punktā ir noteikts, ka kopējais abu pabalstu saņemšanas laiks ir ne lielāks par sešiem mēnešiem vienā gadā. Tas ir, ja tie abi sakrīt un projicējas viens otrā. Ja pabalsts par mācībām nesakrīt ar bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu, tad līdz sešiem mēnešiem vienu vai otru pabalstu “nogriež”. Es tā saprotu.

I.Krastiņš: Tieši tā.

E.Kide: Vēl viens jautājums. Vai nav domāts par vienreizējiem sociālajiem pabalstiem ģimenēm, kurām ir tādi īpaši apstākļi. Vai jūs nedomājat, ka būtu lietderīgi izmaksāt kādu vienreizēju sociālo pabalstu ģimenēm?

I.Krastiņš: Kides kungs, es vēlreiz gribētu atkārtot, ka šim lēmumam mūsu izpratnē ir tikai pagaidu nozīme, lai aizpildītu ilgstošo vakuumu. Varbūt līdz likuma pieņemšanai tomēr šo lietu varētu regulēt Labklājības ministrija vai Ministru padome ar saviem lēmumiem, lai to nesarežģītu, lai netaisītu garāku. Es piekrītu, ka daudz kā trūkst šajā lēmumā. Arī jūsu minētā situācija galīgi nav atspoguļota. Bet mums vienkārši šķita, ka lai ir labāk lēmums, kas vismaz kaut ko nosaka uz laiku. Pēc tam to varēs regulēt ar likumu.

E.Kide: Pēdējais jautājums. Mums tomēr ir bāreņi, invalīdi. Vai to kvotu nevajadzētu noteikt arī šajā lēmumā? Jau parādās bāreņi, kuri īpaši neatrod sev vietu.

I.Krastiņš: Kides kungs, tas ir diskutējams jautājums. Bet man tas drusku atgādina iepriekšējās vēlēšanas Augstākajā padomē, kad vajadzēja būt vismaz vienai jaunai komjaunietei– cūkkopējai. Vai tās kvotas dzīvē darbosies, tas ir milzīgs jautājums.

E.Kide: Bērnam, kas ir pamests 16 gadu vecumā un neatrod sev darbu, domājams, vajadzētu dot priekšrocību, jo viņam kādreiz nav jumta virs galvas, viņš papildina sīko melno mafiju, viņš ir spiests. Tas nav kolhoznieks vai bijusī slaucēja pirmrindniece.

I.Krastiņš: Vai, šādā veidā nosakot kvotas, būs iespējams atrisināt šo jautājumu, es ļoti šaubos. Mēs jau it kā devām invalīdiem, mūsuprāt, lielas priekšrocības, pieņemot darbā un dodot sociālā nodokļa atvieglojumus. Ja jūs atceraties, par darbā pieņemtu invalīdu jāmaksā astoņi procenti, par citiem cilvēkiem– 37 procenti. Diemžēl dzīvē tas nedarbojas. Tie darba devēji nemaz tā nepieņem tos invalīdus, kā mēs cerējām. Viņiem joprojām ir tādas pašas grūtības atrast darbu kā līdz šim. Mēs, protams, varam nobalsot un šādu normu iekļaut lēmumā. Vai tā reāli darbosies, tā nebūs mūsu sirdsapziņas nomierināšana vien. Es par to drusku šaubos. Vai nav jāmeklē citi mehānismi?

E.Kide: Būtu jādod zināmas priekšrocības darba devējam ar nodokļu atlaidi vai kaut kā citādi.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Dīmanim.

S.Dīmanis: Vai nevajadzētu lēmuma vietā tomēr izskatīt likumu kā steidzamu, jo likums un lēmums ļoti daudzās vietās nekorespondē?

I.Krastiņš: Jā, varbūt mēs priekšlaicīgi sākām apspriest šo lēmumprojektu. Iespējams, ka vajadzētu nobalsot par tālāko procedūru, par tālāko rīcību. Es varu teikt gluži godīgi, ka mēs komisijā, izskatot 474.dokumentu… Es baidos, ka lielākā daļa nevarēs balsot “par”, jo ir daudzas lietas, kuru, mūsuprāt, tur nav. Otrkārt, tas, kas tur ir, mūs īsti neapmierina. Man šķiet, ka beigās mēs būsim pie sasistas siles, mums nebūs ne šā un ne tā. Es, protams, negribu uzspiest savu viedokli klātesošajiem.

S.Dīmanis: Es arī to labi saprotu. Bet šeit tas lēmums ir visādā ziņā akls. Ņemsim 10.punkta 2.apakšpunktu par atlaišanu no darba sakarā ar darba disciplīnas vai darba līguma noteikumu pārkāpumiem. Ir daudz precedentu, ka atlaistais iesūdz tiesā un ka tiesa izlemj viņam par labu. Tā gada laikā, kamēr ilgst izskatīšana, šis cilvēks lumpenizējas. Es domāju, ka tik vienkārši nevar rakstīt, jo tādā gadījumā var tiešām būt izrēķināšanās ar cilvēku. Teiksim, vai var piesaistīt bezdarbnieka pabalstu tikai minimālajai darba algai? Ņemot vērā to, ka cilvēku vajadzības ir ļoti diferencētas, kaut kādā veidā jāņem vērā arī pēdējā darba samaksa pēdējā darba vietā. Man liekas, ka likums varētu to noteikt. Šeit nav tik vienkārši.

I.Krastiņš: Es vēlreiz gribu teikt, ka šim lēmumam ir pagaidu variants. Jūsu abu minētās situācijas ir stipri strīdīgas. Tas ir Bojāra kunga arguments: profesors, kas palicis bez darba, un trauku mazgātāja, kas palikusi bez darba. Es mazliet šaubos, vai būs iespējams katram noteikt diferencētu, ievērojami atšķirīgu bezdarbnieka pabalstu. Pirmkārt, vai tīri tehniski tas nesarežģīs un ļoti nepalēninās šā pabalsta saņemšanu? Otrkārt, vai bezdarbnieks tomēr nav bezdarbnieks? Vai mūsu sociālā budžeta finansiālās iespējas principā atļauj šādu diferencētu pabalstu izmaksāšanu? Treškārt, vai mēs maksāsim bezdarbnieka pabalstu personai, kura nenāk darbā, kura nav trīs nedēļas ieradusies darbā, nepārtraukti dzērusi un par to ir atlaista? Vai šī persona varēs pusgadu saņemt bezdarbnieka pabalstu? Es atvainojos, man tas galīgi nešķiet normāli. Es nedomāju, ka tā ir izrēķināšanās, ja cilvēku atlaiž no darba par to, ka viņš nenāk darbā vai darbā ierodas piedzēries.

S.Dīmanis: Es jums piekrītu un tāpēc saku, ka likums ir akls. Šeit zem vienas svītras ir pavilkti gan dzērāji, gan arī cilvēki, kuri vienkārši nepatīk administrācijai. Tāpēc es arī jautāju, vai nevajadzētu sākt un beigt ar likumu? Tas ir tāds jautājums, par ko vajadzētu nobalsot.

I.Krastiņš: Iespēja ir, Dīmaņa kungs. Protams, par to acīmredzot ir jābalso.

Priekšsēdētājs: Vārds Caunes kungam.

I.Caune: Es domāju, ka varbūt pietiktu, ja pieņemtu lēmumu. Likumu vajag nopietni izstrādāt. Tur ir daudz iebildumu. Es domāju, ka tā varētu izdarīt. Kā jūs domājat?

I.Krastiņš: Tieši tāds bija mūsu komisijas priekšlikums, proti, pagaidām pieņemt lēmumu un nopietni turpināt darbu pie likuma.

I.Caune: Par lēmuma 14.punktu. Šeit rakstīts, ka lēmumu par personas atzīšanu par bezdarbnieku pieņem vietējās valsts nodarbinātības dienesta iestādes vadītājs. Bet tālāk teikts, ka atbildīgas par likuma ievērošanu ir arī pašvaldības. Es domāju, ka “vietējās pašvaldības” vajag svītrot, lai nebūtu divi atbildīgie. Ja ir viens atbildīgais, tad tas arī atbild. Divi nekad nevar atbildēt.

Lēmumu pieņem tikai nodarbinātības dienesta iestādes vadītājs. Pašvaldība lēmumu nepieņem. Kam vajadzīga tā pašvaldība?

I.Krastiņš: Cienījamais Caunes kungs! Kā jūs iedomājaties šo pabalstu izmaksu, šos algotos sabiedriskos pagaidu darbus, visas pārējās lietas, kas lēmumā ir minētas? Tās taču ir ārkārtīgi cieši saistītas ar pašvaldībām. Bez pašvaldību palīdzības šim nodarbinātības dienesta ierēdnim šaubu gadījumos nebūs iespējams noteikt, vai personai, kas pretendē uz bezdarbnieka statusu, nav, teiksim, privāta cūku ferma, kas nes milzīgus ienākumus, un līdz ar to šī persona nemaz nav kvalificējama par bezdarbnieku.

I.Caune: Varbūt arī vajag piesaistīt pašvaldības, pieņemot lēmumu par personas atzīšanu par bezdarbnieku.

I.Krastiņš: Tāda iespēja, protams, ir. Tikai kolektīvi pieņemtie lēmumi, kā jūs zināt, parasti ir bez jebkāda atbildības seguma.

I.Caune: Vai šis darbinieks ir vai nav pakļauts pašvaldībai tādā gadījumā?

I.Krastiņš: Viņš cieši sadarbojas ar pašvaldību. Citādi nav iespējams. Slimnīcas galvenais ārsts jebkurā rajonā nevar iztikt bez sadarbības ar pašvaldību.

I.Caune: Galvenais ārsts ir pakļauts pašvaldībai.

I.Krastiņš: Viņš ir divkāršā pakļautībā. Šis lēmums, Caunes kungs, nereglamentē pakļautības jautājumus.

B.Salītis: Krastiņa kungs, vai jums nešķiet, ka šo jautājumu par bezdarbnieku sociālo nodrošināšanu tomēr nevar atrisināt, kamēr nebūs atrisināts jautājums par viesstrādniekiem, kuri uz laiku ir pierakstīti gan celtniecībā, gan flotē un tā tālāk. Kamēr šie viesstrādnieki, kas ir uz laiku pierakstīti, tiks nodrošināti ar darbu, tikmēr mēs nenodrošināsim ar darbu tos, kas ir pastāvīgie iedzīvotāji. Tātad šos jautājumus, manuprāt, vajadzētu risināt vienlaikus. Kā jums šķiet?

I.Krastiņš: Es piekrītu, ka šis lēmums neatrisina jūsu minētās problēmas. Tomēr ar kaut ko jāsāk. Lēmums sāk ar Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Ja mēs šādu vai līdzīgu lēmumu pieņemsim, tad vismaz Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus nepieciešamības gadījumā būs iespējams atzīt par bezdarbniekiem un varēs sākt viņiem izmaksāt pabalstus. Ja šāda lēmuma nebūs, tad nedabūs neviens, ne viesstrādnieks, ne Latvijas pastāvīgais iedzīvotājs.

B.Salītis: Es šeit tomēr nekādi nevarētu piekrist. Iznāk, ka uz laiku pierakstītais vai viesstrādnieks būs nodrošināts ar darbu, bet pastāvīgais iedzīvotājs nebūs. Viņš būs bezdarbnieks. Tātad vispirms jārisina šī problēma.

I.Krastiņš: Es atvainojos, tas ir darba devēja jautājums. Tas ir pilnīgi citu valsts iestāžu jautājums.

B.Salītis: Tas ar likumu jāatrisina. Bez likuma mēs neatrisināsim šo jautājumu.

I.Krastiņš: Neņemiet ļaunā, bet tam nav nekāda sakara ar lēmumu par bezdarbnieka aizsardzību.

B.Salītis: Noteikti ir.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

M.Bekasovs: */Cienījamo referent! Man ir tāds jautājums. Visās civilizētajās valstīs bezdarbniekiem tiek sniegta diferencēta palīdzība neatkarīgi no tā, kāpēc viņš ir zaudējis darbu: pārkāpis disciplīnu vai kļuvis par alkoholiķi, vai kāda cita iemesla dēļ. Viņam tikai šī palīdzība tiek sniegta lielākā vai mazākā apmērā. Mēs tagad cenšamies nesniegt palīdzību tiem cilvēkiem, kas zaudējuši darbu disciplīnas pārkāpumu vai citas paša vainas dēļ. Būtība, lūk, kur. Normālie cilvēki, tie, kuri strādā, arī turpinās strādāt, bet šie, lumpenproletārieši, laupīs tos ļaudis, kas strādā, laupīs dzīvokļus, kad viņi būs darbā, un tā tālāk. Vai nebūtu lētāk arī šiem sniegt kādu minimālu palīdzību, nevis atstāt bezizejā, bez palīdzības? Lūk, tāds jautājums./

I.Krastiņš: Jūsu situācija ir mazliet idealizēta. Es šaubos, vai jūsu minētais “skrandu proletārietis”, kurš staigā riņķī un aplaupa iedzīvotājus, tajā mirklī, kad viņam sāks izmaksāt 30 procentus no minimālās darba algas, tūlīt šo nodarbību pārtrauks. Es baidos, ka ar to vien būs par maz, ka tajā pirmajā pabalsta saņemšanas mirklī viņš tomēr nespēs atteikties no iepriekšējās nodarbes. Baidos, ka tas ir policijas un citu līdzīgu iestāžu jautājums.

M.Bekasovs: */Es jūs saprotu. Taču tomēr ir acīm redzams, ka šis jautājums kaut kā jāatspoguļo lēmumā. Citādi mēs šos cilvēkus vispār atstājam bez palīdzības, viņi mums vienkārši kaitēs. Tomēr kaut kāda minimāla palīdzība viņiem būtu jāsniedz./

I.Krastiņš: Tā ir viena problēmas puse. Un tomēr, cienījamais kolēģi, problēmai ir otra puse. Mēs joprojām nemākam strādāt. Ja jūs paskatīsities jebkuru iestādi (vismaz par slimnīcu es to varu teikt pilnīgi droši), tad redzēsit, ka laikā tur darbā ierodas 10–20 procenti un laikā beidz darbu acīmredzot tikpat daudzi. Baidos, ka šis ir viens no veidiem, kā vismaz daļēji cilvēkus radināt pie darba disciplīnas un atjaunot to, ko mēs esam sen novazājuši, saucot par darba tikumu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Endelem.

J.Endele: Par 13.pantu. Vai pēdējā rindkopa nozīmē to, ka pārkvalificēšanās laiks nevar būt ilgāks par vienu gadu?

I.Krastiņš: Piedodiet, es nesapratu, 13.pantā, manuprāt, nav par to runāts.

J.Endele: Tur ir bezdarbnieku apmācība un pārkvalificēšana… Pēdējā rindkopa: nepārtrauktais darba stāžs bezdarbniekiem tiek pagarināts par apmācības laiku, taču ne ilgāk par gadu.

I.Krastiņš: Es atvainojos, Endeles kungs, es nevaru atbildēt uz jautājumiem par likumu “Par nodarbinātību”, jo to izstrādā Likumdošanas komisija. Tad jums šis jautājums ir jāuzdod Endziņa kungam, bet…

J.Endele: Paldies.

Priekšsēdētājs: Vairāk jautājumu nav. Paldies, Krastiņa kungs! Mums vajadzētu vienoties par procedūru. Acīmredzot mums vajadzētu balsot par priekšlikumu izskatīt tagad lēmumu, jo bija arī pretējs priekšlikums– izskatīt likumu. Tā ka mums tagad vienkārši ir jāizšķiras ar vairākumu, jo tad likumu var skatīt pēc tam vai arī sūtīt pārstrādāšanai.

Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Es uzskatu, ka mums ir jāizskata likums. Likums ir oficiāli iesniegts, tas ir darba kārtībā, mēs jau to vienreiz atlikām sakarā ar alternatīvu projektu, tagad tiek iesniegts otrs. Šis lēmuma projekts ir iesniegts tieši plenārsēdē, tas būtībā nav bijis arī komisijās.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krastiņa kungs!

I.Krastiņš: Man ir priekšlikums izskatīt abus: parastajā kārtībā– likumu “Par nodarbinātību” otrajā lasījumā, kā arī izskatīt un pieņemt šo lēmuma projektu, kura darbības laiks būtu līdz tam brīdim, kamēr mēs galīgajā variantā pieņemtu likumu “Par nodarbinātību”.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

R.Černajs: Es lūgtu tomēr atklāt debates par to, ko izskatīt un kā, jo likums ir darba kārtībā, bet lēmuma laikam nemaz nav. Tātad par to būtu jādebatē, ko mums tagad skatīt tālāk. Esmu arī pieteicies debatēs par šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Jā, laikam visas mūsu diskusijas un šodienas spriešanas jēga ir tā, ko šajā gadījumā darīt. Ja tiešām deputātiem nav citu priekšlikumu, varbūt atklāsim debates. Ir pierakstījušies vairāki cilvēki. Tad varbūt būs kāda skaidrība, ko un kā mēs darīsim. Lūdzu, Kramiņa kungs, iedodiet man to sarakstu!

Deputāt Silār, lūdzu!

I.Silārs: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šodien mums ir jāizskata abi darba kārtībā iekļautie un apstiprinātie jautājumi: likumprojekts otrajā lasījumā un lēmuma projekts. Es konkrēti gribētu pakavēties pie lēmuma projekta un izteikt savus apsvērumus par tā saturu. Pamatā piekrītot koncepcijai, gribētu norādīt uz iekšējām pretrunām, kuras būtu novēršamas. Domāju, ka 1.punkta pretrunīgā norma par iedzīvotājiem darba spējīgajā vecumā (vecāki par 16 gadiem), kuriem no viņiem neatkarīgu iemeslu dēļ nav izpeļņas, varētu palikt tādā gadījumā, ja mēs papildinātu 10.punkta pirmo daļu ar vēl vienu apakšpunktu vai sadaļu, proti, ka pabalstu nepiešķir personām, kuras mācās mācību iestāžu neklātienes vai dienas nodaļā. Šo saturu attiecīgi varētu varbūt precizēt, bet doma būtu tāda, lai nevarētu pieprasīt šo bezdarbnieka pabalstu 90 procentu apmērā no oficiālā iztikas minimuma tie skolēni, kuri mācās dienas nodaļā un ir nesekmīgi, nesaņem stipendiju. Viņš tagad pasaka, ka grib meklēt darbu, lai piepelnītos, jo viņam neesot stipendijas, neesot iztikas avota, un viņam tūlīt sāks maksāt bezdarbnieka pabalstu, ja viņš ātri nevar atrast darbu. Šāds variants mums ir jāizslēdz. Par to es esmu pārliecināts.

Uzskatu, ka 10.punkta 3.apakšpunktā ir jāizslēdz vārdi “saslimst vai”. Otrajā daļā ir teikts, ka pabalsta izmaksu aptur, ja pabalsta saņēmējs pabalsta saņemšanas laikā saslimst. Jo tālākais– “nonāk valsts apgādībā”– jau iekļauj to iespēju, ka viņš saņem slimības pabalstu, vai, ja viņš ir ievietots slimnīcā, tad ir pilnīgā valsts apgādībā. Šie vārdi “saslimst vai” ir pilnīgi lieki, jo tālākais teksts to jau ietver.

Uzskatu, ka 10.3.punkta pēdējā daļa ir pilnīgi svītrojama, tas ir, ka konstatēta iespēja nelikumīgi saņemt pabalstu, jo šāds formulējums ir pretrunā ar nevainīguma prezumpciju. Kurš noteiks šo iespējamo nelikumību? Ja bezdarbniekam uz vienkāršu aizdomu pamata pārtrauc izmaksāt iztikas naudu– vienīgo iztikas iespēju, tad mēs atkal dodam iespēju vienam kaimiņam vienkārši denuncēt otru kaimiņu. 13.punkts taču noliek visu savās vietās, jo šeit ir rakstīts: “Noteikt, ka no personas, kas, sniedzot nepareizas ziņas, atzīta par bezdarbnieku un nelikumīgi saņem bezdarbnieka pabalstu vai bezdarbnieka mācību pabalstu, nelikumīgi saņemtās summas piedzen tiesas ceļā par labu sociālās apdrošināšanas budžetam.” Vainīgo personu soda ar naudas sodu divkāršā nelikumīgi saņemtās naudas summas apmērā. Tas ir skaidrs, tur viss ir pateikts. Šeit nevajag pieļaut tādu normu, kuru var tulkot vienkārši nekorekti. Man personīgi tās ir vienīgās iebildes. Citādi, es domāju, šis lēmuma projekts ir pieņemams.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kide! Nākamais– Černajs.

E.Kide: Cienītie deputāti, mums ir nepiedodami ievilkusies šā likumprojekta pieņemšana. Pirmais lasījums bija sen, tagad ir otrais lasījums, un patiešām avārijas situācija spiež it kā pieņemt steidzīgāku lēmumu, jo pirmais likumprojekts līdz galam vēl pamatīgi nav izstrādāts. Es piekrītu Silāra kunga izteiktajai domai, ka mums vajadzētu strādāt pie abiem likumprojektiem un lēmuma projekta, tas ir, šodien gan otrajā lasījumā pilnveidot un izskatīt pa pantiem, gan, ja tas iespējams pēc procedūras, izskatīt lēmuma projektu kā pagaidu lēmumu.

Tomēr ir arī ļoti liela bīstamība, manuprāt, šo likumprojektu paralēlā izskatīšanā. To vajadzētu novērst. Proti, pabalstu struktūra un pabalstu apjoms lēmuma projektā un likumprojektā stingri atšķiras gan pēc lieluma, gan pēc struktūras. Ja mēs likumā pieņemsim citu struktūru, pēc tam uz citiem apmaksas apjomiem pabalstos pāriet būs ļoti grūti. Tātad šī ir konceptuāla nostāja. Ja mēs pieņemam šodien tādus apjomus un tādus pabalstus, tad arī likumprojektā tādus tos pēc tam vajag iestrādāt.

Tad par šo lēmuma projektu. Es esmu par to, ka lēmuma projektu vajag patiešām līdz Jaunajam gadam mums pieņemt un likt tam darboties.

Kā jau teicu, ir priekšlikums 7.pantu precizēt un “profesionālās izglītības” vietā rakstīt– “visi izglītības veidi, kādi paredzēti likumā “Par izglītību””. Tad būtu skaidrība.

Tālāk. Es tomēr uzskatu, ka likumprojektā “Par nodarbinātību” ir labi iestrādāts tas moments par atsevišķiem sociālajiem pabalstiem, jo ir ģimenes, kur tādi ir nepieciešami. Nodarbinātības institūcijas uz vietas varētu arī to piešķirt jau tūdaļ. Es arī būtu par to, ka vajadzētu pavisam īsi atzīmēt dotācijas bāreņiem un invalīdiem, jo tā tomēr ir tā sabiedrības daļa, par kuru mums jārūpējas.

Man vēl šķiet, ka lēmuma projektā vajadzētu dot kaut kādu terminoloģisku skaidrojumu par sabiedriskajiem darbiem, norādot, kas tie sabiedriskie darbi ir, kādos līmeņos un kas tos organizē.

Vēl viena lieta, kas rada bažas. Man rada bažas tas, ka neesmu informēts un ka laikam arī mēs visi neesam labi informēti, vai tiek kaut kur veidota programma nodarbinātības stabilizēšanai, tas ir, vai tiek izstrādāta stimulējoša nodokļu sistēma, kas palīdzētu papildināt un pavairot darba vietas un arī ļautu ar priekšrocībām pieņemt šos bāreņus un invalīdus. Arī tas, kā darbosies pārkvalificēšanas sistēma, man pavisam nav skaidrs, kaut arī pats esmu no Izglītības komisijas. Nav skaidrības par līdzekļiem, kas paredzēti pārkvalificēšanās vajadzībām un apmācībām. Pašlaik arodskolas un tehnikumi strādā vecajā režīmā un gatavo– man jāatļaujas pateikt– zināmā mērā potenciālus bezdarbniekus, jo Izglītības ministrija nav saņēmusi no bijušās Ekonomikas ministrijas (tagad Ekonomisko reformu ministrija) sociālo pieteikumu, kāda būs rūpnieciskā struktūra, kāda īsti būs lauksaimnieciskā struktūra un kādi speciālisti Latvijas Republikai būs vajadzīgi. Mēs pat gatavojam vissavienības arodskolās vissavienības speciālistus. Ir jābūt tādai pasākumu programmai valdībā. Vai tas ir Labklājības departaments, par kura darbību mēs īsti nezinām, vai tā ir cita kāda institūcija, bet mums ir jābūt skaidrībai, kāda ir programma stabilizācijai, kādus līdzekļus un kādus organizatoriskos pasākumus tā prasīs.

Nobeidzot gribu teikt, ka mums patiešām tas likumprojekts, ko Endziņa kungs piedāvāja no Likumdošanas komisijas, ir ar pavisam lielu steigu pirmajos mēnešos jāpieņem, jo jābūt skaidrībai par nodarbinātības administratīvo daļu, tas ir, par to, kāds būs valsts dienests, jo pašlaik ir tikai vietējās struktūrvienības, kuras realizēs to, kas lēmuma projektā paredzēts. Kā piesaistīsies Labklājības ministrija? Varbūt es neesmu labi informēts, bet ir jābūt skaidrībai par dienestu un par funkciju sadalījumu starp šiem dienestiem visos ešelonos.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Černajam.

R.Černajs: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Vispirms gribu atvainoties, ka pie mikrofona nekorekti izteicos par to, ka lēmuma projekts nav iekļauts darba kārtībā. Es biju lasījis veco darba kārtību, tur tā bija rakstīts. Jaunajā tik tiešām tas ir iekļauts.

Tālāk par būtību. Ekonomikas komisija ir izskatījusi abus šos dokumentus, tikai tad šis Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijas dokuments bija kā papildinājums pie darba likumdošanas. Bet Ekonomikas komisijas lēmums bija tāds, ka tomēr šo dokumentu, ņemot vērā dažu normu pamatīgāku izstrādāšanu, būtu lietderīgi iekļaut nodarbinātības likumā, nevis skatīt atsevišķi. Tādā veidā, es domāju, mēs tomēr šo problēmu neatrisināsim, vienkārši forsējot, populistiski nosakot bezdarbnieku statusu un viņu sociālo aizsardzību.

Kā jau Kides kungs pirms tam teica, ir daudz tādu momentu, kuri ir likumā, bet kuru nav šajā lēmumā. Šis lēmums bez šīm likuma normām, kuras vēl nestrādās, būs bezspēcīgs. Praktiski vēl nav šā nodarbinātības dienesta. Pašreizējie cilvēki, kas ir pašvaldībās, nevis pašvaldībās, bet uz vietām rajonos un pilsētās, nav spējīgi veikt nodarbinātības dienesta funkcijas. Tās arī nav noteiktas. Tāpat nav atrisināts jautājums par nodarbinātības fondu. Tagad tikai sociālajā budžetā ir zināmi atskaitījumi bezdarbniekiem. Tāpat ir daudz citu jautājumu, kuri ir likumā, bet kuri nav skatīti šajā lēmumā. Tā ka praktiski, es domāju, tas, ko mēs izskatām, ir tāds mākslīgs variants, jo arī šis lēmums par bezdarbnieku sociālo aizsardzību jau tomēr ir likums. Tas tikai ir nosaukts vienkārši par lēmumu. Nevarētu teikt, ka tas ir likums, bet tā ir daļa no likuma, kurai ir jābūt likumā par nodarbinātību.

Tāpēc mans priekšlikums tomēr būtu pastiprināti strādāt pie likuma par nodarbinātību. To var pieņemt ātri, var pat skatīt kā steidzamu, kā vakar mēs nobalsojām. Tāpēc tas šodien ir darba kārtības pirmais punkts. Ja nebūs citu priekšlikumu, vienīgais konceptuālais iebildums par šo nodarbinātības likumu ir šis 11.pants, kur tomēr ir šī diferencētā pieeja bezdarbnieka pabalsta noteikšanā. Es uzskatu, ka tomēr mums būtu ejams tas ceļš, ko iesaka Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisija, proti, maksājot šos 90 procentus no valsts noteiktās minimālās darba algas visiem bezdarbniekiem. Šāda diferencēta pieeja ļoti sarežģīs bezdarbnieku kompensācijas procesu. Domājams, ka arī vienkārši tīri no cilvēciskā viedokļa ir pilnīgi vienalga, kas ir zaudējis darbu,– profesors vai trauku mazgātāja. Bezdarbnieks ir bezdarbnieks, viņš ir sociāli jānodrošina. Arī Sociālās nodrošināšanas budžetā tomēr ir paredzēta šī kompensācija tādā veidā, ka tiek rēķināts no minimālās darba algas, tāpat no sociālās pensijas, bet nevis tā, kā ir piedāvāts 11.pantā. Tie var būt arī ļoti lieli izdevumi sociālajā budžetā, un, iespējams, atkal mums tad būs vēl jāpārskata šis sociālais nodoklis, pret kuru ir diezgan lieli iebildumi.

Tāpēc es tomēr ieteiktu pieņemt šo likumu “Par nodarbinātību” kā steidzamu, strādāt forsētā tempā pie lēmuma par tā spēkā stāšanās kārtību un iestrādāt šīs normas no lēmuma likumā. Praktiski to līdz gada beigām un janvārī var izdarīt. Es domāju, ka mums uz mēnesi nav vajadzīgs lēmuma projekts, kuru mēs tikpat nevarēsim reāli iedarbināt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Bērz!

A.Bērzs: Augstais nams! Izstrādājot šos likumprojektus, autori nav ņēmuši vērā trīs aspektus: pirmo varētu izskaidrot ar tādu salīdzinājumu, kādu min Šveicers. Viņš raksta, kas notiek ar nēģeri, kad viņa laukā nav padevusies banānu raža, kad ir banānu neražas gads. Tad nēģeris sēž zem kokospalmas ar pilnu apziņu, ka viņam bada dēļ ir jānomirst, jo banāni, raug, nav izauguši. Bet palmā pēc kokosriekstiem viņš nerāpjas. Tāpēc man arī ir pilnīgi nesaprotams, kā var runāt par bezdarbu un bezdarbnieka bezdarbības pabalstīšanu apstākļos, kad mums ir absolūts preču deficīts. Mēs staigāsim basi, bet maksāsim cilvēkam par bezdarbību, par to, ka viņš netaisa pastalas, ja viņš nevar kurpes uztaisīt. Šādā aspektā šo jautājumu es varētu jums gari un plaši skaidrot. Tas ir pirmais.

Otrais. Mēs runājam par bezdarbu un bezdarbnieka pabalstiem apstākļos, kad pensionāri strādā un saņem sociālo pabalstu. Tātad aizņem darba vietu un saņem no valsts pensiju tāpēc, lai darba spējīgs cilvēks nevarētu atrast darbu un varētu saņemt bezdarbnieka pabalstu. Kamēr šis pensiju jautājums nav atrisināts, kamēr mums ir šādi strādājoši pensionāri, nekāda runa par pabalstiem nevar būt.

Trešais ir jautājums par viesstrādniekiem. Cilvēks, kas ir aicināts veikt kādu darbu, ja viņš šo darbu ir padarījis (vai nav padarījis), viņš iet projām. Tas, kurš viņu ir šajā darbā noalgojis, par viņa tālāko uzturēšanu vairs neatbild. Uz Latviju ir atsūtīti celt komunismu entais skaits viesstrādnieku. Ja viņi šo darbu ir pametuši, pārtraukuši vai no tā atkāpušies, viņiem ir vispirms jāaizbrauc mājās un tad var runāt par valsts pilsoņu nodarbinātību vai bezdarba jautājumu. Kamēr mūsu valdība nebūs noslēgusi starptautiskas vienošanās ar kaimiņu valsti par no turienes iebraukušo viesstrādnieku tālāko likteni, mēs nekādus jautājumus šeit nevaram izlemt. Katrā gadījumā– par pabalstiem ne. Tāpēc šie likumi, šis likumprojekts ir izstrādāts galīgi aplam, lēmuma projekts ir tikpat aplams, un es ierosinu pagaidām tos neizskatīt.

Priekšsēdētājs: Vairs neviens debatēs nav pieteicies, un mums vajadzētu kaut ko acīmredzot izlemt. Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Cienījamie deputāti! Apmēram tāda veida domas izskanēja arī pirmajā lasījumā, kādas tagad izteica mūsu kolēģis deputāts Bērzs, ka vispār mēs te nevaram risināt jautājumu. Man liekas, ka tā ir ļoti nenopietna pieeja. Mums jāskatās reāli apkārtējā dzīvē. Jūsu izpratnē viesstrādnieki ir tie, kas uzaicināti varbūt no Vjetnamas, bet, ja cilvēks šeit dzīvo pastāvīgi un ir pastāvīgā darbā, man liekas, ka tomēr vajag būt reālākam arī dzīvē, nevis mākoņos vien.

Šinī sakarībā es gribētu tomēr piekrist deputātam Černajam, ka mums ir jāizskata šis likums par nodarbinātību. Vienīgā problēma, manuprāt, ir 11.pants, konkrēti– bezdarbnieku pabalsts un visas pārējās normas. Mēs varētu skatīt pa pantiem. Ja kādam ir konkrēti priekšlikumi, lūdzu, dodiet! Faktiski, es domāju, mēs tos varētu iestrādāt un varētu arī, ja šodien akceptējam otrajā lasījumā, trešajam lasījumam sagatavot to nākamajai nedēļai. Tādējādi 1.janvārī šis pats likums varētu stāties spēkā. Tas man īsumā ir viss.

Priekšsēdētājs: Krastiņa kungs!

I.Krastiņš: Ļoti žēl, bet es nekādi nevaru piekrist cienījamajam kolēģim Endziņam. No pirmā līdz otrajam lasījumam ir pagājis apmēram gads, un joprojām zālē acīmredzot ir cilvēki, kuri uzskata, ka tā nav nekāda problēma un ka mums ar to nav jānodarbojas. Tātad varētu paiet vēl gads no otrā līdz trešajam lasījumam. Manuprāt, mēs nedrīkstam tik ilgi gaidīt.

Otrkārt, es domāju, ka likumprojekts nav tādā stāvoklī, lai to ātri un sasteigti izskatītu un pieņemtu līdz 1.janvārim. Es domāju, ka tas nav reāli. Es tomēr lūgtu nobalsot par otru iespēju, proti, izskatīt to kopā ar likumprojektu otrajā lasījumā un pieņemt šo lēmumu kā pagaidu pasākumu.

Priekšsēdētājs: Pēc reglamenta mums vajadzētu izskatīt likumu pa pantiem. Mēs to izskatīsim un varbūt arī kaut ko pieņemsim. Lēmumu vajadzētu izskatīt pēc tam. Kā, Krastiņa kungs? Daži deputāti domā, ka pareizāk būtu neizskatīt neko, bet mēs jau nemaz neesam sākuši to darīt. Ja darba kārtībā tas ir iekļauts, tad rīkosimies tā, kā reglamentā parasti ir pieņemts. Endziņa kungs, nāciet! Sāksim skatīt likumu pa pantiem. Tad nāks Krastiņa kungs, un tad mēģināsim pieņemt vai arī nepieņemt lēmumu. Vienkārši laikam vajag nobalsot, vai to lēmumu vispār skatīsim un vai darīsim to pēc likuma izskatīšanas.

Krastiņa kungs, lūdzu, jūsu komentāru!

I.Krastiņš: Es saprotu, ka mēs sākam izskatīt likumu. Ir jautājums par virsrakstu.

Priekšsēdētājs: Likumu pa pantiem. Jūs piekrītat, ka tā ir vienkārši procedūra un ka mēs varam balsot par lēmumu.

Lūdzu, 1.pants.

I.Krastiņš: Es atvainojos, man ir jautājums par likuma nosaukumu. Endziņa kungs, vai jums nešķiet, ka nodarbinātības jēdziens ietver sevī pieņemšanu darbā un atlaišanu no darba, arī atlaišanu no darba īpašos gadījumos, teiksim, sakarā ar uzņēmuma bankrotu? Vai jums nešķiet, ka no šā viedokļa likuma nosaukums nekādi neatbilst tā saturam un ka tur nekā tāda nav, faktiski ir tikai nodarbinātības dienesta reglaments, kas būtu jāapstiprina Ministru padomei, un daži jautājumi par bezdarbniekiem? Vai tad nevajadzētu mainīt likumprojekta nosaukumu un nesaukt to par “nodarbinātību”, jo viss plašais nodarbinātības jēdziens, manuprāt, te nav aptverts?

A.Endziņš: Es gribētu pateikt, ka šo jautājumu daļēji mēs reglamentējam Darba likumu kodeksā. Nosaukt šo likumu arī par likumu “Par bezdarbu” vai “Par bezdarbniekiem” arī nebūs pareizi, jo tomēr tas reglamentē visas šīs problēmas, kas saistītas ar iedzīvotāju nodarbinātību. Tas ir arī tātad vērsts ne tikai uz bezdarbību kā tādu, kas ir viena no problēmām. Otra problēma ir tomēr, kā risināt kompleksus jautājumus par valsts programmām nodarbinātības sfērā, radot iespējas profesionālajai sagatavotībai citās jomās, ja nevar strādāt savā profesijā.

I.Krastiņš: Endziņa kungs, es ļoti atvainojos, bet pašreizējais Darba likumu kodekss, piemēram, gadījumus, kad masveidā tiek atlaisti strādnieki sakarā ar uzņēmuma bankrotu, absolūti to neapskata. Tur nav šādas normas.

A.Endziņš: Cienījamais Krastiņa kungs, jūs vakar nebijāt, bet vakar mēs izskatījām pirmajā lasījumā Darba likumu kodeksu. Nav runas par 33.a nodaļas likvidāciju, tās vietā ir cita norma– 35.pants, kurš šo jautājumu tieši reglamentē.

Priekšsēdētājs: Kādi jautājumi vai priekšlikumi par 1.pantu? Rakstiski nav. Tātad nav, par ko balsot.

2.pants. Krastiņa kungs, lūdzu!

I.Krastiņš: Cienītais Endziņa kungs! Vai jums nešķiet, ka 2. un sekojošie panti tomēr būtu jaunās Labklājības ministrijas Nodarbinātības departamenta nolikums? Vai jūs nevarētu paskaidrot, kādēļ šis 2.pants un arī tālākie būtu likuma jautājumi, nevis šā reglamenta jautājumi?

A.Endziņš: Cienījamais Krastiņa kungs! Šis projekts atrodas jūsu rokās jau sen. Nevienu rakstveida priekšlikumu šinī aspektā es neesmu saņēmis. Šāds dienests pastāv, un likumu reglamentācija, manuprāt, piešķir tikai lielāku svaru problēmai, kura saistās ar nodarbinātību.

Priekšsēdētājs: 3., 4., 5., 6., 7., 8.pants. Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Man te tomēr radās daži jautājumi autoram. Te ir runa būtībā par sociālā nodokļa atlaidi. Mums ir noruna, ka visas nodokļu atlaides ir nodokļu likumos. Man vēl ir drusku šaubas, vai par jaunieti patiešām uzskatāma persona vecumā līdz 29 gadiem. Es ierosinātu– līdz 59 gadiem tādā gadījumā.

A.Endziņš: Mainoties situācijai, kad darba devējs vairs nav tikai valsts, acīmredzot ir arī šādi stimuli jāparedz. Šeit, kā saka, varētu piekrist, ka 29 gadi…

I.Ēlerts: Endziņa kungs, man liekas, ka tas ir jautājums, kas jārisina likumā “Par grozījumiem un papildinājumiem likumā “Par sociālo nodokli””. Es nebūt neiebilstu pret kādiem atvieglojumiem.

A.Endziņš: Tādā gadījumā attiecīgi jāsagatavo izmaiņas arī nodokļu likumdošanā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lagzdiņa kungs! 9.pants.

J.Lagzdiņš: Godājamo referent! Vai jūs uzskatāt, ka ar tiem kritērijiem, kuri minēti 9.pantā, ir pietiekami, lai persona pati sevi un attiecīgās institūcijas uzskatītu viņu par bezdarbnieku? Vai mums nebūtu jāiet lietuviešu ceļš un ļoti kardināli jāgroza attiecīgie darba likumdošanas panti, skaidri un gaiši diferencējot un nosakot atlaišanas iemeslus gan pēc administrācijas iniciatīvas, gan arī visos citos gadījumos, kad tiek pārtrauktas darba attiecības, kam seko bezdarbnieka statuss?

A.Endziņš: Šeit varētu būt divas pieejas. Varbūt vajag papildinājumu, teiksim, saistībā tieši ar šo problēmu. Man liekas, ka to varētu atrisināt arī ar izmaiņām Darba likumu kodeksā ar 34. un 35.panta palīdzību.

J.Lagzdiņš: Sakiet, lūdzu, vai jūs uzskatāt, ka reāli varēs darboties 9.pants un viss šis likumprojekts bez grozījumiem Darba likumu kodeksā?

A.Endziņš: Es domāju, ka pašreiz ir iespējas. Varbūt tas pilnā apjomā nedarbosies, tā ir cita lieta. Bet katrā gadījumā mēs domājam, ka tūlīt pēc Ziemassvētku brīvdienām varēsim dot Darba likumu kodeksu otrajam lasījumam. Janvārī to varētu pieņemt galīgajā variantā.

J.Lagzdiņš: Godājamie kolēģi! Latvijas Republikā ir vairāk nekā 20000 pastāvīgi pierakstītu klaidoņu, kuri ļaunprātīgi izvairās no jebkura darba. Pēc šīs 9.panta pirmās daļas normas jebkurā brīdī viņi var griezties attiecīgā institūcijā un viņi tiks uzskatīti par bezdarbniekiem.

A.Endziņš: Ja viņi ir pastāvīgie iedzīvotāji, tad acīmredzot– jā, jo civilizētās valstīs par narkomānu vai pēdējo plenci valsts rūpējas.

J.Lagzdiņš: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Krastiņ!

I.Krastiņš: Cienījamais Endziņa kungs! Man arī ir jautājums par 9.pantu. Iedomājieties, lūdzu, situāciju, ka ārsts ir spējis atrast sev darbu tikai ceturtdaļslodzes apmērā. Taču viņš ir spējīgs ārsts un vēlas strādāt pilnā apjomā. Viņš šo darbu pats sameklēt nevar. Pēc jūsu definīcijas, viņš nevar tikt atzīts par bezdarbnieku un līdz ar to nodarbinātības dienesta pakalpojumus darbavietas meklējumos nevar saņemt. Vai jums tas šķiet pareizi?

Otra situācija. Iedomājieties kundzi, kuras vienīgā bagātība ir redīsu dobe un kura gadā pārdod piecas buntītes redīsu par 3 rubļiem buntītē! Tātad viņai ir likumīgi ienākuma avoti. Arī viņa nevar citu darbu sameklēt. Vai jums tas šķiet pareizi?

A.Endziņš: Šeit jau nav konkrēti noteikts likumīgais ienākumu avots. Varbūt tādā gadījumā būtu nepieciešamība precizēt, kā tas saistās ar noteikto iztikas minimumu, varbūt ar tā apjomu…

I.Krastiņš: Un par tiem, kuri atrod darbu tikai uz pusslodzi vai ceturtdaļslodzi?

A.Endziņš: Acīmredzot tieši to tad arī varētu saistīt ar noteikto iztikas minimumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Bērz!

A.Bērzs: Pamatojoties uz maniem jau iepriekš izteiktajiem argumentiem, es ierosinu visu 3.nodaļu pagaidām nepieņemt. Svītrot visu 3.nodaļu.

A.Endziņš: Man tikai būtu lūgums Bērza kungam attiecībā uz argumentiem. Jūs tos uzskatāt par argumentiem, bet es kā jurists tos neuzskatu par argumentiem.

Priekšsēdētājs: Balsosim par Bērza kunga priekšlikumiem pēc tam, kad izskatīsim šo nodaļu, jo varbūt kādam ir jautājumi par pārējiem pantiem.

10.pants. Lūdzu, Kiršteina kungs!

A.Kiršteins: Šeit ir pēdējais teikums pie 10.1., ka pabalstus nepiešķir personām, kuras nelikumīgi uzturas Latvijas Republikā. Vai šeit tomēr nevajadzētu dot kaut kādu atsauci uz likumu par ārzemnieku uzturēšanos, respektīvi, minēt, ka mēs tagad esam mainījuši imigrācijas likuma nosaukumu, jo tas ir ļoti miglains?

A.Endziņš: Par ko jūs runājat– par lēmumu vai likumu?

A.Kiršteins: Par likumu.

Priekšsēdētājs: Par likumu mēs tagad runājam.

Tālāk, 11.pants. Caunes kungs!

I.Caune: Endziņa kungs, vai jums neliekas, ka jūs to 11.pantu esat uzrakstījuši tā, lai tur neviens neko nevarētu saprast?

A.Endziņš: Caunes kungs, es jums pilnībā piekrītu, jo es arī nebiju klāt. Tagad, kad es pats skatos pantu šādā veidā, es redzu, ka šeit normā ir pretruna, un te ir tieši tas, kas būtu vissvarīgāk.

I.Caune: Paldies, ka jūs arī tāpat… Šinī sakarībā man būtu priekšlikums. Vai jūs nepiekristu no lēmuma ielikt šeit tos 90 procentus no minimālās darba algas un principā visu pārējo 11.pantā svītrot?

A.Endziņš: Es personīgi piekristu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Černaj!

R.Černajs: Man praktiski ir tāds pats priekšlikums kā Caunes kungam. Konkrēti par 11.panta redakciju– tātad svītrot daļu un atstāt: “Bezdarbniekiem, kuriem ir tiesības saņemt bezdarbnieku pabalstu, tas tiek garantēts…” tālāko svītrot– “ne mazāks par 80 procentiem no valstī noteiktās minimālās darba algas”.

A.Endziņš: Lēmuma projektā ir 90 procenti.

R.Černajs: Ja pēc lēmuma…

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Krastiņ!

I.Krastiņš: Endziņa kungs, vai jūs nebūtu tik laipns un nepaskaidrotu, kādā veidā aprēķinās bezdarbnieka pabalsta apjomu, jo no 11.panta tas nekādi nav saprotams. Ir teikts, ka tas ir ne mazāk par 80 procentiem, un tā tālāk, bet, kā to aprēķinās, tas nekur nav pateikts. Vienīgais pants, kas kaut cik skar šos noteikumus, ir 11.pants, bet kā, teiksim, aprēķinās profesoram bezdarbniekam, kā aprēķinās citam? Es to īsti nesaprotu no šī likumprojekta.

A.Endziņš: Diemžēl man ir jāatvainojas jums, Krastiņa kungs, jo deputāts Plotnieks vadīja komisijas sēdi, kad šis pants tika transformēts. Tad acīmredzot tieši arī varbūt, izejot no profesora viedokļa, šeit kaut kas tika samudžināts…

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Vaivadam.

J.Vaivads: Es saprotu, ka vēl joprojām, arī te apmainoties domām, nezinām, kā uzrakstīt šo pantu. Vienu domu tikko izteica Krastiņš, ka acīmredzot ir jābūt zināmai gradācijai. Tā ir jāiestrādā. Otrs variants, ka acīmredzot mums ir jārēķinās arī ar inflācijas apstākļiem. Ja mēs runājam par kaut kādu iepriekšējo periodu vidējo algu, tad, piedodiet, es arī nesaprotu, kādā veidā pants varēs tikt piemērots. Ir ierosinājums tagad tikai savākt priekšlikumus, lai vispār 11.pantu uzrakstītu pilnīgi par jaunu. Bet tad jāvienojas par kaut kādiem principiem.

A.Endziņš: Es sapratu tā, ka šeit jau bija deputāta Caunes priekšlikums un deputāta Černaja priekšlikums– šinī gadījumā ņemt par pamatu Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijas lēmuma projektā minēto pabalstu.

J.Vaivads: Jūs arī atbalstāt to variantu?

A.Endziņš: Principā es to atbalstu, bet, gatavojot trešajam lasījumam, tas būtu varbūt vēl jāprecizē.

Priekšsēdētājs: Endziņa kungs, jūs piekrītat svītrot priekšlikumu par 50 procentiem?

A.Endziņš: Jā.

Priekšsēdētājs: Jābalso laikam nav, neviens laikam to neuztur spēkā. Tad paliek ar šādu labojumu.

12.pants. Krastiņa kungs, lūdzu!

I.Krastiņš: Cienījamais Endziņa kungs! Saskaņā ar 12.pantu, ja es to pareizi saprotu, ja man, Daugavpilī dzīvojošam, Liepājā piedāvā darbu, kas atbilst manai profesionālajai sagatavotībai, vecumam, veselības stāvoklim, darba stāžam, tad es nedrīkstu no šā darba atteikties. Vai jums tas šķiet pareizi?

A.Endziņš: Tieši no teksta tas neizriet… Jūs savā lēmuma projektā esat šeit mēģinājuši atrunāt, nosakot attālumus… Varbūt mēs varam padomāt par to, kā šeit precizēt, lai arī šeit tāda veida atrunu ieliktu un iestrādātu trešajam lasījumam.

Priekšsēdētājs: 13.pants. 14.pants. 15.pants. 16.pants. Krastiņa kungs, jūs par 16.pantu?

I.Krastiņš: Par 15.pantu. Endziņa kungs, vai jums nešķiet, ka šāda veida materiālā palīdzība tomēr stipri sekmēs bezdarbnieku skaita pieaugumu? Tātad materiālā palīdzība kopā ar bezdarbnieka pabalstu var būt vienāda ar vidējo izpeļņu pēdējā darbavietā. Tas nozīmē, ka es kā potenciāls bezdarbnieks būšu ieinteresēts to pusgadu visādi izvairīties no dažādiem darba piedāvājumiem, jo mana vidējā izpeļņa pēdējā darba vietā būs bijusi pietiekama, lai uzturētu ģimeni.

A.Endziņš: Es saprotu, Krastiņa kungs. Tā kā man ir grūti sniegt šo motivāciju, jo es nebiju klāt tieši komisijas sēdē, kad tas tika transformēts, es varētu piekrist rakstīt nevis “sniedz”, bet “var sniegt”. Tas būtu kā iespējamība, ja ir materiālie resursi, ja ir pietiekami budžeta līdzekļi vai kaut kas tamlīdzīgs. Bet šeit iznāk, ka tas ir obligāti.

Priekšsēdētājs: 16.pants. 17.pants. 19.pants. Lūdzu.

I.Krastiņš: Endziņa kungs! Iedomājieties, ka es esmu Operas direktors un man tagad vajag, es atvainojos, komplektēt baleta trupu, un man ir jāņem zināma kvota invalīdu. Vai jums tas nešķiet drusku traģikomiski?

A.Endziņš: Krastiņa kungs! Mēs vienkārši mēģinām to tādā gadījumā pārvērst par traģikomisku, jo katrā gadījumā pašvaldības un nodarbinātības dienesti nebūt nesūtīs jums par balerīnu dāmu ar vienu kāju…(Zālē smiekli.)

I.Krastiņš: Endziņa kungs, taisni to es gribu teikt, ka būs taču darbavietas, kuras absolūti nav piemērotas invalīdiem, kurās viņi nevar strādāt. Tādā gadījumā likumā tas būtu kaut kur jāparedz, kādās darbavietās, kādā veidā, jo nevar uzrakstīt, ka jebkuram darba devējam tātad ir jāpieņem zināma kvota invalīdu. Manuprāt, tas ir pilnīgi absurds.

A.Endziņš: Šeit jau ir runa par to, ka tāpēc pastāv šis valsts nodarbinātības dienests, kuram kopā ar pašvaldībām ir jāparedz šīs kvotas. Ielikt iekšā tagad jau likumā un salikt pa plauktiņiem praktiski nav iespējams. Tas ir, lūk, šo dienestu un pašvaldību tiešs uzdevums, lai nenonāktu tādā situācijā, ka tik tiešām mēs invalīdus sūtīsim uz baletu par dejotājiem.

Priekšsēdētājs: 20.pants. 21.pants. Jābalso acīmredzot par likuma pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu, kolēģi, nāciet uz balsošanu un reģistrējieties! Lūdzu, jautājumu vēl uzdodiet!

V.Biķis: Man jautājums ir tāds. Sakarā ar to, ka ne par vienu pantu mēs nebalsojām atsevišķi, nobalsojot tagad otrajā lasījumā kopumā, trešajā lasījumā neko būtisku nevaram mainīt, kaut gan iebildumu bija ļoti daudz. Man tagad tiešām ir grūti izšķirties– balsot vai nebalsot otrajā lasījumā. Man tomēr ir ļoti daudzas iebildes. Neviens pants atsevišķi netika balsots.

A.Endziņš: Redziet, kas par nelaimi, cienījamais Biķa kungs! Šis projekts atrodas ilgi pie deputātiem, sen jau bija komisijās un, ja mēs būtu bijuši tik laipni un līdz plenārsēdei… Mums ir izstrādājusies tāda prakse, ka, pirms projekts nenonāk plenārsēdē, neviens nekā nedara. Tikai tad pēkšņi atjēdzas un sāk dot kaut kādus iebildumus. Bet nevienu konkrētu priekšlikumu, konkrētu iebildumu diemžēl mēs neesam saņēmuši. Tur tā nelaime.

Man būtu ļoti liels lūgums, ja jūs atbalstīsiet to tagad otrajā lasījumā, līdz piektdienai operatīvi iesniegt šos priekšlikumus, lai mēs varētu sagatavoties trešajam lasījumam, un vēl pieņemt, pirms dodamies Ziemassvētku brīvdienās.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, jūs ļoti labi redzat, ka neviena rakstiska priekšlikuma balsošanai mums šeit nav. Tā ka te nebija par ko balsot. Ja līdz trešajam lasījumam priekšlikumi būs, tad, protams, kā mēs vienmēr to esam darījuši, par to arī balsosim.

Lūdzu, Krastiņa kungs!

I.Krastiņš: Es tomēr gribētu oponēt Endziņa kungam un teikt, ka mūsu komisija ir vismaz trīs rakstiskus priekšlikumus Plotnieka kungam iesniegusi. Šis lēmums ir trešais variants. Ar dziļu nožēlu man jāsaka, ka nekā no komisijas iesniegtā Plotnieka kunga vadītā grupa nav izmantojusi.

Cienījamie kolēģi, ja tagad nobalsosim par pieņemšanu otrajā lasījumā, tas nozīmē, ka 11.pants paliek tādā pašā absolūti nesaprotamā formulējumā uz trešo lasījumu neizmainīts. Ja tas tā nav, tad lai Endziņa kungs ir tik laipns un pasaka, kā tagad skan 11.pants par bezdarbnieka pabalsta aprēķināšanu.

A.Endziņš: Cienījamais Krastiņa kungs! Man liekas, ka es jau no tribīnes piekritu gan deputāta Caunes, gan deputāta Černaja priekšlikumam ņemt par pamatu jūsu lēmuma projektā…

I.Krastiņš: Cienījamo sēdes vadītāj, vai tādā gadījumā mums tomēr nevajadzētu nobalsot par tiem pantiem, kuros bija dažādi viedokļi un dažādi priekšlikumi, lai būtu skaidrs, kā katrs pants kaut vai aptuveni izskatīsies.

Priekšsēdētājs: Mums viedokļa gan nebija, bet, ja jūs tā uzskatāt, tad varam balsot atsevišķi par katru pantu. Tad tas, par ko nenobalso vairākums, tādā gadījumā krīt ārā. Kaut gan, kā jūs zināt, mūsu vairākums ir ļoti nenoteikts un relatīvs jēdziens.

Es nezinu, kolēģi, kā mēs darīsim, vai balsosim vēlreiz, izskatot pa pantiem? Es tur jēgas neredzu, jo, manuprāt, ja viens pants nav pieņemams un liekas, ka tas izmaina visu likumu, tad arī likumu noraida. Tā ir elementāra loģika. Tad to sūta atpakaļ pārstrādāšanai vai dara kaut ko citu…

Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 90. Balsosim par likuma “Par nodarbinātību” pieņemšanu otrajā lasījumā. Rezultāts: 54. Pieņemts otrajā lasījumā.

Tagad līdz starpbrīdim tīri procesuāli par lēmumu. To varbūt pēc tam lemsim… Viena minūte deputātam Biezajam paziņojumam.

J.Biezais: Cienījamie kolēģi, ja neesat pazaudējuši manis parakstītu jautājumu lapu un ja varat atrast šodien kādas minūtes laika, tad, lūdzu, paskatiet to un atdodiet!

Priekšsēdētājs: Paldies. Starpbrīdis.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Tagad jautājums ir par lēmumu. Droši vien mums vajadzētu nobalsot par lēmuma izskatīšanu, jo liela daļa deputātu uzskata, ka tas ir jāizskata un jāpieņem šodien. Tad mēs ejam tālāk un pieņemam. Krastiņa kungs, kā jūs domājat? Arī, ka tas tā varētu būt.

Kolēģi, man ir lūgums– ar pilnu atbildības sajūtu apzināties, ka ir sākusies plenārsēde. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 64. Tagad balsosim par to, lai tūlīt tiktu izskatīts arī Krastiņa kunga komisijas iesniegtais lēmums par nodarbinātību. Rezultāts: 35– par. Tas ir vairākums. Krastiņa kungs, jums jānāk tribīnē. Sāksim skatīt pa punktiem.

Man jāsaka, ka man šā lēmuma nav uz galda. Es palūgtu sekretariātam, lai iedod. Paldies.

I.Krastiņš: Kolēģi! Runa ir par 594.dokumentu, kuru mēs jau daļēji skatījām no rīta. Es vēlreiz gribu atkārtot motivāciju, kādēļ, manā izpratnē, šāds dokuments ir nepieciešams.

Pirmkārt, kā jūs zināt, ir veikta ministriju reorganizācija un jaunizveidotās Labklājības ministrijas sastāvā iekļauts Darba departaments. Vai tas sauksies par Nodarbinātības vai Darba departamentu, vai kā citādi, tam nav īpašas nozīmes. Nozīme ir tam apstāklim, ka šiem cilvēkiem beidzot ir jāsāk strādāt. Kamēr nav nekāda viņu darbību reglamentējoša dokumenta, kamēr viņi nezina, kas ir bezdarbnieks un vai tam bezdarbniekam kaut kas jāizmaksā, kā arī, ja jāmaksā, tad– cik jāmaksā un no kādas naudas jāmaksā, ir loģiski, ka šis dienests normāli darboties nevar sākt. Tāpēc no tīri administratīvi organizatoriskā viedokļa šis pagaidu pasākums Nodarbinātības departamentam būtu nepieciešams. Vēlreiz atkārtoju, ka šim lēmumam vajadzētu atbildēt tikai uz dažiem jautājumiem: kas ir bezdarbnieks, cik viņam maksā un kādos gadījumos, kā arī– no kādas naudiņas maksā? Pārējais nav būtiski. Konsultējoties ar kolēģiem par izteiktajiem iebildumiem jautājumu uzdošanas laikā, varētu piekrist visiem Silāra kunga iebildumiem. Acīmredzot par tiem jārunā tad, ja mēs sāksim izskatīt pa punktiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, par 1.punktu! Silāra kunga nav šeit. Viņam bija ļoti daudz priekšlikumu. Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Ja mēs rakstām tādā veidā, ka atzīstam par bezdarbniekiem visus nestrādājošos, tad tas ir pretrunā ar 14., kurā noteikts, ka lēmumu par personas atzīšanu par bezdarbnieku pieņem vietējās valsts nodarbinātības dienesta iestādes vadītājs. Iznāk, ka mēs, no vienas puses, jau atzīstam, bet pēc tam kāds cits pieņem lēmumu. Šeit vajag vispār kādu citu formulējumu.

I.Krastiņš: Endziņa kungs, šie ir vispārējie kritēriji. Bet 14.punktā minētais nodarbinātības iestādes vadītājs pieņem lēmumu, vai konkrētā persona, kas reģistrējusies viņa iestādē, atbilst šā 1.punkta kritērijiem vai neatbilst.

A.Endziņš: Bet tādā gadījumā nevaram rakstīt– “atzīt”. Tad mēs varam varbūt rakstīt tādējādi, ka– “par bezdarbnieku atzīstama tāda un tāda persona”. Šeit mēs kategoriski pasakām, kādos apstākļos mēs atzīstam.

I.Krastiņš: Tam var piekrist.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

S.Blažēvičs, Valsts nodarbinātības dienesta vadītājs: Es domāju, ka 1.punktā vajag izsvītrot vārdus– “kas vecāki par 16 gadiem”, jo likumdošanā ir atļauts izņēmuma gadījumā sākt strādāt arī no 15 gadu vecuma. Ja 15 gadu vecumā iestājas darbā, pastrādā pusgadu un pēc tam ne paša vainas dēļ zaudē darbu, tad persona var pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu. Tāpēc vajag svītrot šos vārdus.

I.Krastiņš: Atbildot uz Blažēviča kunga ierosinājumu, es gribu teikt, ka mēs ļoti ilgi strīdējāmies par šo lietu komisijā. Tiešām ir atļauts izņēmuma gadījumos sākt strādāt no 15 gadu vecuma, bet jautājuma būtība acīmredzot ir tā, vai mums jāveicina šāda vecuma pusaudžu darbs. Vai tomēr cilvēks 15 gados ir īsti gatavs, vai mums tas būtu speciāli jāveicina, lai viņš nevis mācās šajā vecumā, bet iet strādāt? Taisni tāpēc parādījās šī piebilde par 16 gadiem. Acīmredzot par šo priekšlikumu ir jābalso vai kā citādi jāizšķiras.

Priekšsēdētājs: Te ir vienkārši jādzird deputātu domas par šo 16 gadu svītrošanu. Vai ir lietderīgi svītrot? Vai kāds uztur šādu priekšlikumu? Tas ir svarīgi, kādu priekšlikumu deputāti uztur spēkā, lai gan būs jābalso par punktiem. Mēs varam balsot, lai zinātu savā vidū, kādi ir šie uzskati. Viens variants– bez šiem 16 gadiem. Otrs būtu tāds, kāds ir šeit tekstā.

Lūdzu balsošanas režīmu. Gulbja kungs, jūs par to pašu gribējāt?

J.Gulbis: Es vienkārši gribēju pievērst deputātu uzmanību šim jautājumam, jo tas ir ļoti nopietns. Īpaši nopietns tas ir Rīgas pilsētā, kur vairāki tūkstoši jauniešu pašreiz praktiski 15 gadu vecumā nestrādā un nemācās. No meitenītēm pašreiz sāk veidoties prostitūtu slānis, zēni sāk nodarboties ar zagšanu un arī ar citām lietām. Problēma ir ārkārtīgi smaga. Mums šodien jāizšķiras, ko darīsim. Mēs komisijā nevarējām izšķirties par šo jautājumu, kur lai viņi to iztiku dabū. Jāņem vērā, ka daudziem no šiem jauniešiem nav vecāku vai viens no vecākiem, kas neliekas ne zinis par viņu audzināšanu. Ko mēs darīsim? Vai mēs to bezdarbnieka pabalstu dosim un domāsim par viņu iekārtošanu darbā, vai mēs viņus arī turpmāk pametīsim uz ielas? Šis jautājums ir ļoti nopietns. Es nevaru dot viennozīmīgu atbildi. Tā problēma visā pasaulē ir nopietna. Tāpēc katrs, nospiežot balsošanas pogu, domājiet, ko te darīt!

Priekšsēdētājs: Deputāt Ābiķi, lūdzu!

Dz.Ābiķis: Es esmu principā pret šā lēmuma pieņemšanu. Ja to pieņems, tad iespējams, ka ir vērts saistīt to ar obligāto izglītības vecumu pārsniegušajiem, tas ir, no 15 gadiem ieskaitot, un vecākiem, jo tiem tiešām ir tās grūtās galvas, viņi tālāk nemācās un viņiem nekas cits neatliek, kā iet strādāt kaut kur.

Priekšsēdētājs: Ir jābalso par šiem variantiem un jāizšķiras, par ko mēs katrs esam. Lūdzu, balsosim par 1.panta pirmo variantu bez šā– 16 gadu vecuma noteikšanas. Rezultāts: 26– par. Par redakcijas komisijas piedāvāto variantu. Rezultāts: 20. Svītrots.

2. Bezdarbnieka tiesības. Nav priekšlikumu. Nebalsojam. 3. Nebalsojam. 4., 5., 6., 7.

I.Krastiņš: 7. bija Kides kunga piedāvātais precizējums attiecībā uz profesionālo izglītību, uzskaitot visus izglītības veidus, kas galarezultātā dod profesiju, ļauj apgūt profesiju. Tas ir pieņemams. Tikai man patlaban nav klāt Izglītības likuma. Saskaņā ar Izglītības likumu es būtu ar mieru redakcionāli šo jēdzienu “profesionālo” atšifrēt sīkāk un precīzāk. Citu ierosinājumu te nebija.

Priekšsēdētājs: 8., 9., 10.

I.Krastiņš: 10.punkta 1.apakšpunkts acīmredzot jāizskata pa apakš­punktiem. Silāra kungs ierosināja to papildināt ar nosacījumu– “kuri mācās mācību iestāžu dienas nodaļā”. Otrkārt, bija ierosinājums svītrot nosacījumu attiecībā uz personu, kura atbrīvota no darba sakarā ar streiku. Mēs piekrītam gan papildinājumam, gan svītrojumam.

Priekšsēdētājs: Šādas redakcionālas izmaiņas ir izdarītas.

S.Blažēvičs: Komisijas sēdē es piedāvāju mazliet izmainīt…

Priekšsēdētājs: Ieslēdziet otro mikrofonu!

S.Blažēvičs: Es gribu piedāvāt 10.punkta 1.apakšpunktā, ka pabalstus nepiešķir personām, kuras pārtraukušas darba attiecības pēc paša vēlēšanās. Es piedāvāju rakstīt– “pēc paša vēlēšanās ar attaisnojošiem motīviem”.

Es gribu minēt piemēru. Liepājā strādāja kāds kungs. Viņš tagad pārgāja vai tika ievēlēts šeit Rīgā strādāt. Viņš grib paņemt arī savu sievu. Jāaiziet no darba pēc pašas vēlēšanās. Ja mēs rakstīsim tā, kā ir šeit, viņa paliks bez jebkāda pabalsta. Man liekas, ja mēs uzrakstīsim– “pēc paša vēlēšanās ar attaisnojošiem motīviem”, tad viss būs kārtībā. Attaisnojoši motīvi ir, ja vīru vai sievu pārceļ darbā, ja bērns slimojis, un tā tālāk.

I.Krastiņš: Tiešām bija šāds priekšlikums. Nelaime tajā apstāklī, ka nekur, tai skaitā arī Darba likumu kodeksā, nav nodalītas šī divas iespējas par atlaišanu no darba pēc paša vēlēšanās ar un bez attaisnojošiem motīviem. Tādā gadījumā jābūt instancei, kas izlems, kuri motīvi ir attaisnojuši un kuri ne. Grūti iedomāties šādu instanci.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Es skatos, kā tas bijis vissavienības aktos. Tas bija saistīts ar to, ka bija jāiesniedz iesniegums vienu vai divus mēnešus iepriekš. Te saistījās ar attaisnojošiem iemesliem, vai ne. Projekta izmaiņās paredzēts nevis viens mēnesis vai divi, bet divas nedēļas, un nav šādu motivāciju vispār par attaisnojošu vai neattaisnojošu aiziešanu.

Priekšsēdētājs: Juridiski vairs nav. Tas jautājums nav spēkā pats par sevi. 10.punkta 2.apakšpunkts.

I.Krastiņš: Nebija ierosinājumu. 3.punktā ir divi Silāra kunga ierosinājumi, proti, svītrot vārdus otrajā nosacījumā– “saņēmējs pabalsta saņemšanas laikā nonāk valsts apgādībā”. Svītrot vārdus “saslimst vai”– tam mēs piekrītam. Otrs– svītrot pēdējo nosacījumu, ka konstatēta iespējama “nelikumīga pabalsta saņemšana”. To regulē 13.pants, to var arī svītrot.

Priekšsēdētājs: 11.punkts. Nav. 12., 13., 14.punkts.

15.punkts. Lēmums par spēkā stāšanos ar 1.janvāri. Ābiķa kungs, lūdzu!

Dz.Ābiķis: Es tomēr gribētu, lai būtu pie šā pēdējā punkta papildinājums, ka lēmums neattiecas uz Rīgas, Daugavpils, Liepājas, Ventspils, Jelgavas, Rēzeknes un Jūrmalas iedzīvotājiem, jo uzskatu, ka lielajās pilsētās situācija vēl nav tik traģiska. Šo problēmu mēs varētu vēlreiz izskatīt, pieņemot likumu, bet pašreiz nevajadzētu tādu lēmumu pieņemt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Manuprāt, vispār šāda lēmuma pieņemšana nozīmē to, ka, sākot ar 1.janvāri, tam, kurš ir, lūk, šis potenciālais bezdarbnieks, ir tiesības saņemt šādu bezdarbnieka pabalstu. Kā mani informēja Blažēviča kungs un Rubeņa kungs, praktiski šāda iespēja nepastāv, jo šiem dienestiem pašreiz nav organizatoriskā pamata. Man liekas, ka valdībai pamats jau ir pati šī problēma. Sakarā ar to, ka ir bijis tikai otrais lasījums šim likumam, atklāti sakot, es līdz ar to arī neredzu īstu loģiku vispār šim lēmumam pašam par sevi. Reāli cilvēkam būs tiesības prasīt, bet valsts, lūk, šie dienesti, nebūs spējīgi nodrošināt, lai tiešām viņš varētu saņemt. Tā iznāks vienkārši tāda spēlīte pašreiz.

Priekšsēdētājs: Ozola kungs, lūdzu!

I.Ozols: Es gribētu precizēt, vai pavēles par šo dienestu likvidāciju un darbiniekiem izsniegtās pavēļu kopijas par atbrīvošanu no darba ar 28.janvāri ir spēkā? Ja tas tā ir, tādā gadījumā šie dienesti patiešām tiek likvidēti. Man šorīt no rīta vēl zvanīja no republikas darbiekārtošanas centra jeb centrālā biroja, ka viņi visi ir parakstījušies, ka ar 28.janvāri viņi tiek atbrīvoti no darba. Es gribētu tikai precizēt šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

I.Krastiņš: Cienījamais Ozola kungs, kā jums ir labi zināms, jebkuras iestādes reorganizācijas gadījumā visi darbinieki parakstās par atlaišanu noteiktajā termiņā. Tas nebūt nenozīmē, ka dienests kā tāds tiek likvidēts. Taisni tas pats notiek arī ar bijušo departamentu bijušajā Ekonomikas ministrijā, kurš tiek gan reorganizēts, bet nekādā gadījumā ne likvidēts. Tas pāriet Labklājības ministrijas pakļautībā.

Otrkārt, runājot par līdzekļiem, jāmin, ka līdzekļi, lai izmaksātu tādā apjomā, kā šeit lēmumā ir paredzēts, ir sociālās apdrošināšanas budžetā.

I.Ozols: Paldies, Krastiņa kungs! Kā jau es teicu, mani informēja, ka pavēle ir par likvidāciju, bet ne par reorganizāciju, tad es pilnīgi piekristu jūsu teiktajam. Tāpēc es gribētu saņemt precīzu atbildi, vai tā ir pavēle par šā dienesta reorganizāciju vai likvidāciju? Mani informēja, ka ir pavēle par likvidāciju.

I.Krastiņš: Tad es lūgtu atbildēt Blažēviča kungu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Blažēviča kungs!

S.Blažēvičs: Tad, kad bija pieņemts lēmums par Ekonomikas ministrijas likvidāciju, mums arī pavēlē bija ierakstīts par Nodarbinātības departamenta likvidāciju ar 18.janvāri. Bet tas nenozīmē, ka darbinieki visi tiks atlaisti. Saskaņā ar pastāvošo likumdošanu divus mēnešus iepriekš brīdinājām un līdz 18.janvārim, es domāju, vairākums no šiem darbiniekiem tiks pieņemti darbā jaunās Labklājības ministrijas sastāvā.

Priekšsēdētājs: Deputāt Lagzdiņ, lūdzu!

J.Lagzdiņš: Es gribētu izteikties par balsošanas motīviem un pilnībā atbalstīt deputāta Endziņa šeit izteikto viedokli, ka šāds lēmums ir uzskatāms par deklaratīvu dokumentu. Tas ir solījums. Daudzi cilvēki patiešām ir ļoti grūtā stāvoklī. Tagad viņi ņems vienā rokā šo lēmumu, otrā rokā– savu darba grāmatiņu, ka nav strādājuši gadu, un ies attiecīgajās institūcijās, pašvaldībās prasīt attiecīgo pabalstu. Tādēļ es uzskatu, ka mums nevajag rīkoties tik nepārdomāti, kā mēs dažkārt esam rīkojušies, proti, attiecībā uz kompensācijām bijušajiem īpašniekiem un to mantiniekiem, kuriem mēs jau pirms gada apsolījām par lauku apvidus zemi kompensāciju, bet joprojām šis likums nav pat iesniegts. Ministru padomē tas ir izskatīts ļoti slikti un nav iesniegts Augstākajā padomē. Joprojām šie cilvēki iet, lūdz, prasa, draud, ir neapmierināti.

Ar šāda veida lēmumu, ar šādu lozunga veida deklaratīvu lēmumu mēs radīsim tikai neapmierinātību. Galu galā strādāsim vienreiz tā, ka visu darbu izdarīsim uzreiz līdz galam skaidri un precīzi.

I.Krastiņš: Ja drīkst, es arī par balsošanas motīviem. Aina, manuprāt, ir gluži pretēja tam, kā Endziņa kungs un Lagzdiņa kungs saka. Šāda lēmuma nepieciešamību vairākkārt ir uzsvērusi Labklājības ministrijas vadība, proti, ministrs un viņa pirmais vietnieks. Diemžēl viņu te nav klāt, lai varētu to apliecināt. Situācija ir saasinājusies tiktāl, ka viņi uzskata: ja mēs nepieņemsim šādu lēmumu un vajadzēs šos svarīgos jautājumus atrisināt ar Ministru padomes lēmumu, tas, protams, nebūs tik nopietni. Otrkārt un treškārt, Nodarbinātības dienests netiek radīts tukšā vietā, tas jau labu laiku ir eksistējis Ekonomikas ministrijas sastāvā un turpina sadarboties. Tikai diemžēl pagaidām šis dienests nevienu nevar ne atzīt par bezdarbnieku, ne neatzīt, ne izmaksāt vai neizmaksāt no līdzekļiem, kas, vēlreiz atkārtoju, ir sociālās apdrošināšanas budžetā. Nav skaidrs, kas tad ir tiesīgs pretendēt uz to un kam būtu jāizmaksā, un kam nav jāizmaksā.. Vēlreiz atkārtoju, ka, manuprāt, pēc cenu atbrīvošanas šī problēma ir saasinājusies tiktāl, ka tomēr šāds lēmums būtu jāpieņem.

Priekšsēdētājs: Acīmredzot ar balsu vairākumu vajadzētu nobalsot par Ābiķa kunga priekšlikumu attiecībā uz tām pilsētām, kaut te arī mums ļoti grūti tā bez apspriešanas noteikt, kādas pilsētas likt: Rīgu, Daugavpili, Liepāju, Ventspili?

I.Krastiņš: Ābiķa kungs bija domājis republikas pakļautības pilsētas.

Priekšsēdētājs: Republikas pakļautības pilsētas.

I.Krastiņš: Lai cienījamais Ābiķa kungs neņem ļaunā, bet es nekādi nevaru piekrist šim priekšlikumam. Bez tam man šķiet, ka tas arī no juridiskā viedokļa izskatīsies reti komiski, ka lēmums stāsies spēkā vienā Latvijas daļā vienā laikā un otrā Latvijas daļā– citā laikā. Acīmredzot būs vēl vajadzīgs precizējums.

Priekšsēdētājs: Kā jūs, Ābiķa kungs, formulējat šo savu priekšlikumu, lai mēs varētu balsot?

Dz.Ābiķis: Lēmums neattiecas uz Rīgas, Daugavpils, Ventspils, Liepājas, Jelgavas, Rēzeknes un Jūrmalas iedzīvotājiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Dozorceva kungs!

V.Dozorcevs: */Par balsošanas motīviem. Es lūdzu deputātus uzmanīgi uzklausīt komisijas viedokli, kas šo problēmu pētīja vairākas reizes, ilgi pārdomāja un tikai tad izvēlējās šo variantu. Nevajag likt uz balsošanu, jo tā ir atkarīga no cienījamo deputātu gadījuma viedokļiem, kas šai problēmai ir pieskārušies tikai reizē ar daudzām citām problēmām. Komisija daudzas reizes ir speciāli ar to nodarbojusies.

Kas attiecas uz šī lēmuma realitāti vai nerealitāti, tad es gan to neliktu vienā līmenī ar to lēmumu, kuru minēja deputāts Lagzdiņš,– par bijušo īpašumu kompensāciju. Tur runa ir par pavisam citām problēmām, šeit– par izdzīvošanas problēmām, iespējams, par eksistēšanu uz bada robežas. Es domāju, ka tad, ja mēs pieņemsim šo lēmumu, tad mēs arī valdībai liksim veikt nepieciešamos pasākumus jau tuvākajā laikā. Es uzskatu, ka tā nav vienīgā problēma, kas jārisina valdībai iedzīvotāju nodarbinātības jautājumā. Mūs sagaida ne tikai atsevišķi bezdarba gadījumi, bet masu bezdarbs. Ar šo problēmu mums nāksies vēl reizi nodarboties. Es lūdzu balsot par komisijas variantu./

Priekšsēdētājs: Tā kā deputāts Ābiķis uztur spēkā savu priekšlikumu, lūdzu, reģistrēsimies! Pēc tam reģistrēsimies vēlreiz pirms kopīgās balsošanas. Es lūdzu deputātus, kuri strādā blakuszālē, kamēr mēs balsojam par deputāta Ābiķa priekšlikumu, nākt uz šejieni!

Lūdzu, Blažēviča kungs! Vai gribējāt kaut ko teikt? Lūdzu. Pagaidām ir reģistrācija, kolēģi!

S.Blažēvičs: Man ir viens papildinājums. Kā godājamie deputātu kungi redzēja, likumprojektā bija atrunāts, ka bezdarbnieka pabalstu cilvēks var saņemt ar 14.dienu. Tieši tās divas nedēļas mēs gribējām izmantot, lai varētu piedāvāt darbu, lai cilvēks ar pirmdienu, kad viņš griezās pie mums, nepretendētu uz bezdarbnieka pabalstu. Es domāju, ka vajag izmanot šo divu nedēļu laiku, lai pastrādātu ar cilvēku, mēģinātu palīdzēt un varbūt iztikt bez pabalsta piešķiršanas. Tāpēc es gribu šā lēmuma 7.punktā, ko Krastiņa kungs lasīja, tieši par šīm 14 dienām ievietot, ka mēs pastrādāsim, mēģināsim iekārtot, un, ja iekārtosim, nekādu pabalstu nevajadzēs maksāt.

Priekšsēdētājs: Jums tas ir pieņemami, Krastiņa kungs?

I.Krastiņš: Sākot ar 14.dienu pēc reģistrācijas.

Priekšsēdētājs: Balsosim par Ābiķa kunga priekšlikumu. Turklāt balsosim kopumā. Rezultāts: 11– par. Vairākums tas nav. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Vēl daži deputāti ienāca pa šo laiku. Kā es solīju, mēs vēlreiz reģistrēsimies. Rezultāts: 95. Balsosim par lēmuma pieņemšanu. Rezultāts: 55– par. Lēmums nav pieņemts.

Likumprojekts par apgrozījuma nodokli.

A.Kodoliņš: Cienījamie kolēģi! Likumprojekts par apgrozījuma nodokli tiek izskatīts trešajā lasījumā, tāpēc, manuprāt, šeit nekādas ievadrunas nebūtu vajadzīgas. 605. vai 610.dokuments, nezinu, kā pareizi izlasīt.

Priekšsēdētājs: 615. acīmredzot.

A.Kodoliņš: Gribu teikt vienīgi to, ka mums bija diezgan garas debates jautājumā par likmi, kaut gan mēs iepriekš nobalsojām šeit par 8 procentu pamatlikmi. Valdība ļoti lūdza palielināt pamatlikmi līdz 16 procentiem. Komisija pašlaik pieņēmusi lēmumu palielināt to līdz 10 procentiem, kā arī grozīt 6.panta redakciju, svītrojot 6.pantā normu, kas paredzēja uzņēmumiem, kuri ir atbrīvoti no apgrozījuma nodokļa maksāšanas, izmaksāt tos zaudējumus, kuri viņiem rodas, iepērkot produkciju, kas ir aplikta ar apgrozījuma nodokli. Līdz ar to principā viņiem tiek būtiski palielināta šī bāze. Ja jūs esat iepazinušies ar budžeta projektu, tad principā zināt, ka valdības variantā 14 procentu likme pret 18 procentu likmi sastāda 770 miljonus. Tādējādi šo divu normu maiņa varētu palielināt ienākumu budžetā par aptuveni 500 miljoniem rubļu, zināmā veidā pietuvinātos tiem cipariem, kuri bija ieplānoti valdības projektā.

Priekšsēdētājs: Acīmredzot skatīsim pantus, kuri bija laboti. Deputāta Grūbes priekšlikums ņemts vērā preambulas 1.punktā un 3.punktā. Nav par ko balsot.

1.pants. Kāds uztur spēkā bijušās Ekonomikas ministrijas iesniegumu? Neuztur spēkā.

2.pants. Nav. 3.pants. 4.pants.

J.Blažēvičs: Vienu mirkli…

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Blažēviča kungs!

J.Blažēvičs: 3.pants. Iepriekšējā balsojumā, kad balsojām otrajā lasījumā par papildlikmēm, bija lēmums Pašvaldības komisijai kopā ar Ekonomikas komisiju vienoties par šo papildlikmju sadali. Papildinājumos pamatlikme ir 3 procenti 2 procentu vietā. Arī jums tekstā ir. Komisijas lēmums attiecas uz šo un vēl vienu pantu, plenārsēdes lēmums vēl vienā pantā būs. Es lūdzu nobalsot par mūsu priekšlikumu, proti, 3 procentiem 2 procentu vietā.

Priekšsēdētājs: 3.pantā?

J.Blažēvičs: Tekstā tur ir trešais teikums: “Apgrozījuma nodokļa papildlikme tiek noteikta 3 procentu apmērā.”

Priekšsēdētājs: Zaščerinskim vārds.

J.Zaščerinskis: 4.pantā…

Priekšsēdētājs: Nē, nē, tiksim galā ar 3.pantu! Tātad par 3.pantu ir ierosinājums. Mēs jau pagājušajā reizē par to runājām. Mēs balsosim par deputāta Blažēviča piedāvāto redakciju. Pēc tam balsosim par redakcijas komisijas redakciju.

A.Kodoliņš: Es tikai gribu atgādināt, ka mums jau bija balsojums šinī jautājumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Blažēviča kungs!

J.Blažēvičs: Jā, bija balsojums, jums taisnība. Bet es uzstāju vēlreiz uz sava priekšlikuma balsošanu par trīs procentu papildlikmi.

Priekšsēdētājs: Pakļausimies deputāta uzstājībai un balsosim par Blažēviča kunga redakciju un tad par redakcijas komisijas redakciju. Rezultāts: 25.

Par redakcijas komisijas redakciju. Rezultāts: 34. Paldies.

4.pants. Vārds deputātam Kiršteinam.

A.Kiršteins: Man ir jāatvainojas, es nebiju uz otro lasījumu, tāpēc man nav skaidrs, kāpēc atkal tāda sociālistiska norma ir parādījusies, ka transports kā tāds un transporta pakalpojumi netiek aplikti, bet taksometru pakalpojumi tiek. Ar ko ir sliktāki vai labāki vieni vai otri transporta pakalpojumi? Ar ko, piemēram, atšķiras taksometra pakalpojumi no privāta autobusa kaut kādiem pakalpojumiem vai no privātas transporta līnijas, kas varētu būt? Es saprotu, ka tas bija sociālismā, kad bija valsts un, teiksim, kaut kāds tāds… privātie slikti strādāja. Bet kāda loģika ir šeit? Kāpēc, piemēram, maršruta taksometrs ir aplikts?

A.Kodoliņš: Es nevaru paskaidrot. Taksometra pakalpojumi tomēr ir sava veida luksusa prece jeb luksusa pakalpojums pret autobusa pakalpojumu. Te ir visa loģika.

A.Kiršteins: Es atvainojos, jebkurš transports ir luksuss. Tā ir privāta lieta. Jebkurš cilvēks var iet kājām, var braukt ar tramvaju, var braukt ar taksometru…

A.Kodoliņš: Nezinu. Manā izpratnē braukšana ar tramvaju nav luksusa lieta, tā ir dzīves nepieciešamība. Sevišķi pilsētās un piepilsētās… Tā loģika ir vienkārši tāda, es to tā varu paskaidrot.

Priekšsēdētājs: Zaščerinskis.

J.Zaščerinskis: Man ir priekšlikums 4.panta septīto daļu papildināt vēl ar “lauksaimniecības darbu pakalpojumiem”. Pašlaik iznāk tāda situācija, ka zemniekam, kas otram zemniekam palīdz kādu darbu veikt, būs jāmaksā apgrozījuma nodoklis par pakalpojumiem. Pašlaik, teiksim, paju sabiedrības vai uzņēmumi jau tā negrib sniegt palīdzību, ja vēl būs apgrozījuma nodoklis jāmaksā, tad jau nabaga zemnieks vispār nedabūs to palīdzību!

A.Kodoliņš: Es tikai varu informēt, ka Zaščerinskis ir iesniedzis šo labojumu. Mēs iedevām sekretariātam pavairot. Vai ir pavairots?

Priekšsēdētājs: Vārds Bojāram.

J.Bojārs: Cienījamais Kodoliņa kungs! 4.pantā pirmspēdējā rindkopa visumā būtu pieņemama, bet vai tomēr nevajadzētu arī šeit papildinājumu, lai mums būtu tāda pati kārtība, kāda ir visā brīvajā pasaulē, proti, kad pie mums atbrauc ārzemnieks un nopērk pietiekami dārgu preci, kura ir domāta nevis eksportam, bet izvešanai personīgām vajadzībām, viņu atbrīvo no šā nodokļa? Tāpēc veikalos izdod speciālus čekus. Kāpēc mums nav radīta šī sistēma, lai mēs civilizēti izskatītos? Acīmredzot būtu vajadzīgs šāds papildinājums šajā 4.pantā.

A.Kodoliņš: Pirmkārt, tomēr šis nav pilnīgi jaunradītās vērtības nodoklis. Otrkārt, principā par šādu papildinājumu varētu būt runa, ja mums būtu ieviests šis čeku princips, kad uz jebkura čeka, ko saņemam par preces nopirkšanu, atsevišķā rindā ir iedrukāts šis nodokļa apjoms.

J.Bojārs: Bet kas mums liedz to izdarīt?

A.Kodoliņš: Tas ir izdarāms, bet tas prasa zināmu tehniskās sagatavošanās periodu. Es šaubos, vai būtu mērķtiecīgi šo normu ieviest burtiski vienlaikus ar likuma ieviešanu. Tā drīzāk varētu parādīties situācijā, kad šie kases automāti būs obligāta sastāvdaļa jebkurā pirkšanas–pārdošanas aktā. Es domāju, ka ar laiku to varētu ieviest, bet šinī brīdī es šaubos, vai tas ir lietderīgi.

J.Bojārs: Visos lielajos veikalos ir kase. Starp citu, šos čekus nekad neizraksta ar automātu, tos izraksta ar roku. Nekur pasaulē man šo čeku nav rakstījuši ar automātu. Es nezinu, mani tas vienkārši šokē.

Kad mēs runājām par investīcijas likumu, Ekonomikas komisija atsaucās uz mūsu muļķību, ka mēs tāpēc nevarot gudru likumu, kāds ir pasaulē, pielietot. Tagad, kad runājam par šādu čeku sistēmu, kas nav nekas sarežģīts un kas ir visās pasaules valstīs, mēs atkal atsaucamies uz kaut kādu savu muļķību un nespēju ar roku aizpildīt čeku, lai tādējādi stimulētu tirdzniecību…

Priekšsēdētājs: Vārds deputātei Marjašai.

R.Marjaša: 10.apakšpunktā ir minēti bērniem domāti un labdarības mērķiem veltīti sarīkojumi, teātra izrādes un koncerti, izņemot estrādes koncertus. Kāpēc tikai nopietno mūziku? Vai tikai Mocarts un Bēthovens bērniem ir labdarība? Kāpēc estrādes māksla nevar dot labdarību bērniem?

A.Kodoliņš: Es atvainojos, šeit nav runas par bērniem domātajiem koncertiem: “un koncerti, izņemot estrādes koncertus”. Šeit šis paskaidrojums ir par nopietnās mūzikas koncertiem. Nevis bērniem domātie, bet visi nopietnās mūzikas koncerti tiek atbrīvoti no apgrozījuma nodokļa. Lūk, kā šis ieraksts ir domāts.

R.Marjaša: Bet var saprast, ka bērniem domāto un labdarības mērķiem…

A.Kodoliņš: Es atvainojos, tādā gadījumā ir jālūdz mūsu redaktori. Bet bija doma pavisam citādāka. Doma bija tāda, ka tiek atbrīvoti bērnu koncerti, labdarības koncerti, visas teātru izrādes– gan bērnu, gan labdarības, gan pārējās, kā arī nopietnās mūzikas koncerti. Lūk, kā bija domāts.

R.Marjaša: Es nezinu, kā bija domāts. Es kā juriste lasu, kā ir uzrakstīts, bet uzrakstīts ir tā, ka nepārprotami runa ir par labdarībai veltītiem koncertiem, izņemot estrādes koncertus, kuri labdarībai var dot vislabākos ienākumus. Es lūdzu izsvītrot šos “estrādes koncertus”.

A.Kodoliņš: Tādā gadījumā mēs izsvītrosim (ticamāk, ka bez balsošanas to nekad nedarīšu) vispār koncertus, jo šis paskaidrojums attiecas tikai uz koncertiem. Tātad nevis bērnu un labdarības koncerti, bet vispār koncerti, izņemot estrādes koncertus.

Priekšsēdētājs: Kolēģe, te ir pilnīgi skaidrs, ka runa ir vispār par koncertiem. Protams, ir jāstimulē nopietnās mūzikas koncerti, kuriem ir grūtāk, jo par tiem ir runa. Vienīgais, kas ir jāizdara, ir redakcionāli labojumi. Es tagad nezinu, vai ir jāpārceļ šie bērniem domātie un labdarības mērķiem domātie kaut kur uz beigām, lai nebūtu pārpratumu, jo runa tiešām ir tikai par koncertiem un ne jau par labdarības koncertiem.

Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš: Es protestēju! Es, pirmkārt, kategoriski esmu pret šādu kombināciju un aicinu atbalstīt Marjašas kundzes priekšlikumu– izsvītrot trīs vārdus “izņemot estrādes koncertus” un beigas aiz komata.

Man liekas, ka jūs katru dienu lasāt avīzes. Ja es nemaldos, pagājušajā nedēļā mums bija vienas bēres sarīkotas. Es nezinu nevienu estrādes kolektīvu, kurš šobrīd Latvijā vispār darbojas. Beigsim šeit izplatīt tās valdības mājas “pasaciņas”, ka visi šie cilvēki vienmēr saņēma 200 vai 300 bezmaksas ielūgumus uz jebkuru Filharmonijas pasākumu. Es vispār neatceros pēdējā gada laikā, kad pie mums būtu iebraucis kāds normāls estrādes kolektīvs no ārzemēm, izņemot trīs, kuri bija tikai, pateicoties tam, ka Padomju Savienība par viņiem samaksāja valūtā, bet mums viņus pārdeva par padomju naudu. Tas ir viens moments.

Latvijas estrādes kolektīvi ir sliktā situācijā, pateicoties šai mūsu (es nevaru teikt, uz jums skatoties– jūsu) politikai. Vienu reizi mēs jau šeit izbalsojām. Komisijas līmenī mēs sīki izskatījām šo sarīkojuma nodokli. Šeit atkal ir mēģinājums šo jautājumu vēlreiz reanimēt jau citādā veidā, bet dzīve šā gada laikā ir pierādījusi, ka estrāde vispār ir beigusi pastāvēt. Nav mums nekā šobrīd, un visi kliedz, ka ir bankrots. Ja mēs gribam vispār likvidēt kaut ko, kas pa dienu vēl kaut kur strādā fabrikā, bet vakaros uzspēlē, tad tik rakstīsim iekšā šos 10 procentus, jo ar… Viņi saka, ka ar ienākuma nodokli un 37 procentu sociālo nodokli jau vispār neko nevar darīt.

Otrkārt, banku pārskaitījumus šajā jomā neviens vairs neņem vērā. Visur tiek maksāts skaidrā naudā. Ja tiek maksāts skaidrā naudā, atkal ir sociālais nodoklis klāt, un nekas pāri vispār māksliniekiem nepaliek. Es nerunāju nemaz par to, ka intelektuālais darbs ir jāapmaksā augstāk nekā materiālie izdevumi. Tātad es aicinu svītrot trīs vārdus “izņemot estrādes koncertus” un beigas aiz “sarīkojumiem”. Grāmatvediski nav iespējams uzskaitīt, kur tiks izmantoti iegūtie līdzekļi, pašdarbībai vai ne… Dosim taču kultūrai! Es vispār brīnos, ka Laķa kungs un šī komisija neko nesaka, bet stāvoklis ir katastrofāls.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Grūbem.

G.Grūbe: Es vienkārši gribu autoram pajautāt. Varbūt aiz vārda “sarīkojumi” ir jāliek nevis komats, bet kols, tad pārējo daļu nesapratīs nepareizi? Es lūdzu padomāt par to.

Priekšsēdētājs: Mēs jau vienojāmies, ka tas, ko Marjašas kundze teica, ir redakcionāls jautājums. Par estrādes koncertiem mēs vēl balsosim.

Raimond Krūmiņ, lūdzu!

R.Krūmiņš: Es arī pilnībā gribētu atbalstīt visu, ko teica Muciņa kungs, un lūgt svītrot šos vārdus– “izņemot estrādes koncertus”, kā arī šīs sadaļas beigu daļu aiz komata, sākot ar vārdiem: “ja iegūtie” un tā tālāk.

Priekšsēdētājs: Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Te pieminēja Izglītības un kultūras komisiju. Protams, ir jāsvītro pēdējais palīgteikums, ja runa ir par estrādes koncertiem. Šeit varētu būt runa par variantu– “izņemot estrādes koncertus, ko sniedz ārvalstnieki”. Jo, piedodiet man, visādi “Laskovij mai” un tā tālāk pulcē milzīgas auditorijas, naudiņu savāc un aizved uz Maskavu.

A.Kodoliņš: Ja drīkst, tad es tomēr pateikšu komisijas viedokli. Starp citu, toreiz, kad bija runa par atpūtnieku nodevu, kuru mēs noraidījām, mākslinieki no “Showimpex” un citi estrādes mākslinieki, kuri ļoti aktīvi piedalījās mūsu komisijas sēdē, piekrita, ka varētu būt nevis šī atpūtnieku nodeva, bet normāls apgrozījuma nodoklis vai citi nodokļi. Tā ka nebija runas, ka estrādes koncerti jāatbrīvo no visa veida nodokļiem. Bija runa tikai par šīs atpūtnieku nodevas ļoti neveiksmīgo formulējumu. Es nekādi nevaru piekrist, ka mēs šeit svītrotu ārā estrādes koncertus. Arī estrādes māksliniekiem ir jāpiedalās šajā normālas tirgus ekonomikas diktētajā konkurences cīņā. Cita runa ir par pēdējo palīgteikumu. Es piekrītu, ka to varētu izsvītrot.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Seleckim.

V.Seleckis: Es domāju, ka jāpiekrīt tam variantam, kurš šeit ir paredzēts attiecībā uz estrādes koncertiem no komisijas puses, jo tomēr ir jāredz atšķirība starp mākslas līmeņiem, kultūras līmeņiem, sarīkojuma līmeņiem un tā tālāk. Estrādes koncerti noteikti var palikt tādā statusā, kā šeit ir paredzēts.

Priekšsēdētājs: Balsosim atsevišķi par šo desmito daļu. Deputāt Ābiķi!

Dz.Ābiķis: Es tomēr atvainojos… Selecka kungs pārkāpa savas pilnvaras un nerunāja komisijas vārdā, jo Izglītības komisijā nav balsots par estrādes koncertiem. Ja jau neņem vērā to manu piezīmi par ārvalstniekiem, kā te Muciņa kungs pamatoja, ka tie nodokļi tomēr paliek Latvijā, tad varbūt derēja tomēr svītrot tos estrādes koncertus?

Priekšsēdētājs: Tad balsosim, jo visi būs izteikušies. Vēl visi nav izteikušies? Vēl Šteina kungam ir jautājums. Lūdzu.

V.Šteins: Man ir tāds naivs jautājums– vai rokopera ir estrādes mūzika vai nopietnā mūzika?

A.Kodoliņš: Rokopera ir teātra izrāde, tā tiek atbrīvota no…

Priekšsēdētājs: Balsosim vispirms par Muciņa kunga ieteikto redakciju 4.panta desmitajai daļai. Rezultāts: 44– par. Tagad balsosim par redakcijas komisijas priekšlikumu. Rezultāts: 27– par.

L.Muciņš: Mans ierosinājums bija ne tikai par šiem trijiem vārdiem, bet arī par…

Priekšsēdētājs: Arī par tiem, Muciņa kungs! Mēs balsojām par visu jūsu priekšlikumu kopumā, gan par vienu svītrojumu, gan par otru. Kiršteina kungs, ko jūs vēlaties teikt? Par šo pašu pantu?

A.Kiršteins: Es atvainojos, varbūt jūs nesadzirdējāt, ka es ierosināju izsvītrot trīs vārdus “izņemot taksometru pakalpojumus”. Es paskaidrošu. Pirmkārt, ar taksometriem brauc tie, kuriem nav mašīnas, un naktīs nekāds sabiedriskais transports nedarbojas. Varbūt šajā periodā, kad Latvijā neražo ne automobiļus, ne rezerves daļas, kad cilvēki masveidīgi atsakās strādāt uz taksometriem, kad naktīs tos nevar dabūt, varētu vienkārši pielīdzināt taksometrus pārējiem pakalpojumiem un izsvītrot trīs vārdus.

Priekšsēdētājs: 4.panta septītā daļa deputāta Kiršteina redakcijā, svītrojot vārdus– “izņemot taksometra pakalpojumus”. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: 28.

Balsosim par redakcijas komisijas variantu– ar visiem taksometriem. Rezultāts: 34.

Tad vēl bija Zaščerinska kunga priekšlikums par lauksaimniecības pakalpojumiem. Lai to pieņemtu, vajadzīgs balsojošo vairākums. Varbūt formulējiet, lai visiem ir saprotams Zaščerinska kunga priekšlikums! Rezultāts: 57– par. Pieņemts.

Tādā gadījumā ir jānobalso par šo pantu kopumā, jo te bija izmaiņas. Ja vairākums nobalsos, tad mēs to akceptēsim.

Balsosim par 4.pantu ar visiem izdarītajiem labojumiem. Rezultāts: 65– par.

5.pants. Blažēviča kungs, lūdzu!

J.Blažēvičs: Cienījamie kolēģi! Mēs 3.pantā tomēr nepieņēmām šo 3 procentu papildlikmi, bet ņemiet vērā, ka tomēr, izrēķinot pagastu pašvaldību budžetu, šobrīd dotācija ir 1,2 miljardi rubļu. 2,7 miljardi ir kopējais pašvaldību budžets. Ja mēs turpināsim dotēt šādā veidā, nevis no nodokļiem, tad mēs veidosim tomēr centralizētu budžetu.

Šajā sakarībā es tomēr vēlreiz mēģinu labot šo lietu. Ir 10 procentu papildlikme. Es ierosinu (lauku apvidū tas nebūs liels skaitlis, tas būs apmēram 100 miljoni) ieskaitīt no pagastu budžeta un rajonu pilsētu budžeta 8 procentus valsts budžetā un 2 procentus pagastu un rajonu pilsētu budžetā. Pārējā teritorijā– 10 procentus. Tātad republikas pilsētās 10 procenti nāk valsts budžetā. Līdz ar to pamatlikme lauku apvidū sadalās: 8 procenti valsts budžetā, 2 procenti pagastu budžetos un 2 procenti attiecīgi rajonu pilsētu budžetos.

Priekšsēdētājs: Deputāt Ēlert, lūdzu!

I.Ēlerts: Es visumā atbalstu komisijas nostāju, ka papildlikmes summa nonāk zemākā līmeņa pašvaldības budžetā, un aicinu to attiecināt arī uz Rīgas pilsētas rajoniem. Es biju iesniedzis arī rakstisku priekšlikumu, bet tehnisku iemeslu dēļ tas ir pazudis.

Tātad– papildināt šo tekstu pēc vārda “iemaksā” ar “Rīgas pilsētas rajonu” un tālāk būs– “pilsētas vai pagastu pašvaldības budžetā”. Pamatojums ir tāds, ka šis likums strādās acīmredzot vienlaikus ar likumu par jauno ienākuma nodokli, bet ir pilnīgi neiespējami jauno ienākuma nodokli sadalīt starp Rīgas rajoniem, jo tādā gadījumā darbavietā jāpārskaita katrs ienākuma nodoklis uz savu rajonu, turklāt bieži vien to ļoti grūti pateikt, uz kuru rajonu jāpārskaita, tādēļ tas būtu noteikti pārskaitāms Rīgas pilsētas budžetā.

Bet es gribu pievērst deputātu un arī komisijas uzmanību vienai pretrunai, proti, pilnīgi nav skaidrs, kur paliek papildlikme tiem uzņēmumiem, kas nav minēti otrajā daļā, tas ir, kas nav tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu uzņēmumi. Visu pārējo uzņēmumu papildlikme kaut kur pazūd. Es aicinātu izsvītrot visu šo– “tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu uzņēmumus”. Pilnīgi skaidrs, ka pamatlikmi visi iemaksā valsts budžetā un pašvaldības budžetā.

A.Kodoliņš: Es varu paskaidrot par tirdzniecības un tā tālāk uzņēmumiem. 3.pantā ir runa par papildlikmi, kura attiecas tikai uz tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu uzņēmumiem, bet neattiecas uz cita veida uzņēmumiem. Tātad, ja produkcija nonāk nevis mazumtirdzniecības tīklā, bet tiek pārdota otram uzņēmumam, tad nekādas papildlikmes vispār nav.

I.Ēlerts: Skaidrs. Paldies. Tātad paliek tikai tas mans ierosinājums par Rīgas pilsētas rajoniem.

Priekšsēdētājs: Deputāt Punovski, lūdzu!

A.Punovskis: Kodoliņa kungs, tēma tā pati, ko jau skāra Ēlerta kungs, bet es tomēr gribētu no jums dzirdēt pamatojumu, kāpēc šī papildlikme tiek ieskaitīta pilsētas budžetā. Ir runa tieši par Rīgas pilsētu. Atbildi faktiski lūdzu uz to pašu jautājumu.

A.Kodoliņš: Jautājums par Rīgas pilsētu, bez šaubām, ir sarežģīts, jo mēs neesam vēl izsprieduši jautājumu par Rīgas pilsētas pašvaldību. Tāpēc principā tikai zināmā veidā var balstīties uz tām nostādnēm un aktivitātēm, kādas komisija saņēmusi no Rīgas padomes puses, kas uzskata, ka principā ir jāveido kopējs pilsētas budžets, pārliekot pēc iespējas ar katru etapu arvien vairāk uz pilsētas budžeta rēķina, nevis uz rajona rēķina. Kad pieņems likumu par pilsētu pašvaldību, tad arī būs līdz galam skaidrs budžeta kompetences jautājums.

A.Punovskis: Ja jau jūs pats neesat pārliecināts, ka tam ir jānonāk pilsētas budžetā, tādā gadījumā būtu priekšlikums tomēr formulēt to tā, ka attiecībā uz Rīgas pilsētu šis sadalījums tiek regulēts likumā par Rīgas pilsētas pašvaldību. Pretējā gadījumā šis likums par Rīgas pašvaldību neko nespēs regulēt, jo mēs jau būsim pateikuši šajā likumā, ka tas viss nonāk Rīgas pilsētas budžetā, kas var izrādīties nepareizi, kā jūs pats tam gandrīz vai piekrītat. Tātad priekšlikums ir iekavās papildināt, ka Rīgas pilsētas sadalījumu regulē likums par Rīgas pilsētas pašvaldību.

Priekšsēdētājs: Šis priekšlikums diemžēl nav iesniegts rakstiski, mēs nevarēsim balsot, lai cik žēl.

Endziņa kungs, lūdzu!

A.Endziņš: Tieši šinī sakarībā es arī nācu pie mikrofona, jo pašreiz nāk priekšlikumi, bet trešajā lasījumā mēs varam skatīties un balsot tikai par tiem, kuri iesniegti rakstveidā. Šo priekšlikumu nav tajā tabuliņā, kas ir pie projekta. Tātad tie nav bijuši komisijā iesniegti, nav arī tagad izdalīti (teiksim, Zaščerinska priekšlikumi), līdz ar to par tiem nevar balsot. Tādā gadījumā mums jārisina jautājums par trešā lasījuma pārtraukšanu, lai varētu šos priekšlikumus apkopot un pēc tam atgriezties pie tiem, bet tādā veidā balsot nav iespējams.

Priekšsēdētājs: Protams, ka tā nevar. Blažēviča kungs, lūdzu!

J.Blažēvičs: Kas attiecas uz šo likmi, tūlīt jums tiks izdalīts rakstisks priekšlikums. Tas ir radies tāpēc, ka jūs nenobalsojāt par 3 procentu likmi. Es nevaru attiecībā uz visiem dzīves gadījumiem šeit salikt. Bet tas ir ļoti būtisks, ļoti būtisks priekšlikums. Tāpēc, es uzskatu, mēs varētu nobalsot, ka apgrozījuma nodokļa summa, kas aprēķināta pēc preču un pakalpojumu ražotāja vai realizētāja pamatlikmes, var tikt realizēta Latvijas valsts budžetā 8 procentu apmērā lauku apvidū, bet pagastu un rajonu pilsētu pašvaldību budžetā– 2procentu.

G.Grūbe: Es tomēr lūgtu atgriezties pie Endziņa kunga priekšlikuma. Šeit taču, kungi, miljonos summas grozās! Bet mēs vienkārši paskatāmies– 2 procenti vai 3 procenti un tik balsojam. Es tomēr lūgtu referentu un arī Ekonomikas komisiju pamatot, vai šie procenti ir tik vienkārši maināmi, uz kuru pusi mums ienāk prātā. Es ļoti kolēģiem atvainojos par savu rupjību, bet man tā liekas.

A.Kodoliņš: Vienu gan es gribētu paskaidrot. Situācija ar pašvaldību budžetiem visgrūtākā ir pagastos. Tātad– lauku teritorijās. Apgrozījuma nodokļa pamatlikme (apgrozījums notiek pilsētās) nesīs klāt pilsētu pašvaldību budžetiem. Tādējādi principā mēs bagātos zināmā veidā padarīsim bagātākus, nabagiem neko īpaši nedodot. Tāpēc es katrā gadījumā neaizrautos ar šīm papildlikmēm un šiem pārskaitījumiem no apgrozījuma nodokļa pašvaldību budžetiem, jo principā te būs tā situācija, ka tiem, kam jau ir, tiem arī vairāk tiks, un tiem, kam nav, arī nekas īpaši netiks. Es personīgi neatbalstu šos Pašvaldības komisijas priekšlikumus.

Priekšsēdētājs: Deputāt Škapar, lūdzu!

A.Kodoliņš: Par šo jautājumu runājot, mūsu komisijas viedoklis bija– palikt pie tām normām, kas ir rakstītas likumprojektā.

J.Škapars: Attiecībā uz pagastiem tas nav tikai sliktāk, bet tas ir tik slikti, ka sliktāk vairs nevar būt. Es tikko izskatīju deviņu mēnešu izpildes plānu un salīdzināju, kā tas izskatās attiecībā uz valsts budžetu, attiecībā uz rajonu budžetu un attiecībā uz pagastu budžetu. Kā bija pilnīgi kārns pagasta budžets, tāds tas paliek. Apmēram 3 procenti no visa budžeta ir pagastam. Ne par kādu pašvaldību decentralizāciju šobrīd runāt tāpēc nav iespējams. Arī nākošā gada budžetā, ja mēs kaut cik nemēģināsim risināt, nebūs nekāda pavērsiena pašvaldību ziņā. Budžets izšķirs visu, vai mums būs centralizēta valsts vai decentralizēta. Pašlaik tā ir izteikti centralizēta valsts. Arī šeit mēs cīnāmies par katru procentu. Diemžēl jūs arī nepalīdzējāt un nenobalsojāt par tiem 3 procentiem, kas bija iesniegti. Budžeta komisija arī nepiekrita. Ja mēs neko neiedosim no līdzekļiem pašvaldībām, nākošajā gadā nekas arī nerisināsies. Mēs kraujam pagastiem milzīgus uzdevumus ar zemes reformu un konversiju pašlaik, bet tajā pašā laikā naudas un līdzekļu rocības viņiem nav nekādas.

Ja neesam gatavi šodien šo jautājumu izlemt, būtu labi, ja vismaz izdarītu normālus aprēķinus. Tie ir finansiāli aprēķini, un šeit ir runa tomēr par miljoniem. Tikai pēc tam varētu izšķirt šo jautājumu. Nepārsteigsimies un neatstāsim tomēr pagastus tikpat nabadzīgā līmenī, kādā tie bija!

A.Kodoliņš: Es atvainojos, šeit tomēr ir runa nevis par budžetiem, bet par apgrozījuma nodokļa likumprojektu. Es katrā gadījumā kategoriski iebilstu pret šā jautājuma atlikšanu. Paskatīsimies kalendārā, kāds mums ir datums! Mums ir jāpieņem šis likumprojekts, ja gribam vispār ar nākamā gada 1.janvāri pāriet uz normālu apgrozījuma nodokļa ņemšanu, jo jau tā ir nokavēta šī pāreja. Mēs speciāli gaidījām budžeta projektu, mēs speciāli sasaucām kopā Pašvaldības komisiju, Apvienoto budžeta komisiju un Ekonomikas komisiju, kur runājām par pašvaldību budžetiem. Mums taču jāsaprot, ka pagasta budžetu var glābt principā tikai zemes nodoklis, kas ir vienīgais reālais pagasta ienākums, kas ieiet iekšā pārtikas produktu cenās un līdz ar to atnāk atpakaļ. Mēs ar apgrozījuma nodokļa izmaiņām nepaglābsim pagastu budžetu, tas, manuprāt, viennozīmīgi ir skaidrs.

J.Škapars: Ja varētu repliku?

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

J.Škapars: Redziet, paglābsim, jo tieši apgrozības nodoklis ir šī summa, kas dod nepieciešamos līdzekļus vismaz pašlaik. Kas attiecas uz jūsu teikto par zemes nodokli, tas ir tālas nākotnes jautājums. Es nepavisam nesaku, ka zemes nodokli mēs izlemsim tik ātri, un tas nemaz nav tik viennozīmīgs un vienkāršs jautājums. Tāpēc mēs nedrīkstam pieņemt pašvaldību likumu, bet tajā pašā laikā risinājumu atstāt kaut kur ļoti tālai nākotnei.

A.Kodoliņš: Es atvainojos, Škapara kungs, es nesaprotu, kā jūs stādāties priekšā, kādā veidā apgrozījuma nodoklis glābs pagastus? Apgrozījuma nodokli pagastā neviens nemaksā. Kolhozs no tā ir atbrīvots. Principā to maksā pircējs, bet pārskaita budžetā rūpniecības uzņēmumi, kuri ir koncentrēti pilsētās, nevis pagastos. Tad principā mums iznāk tieši pretējais, ka laucinieks pērkot maksā par rūpniecības produkciju apgrozījuma nodokli, bet pārskaita pilsētas uzņēmums pilsētas budžetam. Tātad principā nebūt nav šinī variantā priekšrocība lauku pagastiem. Es nekādi nesaprotu šo loģiku.

Priekšsēdētājs: Deputāt Biezais, lūdzu!

J.Biezais: Cienījamie kolēģi, es tikai gribēju atgādināt. Varbūt ne visi zina tās fineses, kā tas arī izrietēja no Ēlerta kunga jautājuma, ka papildprocents un pamatlikmes procents ir dažādi procenti, palielinot procentus papildlikmei, nodokļa summa absolūti zaudē diezgan daudz.

Priekšsēdētājs: Deputāt Blažēvič, lūdzu!

J.Blažēvičs: Kodoliņa kungs, šeit nepareizi pierakstīts beigās, ka republikas pilsētās ir 10 procenti no pamatlikmes. Taču pagastos tas nebūs liels nodoklis. Tomēr tas būs šis apgrozījuma nodoklis, tas nav liels. Tie nav milzīgi skaitļi. Rajona pakļautības pilsētās tas ir lielāks, tur ir koncentrācija, bet līdz ar to tas atvieglos arī pašu rajonu budžetu. Šeit tiešām nav runas par kaut kādiem simtiem miljonu rubļu.

Kas attiecas uz… Te nav palielināta papildlikme. Pamatlikme lauku apvidū tiek sadalīta kā 8 un 2. Nekas šeit papildus nenāk. Šeit būtu palīdzība, ja tiešām samazinātu dotācijas, teiksim, rajona budžetam, proti, šos 2 procentus. Visi aprēķini rāda, ka republikas pilsētās šis ienākums tiešām ir liels. Es tāpēc neuzstāju par republikas pilsētām. Svītrojot tikai– “republikas pilsētās 10 procenti no pamatlikmes”, varētu balsot par šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Deputāt Biķi, lūdzu!

V.Biķis: Es ļoti lūdzu kolēģus šoreiz atbalstīt Blažēviča priekšlikumu. Lūdzu atcerēties, cienījamais Kodoliņa kungs, ka mēs arī pagājušajā gadā teicām, ka mums viss deg un ka ātri jāpieņem likumi. Dabiski, ka zālē lielākā daļa nav ieinteresēta ne pagastu liktenī, ne arī kaut kādu, piedodiet, “štrunta” mazpilsētu liktenī. Nav ieinteresēta. Es to ļoti labi saprotu. Par to liecina arī visa mūsu līdzšinējā politika. Bet vai tad šīm mazpilsētām un pagastiem būtu jāatbild par to, ka tikai gada beigās mēs izskatām un ka mums nav laika un ir jāsteidzas?

A.Kodoliņš: Es ļoti atvainojos, Biķa kungs, speciāli mēs domājām par mazpilsētām un pagastiem un speciāli izdomājām šo papildlikmi. Tā ka par to, ka nevienam nebūtu intereses par pagastiem un pilsētām, nav runas. Papildlikme ir svarīga tāpēc, ka te ir runa tieši par uzņēmumiem. Katrā pagastā ir veikali, katrā mazpilsētā ir veikali un sadzīves pakalpojumu uzņēmumi. Tieši tāpēc bija šī papildlikme, kas attiecas tieši uz tiem uzņēmumiem, kas var dot savai pilsētai, savam pagastam.

Priekšsēdētājs: Deputāt Ēlert, lūdzu!

I.Ēlerts: Es aicinātu plenārsēdes vadītāju un arī komisiju vadītājus apsvērt, vai nav vajadzīgs pārtraukums šā likuma izskatīšanā trešajā lasījumā, jo iesniegtie priekšlikumi ir ļoti nopietni. Tie ir pamatoti. Šeit ir vajadzīga Finansu ministrijas izziņa. Jāpārmet Finansu ministrijai, ka tā to nav spējusi izdarīt vēl līdz šim. Es aicinātu visas šīs lietas apsvērt mierīgi komisijā ar speciālistu piedalīšanos un trešo lasījumu atjaunot rīt vai pirmdien. Arī cerība, ka šis likums stāsies spēkā ar nākamā gada 1.janvāri, acīmredzot ir pretrunā ar likumu, jo apgrozījuma nodoklis tiek pārdalīts: vieniem tas samazinās, otriem– palielinās. Palielinot kādam nodokli, mēs nevaram prasīt, lai tas stātos spēkā ātrāk par trim mēnešiem pēc likuma pieņemšanas.

A.Kodoliņš: Šoreiz Ēlerta kungam nav taisnība, ka mēs nevaram prasīt. Likumā par nodokļiem un nodevām ir precīzi teikts, ka, pieņemot jaunu nodokļu likumu (šis ir jauns nodokļu likums), principā nosaka termiņu, kad tas stājas spēkā, ar lēmumu par spēkā stāšanos. Ja mēs mainītu esošo likumu vai kādas likmes, būtu cita situācija. Es uzskatu, ka principā nekādā gadījumā nevar pieļaut situāciju, ka 1.janvārī nestājas spēkā. Es gribu teikt, ka komisija par šiem jautājumiem ir diskutējusi. Ir diskutēts kopā ar Budžeta komisiju. Šeit Finansu ministrijas aprēķini vispār neko nedos. Finansu ministrija vispār grib no šā viedokļa gūt daudz lielākus ienākumus, nekā mēs esam apstiprinājuši saskaņā ar 3.pantu. Bez šaubām, šeit ir runa par lielām summām. Principā šīs summas ir diezgan grūti aprēķināmas, jo mēs nevaram precīzi pateikt preču apgrozību.

Priekšsēdētājs: Deputāt Kehri, lūdzu!

O.Kehris: Kolēģi, es gribētu teikt, ka šis pants tiešām ir pietiekami izdiskutēts komisijā. Šajā pantā pieņemt šo redakciju, kuru ir iesniedzis deputāts Blažēvičs, es domāju, noteikti nav iespējams. Tomēr kolēģi Škapara kungs, Blažēvičs, Biķis virza pareizu un ļoti vajadzīgu domu. Bet, ja jūs domājat, ka šie argumenti, ko teica Kodoliņa kungs, ir tiešām pamatoti, jūs neko neatrisināt. Ja jūs uzskatīsit, ka pietiek, ja šo priekšlikumu “dabū cauri”, un ka tā jūs esat kaut ko atrisinājuši, jūs ļoti smagi maldīsities un tikai sevi apmānīsiet. Pašvaldības visur dzīvo un tām ir jādzīvo no nekustamā īpašuma nodokļa, no zemes un no īpašuma nodokļa. Ja to gatavojas atlikt uz milzīgu laiku, tad nekas nebūs. Šis pants noteikti ir jāpieņem. Es gan tiešām domāju, ka mēs esam pieņēmuši, protams, pie 3.panta, kur mēs ļoti vienkārši par 2 procentiem palielinājām. Bet, es domāju, te pilnīgi nevar būt runas vēl par palielināšanu, ko piedāvāja Blažēviča kungs. Tas nozīmē, ka mēs bez kādām diskusijām pie 8 procentiem pieliekam vēl trīs klāt. Gandrīz vienu trešdaļu. Ja runa būtu par sadali esošajos ietvaros, tad es saprotu, bet es pilnīgi esmu pret to, ka šos pantus atliktu vai nepieņemtu. Ja vispār par to runā, tad atlikt var drīzāk 3.pantu, lai gan es to neatbalstītu.

Priekšsēdētājs: Deputāt Blažēvič, lūdzu!

J.Blažēvičs: Nav runas, ka par 3 procentiem vēl palielinātu papild­likmi. Bija runa 2 procentu vietā likt 3 procentus, bet tas palielina kopējo papildlikmi par 1 procentu.

Kas attiecas uz zemes nodokli, mēs, visas trīs komisijas nepilnā sastāvā, esam vienojušies, ka zemes nodoklis jāpārstrādā. Pašlaik intensīvi tiek izstrādāts jauns zemes nodokļa likums. Es ceru, ka tas ieraudzīs dienasgaismu janvārī. Tas tiešām būs daudz lielāks nodoklis. Bet tas ir mūsu rokās, un to mēs darīsim. Tiešām– no zemes nodokļa vajag dzīvot. Līdz ar to es uzskatu, ka mēs īpaši neko nemainītu, ja balsotu– 8 plus 2.

Priekšsēdētājs: Deputāt Kehri, lūdzu!

O.Kehris: Blažēviča kungs, vajadzētu būt precīziem: otrajā lasījumā plenārsēde nobalsoja par 10 procentiem (8 plus 2), kas jāmaksā uzņēmējiem, ražotājiem, tirgotājiem. Tagad jūs piedāvājat 10 plus 3. 13 procenti ir par trešdaļu vairāk nekā 10 procenti. Tā ir ļoti būtiska starpība.

J.Blažēvičs: Pamatlikmi taču no 8 līdz 10 pārcēlām! Bet 3 procenti ir par vienu procentu, nevis par 3 procentiem vairāk.

Priekšsēdētājs: Cienījamie kolēģi! Mēs jau strīdējāmies otrajā lasījumā par šo. Bija lūgums izskatīt visus apsvērumus, ko un kā varētu darīt. Tagad ir šis deputāta Blažēviča rakstiskais priekšlikums vēlreiz labot redakciju. Acīmredzot balsojot mums vajadzēs rīkoties tā: ja nobalsosim par šo, tad droši vien vajadzēs likumu pārskatīt, nevarēs tūlīt pieņemt, jo tā steigā nevaram izlemt.

J.Blažēvičs: Es tikai precizēšu, par ko mēs balsosim. Es gribētu precīzi savu priekšlikumu nolasīt. Teikums skan tā: “No apgrozījuma nodokļa summas, kas aprēķināta pēc pamatlikmes par preču un pakalpojumu pārdošanu, kas ražoti vai tikai realizēti lauku apvidū, iemaksā Latvijas Republikas valsts budžetā 8 procentus, bet pagastu un rajonu pilsētu pašvaldību budžetā– 2 procentus.”

Priekšsēdētājs: Bez pēdējās teikuma daļas.

J.Blažēvičs: Pārējais ir valsts budžets.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, reģistrēsimies, cik esam palikuši pirms pusdienām! Rezultāts: 65.

Balsosim par Pašvaldības komisijas ieteikto redakciju, ko iesniedza deputāts Blažēvičs, un tad par 5.pantu tādā redakcijā, kāda tā ir šeit. Rezultāts: 36– par.

Redakcijas komisijas redakcija. Rezultāts: 19– par.

Es domāju, līdz galam izskatīsim un tad nolemsim par tālāko. Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Es tomēr aicinātu nobalsot par to, ka papildlikme nonāk Rīgas pilsētas rajona rīcībā. Es domāju, ka tas nav sarežģīti un ir pilnīgi saprotams. Turklāt tas bija rakstiski iesniegts un komisijā tehniskas kļūdas dēļ nav nonācis. Es domāju, ka tas visiem ir saprotams.

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs, nevar tā balsot pēc dzirdes.

A.Kodoliņš: Es tomēr atbalstu Ēlerta kungu, jo viņš tiešām iesniedza. Šeit ir vienkārši variants, vai nu iemaksā Rīgas pilsētas, vai Rīgas pilsētas rajona budžetā.

Priekšsēdētājs: To mēs laikam nepieņemsim galīgajā variantā. 6.pants. Nav. 7.pants, 8.pants.

I.Ēlerts: Man jāatvainojas, es aizsapņojos pie 6.panta. Šeit, manuprāt, ir kļūda. Pirmās daļas otrajā rindā ir vārdi “Latvijas Republikas valsts budžetā iemaksātā”. Tādā gadījumā netiek atrēķināta papildlikme, kuru iemaksā citos budžetos. Es ierosinātu izslēgt vārdus “Latvijas Republikas valsts budžetā iemaksātā”.

A.Kodoliņš: Tā nav kļūda. Tā ir apzināta rīcība. Papildlikme parādās kā papildlikme. Tāpēc tā ir nosaukta tikai kā piecenojums pie visiem. Šajos savstarpējos norēķinos starp uzņēmumiem tā netiek ņemta vērā. Bet principā mēs būsim spiesti svītrot šos vārdus sakarā ar to, ka iebalsoja papildlikmi starp rajonu un valsts budžetu. Tieši tāpēc ir jāizsvītro. Es principā piekrītu izsvītrot. Es gan neredzu nekādu lielu iespēju komisijā kaut ko grozīt šajā likumā, neskatoties uz šo pēdējo balsojumu. Es domāju, ka likums nemainās.

Priekšsēdētājs: 9.pants. Nav. Balsot mēs tā vai tā šobrīd nevaram.

A.Kodoliņš: Es tomēr lūgtu pēc šā pārtraukuma, ja kvorums to atļaus, šodien nobalsot par šo likumu. Mēs šeit neko grozīt vairs nespēsim.

Priekšsēdētājs: Cienītie kolēģi, pēc pārtraukuma lai visi būtu. Pasakiet arī pārējiem, un nobalsosim kopumā par trešo lasījumu.

Starpbrīdis.

(Pārtraukums)