Par inflācijas procesiem un cenu dinamiku valstī

Otrdien, 9.maijā, Ekonomikas ministrija Ministru kabinetam sniedza ziņojumu un vērtējumu par inflācijas procesiem valstī 2006.gada 1.ceturksnī.

Patēriņa cenu dinamika un inflācijas cēloņi

Kopējais patēriņa cenu pieaugums 2006.gada martā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada martu bija par 6,5%, kas ir par 0,5 procentu punktiem zemākā līmenī nekā 2005.gada beigās (decembris pret decembri). Precēm cenas šajā periodā (2006.gada marts pret 2005.gada martu) palielinājušās par 6,5%, bet pakalpojumiem nedaudz straujāk – par 6,8%. Gada vidējās cenu izmaiņas periodā bija par 6,8% (2005.gadā – par 6,7%).

Kopumā 2006.gada 1.ceturksnī cenu pieaugumam bija lēnāki tempi nekā iepriekšējos divos gados atbilstošajā periodā. Straujāk nekā iepriekšējā gadā cenas palielinājās janvārī, bet februārī un martā cenu pieauguma temps krietni samazinājās.

Inflācijas samazināšanos galvenokārt noteica pārtikas produktu cenu zemākais pieaugums (šogad janvārī – martā par 2,7%, bet 2004.gadā par 5,2% un 2005.gadā par 4,4%). Kopējo cenu pieauguma tempu samazinājumu labvēlīgi ietekmēja arī tas, ka mazākā apjomā nekā iepriekšējos gados palielinājās transporta izdevumi, galvenokārt degvielas cenu pazeminājuma rezultātā, un straujāk nekā iepriekšējos gados samazinājās arī apģērbu un apavu cenas.

Šogad straujāk palielinājās izdevumi mājokļu izturēšanai, jo būtiski pieauga elektroenerģijas un gāzes tarifi, kā arī maksa par siltumu. Palielinājusies ir arī īres maksa.

Tādējādi ministrijas speciālisti secina, ka 2006.gada 1.ceturksnī inflāciju ietekmēja galvenokārt divi apstākļi – administratīvi regulējamo cenu pieaugums (elektrībai, gāzei un siltumam) un iepriekšējā gada augstās inflācijas inerce.

Tomēr jāatzīmē, ka inflācijas inerce 2006.gadā izpaužas mazākā mērā, nekā tas bija iepriekšējā gadā. Par to liecina vairāki apstākļi: samazinās preču, t.sk. pārtikas, cenu pieauguma temps; relatīvi neliels ir pakalpojumu izmaksu palielinājums. Cenas pakalpojumiem, kaut arī 1.cetrurksnī pieauga nedaudz straujāk nekā preču cenas, tomēr nepārsniedza iepriekšējo gadu līmeni. Turklāt jāņem vērā, ka diezgan strauji palielinājās administratīvi regulējamās cenas.

Salīdzinājums ar citām ES valstīm

2006. gada janvārī–martā, tāpat kā 2005.gadā, Latvijā bija viena no augstākajām patēriņa cenu inflācijām gan starp ES dalībvalstīm, gan arī starp Baltijas valstīm. Augstāka inflācija bija tikai Slovākijā.

Tuvākajās kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā – tā bija zemāka: Igaunijā – 1,4%, Lietuvā – 0,8% (Latvijā – 1,7%). Latvijā straujāk nekā citās Baltijas valstīs pieaug cenas pārtikai un administratīvi regulējamās cenas, kā arī enerģijas cenas. Lietuvā ir lielāks pakalpojumu cenu pieaugums.

EM inflācijas prognozes

Ekonomikas ministrija prognozē, ka kopumā 2006.gadā cenas var palielināties par 5–5,5% – ar nosacījumu, ka nebūs būtiska cenu palielinājuma degvielai.

Galvenie inflāciju veicinošie apstākļi 2006.gadā: inflācijas gaidas, kuras ietekmē iepriekšējo divu gadu augstā inflācija; augstie hipotekārās kreditēšanas apjomi; administratīvi regulējamo cenu palielinājums (elektrībai, gāzei un gada beigās arī siltumam); strādājošo algu palielinājums privātajā sektorā kā sekas 2005.gada augstajai inflācijai un algu pieaugums skolotājiem, ārstiem un citiem valsts sektorā strādājošiem, kas noteikts 2006.gada budžetā.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa