Kad referendums par Latviju Eiropas Savienībā kļūst realitāte

Par mūsu iedzīvotāju attieksmi, viedokļiem un argumentiem

Kārtējā Latvijas iedzīvotāju aptauja - Eiropas integrācijas biroja, Valsts kancelejas un Tirgus un sociālo pētījumu firmas "Sociāli korelatīvo datu sistēmas" pētījums par attieksmi pret Eiropas Savienību (ES) norisinājās no šī gada 13. līdz 23. novembrim. Aptaujā pēc stratificētās nejaušības izlases principa tika iekļauti 1008 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Izlase aprēķināta, balstoties uz jaunākajiem statistikas datiem par Latvijas Republikas iedzīvotājiem.

Terminu skaidrojums

Izlase - Latvijas iedzīvotāju mikromodelis

Reģions

Rīga - Rīgas pilsēta.

Vidzeme - Jūrmalas pilsēta, Rīgas, Limbažu, Valmieras, Cēsu, Gulbenes, Alūksnes, Valkas, Madonas, Ogres rajons.

Kurzeme - Liepājas, Talsu, Ventspils, Kuldīgas, Saldus rajons.

Zemgale - Dobeles, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Aizkraukles rajons.

Latgale - Preiļu, Daugavpils, Rēzeknes, Ludzas, Balvu, Krāslavas rajons.

Apdzīvotās vietas tips

Rīga - Rīgas pilsēta.

Cita pilsēta - Daugavpils, Liepāja, Jelgava, Ventspils, Rēzekne, Jūrmala, rajonu centri, citas pilsētas.

Lauki - ciemi, lauku viensētas.

Izglītība

Pamata - respondents ar pamata vai vidējo nepabeigto izglītību.

Vidējā - respondents ar vidējo vai vidējo speciālo izglītību.

Augstākā - respondents ar augstāko izglītību.

Nodarbinātības sfēra

Valsts sektors - respondenti, kuri strādā valsts iestādēs vai uzņēmumos ar valsts kapitālu.

Privātais sektors - respondenti, kuri strādā uzņēmumos ar privāto kapitālu.

Nestrādā - respondenti: mājsaimnieces, pensionāri, skolēni, studenti, bezdarbnieki.

Cits - respondenti, kuriem ir gadījuma darbi, strādā apmaksātu darbu sabiedriskās organizācijās, kā arī tie respondenti, kuri nezināja konkrētu nodarbinātības sektoru.

Nodarbošanās

Vadītājs, menedžeris - uzņēmuma, firmas, organizācijas, nodaļas vadītājs.

Speciālists - profesionāls speciālists, kas nav vadošos amatos.

Kalpotājs - kalpotājs valsts iestādē, ierēdnis.

Strādnieks - ierindas darbinieks rūpniecībā, celtniecībā, lauksaimniecībā, tirdzniecībā, apkalpojošajā sfērā, sabiedriskajā ēdināšanā.

Zemnieks - persona, kas strādā sev piederošā lauku saimniecībā.

Ir savs uzņēmums, individuālais darbs - pats sev darba devējs, arī profesionāls speciālists (advokāts ārsts u. tml.), uzņēmuma īpašnieks.

Pensionārs - persona, kas ir pensijā un nestrādā algotu darbu.

Skolēns, students - persona, kas mācās dienas nodaļā kādā no mācību iestādēm.

Mājsaimniece - persona, kas ir mājsaimnieks vai mājsaimniece un pašlaik nestrādā algotu darbu.

Bezdarbnieks - persona, kas ir darbspējīgā vecumā un nekur nestrādā.

Ienākumu līmenis

Ienākumi uz vienu ģimenes locekli, ieskaitot visus ienākumus (algas, stipendijas, pabalstus, pensijas utt.)

Zemi - līdz 42 latiem

Vidēji - no 43 līdz 84 latiem

Vidēji augsti - no 85 līdz 126 latiem

Augsti - vairāk par 127 latiem

Atbildes uz jautājumu:

"Kāda ir jūsu attieksme pret Eiropas Savienību?"

Lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret Eiropas Savienību, viņiem tika uzdots attiecīgs jautājums. Respondenti savu attieksmi pret Eiropas Savienību varēja novērtēt skalā "pozitīva", "drīzāk pozitīva nekā negatīva", "negatīva", "drīzāk negatīva nekā pozitīva".

Lai veiktu detalizētāku analīzi, salīdzinājumam ir izmantoti dati arī par 1998. gada novembrī (pirms diviem gadiem) un 2000. gada augustā veikto aptauju. Jāatzīmē, ka 1999. gada novembra aptaujā šāds jautājums netika iekļauts.

Lai respondentu attieksmi pret Eiropas Savienību atainotu izvērstāk, grafikā ir izmantota "pilna" skala. Kā redzams, šajā aptaujā visbiežāk Latvijas iedzīvotāji savu attieksmi pret Eiropas Savienību raksturo kā "drīzāk pozitīvu" (39,1%). Arī 1998. gada novembrī (36,2%) un 2000. gada augustā (40,9%) veiktajā aptaujā respondenti savu attieksmi pret Eiropas Savienību biežāk raksturoja kā "drīzāk pozitīvu". Datu dinamika liecina, ka, salīdzinot ar 2000. gada augustā veikto aptauju, šajā aptaujā par 4,1% ir pieaudzis to respondentu skaits, kuri savu attieksmi pret Eiropas Savienību raksturo kā "pozitīvu" (attiecīgi 15,1% un 19,2%). Iegūtās pozitīvās atbildes gan atpaliek no 1998. gada novembrī iegūtajiem rādītājiem, taču jāatceras, ka pirms diviem gadiem veiktajā Latvijas iedzīvotāju aptaujā tika iegūti salīdzinoši vispozitīvākie rādītāji. Nedaudz mazāk kā 1/4 jeb 24,1% Latvijas iedzīvotāju savu attieksmi pret Eiropas Savienību raksturo kā "drīzāk negatīvu". Salīdzinot ar 2000. gada augustā iegūtajiem datiem, šo atbilžu īpatsvars ir samazinājies par 3,7%. To, ka viņiem ir negatīva attieksme pret Eiropas Savienību, ir norādījuši tikai 10,1% aptaujāto. Jāatzīmē, ka salīdzinājumā ar 1998. gada novembra un 2000. gada augusta aptauju šis rādītājs nav būtiski mainījies.

Aplūkojot Latvijas iedzīvotāju atbildes "savilktā" veidā, redzams, ka vairāk nekā pusei jeb 58,3% respondentu ir kopumā pozitīva attieksme pret Eiropas Savienību. Savukārt 1/3 jeb 34,3% respondentu ir kopumā negatīva attieksme pret Eiropas Savienību. Konkrētu savas attieksmes pret Eiropas Savienību vērtējumu nav varējuši sniegt tikai 7,4% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju.

Sociāldemogrāfisko rādītāju korelācija ar atbildēm uz jautājumu: "Kāda ir jūsu attieksme pret Eiropas Savienību?" tiks analizēta pēc vienkāršotās skalas.

Aplūkojot iegūtās atbildes atkarībā no respondenta dzimuma, atklājas, ka sievietes (60,9%) pret Eiropas Savienību ir pozitīvāk noskaņotas nekā vīrieši (55,3%). Salīdzinājumāar 2000. gada augustā veikto aptauju sieviešu vidū pozitīvo atbilžu īpatsvars ir pieaudzis par 5,4%.

Atbilžu sadalījums atkarībā no respondentu vecuma liecina, ka tradicionāli pozitīvāka attieksme pret Eiropas Savienību ir gados jaunākiem respondentiem, it īpaši tas vērojams vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem. Tā 74,4% šīs vecuma grupas pārstāvju ir pauduši kopumā pozitīvu attieksmi pret Eiropas Savienību. Respondentu vidū, kuri ir vecāki par 55 gadiem, šis rādītājs ir 46,9%.

Vērojama sakarība, ka pozitīvā attieksme pret Eiropas Savienību Latvijas iedzīvotāju vidū pieaug līdz ar iegūtās izglītības līmeni. 67,4% respondentu ar augstāko izglītību, 58,4% respondentu ar vidējo izglītību un 41,2% respondentu ar pamata izglītību ir minējuši, ka viņiem kopumā ir pozitīva attieksme pret Eiropas Savienību. Jāatzīmē, ka aptaujas dalībnieki ar pamata izglītību divas reizes biežāk nekā vidēji ir atzīmējuši, ka viņiem ir grūti sniegt konkrētu savas attieksmes vērtējumu (14,3%).

Latvieši biežāk nekā cittautieši ir minējuši, ka viņiem ir kopumā pozitīva attieksme pret Eiropas Savienību (attiecīgi 61,6% un 54,1%). Salīdzinot iegūtās atbildes ar iepriekšējās aptaujas datiem (2000. gada augusts), redzams, ka latviešu vidū ir ļoti nedaudz pieaudzis pozitīvo atbilžu īpatsvars (par 3,4%).

Sekojošā grafikā ir attēlotas LR pilsoņu un respondentu bez LR pilsonības sniegtās atbildes uz jautājumu: "Kāda ir jūsu attieksme pret Eiropas Savienību?".

Aptaujā iegūtie rezultāti liecina, ka LR pilsoņiem ir kopumā pozitīvāka attieksme pret Eiropas Savienību nekā respondentiem bez LR pilsonības (attiecīgi 60,3% un 52,3%). Jāatzīmē, ka respondenti bez LR pilsonības divas reizes biežāk nekā vidēji ir minējuši, ka viņiem ir grūti sniegt konkrētu savas attieksmes vērtējumu (14,4%).

Pozitīvāka attieksme pret Eiropas Savienību ir valsts sektorā strādājošajiem respondentiem (63,5%). Viskritiskāk noskaņotie pret Eiropas Savienību ir izrādījušies nestrādājošie respondenti (atbilde "pozitīva": 53,8%). Privātajā sektorā strādājošo sniegtās atbildes būtiski neatšķiras no atbilžu kopējā sadalījuma.

Aplūkojot atbilžu sadalījumu atkarībā no Latvijas iedzīvotāju nodarbošanās, ir redzams, ka pozitīvāka attieksme pret Eiropas Savienību ir skolēniem, studentiem (80,9%), vadītājiem, menedžeriem (69,4%), speciālistiem (66,7%) un mājsaimniecēm (63,6%). Caurmērā kritiskāka attieksme (atbildes: "negatīva") pret Eiropas Savienību ir izrādījusies zemniekiem (61,9%), pensionāriem (45,3%) un uzņēmējiem (40,0%).

Vērojama tendence, ka aptaujas dalībniekiem ar augstāku ienākumu līmeni ir pozitīvāka attieksme pret Eiropas Savienību nekā respondentiem ar zemāku ienākumu līmeni. Tā, piemēram, 74,0% Latvijas iedzīvotāju ar augstiem ienākumiem uz vienu ģimenes locekli mēnesī (virs Ls127) ir norādījuši, ka viņiem ir kopumā pozitīva attieksme pret Eiropas Savienību, bet šādu attieksmi ir pauduši 50,7% aptaujāto ar zemu ienākumu līmeni (līdz Ls 42).

Vidēji pozitīvāka attieksme pret Eiropas Savienību ir Kurzemes (67,3%), Zemgales (62,6%) un Rīgas iedzīvotājiem (61,8%). Salīdzinājumā rezervētākie savā attieksmē ir izrādījušies Latgales (47,5%) un Vidzemes iedzīvotāji (53,2%).

Laukos dzīvojošie savā attieksmē pret Eiropas Savienību ir izrādījušies kritiskāki nekā pilsētās (t. sk. Rīgā) dzīvojošie. 61,8% rīdzinieku un 58,4% citās Latvijas pilsētās dzīvojošo respondentu ir minējuši, ka viņiem ir kopumā pozitīva attieksme pret Eiropas Savienību, kamēr lauku iedzīvotāju vidū šis rādītājs ir 52,0%.

 

Atbildes uz jautājumu:

"Ja rīt notiktu referendums par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, kā jūs balsotu?"

Sekojošā grafikā ir attēlotas aptaujās iegūtās Latvijas iedzīvotāju atbildes uz jautājumu: "Ja rīt notiktu referendums par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, kā Jūs balsotu?".

Lai veiktu detalizētāku analīzi, ir izmantoti deviņu veikto aptauju dati par laika periodu no 1998. gada novembra līdz 2000. gada novembrim.

Datu dinamika liecina, ka salīdzinājumā ar iepriekš (2000. gada augustā) veikto aptauju Latvijas iedzīvotāju vidū nav būtiski mainījies "par" un "pret" balsojošo skaits. Relatīvi ir samazinājies eironezinīšu skaits (par 2,6%). Kopumā iegūtie balsojuma rezultāti ir vērtējami kā relatīvi stabili. Jāatzīmē, ka kopš eirooptimisma samazināšanās 2000. gada maijā, sākot ar 2000. gada augusta aptauju, iezīmējas pozitīva tendence eirooptimismam nedaudz pieaugt.

2000. gada novembrī par iestāšanos Eiropas Savienībā balsotu 45,3% Latvijas iedzīvotāju. Savukārt 1/3 jeb 34,2% aptaujāto balsotu pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. 20,5% respondentu nav spējuši paust konkrētu viedokli attiecībā uz iespējamo balsojumu.

Šīs aptaujas rezultāti liecina, ka sievietēm raksturīgs pozitīvāks (47,8%) balsojums par iestāšanos Eiropas Savienībā nekā vīriešiem (42,6%). Interesanti, ka, salīdzinot ar visām līdz šim veiktajām aptaujām, 2000. gada novembra aptaujā pirmo reizi ir vērojams, ka sievietes ir nedaudz lielākas eirooptimistes nekā vīrieši.

Aplūkojot atbilžu sadalījumu vecuma griezumā, atklājas, ka līdzīgi kā iepriekš veiktajās aptaujās arī šajā vērojama sakarība, ka lielākie eirooptimisti ir gados visjaunākie Latvijas iedzīvotāji (18 līdz 24 g.v.). Vairāk nekā puse jeb 60,0% šīs vecuma grupas pārstāvju balsotu par iestāšanos Eiropas Savienībā. Iedzīvotāju vidū, kuri ir vecāki par 55 gadiem, šis rādītājs nepārsniedz 36,9%. Aplūkojot datu dinamiku pēdējo trīs mēnešu laikā, redzams, ka visās vecuma grupās (izņemot respondentus virs 55 g.v.) ir vērojams zināms eirooptimisma pieaugums.

Vērojama tendence, ka aptaujas dalībniekiem ar augstāku izglītības līmeni ir raksturīgs pozitīvāks balsojums par iestāšanos Eiropas Savienībā. Tā, piemēram, par iestāšanos Eiropas Savienībā balsotu 54,7% aptaujas dalībnieku ar augstāko izglītību, 43,8% aptaujas dalībnieku ar vidējo izglītību un 37,3% respondentu ar pamatizglītību. Saglabājas sakarība, ka pēc eirooptimisma krituma 2000. gada maijā, sākot ar augusta aptauju, to respondentu vidū, kuriem ir pamatizglītība, eirooptimisms ir pieaudzis ( "par": 05.00. - 21,8%; 08.00. - 35,6%; 11.00. - 37,3%). Pēdējo trīs mēnešu laikā par 6,6% eirooptimisms ir pieaudzis arī to aptaujas dalībnieku vidū, kuriem ir augstākā izglītība.

Salīdzinot iegūtos rezultātus atkarībā no respondentu tautības, redzams, ka latvieši (49,2%) biežāk nekā cittautieši (40,2%) balsotu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Jāatzīmē, ka 1/4 jeb 25,3% citas tautības pārstāvju nav spējuši paust konkrētu viedokli attiecībā uz iespējamo balsojumu, kas ir biežāk nekā caurmērā.

Sekojošā grafikā ir attēlotas LR pilsoņu un respondentu bez LR pilsonības sniegtās atbildes uz jautājumu: "Ja rīt notiktu referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā, kā jūs balsotu?".

Rezultāti liecina, ka līdzīgi kā iepriekš veiktajās aptaujās LR pilsoņiem salīdzinājumā ar respondentiem bez LR pilsonības ir raksturīgs pozitīvāks balsojums. Par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā balsotu 47,8% LR pilsoņu un 37,4% respondentu bez LR pilsonības. Datu dinamika liecina, ka, salīdzinot ar iepriekš veikto aptauju, LR pilsoņu vidū ir vērojams atbilžu "nezina/NA" skaita kritums (08.00. - 24,3%, 11.00. - 17,3%), bet respondentu vidū bez LR pilsonības ir šo atbilžu pieaugums (08.00. - 19,9%, 11.00. - 30,5%).

Valsts sektorā strādājošie ir vidēji biežāk norādījuši, ka balsotu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (49,1%). Salīdzinot ar 2000. gada augusta aptaujā iegūtajiem rādītājiem, valsts sektorā strādājošo vidū ir vērojams eirooptimisma pieaugums (par 10,7%), un dati ir atgriezušies 1999. gada maija rādītāju līmenī (48,9%). Savukārt nestrādājošie aptaujas dalībnieki biežāk nekā caurmērā ir minējuši atbildi "nezinaa/NA" (24,2%).

Atšķirības iespējamajā balsojumā ir vērojamas arī respondentu vidū ar dažādu nodarbošanos. Optimistiskāki savā balsojumā ir izrādījušies skolēni, studenti (65,2%) un speciālisti (52,3%). Savukārt kritiskāk noskaņoti attiecībā uz Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (atbildes "pret") ir zemnieki (65,0%), pensionāri (43,0%), uzņēmēji (40,0%) un strādnieki (38,7%). Bezdarbnieki caurmērā biežāk nav spējuši sniegt konkrētu atbildi jautājumā par iespējamo balsojumu (34,8%).

Līdzīgi kā iepriekš veiktajās aptaujās vērojama sakarība, ka Latvijas iedzīvotāji ar augstāku ienākumu līmeni ir biežāk norādījuši, ka balsotu par iestāšanos Eiropas Savienībā. Tā par iestāšanos Eiropas Savienībā balsotu vairāk nekā 62,5% respondentu ar augstu ienākumu līmeni uz vienu ģimenes locekli mēnesī (virs Ls 127). Respondentu vidū, kuriem ir zems ienākumu līmenis (līdz Ls 42), šis rādītājs sasniedz tikai 37,0%.

Aplūkojot atbilžu sadalījumu atkarībā no reģiona, kurā dzīvo aptaujas dalībnieki, atklājas, ka biežāk nekā caurmērā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā balsotu Kurzemes (56,8%) un Zemgales iedzīvotāji (50,3%). Kurzemnieku vidū, salīdzinot ar 2000. gada augusta aptauju, eirooptimisms ir pieaudzis par 18,3%. Lielāki eiroskeptiķi (balsotu "pret " ) ir izrādījušies Vidzemes (38,1%) un Latgales (41,6%) iedzīvotāji. Caurmērā kritiskāki savā balsojumā ir izrādījušies lauku iedzīvotāji. 41,6% šīs grupas pārstāvju balsotu pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Latvijas pilsētu (t. sk. Rīgas) iedzīvotāju sniegtās atbildes būtiski neatšķiras no kopējā atbilžu sadalījuma. Raksturojot izmaiņas, jāatzīmē, ka citu Latvijas pilsētu (ne Rīgas) iedzīvotāju vidū pēdējo trīs mēnešu laikā vērojams neliels eirooptimisma pieaugums (par 4,2%), savukārt Rīgas iedzīvotāju vidū neliels tā kritums (par 3,4%).

Raksturīgi, ka tie respondenti, kuriem ir kopumā pozitīva attieksme pret Eiropas Savienību, arī biežāk ir norādījuši, ka balsotu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (76,3%). Salīdzinājumā tikai 1,7% aptaujāto, kuriem ir kopumā negatīva attieksme pret Eiropas Savienību balsotu par iestāšanos Eiropas Savienībā. 83,3% šīs grupas pārstāvju balsotu pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.

 

 

Atbildes uz jautājumu:

"Vai jūs uzskatāt, ka jūsu viedoklis jautājumā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā līdz referendumam varētu mainīties?"

Latvijas iedzīvotājiem tika uzdots jautājums par to, vai viņu viedoklis par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā līdz referendumam varētu mainīties. Respondenti savas atbildes varēja sniegt skalā: "jā", "drīzāk jā", "drīzāk nē" un "nē".

Kā liecina iegūtie rezultāti, apmēram 1/3 jeb 35,7% aptaujas dalībnieku ir norādījuši, ka viņu viedoklis jautājumā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā līdz referendumam drīzāk nemainīsies. Nedaudz vairāk nekā 1/5 jeb 21,3% Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka viņu viedoklis nemainīsies, bet nedaudz mazāk nekā 1/5 jeb 19,8% respondentu uzskata, ka tas varētu arī mainīties.

Sekojošā grafikā Latvijas iedzīvotāju sniegtās atbildes ir attēlotas "savilktā" veidā, t.i., summējot atbildes "jā" ar atbildēm "drīzāk jā" un atbildes "nē" ar atbildēm "drīzāk nē".

Aplūkojot iegūtās atbildes "savilktā" veidā, redzams, ka vairāk nekā puse respondentu uzskata, ka viņu viedoklis jautājumā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā līdz referendumam nemainīsies (57,0%). Savukārt nedaudz vairāk nekā 1/4 jeb 27,3% aptaujāto, ka tas mainīsies. 15,7% aptaujāto nav varējuši sniegt konkrētu atbildi šajā jautājumā.

Tālāk sīkākās sociāldemogrāfiskās grupās atbildes tika analizētas pēc " savilktās" skalas.

Sievietes (58,2%) biežāk nekā vīrieši (55,7%) ir minējušas, ka viņu viedoklis par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā līdz referendumam nemainīsies.

To, ka viņu viedoklis par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā līdz referendumam nemainīsies, vidēji biežāk ir norādījuši respondenti vecumā no 25 līdz 34 gadiem (61,9%). Pārējo vecuma grupu pārstāvju vidū šis rādītājs nepārsniedz 57,9%. Savukārt gados visvecākie aptaujas dalībnieki (virs 55 g.v.) caurmērā biežāk ir atzīmējuši, ka viņiem ir grūti sniegt konkrētu atbildi šajā jautājumā (19,6%).

Vērojama interesanta sakarība, ka Latvijas iedzīvotāji ar zemāku izglītības līmeni ir biežāk norādījuši, ka viņu viedoklis par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā līdz referendumam varētu mainīties (respondenti ar pamatizglītību: 29,4%, ar vidējo: 27,6% un augstāko: 24,9%). Savukārt vairāk nekā puse aptaujāto ar vidējo (56,4%) un augstāko (63,4%) izglītību uzskata, ka viņu lēmums līdz referendumam nemainīsies.

Latvieši biežāk nekā citu tautību pārstāvji ir norādījuši, ka viņu viedoklis par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā līdz referendumam varētu mainīties (attiecīgi: 30,4% un 23,3%), ka tas varētu nemainīties (attiecīgi: 58,1% un 55,5%). Jāatzīmē, ka cittautieši caurmērā biežāk ir minējuši atbildi "nezina/NA" (21,2%).

Valsts sektorā strādājošie Latvijas iedzīvotāji caurmērā biežāk ir atzīmējuši, ka viņu viedoklis par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā līdz referendumam nemainīsies (62,4%). Privātajā sektorā strādājošo un nestrādājošo vidū šis rādītājs nepārsniedz 55,0%.

To, ka viņu viedoklis par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā līdz referendumam varētu mainīties vidēji biežāk ir norādījušas mājsaimnieces (32,6%) un vadītāji, menedžeri (32,0%). Zemnieki (66,7%), skolēni, studenti (63,8%) un kalpotāji (63,2%) caurmērā biežāk ir minējuši, ka viņu viedoklis par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā līdz referendumam, visticamāk, nemainīsies. Jāatzīmē, ka uzņēmēji apmēram divas reizes biežāk nekā vidēji nav spējuši norādīt konkrētu atbildi šajā jautājumā (30,0%).

Interesanti, ka respondenti ar augstiem ienākumiem uz vienu ģimenes locekli mēnesī (virs Ls 127), neraugoties uz salīdzinoši lielāko eirooptimismu , ir vidēji biežāk nekā citu ienākumu grupu pārstāvji minējuši, ka viņu viedoklis par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā līdz referendumam varētu mainīties (33,3%). Pārējo ienākumu grupu pārstāvju vidū šis rādītājs nepārsniedz 29,4%.

Aplūkojot iegūtās atbildes reģionālajā sadalījumā, redzams, ka Zemgales iedzīvotāji vidēji biežāk ir atzīmējuši, ka viņu viedoklis par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā līdz referendumam varētu mainīties (33,7%), savukārt Latgales iedzīvotāji - ka tas nemainīsies (65,6%).

Latvijas lauku iedzīvotāji caurmērā biežāk ir minējuši, ka viņu viedoklis par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā līdz referendumam varētu mainīties (32,2%). Salīdzinoši Latvijas pilsētu (t.sk. Rīgas) iedzīvotāju vidū šo atbilžu īpatsvars nepārsniedz 26,8%. Citās Latvijas pilsētās (ne Rīgā) dzīvojošie vidēji biežāk ir norādījuši, ka viņu viedoklis par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā līdz referendumam nemainīsies (60,8%).

Interesanti ir aplūkot, kā uz jautājumu par viedokļa izmaiņām attiecībā uz iespējamo balsojumu referendumā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā ir atbildējuši eirooptimisti, eiroskeptiķi un eironezinīši .

Dati liecina, ka eironezinīši salīdzinoši biežāk ir norādījuši, ka viņu viedoklis par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā līdz referendumam varētu mainīties (45,1%). Eirooptimistu un eiropesimistu vidū šis rādītājs nepārsniedz 24,9%. Savukārt 69,5% eirooptimistu un 65,5% eiropesimistu ir minējuši, ka viņu viedoklis par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā līdz referendumam nemainīsies.

 

 

Atbildes uz jautājumu:

"Dānijā 2000. gada 28. septembrī notika referendums par valsts pievienošanos Ekonomiskajai un monetārajai savienībai (eiro zonai). Cik lielā mērā fakts, ka Dānijas iedzīvotāji šajā referendumā nobalsoja pret pievienošanos eiro zonai, ir ietekmējis jūsu uzskatus par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā?"

Aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem lūdza atbildēt, cik lielā mērā fakts, ka Dānijas iedzīvotāji referendumā par valsts pievienošanos eiro zonai nobalsoja pret, ir ietekmējis viņu uzskatus par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Respondenti savas atbildes varēja sniegt skalā: "esmu kļuvis pozitīvāk noskaņots pret Eiropas Savienību", "manus uzskatus tas nav ietekmējis", "esmu kļuvis negatīvāk noskaņots pret Eiropas Savienību" un "neesmu dzirdējis par šādu referendumu (pirmo reizi dzirdu)".

Sievietes (29,7%) biežāk nekā vīrieši (24,3%) ir atzīmējušas, ka viņas nav dzirdējušas par Dānijā notikušo referendumu.

Aplūkojot iegūtās atbildes vecuma griezumā, atklājas, ka Latvijas iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem biežāk nekā citu vecuma grupu pārstāvji ir norādījuši, ka Dānijā notikušā referenduma rezultāti viņu uzskatus par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā nav ietekmējuši (54,5%). Gados visvecākie respondenti (virs 55 g.v.) vidēji biežāk nav spējuši sniegt konkrētu atbildi šajā jautājumā (11,2%).

Vērojama sakarība, ka respondenti ar augstāku izglītības līmeni caurmērā biežāk ir norādījuši, ka Dānijā notikušā referenduma rezultāti viņu uzskatus par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā nav ietekmējuši (60,9%). Šādu atbildi pauda 48,4% aptaujāto ar vidējo izglītību un 37,5% aptaujāto ar pamata izglītību. Jāatzīmē, ka Latvijas iedzīvotāji ar pamata izglītību vidēji biežāk ir norādījuši, ka viņi nav dzirdējuši par šādu referendumu (40,0%).

Latvieši biežāk nekā cittautieši ir atzīmējuši, ka Dānijā notikušā referenduma rezultāti viņu uzskatus par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā nav ietekmējuši (attiecīgi 57,6% un 39,9%), un arī, ka viņi ir kļuvuši negatīvāk noskaņoti (attiecīgi 16,2% un 10,0%). Savukārt citu tautību pārstāvji caurmērā biežāk ir atzīmējuši, ka viņi nav dzirdējuši par šādu referendumu (39,0%).

Dati liecina, ka vairāk nekā puse LR pilsoņu ir atzīmējuši, ka Dānijā notikušā referenduma rezultāti viņu uzskatus par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā nav ietekmējuši (54,4%). Šādu viedokli ir pauduši arī 1/3 jeb 35,1% respondentu bez LR pilsonības. Jāatzīmē, ka respondenti bez LR pilsonības visbiežāk ir atzīmējuši, ka viņi nav dzirdējuši par šādu referendumu (dzird pirmo reizi) (43,4%).

Valsts sektorā strādājošie biežāk nekā vidēji ir norādījuši, ka Dānijā notikušā referenduma rezultāti viņu uzskatus par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā nav ietekmējuši (53,6%). Savukārt nestrādājošie aptaujas dalībnieki caurmērā biežāk ir atzinuši, ka viņi nav dzirdējuši par šādu referendumu (dzird pirmo reizi) (32,9%).

To, ka Dānijā notikušā referenduma rezultāti viņu uzskatus par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā nav ietekmējuši, vidēji biežāk ir atzīmējuši skolēni, studenti (60,9%), vadītāji, menedžeri (58,0%), uzņēmēji (56,7%) un kalpotāji (55,9%). Savukārt bezdarbnieki (43,1%), mājsaimnieces (34,1%), strādnieki (33,9%) un zemnieki (33,3%) caurmērā biežāk ir atzinuši, ka viņi nav dzirdējuši par šādu referendumu (dzird pirmo reizi).

Latvijas iedzīvotāji ar vidēji augstiem (Ls 85 - Ls 126) un augstiem (virs Ls 127) ienākumiem uz vienu ģimenes locekli mēnesī biežāk nekā pārējo ienākumu grupu pārstāvji ir minējuši, ka Dānijā notikušā referenduma rezultāti viņu uzskatus par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā nav ietekmējuši (~55,7%). Abās pārējās ienākumu grupās šis rādītājs nepārsniedz 48,9%.

To, ka Dānijā notikušā referenduma rezultāti viņu uzskatus par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā nav ietekmējuši, vidēji biežāk ir atzīmējuši Kurzemes (61,3%), Zemgales (54,1%) un Vidzemes (52,5%) iedzīvotāji. Interesanti, ka Rīgas (31,9%) un Latgales (37,3%) iedzīvotāji biežāk ir norādījuši, ka viņi nav dzirdējuši par šādu referendumu (dzird pirmo reizi).

Vairāk nekā puse jeb 53,5% citu Latvijas pilsētu (ne Rīgas) iedzīvotāji ir norādījuši, ka Dānijā notikušā referenduma rezultāti viņu uzskatus par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā nav ietekmējuši; Rīgas un Latvijas lauku iedzīvotāju atbildēs šis rādītājs nepārsniedz 49,3%.

Aplūkojot, kā eirooptimisti , eiropesimisti un eironezinīši ir atbildējuši uz jautājumu: "Cik lielā mērā fakts, ka Dānijas iedzīvotāji šajā referendumā nobalsoja pret pievienošanos eiro zonai, ir ietekmējis jūsu uzskatus par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā?" atklājas zināmas sakarības . Eirooptimisti (61,3%) biežāk nekā eiropesimisti (45,8%) un eironezinīši (31,1%) ir atzīmējuši, ka Dānijā notikušā referenduma rezultāti viņu uzskatus par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā nav ietekmējuši. Savukārt eironezinīši vidēji biežāk ir atzīmējuši, ka viņi ir kļuvuši negatīvāk noskaņoti pret Eiropas Savienību (25,2%). Jāatzīmē, ka eironezinīši visbiežāk ir atzīmējuši, ka viņi nav dzirdējuši par šādu referendumu (dzird pirmo reizi) (35,9%).

 

 

Atbildes uz jautājumu:

"Kādas organizācijas vai iestādes, pēc jūsu domām, Latvijā nodarbojas ar Eiropas integrācijas lietām?"

Šis jautājums tika uzdots, lai noskaidrotu, kādas organizācijas vai iestādes, pēc iedzīvotāju domām, Latvijā nodarbojas ar Eiropas integrācijas lietām. Šis jautājums tika formulēts kā "atklātais", t.i., respondentiem netika piedāvāti iespējamie atbilžu varianti, līdz ar to atbildot viņiem bija jāvadās tikai pēc saviem priekšstatiem. Veicot datu analīzi, iegūtās atbildes tika apkopotas grupās.

Piezīme: * Saeima (t.sk. Saeimas Eiropas lietu komisija (7.3%));

** Valdība (Ministru kabinets), t.sk. Eiropas integrācijas padome (0.8%));

*** Citas ministrijas (t.sk. Tieslietu ministrija (0,9%), Ekonomikas ministrija (0.6%));

**** NVO (t.sk. Klubs "Māja - Jaunatne vienotai Eiropai" (0,7%), Eiropas Kustība Latvijā (1.6%))

Tā kā aptaujas dalībnieki varēja atzīmēt vairākas organizācijas vai iestādes, kuras, pēc viņu domām, Latvijā nodarbojas ar Eiropas integrācijas lietām, tad atbilžu summa pārsniedz 100%.

Pavisam aptaujas dalībnieki nosauca 22 dažādas organizācijas (to grupas). Grafikā ir attēlotas tikai tās organizācijas, kuru minēšanas biežums pārsniedz 1% robežu.

Šādas iestādes Latvijas iedzīvotāji nosauca retāk par 1%:

• Valsts cilvēktiesību birojs	0,7%;
• EDSO	0,4%;
• Latvijas Attīstības aģentūra	0,4%;
• Vietējās pašvaldības un domes	0,3%;
• Brisele	0,3%;
• Eiropas Komisijas delegācija Latvijā	0,2%;
• Eiropas informācijas centrs	0,2%;
• Latvijas pārstāvniecība Eiropas Savienībā	0,2%;
• Vēstniecības	0,1%;
• Sorosa fonds - Latvija	0,1%;
• Tirdzniecības organizācijas	0,1%;
• Tiesa	0,1%;
• Latvijas pārstāvniecība Eiropas Padomē	0,1%.

Piezīme: 0,1% atbilst 1 respondentam.

Kā liecina aptaujas rezultāti, 45,4% respondentu nav spējuši nosaukt nevienu organizāciju vai iestādi, kura nodarbotos ar Eiropas integrācijas jautājumiem, pārējie ir nosaukuši vienu vai pat vairākas (līdz trim) iestādes.

Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji ir nosaukuši LR Ārlietu ministriju (29,1%), Eiropas integrācijas biroju (16,2%), Saeimu (t.sk. Saeimas Eiropas lietu komisiju) (15,1%) un valdību (Ministru kabinetu, EIP) (12,2%).

Tālāk sīkākās sociāldemogrāfiskās grupās tiks analizētas 4 biežāk minētās organizācijas vai iestādes, kuras nodarbojas ar Eiropas integrācijas lietām, kā arī atbilde - nezina/NA.

Analizējot datus sīkākās grupās, ir jāņem vērā lielāka statistiskās kļūdas iespējamība.

Ārlietu ministriju kopumā nosauca 29,1% Latvijas iedzīvotāju. Biežāk to minēja gados visjaunākie (18-24 g.v.) respondenti (34,3%) un aptaujātie vecumā no 45 - 54 gadiem (35,1%), latvieši (36,5%), LR pilsoņi (33,5%), zemnieki (43,5%), uzņēmēji (46,9%), skolēni, studenti (37,3%), kalpotāji (34,5%), iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem (Ls 43-Ls84) (33,3%), Vidzemē (33,2%) un Zemgalē (41,0%) dzīvojošie respondenti, kā arī citās Latvijas pilsētās (ne Rīgā) (34,4%) un laukos (31,8%) dzīvojošie aptaujas dalībnieki.

To, ka ar Eiropas integrācijas lietām nodarbojas Eiropas integrācijas birojs , zināja 16.2% respondentu. Vidēji biežāk biroju minēja gados visjaunākie (18-24 g.v.) aptaujas dalībnieki (30,3%), respondenti ar augstāko izglītību (26,3%), latvieši (22,2%), LR pilsoņi (19,2%), valsts sektorā strādājošie (22,1%), skolēni, studenti (43,1%), vadītāji, menedžeri (28,9%), kalpotāji (23,4%), iedzīvotāji ar vidēji augstiem (21,7%) un augstiem (23,7%) ienākumiem uz vienu ģimenes locekli mēnesī, Zemgalē dzīvojošie (21,9%), kā arī Latvijas lauku iedzīvotāji (19,9%).

Saeimu (t. sk. Saeimas Eiropas lietu komisiju) minēja 15,1% Latvijas iedzīvotāju. Caurmērā biežāk to norādīja gados jaunākie (18-34 g.v.) respondenti (~20,6%), Latvijas iedzīvotāji ar augstāko izglītību (18,0%) un skolēni, studenti (31,3%).

Valdību (Ministru kabinetu, t.sk. Eiropas integrācijas padomi) kopumā nosauca 11,3% respondentu. Vidēji biežāk valdību minēja valsts sektorā strādājošie (15,0%) un speciālisti (16,1%).

Kopumā 45,4% respondentu nav spējuši nosaukt nevienu organizāciju vai iestādi, kura nodarbotos ar Eiropas integrācijas jautājumiem (atbilde: " nezina/NA"). Biežāk šo atbildi ir minējuši gados visvecākie aptaujas dalībnieki ( virs 55 g.v.) (57,0%), respondenti ar pamata izglītību (56,6%), cittautieši (52,9%), respondenti bez LR pilsonības (57,2%), nestrādājošie aptaujas dalībnieki (49,8%), pensionāri (58,6%), mājsaimnieces (56,9%) un strādnieki (53,8%), respondenti ar zemiem (līdz Ls 42) ienākumiem (54,6%), kā arī Kurzemes (61,0%) un Latvijas lauku (56,9%) iedzīvotāji.

 

 

Atbildes uz jautājumu:

"Ja jums rastos kādi jautājumi par Eiropas Savienību, vai jūs zinātu, kur varētu iegūt nepieciešamo informāciju?"

 

Lai noskaidrotu, vai aptaujas dalībnieki ir informēti, kur nepieciešamības gadījumā viņi varētu iegūt informāciju par Eiropas Savienību, viņiem tika uzdots attiecīgs jautājums. Respondenti varēja atbildēt apstiprinoši (jā) vai noliedzoši (nē).

Kā redzams, nedaudz vairāk kā puse jeb 53,5% Latvijas iedzīvotāju nezinātu, kur gūt nepieciešamo informāciju par Eiropas Savienību. Gandrīz 1/3 jeb 32,2% aptaujas dalībnieku zinātu, kur gūt nepieciešamo informāciju par Eiropas Savienību. Savukārt 14,3% respondentu nav spējuši sniegt konkrētu atbildi šajā jautājumā (atbildes: nezina/NA ).

Sievietes (56,6%) biežāk nekā vīrieši (49,8%) ir norādījušas, ka viņas nezinātu, kur gūt nepieciešamo informāciju par Eiropas Savienību.

Aptaujā iegūtie rezultāti liecina, ka gados jaunākie respondenti ir biežāk norādījuši, ka nepieciešamības gadījumā viņi zinātu, kur meklēt informāciju par Eiropas Savienību. To ir atzīmējusi puse aptaujas dalībnieku vecumā no 18 līdz 24 gadiem (51,2%), bet vecuma grupas pārstāvju vidū, kuri ir vecāki par 55 gadiem, šīs atbildes īpatsvars nepārsniedz 20,1%. Jāatzīmē, ka gados vecākie respondenti vidēji biežāk ir norādījuši, ka nezinātu, kur gūt nepieciešamo informāciju par Eiropas Savienību (64,5%).

Grafikā ir attēlotas dažādu izglītības grupu pārstāvju sniegtās atbildes uz jautājumu: " Ja jums rastos kādi jautājumi par Eiropas Savienību, vai jūs zinātu, kur varētu iegūt nepieciešamo informāciju?"

Vērojama sakarība, ka Latvijas iedzīvotāji ar augstāku izglītības līmeni biežāk ir atzīmējuši, ka viņi zinātu, kur meklēt informāciju par Eiropas Savienību.

Citu tautību pārstāvji (60,5%) biežāk nekā latvieši (48,2%) ir norādījuši, ka viņi nezinātu, kur gūt nepieciešamo informāciju par Eiropas Savienību. Jāatzīmē, ka latvieši vidēji biežāk ir minējuši, ka nepieciešamības gadījumā viņi zinātu, kur meklēt informāciju par Eiropas Savienību (38,8%). Citu tautību pārstāvju vidū šis rādītājs ir zemāks (23,5%).

Līdzīgas sakarības kā dalījumā pēc respondenta tautības ir vērojamas arī atkarībā no respondenta pilsonības. Aptaujas dalībnieki bez LR pilsonības (65,8%) biežāk nekā LR pilsoņi (49,5%) ir minējuši, ka viņi nezinātu, kur gūt nepieciešamo informāciju par Eiropas Savienību.

Vidēji zinošāki par informācijas ieguves avotiem ir valsts sektorā strādājošie. Tā 42,0% valsts sektorā strādājošo zinātu, kur meklēt informāciju par Eiropas Savienību. Pārējo nodarbinātības grupu pārstāvju vidū šis rādītājs nepārsniedz 32,2%. Vairāk nekā puse jeb 61,8% nestrādājošo respondentu nezinātu, kur gūt nepieciešamo informāciju par Eiropas Savienību, kas ir biežāk nekā caurmērā.

To, ka viņi nepieciešamības gadījumā zinātu, kur meklēt informāciju par Eiropas Savienību, biežāk ir norādījuši skolēni, studenti (60,3%), vadītāji, menedžeri (46,0%), kalpotāji (41,7%) un speciālisti (38,9%). Zemnieki (76,2%), mājsaimnieces (67,4%), pensionāri (66,3%) un bezdarbnieki (62,7%) vidēji biežāk ir minējuši, ka viņi nezinātu, kur gūt nepieciešamo informāciju par Eiropas Savienību.

Respondenti ar vidējiem (Ls 85 - Ls 126) (37,0%) un augstiem (virs Ls 127) (45,8%) ienākumiem uz vienu ģimenes locekli mēnesī caurmērā biežāk ir minējuši, ka nepieciešamības gadījumā zinātu, kur meklēt informāciju par Eiropas Savienību. Abu zemāko ienākumu grupu (līdz Ls84) pārstāvju vidū šis rādītājs nepārsniedz 29,5%.

Aplūkojot iegūtās atbildes reģionālā sadalījumā, atklājas, ka Vidzemes (40,8%) un Zemgales (38,6%) iedzīvotāji vidēji biežāk ir minējuši, ka nepieciešamības gadījumā viņi zinātu, kur meklēt informāciju par Eiropas Savienību. Savukārt to, ka viņi nezinātu, kur meklēt nepieciešamo informāciju, biežāk ir atzīmējuši Rīgā (58,0%) un Kurzemē (63,6%) dzīvojošie respondenti. Savukārt Latgales iedzīvotāji biežāk nav spējuši sniegt konkrētu atbildi uz šo jautājumu (20,5%).

Interesanti, ka Latvijas lauku iedzīvotāji vidēji biežāk ir minējuši, ka nepieciešamības gadījumā viņi zinātu, kur meklēt informāciju par Eiropas Savienību (41,1%). Šādi atbildējuši ir 26,8% rīdzinieku un 32,2% citu Latvijas pilsētu iedzīvotāji.

Aplūkojot, kā eirooptimisti , eiropesimisti un eironezinīši ir atbildējuši uz jautājumu: " Ja jums rastos kādi jautājumi par Eiropas Savienību, vai jūs zinātu, kur varētu iegūt nepieciešamo informāciju?", atklājas interesantas sakarības. Eirooptimisti (39,7%) biežāk nekā eiropesimisti (23,3%) un eironezinīši (30,4%) ir minējuši, ka viņi zinātu, kur gūt nepieciešamo informāciju par Eiropas Savienību. Eiropesimisti vidēji biežāk ir norādījuši, ka viņi nezinātu, kur meklēt nepieciešamo informāciju (61,9%), bet eironezinīši biežāk nav spējuši sniegt konkrētu atbildi uz šo jautājumu (20,8%).

 

 

Galvenie secinājumi:

1. Vairāk nekā pusei jeb 58,3% Latvijas iedzīvotāju kopumā ir pozitīva attieksme pret Eiropas Savienību. Savukārt 1/3 jeb 34,3% respondentu kopumā ir negatīva attieksme pret Eiropas Savienību. Konkrētu savas attieksmes pret Eiropas Savienību vērtējumu nav varējuši sniegt tikai 7,4% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju.

2. 2000. gada novembrī par iestāšanos Eiropas Savienībā balsotu 45,3% Latvijas iedzīvotāju. Savukārt 1/3 jeb 34,2% aptaujāto balsotu pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. 20,5% respondentu nav spējuši paust konkrētu viedokli attiecībā uz iespējamo balsojumu.

Datu dinamika liecina, ka salīdzinājumā ar iepriekš (2000. gada augustā) veikto aptauju Latvijas iedzīvotāju vidū būtiski nav mainījies par un pret balsojošo skaits. Relatīvi ir samazinājies eironezinīšu skaits (par 2,6%). Kopumā iegūtie balsojuma rezultāti ir vērtējami kā relatīvi stabili. Jāatzīmē, ka kopš eirooptimisma samazināšanās 2000. gada maijā, sākot ar 2000. gada augusta aptauju, iezīmējas pozitīva tendence eirooptimismam iedzīvotāju vidū nedaudz pieaugt.

3. Vairāk nekā puse respondentu uzskata, ka viņu viedoklis jautājumā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā līdz referendumam nemainīsies (57,0%). Savukārt nedaudz vairāk kā 1/4 jeb 27,3% aptaujāto uzskata, ka tas mainīsies. 15,7% aptaujāto nav varējuši sniegt konkrētu atbildi šajā jautājumā.

4. Puse jeb 49,8% aptaujas dalībnieku ir norādījuši, ka tas, ka Dānijas iedzīvotāji referendumā par savas valsts pievienošanos eiro zonai nobalsoja pret, nav ietekmējis viņu uzskatus par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Vairāk nekā 1/4 jeb 27,2% Latvijas iedzīvotāju vispār nav dzirdējuši par šādu referendumu (dzird pirmo reizi). Tikai 13,6% respondentu Dānijas iedzīvotāju balsojuma rezultātā ir kļuvuši negatīvāk noskaņoti pret Eiropas Savienību. Savukārt pozitīvāk noskaņoti ir 1,8% aptaujas dalībnieku.

5. Pavisam Latvijas iedzīvotāji nosauca 22 dažādas organizācijas (to grupas), kas, pēc viņu domām, nodarbojas ar Eiropas integrācijas lietām. Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji ir nosaukuši LR Ārlietu ministriju (29,1%), Eiropas integrācijas biroju (16,2%), Saeimu (t.sk. Saeimas Eiropas lietu komisiju) (15,1%) un valdību (Ministru kabinetu, EIP) (12,2%). Savukārt 45,4% respondentu nav spējuši nosaukt nevienu organizāciju vai iestādi, kura nodarbotos ar Eiropas integrācijas jautājumiem.

6. Uz jautājumu par to, vai viņi zinātu, kur gūt nepieciešamo informāciju par Eiropas Savienību, nedaudz vairāk kā puse jeb 53,5% Latvijas iedzīvotāju ir minējuši, ka viņi nezinātu, kur to gūt. Gandrīz 1/3 jeb 32,2% aptaujas dalībnieku zinātu, kur saņemt nepieciešamo informāciju par Eiropas Savienību. Savukārt 14,3% respondentu nav spējuši sniegt konkrētu atbildi šajā jautājumā (atbildes: nezina/NA ).

"LV" Eiropas lietu redaktors ARTIS NĪGALS