Par Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu lietā “A.Kadiķis pret Latviju”

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Tiesa) 4.maijā pasludināja spriedumu lietā “A.Kadiķis pret Latviju”, vienbalsīgi atzīstot, ka Latvija ir pārkāpusi Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 3.pantu (spīdzināšanas, necilvēcīgas un pazemojošas apiešanās aizliegums) un 13.pantu (tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību). Kaut gan Tiesa konstatēja pārkāpumu šajā lietā un piešķīra kompensāciju, piešķirtās kompensācijas apmērs ir ievērojami mazāks, nekā sūdzības iesniedzējs sākotnēji tika prasījis. A.Kadiķis lūdza Tiesu atlīdzināt materiālos zaudējumus un morālo kaitējumu 57000 eiro vērtībā. Tiesa noraidīja iesniedzēja lūgumu par materiālo zaudējumu atlīdzību kā nepamatotu un daļēji apmierināja iesniedzēja prasību par morālā kaitējuma atlīdzību, piešķirot atlīdzību 7000 eiro.

Atzīstot Konvencijas 3.panta pārkāpumu, Tiesa izvērtēja uzturēšanās apstākļus Valsts policijas Liepājas pārvaldes īslaicīgās aizturēšanas izolatorā un atzina, ka dienas gaismas, pastaigu, guļamvietu un pienācīgas ventilācijas trūkums, kā arī nepilnvērtīgā ēdināšana neatbilda Konvencijas 3.panta prasībām. Jāatzīmē, ka uz šīm problēmām jau 2000.gada pavasarī norādīja Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes priekšnieks, aprakstot apstākļus izolatora kamerās. Kopš tā laika šai problēmai tikusi pievērsta pastiprināta uzmanība. Pēc Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes administratīvās ēkas atklāšanas šā gada sākumā Valsts policijas Liepājas pārvaldes īslaicīgās aizturēšanas izolators ir izvietots jaunās telpās, kas atbilst visiem starptautiskajiem standartiem.

Atzīstot Konvencijas 13.panta pārkāpumu, Tiesa atzina, ka tolaik Latvijas tiesību aktos nebija normu, kas ļautu iesniedzējam sūdzēties par uzturēšanās apstākļiem īslaicīgās aizturēšanas izolatorā.

Saskaņā ar Konvencijas 43.pantu, trīs mēnešu laikā no sprieduma pasludināšanas pusēm ir tiesības lūgt, lai lieta tiktu nodota izskatīšanai Lielajā palātā 17 tiesnešu sastāvā. Šādā gadījumā lūgumu vispirms izskatīs piecu Lielās palātas tiesnešu kolēģijā, kas lems par to, vai lieta skar būtiskus Konvencijas vai tās protokolu interpretācijas jautājumus vai arī tā skar svarīgu jautājumu, kam ir vispārēja nozīme, lai to izskatītu Lielajā palātā. Kolēģija var pieņemt lietu izskatīšanai Lielajā palātā vai arī to noraidīt.

Fakti lietā “A.Kadiķis pret Latviju”

A.Kadiķis 2000.gadā bija sodīts ar administratīvo arestu uz piecpadsmit dienām par to, ka viņš bija izrādījis necieņu pret tiesu. Administratīvo arestu A.Kadiķis izcieta Valsts policijas Liepājas pārvaldes īslaicīgās aizturēšanas izolatorā no 2000.gada 28.aprīļa līdz 13.maijam.

A.Kadiķis savu sūdzību Tiesā iesniedza 2000.gada 23.oktobrī, sūdzoties par vairākiem pārkāpumiem, kurus Latvijas valsts institūcijas, pēc viņa domām, bija pieļāvušas, nosakot viņam administratīvo sodu un viņa administratīva aresta laikā. A.Kadiķis sūdzējās, ka process, kura rezultātā viņš tika administratīvi sodīts, notika, pārkāpjot Konvencijas 6.panta pamatprincipus, jo, pēc viņa domām, lietu neizskatīja “objektīva tiesa”, ka process nebija atklāts un lēmums par administratīvo sodīšanu bija pieņemts viņa prombūtnē. A.Kadiķis uzskatīja, ka likumā neparedzētās tiesības pārsūdzēt lēmumu par administratīvo sodīšanu ir viņa Konvencijas 7.protokola 2.pantā garantēto tiesību pārkāpums. A.Kadiķis sūdzējās arī par to, ka viņa brīvība tika atņemta, pārkāpjot Konvencijas 5.panta 1.daļu un atsaucoties uz 5.panta 4.daļu, sūdzējās par to, ka Latvijas tiesības neparedz viņa atrašanās “administratīvajā arestā” likumīguma pārbaudi. Konvencijas 5.panta 5.daļas kontekstā iesniedzējs sūdzējās par neiespējamību saņemt kaitējuma atlīdzību par nelikumīgo apcietinājumu. Atsau-coties uz Konvencijas 3.pantu, iesniedzējs sūdzējās par ieslodzījuma apstākļiem Valsts policijas Liepājas pārvaldes īslaicīgās aizturēšanas izolatorā. Visbeidzot, atsaucoties uz Konvencijas 13.pantu, iesniedzējs sūdzējās, ka viņa rīcībā nebija efektīvu viņa tiesību aizsardzības līdzekļu, lai sūdzētos par uzturēšanās apstākļiem izolatorā.

Ar 2003.gada 23.septembra lēmumu Tiesa pieņēma tālākai izskatīšanai pēc būtības A.Kadiķa sūdzības par Konvencijas 3. un 13.pantu. Tiesa noraidīja pārējās A.Kadiķa sūdzības kā nepieņemas izskatīšanai pēc būtības.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments