"Rīgas siltums" ir gatavs konkurencei

Lai diskusijās par apkuri ieklausāmies argumentos

Līdz ar diskusijām Saeimā par grozījumiem Enerģētikas likumā aktualizējies arī jautājums par patērētāju tiesībām izvēlēties sev piemērotāko apkures veidu. Šajās diskusijās iesaistās plaša sabiedrība, ne tikai profesionāļi, tādējādi nereti ne tikai par tiesībām izvēlēties, bet arī par Rīgas centralizētās siltumapgādes rehabilitācijas projektu tiek pausts vienpusējs viedoklis, pat necenšoties izzināt visus lietas patiesos apstākļus. Viens no tipiskiem piemēriem ir Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktora vietnieces Māras Žogotas laikraksta "Latvijas Vēstnesis" šā gada 22. novembra numurā un "Dienas Biznesa" 5. decembra numurā paustais viedoklis rakstā "Diskusijās par apkuri trūkst argumentācijas". Tāpēc arī "Rīgas siltums", kuras sniegtie pakalpojumi rakstā samērā ironiskā formā ir minēti kā vienīgie patērētājam visizdevīgākie, vēlētos paust savu viedokli, jo raksta autore nav uzskatījusi par nepieciešamu iepazīties ar informāciju, ko var sniegt "Rīgas siltums".

Rehabilitācijas projekts ir izstrādāts, ņemot vērā gan virkni starptautisku dokumentu, kuriem pievienojusies arī Latvija, gan arī Latvijas Enerģētikas likumu. "Rīgas siltums" jau laikus apzinājās, ka pieaugs konkurence siltumapgādes jomā, tāpēc jau 1997. gadā sāka strādāt pie Rīgas pilsētas centralizētās siltumapgādes rehabilitācijas projekta, kura mērķis ir palielināt sistēmas efektivitāti, nodrošināt siltumenerģijas tarifu ilgtermiņa stabilitāti un centralizētās siltumapgādes sistēmas spēju konkurēt ar lokāliem siltumavotiem, kā arī samazināt siltumapgādes ietekmi uz apkārtējo vidi.

Kāds patiesībā iedzīvotājiem būs labums no centralizētās siltumapgādes rehabilitācijas projekta īstenošanas? M. Žogota min, ka vienīgais, kas tiek solīts, ir tas, ka siltumenerģijas tarifi Rīgā tuvāko trīs gadu laikā nemainīsies. Savukārt Zviedrijas konsultantu firmas FVB, kas par Zviedrijas valdības piešķirtajiem līdzekļiem izstrādāja projektu, veiktie aprēķini liecina, ka gadījumā, ja neņem vērā inflāciju, jau 2005.gadā maksa par apkuri būs būtiski samazinājusies. Inflācija šajā gadījumā nav jāņem vērā, jo tā vienādi skars gan centralizētās, gan arī cita veida apkures izmaksas.

"Rīgas siltums" jau ir uzsācis rehabilitācijas projekta pirmo posmu, likvidējot centrālos siltumpunktus un ierīkojot modernus siltummezglus namu pagrabos, kas ļauj atteikties no padomju laika filozofijas — temperatūru ēkās regulēt no siltumavotiem. Tādējādi katra nama īpašnieks var apkurei pieslēgties jebkurā brīdī un regulēt temperatūru dzīvokļos (vai, uzdodot nepieciešamos parametrus, siltummezgls to dara automātiski) atbilstoši savām komforta prasībām. Tā kā no siltummezgla uzstādīšanas "Rīgas siltums" spēj klientam nodrošināt vienīgi labāku servisu, bet siltumenerģijas patēriņš ekonomijas rezultātā samazinās, uzņēmums teorētiski un praktiski uz tarifu rēķina nav spējīgs atgūt siltummezgla uzstādīšanā ieguldītos līdzekļus. Aprēķini rāda, ka siltumenerģijas ekonomija spēj nosegt nama iedzīvotāju izdevumus par jauna siltummezgla uzstādīšanu un ļauj vēl ieekonomēt, tādēļ arī Rīgas dome ir akceptējusi, ka mezgla uzstādīšana tiek segta no iedzīvotāju maksājumiem līdz pat desmit gadu ilgā laika posmā. Tas kļuvis iespējams, pateicoties "Rīgas siltuma" ņemtajam kredītam mezglu uzstādīšanai. Šo kredītu "Rīgas siltums" atmaksās no iedzīvotāju maksājumiem vairāku gadu garumā par siltummezgla iegādi un uzstādīšanu.

Kā jau minēts, "Rīgas siltums" neuzskata, ka būtu saglabājams pilnīgs monopolstāvoklis siltumapgādes jomā. Tāpēc jau laikus tika domāts par konkurētspējas paaugstināšanu, jo, neraugoties uz Eiropas Savienības normatīvajos aktos un Enerģētikas likumā iekļautajām normām par koģenerācijas veicināšanu, skaidrs, ka ar administratīvām metodēm neizdosies noturēt monopolstāvokli. M. Žogota rakstā norāda, ka ne vienmēr Rīgas domes izveidotā komisija dod iedzīvotājiem atļaujas "veiksmīgāk atrisināt savas sadzīves problēmas", t.i., izvēlēties sev pieņemamāko apkures veidu. Tādējādi tiek radīts iespaids, ka nesaprotamu iemeslu dēļ domes amatpersonas vienkārši ietiepjas un ierobežo patērētāju tiesības. Tomēr minētās atļaujas atslēgties no centralizētās siltumapgādes nav izsniegtas nevis tāpēc, lai ierobežotu viena patērētāja tiesības, bet gan, lai aizsargātu visu pārējo patērētāju tiesības. Jau minētās zviedru firmas FVB aprēķini rāda, ka Rīgas centralizētās siltumapgādes sistēmas likvidācija un individuālās apkures ierīkošana katrā namā sabiedrībai kopumā izmaksātu vismaz trīsreiz dārgāk nekā Rīgas centralizētās siltumapgādes rehabilitācijas projekts.

Siltumapgāde ir specifisks bizness. Ja tiks uzskatīts, ka Rīgas siltumapgādes nākotne ir lokāli siltumavoti vai gāzes apkure, uzņēmums, izmantojot savu pietiekami augsto tehnisko un intelektuālo potenciālu, pievērsīsies mazo siltumavotu uzstādīšanai un apkalpošanai. Patiesībā tas jau ir sākts — uzņēmums ir uzbūvējis trīs lokālās gāzes katlu mājas (divas Bolderājā un vienu Lubānas ielā), tādējādi nedaudz pazeminot pašizmaksu, jo siltums vairs nav jāiepērk no citiem piegādātājiem, kā tas bija līdz šim.

Hugo Pāvuls, a/s "Rīgas siltums" finansu direktors