Par labāku pārredzamību Eiropas Savienības darbībās

“Sabiedrībai ir tiesības zināt” – šāds galvenais vēstījums ir ietverts zaļajā grāmatā par Eiropas Pārredzamības iniciatīvu, ko 3.maijā pieņēma Eiropas Komisija. Aizsāktās atklātās apspriedes ar sabiedrību ievada debates par lobēšanu, par juridisko pienākumu dalībvalstīm publicēt informāciju par kopīgi pārvaldīto līdzekļu saņēmējiem, kā arī par Eiropas Komisijas konsultāciju metodēm.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu teica: “Eiropas nākotni mēs apspriedīsim jūnijā. Taču vienu secinājumu var izdarīt jau tagad: mums vajadzēs labāku pārredzamību un nopietnāku atbildību pret sabiedrību, ja vēlamies, lai lēmumu pieņemšanas process Eiropas Savienībā vienmēr būtu likumīgs.”

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Sīms Kallass norādīja, ka “ES iestādes ir atbildīgas nodokļu maksātāju priekšā par ES līdzekļu izlietošanu programmās un projektos, ko īsteno gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās. Dalībvalstīm sadarbojoties, mēs varēsim ievērojami labāk atspoguļot ES līdzekļu izlietošanu. Tāpat jāatzīmē, ka lobēšana ir visnotaļ likumīgs process. Tomēr šī parādība kļūst arvien plašāka, un mums jānodrošina, lai būtu skaidrs, ko īsti lobisti pārstāv, kāds ir viņu uzdevums un no kā viņi saņem finansējumu. Ceru, ka visi, kam nav vienaldzīga ES, ieskatīsies šajā zaļajā grāmatā uzdotajos jautājumos un izteiks savu viedokli līdz augusta beigām”.

Kā uzlabot pārredzamību ES iestāžu attiecībās ar lobistiem

Ir paustas bažas par lobēšanas praksi, kura pārsniedz interešu likumīgu pārstāvēšanu. Starp piemēriem var minēt sagrozītu informāciju par tiesību aktu projektu iespējamo ekonomisko, sociālo vai ekoloģisko ietekmi, kampaņas plašsaziņas līdzekļos par vai pret kādu noteiktu jautājumu, kā arī iespējamos interešu konfliktus, kad balsojumu izšķir tie, kas saņem finansiālu atbalstu no ES budžeta. Vienlaikus citi uzskata, ka lielās lobiju grupas pārāk ietekmē Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesu.

Eiropas Komisija uzskata, ka lobēšana ir demokrātiskas sistēmas likumīga sastāvdaļa. Tomēr jāievēro daži noteikumi, kad lobiju grupas mēģina ietekmēt ES politikas attīstību. Plašākai sabiedrībai jo īpaši skaidri jāzina, kāds tieši ir šo grupu devums Eiropas iestādēm, ko tās pārstāv, kāds ir to uzdevums un kas tās finansē. Tāpēc Eiropas Komisija ierosina ieviest brīvprātīgu reģistrācijas sistēmu, ko pārvaldīs Eiropas Komisija un kas skaidri motivētu lobistus reģistrēties. Šāda sistēma ietvertu:

– tīmeklī izvietotu brīvprātīgu reģistrācijas sistēmu visiem lobistiem, kuri vēlas, lai ar tiem apspriežas par ES iniciatīvām;

– kopīgu rīcības kodeksu visiem lobistiem vai vismaz kopīgas pamatprasības, kas būtu jāizstrādā pašiem lobēšanas jomas pārstāvjiem;

– uzraudzības un sankciju sistēmu, kuru piemērotu nepareizas reģistrācijas gadījumā un/vai tad, ja tiek pārkāpts rīcības kodekss. Būs jāizveido jauna, integrēta ārējā organizācija, kas uzraudzītu noteikumu ievērošanu.

Uzlabota informācijas sniegšana plašai sabiedrībai par ES līdzekļu saņēmējiem

Eiropas Komisija vēlas uzlabot informācijas sniegšanu par ES līdzekļu izlietošanu, īpaši labāk izskaidrojot, ko dara Eiropas Savienība un kāpēc tas ir svarīgi. Eiropas Komisija ir atbildīga par ES budžeta izpildi, un tai jāatskaitās nodokļu maksātājiem. Iedzīvotājiem ir arvien lielākas ambīcijas, un viņiem diemžēl nākas konstatēt, ka zināšanas par Eiropas Savienību ir samērā ierobežotas.

Eiropas Komisija jau sniedz šo informāciju par tām politikas jomām, kuras tiek finansētas no ES līdzekļiem un kuras tā pārvalda centralizēti un tieši. Nākotnē tas tiks turpināts, uzlabojot lietotāju saskarni. Tomēr lielāko daļu ES budžeta (75,7% no ES budžeta jeb 86,6miljardiEUR gadā) izlieto partnerībā ar dalībvalstīm (Piemēram, kopējās lauksaimniecības un zivsaimniecības politikas, stuktūrfondu, Kohēzijas fonda un arī Eiropas bēgļu fonda līdzekļus). Informācija par Kopienas līdzekļu saņēmējiem šobrīd ir dalībvalstu rokās, un tās atklāšana ir atstāta to ziņā. Publiskotās informācijas apjoms ievērojami atšķiras (Piemēram, kopējās lauksaimniecības politikas jomā informācija par saņēmējiem pašlaik ir pieejama Apvienotajā Karalistē, Beļģijā, Dānijā, Francijā, Igaunijā, Īrijā, Nīderlandē, Portugālē, Slovēnijā, Spānijā un Zviedrijā, bet tā ir organizēta dažādi – no pilnīgas un tiešas piekļuves līdz daļējai piekļuvei pēc pieprasījuma.).

Iedzīvotāji bieži vēršas Eiropas Komisijā pēc informācijas par ES budžeta izlietojumu, ja šī informācija netiek atklāta reģionālā vai valsts līmenī. Tomēr pašreizējais tiesiskais regulējums nepārprotami liedz Eiropas Komisijai publicēt informāciju par saņēmējiem. Tāpēc zaļajā grāmatā uzdots jautājums: vai jūs piekrītat, ka Kopienas līmenī būtu jāievieš pienākums dalībvalstīm sniegt informāciju par kopīgi pārvaldītu ES līdzekļu saņēmējiem?

Ar ko noris konsultācijas, un kāds ir to rezultāts?

Vai Eiropas Komisija ir ievērojusi pati savas pamatnostādnes?

Eiropas Komisija 2002.gada decembrī pieņēma Paziņojumu par konsultācijām izvirzītajām pamatprasībām. Pamatprasības ir spēkā kopš 2003.gada sākuma. Tāpēc Eiropas Komisija vēlas uzklausīt ieinteresēto personu viedokli, vai, viņuprāt, Eiropas Komisija ir apmierinoši piemērojusi apspriešanas vispārējos principus un pamata prasības.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa