Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2006.gada 9.maija sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.05.2006., Nr. 72 (3440) https://vestnesis.lv/ta/id/134577

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par inflācijas procesiem un cenu dinamiku valstī

Vēl šajā numurā

10.05.2006., Nr. 72 (3440)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta 2006.gada 9.maija sēdē

MK: Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu

Ministru kabinets 9.maija sēdē pieņēma rīkojumu “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.

Ministru kabinets atbalstīja Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikumu un saskaņā ar Ministru kabineta Atzinības raksta nolikumu piešķīra Ministru kabineta Atzinības rakstu Nodarbinātības valsts aģentūras direktoram Ringoldam Beinarovičam par sekmīgu un radošu darbu nodarbinātības jomā un Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļas vadītājai Viktorijai Paņko par ilggadēju apzinīgu darbu civilstāvokļa aktu reģistrācijas tiesiskuma nodrošināšanā.

Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu Ringoldam Beinarovičam pasniedz labklājības ministre Dagnija Staķe, bet Viktorijai Paņko – tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

MK: Par klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) uzraudzības kārtību

Ministru kabineta 9.maija sēdē akceptēti noteikumi “Klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) uzraudzības kārtība”, kuri tiek izdoti atbilstoši Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumam.

Noteikumi nosaka kārtību institūcijām, kas saistītas ar kuģu inspekcijām, pārbaudēm un sertifikāciju atbilstoši starptautiskajām konvencijām par drošību jūrā un piesārņojuma novēršanu jūrā, un ietver drošības prasību pilnveidošanu un īstenošanu attiecībā uz kuģu korpusu, mehānismiem, kā arī elektriskajām un vadības iekārtām starptautisko konvenciju darbības jomā.

Līdz šim attiecīgo jomu regulēja 2003.gada 19.septembra Satiksmes ministrijas noteikumi Nr.26 “Klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) uzraudzības kārtība”. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma 17.panta otro daļu Satiksmes ministrijas noteikumi zaudēs spēku 2006.gada 1.janvārī, līdz ar to šā jautājuma regulēšanai nozarē nepieciešams pieņemt ārējo normatīvo aktu.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

AM: Par kompensāciju un pabalstu izmaksas kārtību karavīriem

Otrdien, 9.maijā, Ministru kabinetā (MK) pieņemts Aizsardzības ministrijas izstrādātais MK noteikumu projekts “Noteikumi par pabalstu un kompensāciju apmēriem un izmaksas kārtību karavīriem, kuri pilda dienesta pienākumus ārpus valsts”.

Noteikumi nosaka pabalstu un kompensāciju apmērus, kā arī šo pabalstu un kompensāciju izmaksas kārtību.

Jaunie noteikumi papildus paredz palielināt kompensācijas apmēru par izdevumiem veselības apdrošināšanai un apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem, kas saistīts ar kaitējumu veselībai karavīram un ģimenes locekļiem, kas palielināts par 600 latiem gadā katrai personai.

Līdz šim pabalstu un kompensāciju apmērus karavīriem noteica MK noteikumi Nr.1072 “Noteikumi par pabalstu un kompensāciju apmēriem karavīriem, kuri pilda dienesta pienākumus ārpus valsts”.

Aizsardzības ministrijas

Sabiedrisko attiecību departaments

ĀM: Par Latvijas pārstāvjiem Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā

Ministru kabinets otrdien, 9.maijā, darbam Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā apstiprināja Andri Bērziņu un Vitāliju Gavrilovu darba devēju grupā, Pēteri Krīgeru un Irinu Homko – darbinieku grupā, Guntu Anču, Viesturu Kociņu un Armandu Krauzi – citu ekonomisko un sociālo interešu pārstāvju grupā.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ir ES institūcija ar padomdevējas statusu, ko veido trīs skaitliski sabalansētas grupas – darba devēju, darbinieku un citu ekonomisko un sociālo interešu pārstāvji; tās sastāvs tiek apstiprināts uz čet-riem gadiem.

Latvijai saskaņā ar ES primārajiem tiesību aktiem Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā ir septiņas pārstāvju vietas.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

EM: Par vienkāršākiem nosacījumiem atbalsta saņemšanai divās valsts atbalsta programmās

Ekonomikas ministrija, turpinot darbu administratīvo procedūru vienkāršošanā, ir veikusi valsts atbalsta programmas “Atbalsts konsultācijām un komercsabiedrību dalībai starptautiskās izstādēs un tirdzniecības misijās” detalizētu analīzi, kuras rezultātā atklāti trūkumi, kas negatīvi ietekmē programmu veiksmīgu ieviešanu. Lai situāciju uzlabotu un padarītu to projekta pieteicējam vienkāršāku un caurspīdīgāku, ir veiktas izmaiņas gan atbalsta sniegšanas nosacījumos, gan precizēta pieteikto projektu izvērtēšanas procedūra.

Izmaiņas valsts atbalsta programmā veiktas otrdien, 9.maijā, akceptējot divus Ministru kabineta (MK) noteikumus – “Noteikumus par atbalsta sniegšanas nosacījumiem mazajām un vidējām komercsabiedrībām, nozaru asociācijām un partnerībām dalībai starptautiskās izstādēs un tirdzniecības misijās” un “Noteikumus par konsultāciju atbalsta sniegšanas nosacījumiem mazajām un vidējām komercsabiedrībām un nozaru asociācijām”, kuri aizstās Ministru kabineta 2004.gada 21.septembra noteikumu Nr.796 “Noteikumi par komercdarbības atbalsta sniegšanas nosacījumiem un projektu pieteikumu iesniegšanas un atbalsta piešķiršanas kārtība” 3.3.sadaļu “Atbalsts konsultācijām un komercsabiedrību dalībai starptautiskajās izstādēs un tirdzniecības misijās”. Jaunajos noteikumos tiks samazināts iesniedzamo dokumentu apjoms un samazināts projektu iesniegumu vērtēšanas termiņš. Noteikumos iekļauta iespēja uzņēmējam neiesniegt informāciju, kura jau ir citu valsts iestāžu rīcībā (piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta, Uzņēmumu reģistra) un kuru attiecīgi iegūs pati Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Jaunajos noteikumos tiks paredzēta lielāka elastība projektu ieviešanā, vienkāršāk veicami līgumu grozījumi un paredzēta iespēja, ka projektu var iesniegt vairākas mazās un vidējās komercsabiedrības, piedaloties arī nozaru asociācijām (partnerības).

EM: Par paveikto biodegvielas ražošanas un izmantošanas veicināšanā

Otrdien, 9.maijā, Ministru kabinetā (MK) sniegts Ekonomikas ministrijas ziņojums par rīcības plāna Biodegvielas likuma īstenošanai izpildi. Ziņojumā sniegta informācija par rīcības plānā noteikto pasākumu izpildi atbilstoši iesaistīto ministriju kompetencēm. Visi rīcības plānā paredzētie pasākumi, kas sadalīti sešos rīcības virzienos, ir izpildīti, izņemot jautājumu, kas saistīts ar MK noteikumu projekta izstrādi par prasībām biogāzei un par standarta izstrādi dīzeļdegvielai ar biodegvielas piejaukumu (30%), kāda Latvijā pagaidām netiek izmantota. Saražotā biogāze tiek pārstrādāta elektroenerģijā un siltumenerģijā, un normatīvā akta pagarinājums to neietekmēs.

Atbilstoši rīcības plānam izstrādāti un pieņemti MK noteikumi:

“Kārtība, kādā piešķir valsts atbalstu ikgadu minimāli nepieciešamā biodegvielas daudzuma ražošanai” (izstrādā ZM);

“Noteikumi par biodegvielas kvalitātes prasībām, atbilstības novērtēšanu, tirgus uzraudzību un patērētāju informēšanas kārtību” (izstrādā EM);

“Bioproduktus saturošas degvielas aprites un attiecīgā akcīzes nodokļa administrēšanas kārtība” (izstrādā FM).

Lai informētu sabiedrību, sadarbībā ar akadēmiķi Arni Kalniņu izdota grāmata “Biodegvielas ražošanas un izmantošanas iespējas Latvijā, saimnieciski ekonomiskais vērtējums”, kas bez maksas tiek izplatīta interesentiem.

Biodegvielas informācijas apmaiņas veicināšanai Zemkopības ministrija ir organizējusi biodegvielas ražotāju pieredzes apmaiņas braucienus uz Austriju un Norvēģiju.

Līdz 2007.gada martam Ekonomikas ministrija plāno izstrādāt normatīvā akta projektu par biogāzes kvalitātes prasībām, atbilstības novērtēšanu, tirgus uzraudzību un patērētāju informēšanas kārtību. Līdz 2006.gada novembrim tiek plānots pabeigt tehnisko specifikāciju standartu dīzeļdegvielai ar biodegvielas piejaukumu 30%.

Kā zināms, Ekonomikas ministrija veic 2005.gada 1.aprīlī izsludinātā Biodegvielas likuma īstenošanas pasākumu koordinēšanu.

Lai nodrošinātu sekmīgu Biodegvielas likuma īstenošanu, 2005.gada 22.jūnijā Ministru kabinets ar rīkojumu Nr.402 “Par Biodegvielas likuma īstenošanas pasākumiem” apstiprināja rīcības plānu Biodegvielas likuma īstenošanai.

Rīcības plānā katram veicamajam pasākumam noteiktas atbildīgās ministrijas, kā arī uzdevumu izpildes termiņi, lai atbilstoši likuma mērķim veicinātu biodegvielas apriti, tādējādi atbalstot videi draudzīgu, piegādei drošu, atjaunojamu energoresursu izmantošanu un nodrošinātu, lai līdz 2005.gada 31.decembrim biodegviela veidotu ne mazāk kā 2 procentus no kopējā tautsaimniecībā esošā transportam paredzētas degvielas daudzuma, bet līdz 2010.gada 31.decembrim – ne mazāk kā 5,75 procentus.

Izvērtējot paveikto Biodegvielas likuma īstenošanā, Ekonomikas ministrijas speciālisti secina, ka tomēr būtu nepieciešama intensīvāka un daudzveidīgāka pašvaldību un tās iedzīvotāju informēšana, kas stimulētu pašvaldības teritorijā esošos degvielas lietotājus arvien plašāk izmantot biodegvielu kā alternatīvo degvielu transportlīdzekļos un sabiedriskajā transportā, kā arī veicināt labvēlīgākus apstākļus biodegvielas ražošanai.

Ar informatīvā ziņojuma par rīcības plāna Biodegvielas likuma īstenošanai izpildi tekstu pilnā apjomā var iepazīties MK mājaslapā internetā: http://www.mk.gov.lv/mk/27679/13665.doc.

EM: Par atklāto konkursu siltumapgādes sistēmu modernizācijai

Ministru kabineta 9.maija sēdē akceptētas Ekonomikas ministrijas izstrādātās atklātā konkursa “Siltumapgādes sistēmu modernizācija atbilstoši vides prasībām un energoefektivitātes paaugstināšana gan siltumapgādes sistēmas ražošanas un sadales pusē, gan gala patērētāja pusē” vadlīnijas, kas ir apstiprinātas Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) vadības komitejā 2005.gadā. Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji ir saskaņoti Struktūrfondu uzraudzības komitejā.

Tā kā pašreiz nav atklātā konkursa normatīvā regulējuma, Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par atklāta projektu iesniegumu konkursa “Siltumapgādes sistēmu modernizācija atbilstoši vides prasībām un energoefektivitātes paaugstināšana gan siltumapgādes sistēmas ražošanas un sadales pusē, gan gala patērētāja pusē” vadlīnijām”. Noteikumu projekts nosaka atklātā konkursa “Siltumapgādes sistēmu modernizācija atbilstoši vides prasībām un energoefektivitātes paaugstināšana gan siltumapgādes sistēmas ražošanas un sadales pusē, gan gala patērētāja pusē” projektu vērtēšanas un lēmuma pieņemšanas nosacījumus.

Ar noteikumu projektu paredzēts apstiprināt atklātā konkursa projekta pieteikuma veidlapu, iesniedzamo dokumentu sarakstu, kā arī specifiskās dokumentu noformēšanas prasības. Noteikumu projekts ietver projektu administratīvos, kvalitātes un specifiskos vērtēšanas kritērijus.

Saskaņā ar ERAF vadības komitejā apstiprinātajām vadlīnijām 2005.gada 20.septembrī tika izsludināts atklātais konkurss, kurš beidzās 2005.gada 21.novembrī. Atklātā konkursa laikā iesniegti 87 projekti.

Lai pabeigtu projektu iesniegumu vērtēšanu un pieņemtu projektu iesniedzējiem saistošus lēmumus par atbalsta piešķiršanu vai projektu iesniegumu noraidīšanu atbilstoši Administratīvā procesa likuma prasībām, ir nepieciešams pieņemt ārējo normatīvo aktu, apstiprinot atklātā konkursa “Siltumapgādes sistēmu modernizācija atbilstoši vides prasībām un energoefektivitātes paaugstināšana gan siltumapgādes sistēmas ražošanas un sadales pusē, gan gala patērētāja pusē” vadlīnijas. Ekonomikas ministrija, Ministru kabineta 2004.gada 30.marta noteikumu Nr.200 “Noteikumi par Eiropas Savienības struktūrfondu vadību” izpratnē, ir pirmā līmeņa starpniekinstitūcija, kura nodrošina struktūrfondu finansēto aktivitāšu vadību atbilstoši attiecīgās nozares politikai. Ekonomikas ministrijas kompetencē ir struktūrfondu atklātā konkursa “Siltumapgādes sistēmu modernizācija atbilstoši vides prasībām un energo-efektivitātes paaugstināšana gan siltumapgādes sistēmas ražošanas un sadales pusē, gan gala patērētāja pusē” ieviešana.

Saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu vadības likuma 9.panta pirmās daļas prasībām pirmā līmeņa starpniekinstitūcija izstrādā atklātā projektu iesniegumu konkursa vadlīnijas, projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, kā arī pieņem lēmumus par projektu iesniegumu apstiprināšanu vai noraidīšanu.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par grozījumiem noteikumos par amatpersonu deklarācijām

Otrdien, 9.maijā, Ministru kabinets (MK) apstiprināja grozījumus noteikumos par kārtību, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti. Noteikumi precizēti atbilstoši likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normām.

Šā gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, ar kuriem tika mainīti termiņi, kādos VID jāiesniedz valsts amatpersonu deklarācijas, kuras iesniedz, beidzot pildīt amata pienākumus, kā arī veiktas citas izmaiņas.

Grozījumi MK 2002.gada 22.oktobra noteikumos Nr.478 “Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti”, kā arī šo noteikumu pielikumos “Valsts amatpersonas deklarācija” un “Valsts amatpersonas, kurām jāaizpilda deklarācija” ir veikti saskaņā ar izmaiņām likumā par interešu konflikta novēršanu.

Līdz ar to MK noteikumos par valsts amatpersonu deklarācijām ir pagarināts iesniegšanas termiņš deklarācijai, kuru iesniedz, beidzot pildīt amata pienākumus. Līdz šim noteikumi paredzēja, ka deklarāciju aizpilda un iesniedz 15 dienu laikā, skaitot no dienas, kad valsts amatpersona pārtraukusi pildīt amata pienākumus, bet tagad atbilstoši grozījumiem šis termiņš ir mēnesis.

Savukārt ir saīsināts termiņš, kura laikā valsts un pašvaldību institūciju vadītājiem jāinformē VID par izmaiņām valsts amatpersonu sarakstā. Līdzšinējais regulējums noteica, ka institūciju vadītājiem grozījumi valsts amatpersonu sarakstā VID jāiesniedz mēneša laikā, bet atbilstoši pieņemtajiem MK noteikumu grozījumiem par izmaiņām šajā sarakstā informācija jāsniedz 15 dienu laikā.

Valsts amatpersonu saraksts institūciju vadītājiem jāiesniedz VID elektroniskā veidā vai rakstveidā, un par grozījumiem sarakstā uzskatāma arī amatpersonas vārda, uzvārda, deklarētās dzīvesvietas adreses, amata vai darbavietas maiņa.

Grozījumi noteikumos stāsies spēkā ar šā gada 1.jūliju.

FM: Par nodevas apmēru valūtas pirkšanas un pārdošanas licencei

Otrdien, 9.maijā, valdība pieņēma Ministru kabineta (MK) noteikumus par valsts nodevu licencei ārvalstu valūtas pirkšanai un pārdošanai komercdarbības veidā. Noteikumi regulēs valsts nodevas maksāšanas kartību, kā arī noteiks nodevas apmēru par speciālo atļauju (licenču) izsniegšanu un pārreģistrāciju.

Noteikumi, kas izstrādāti saskaņā ar likumu “Par Latvijas Banku”, paredz mainīt nodevas apmēru, nosakot, ka valsts nodeva par licences izsniegšanu būs 10000 latu, bet par tās pārreģistrāciju – 1000 latu.

Līdz šim valsts nodeva par licences izsniegšanu bija 1800 latu, par licences pārreģistrāciju –180 latu.

Nepieciešamību paaugstināt valsts nodevas likmes nosaka vajadzība pēc tirgus dalībniekiem izvirzītiem augstākiem drošības standartiem valūtu pirkšanai un pārdošanai, lai nodrošinātu vispārēju stabilitāti ārvalstu valūtu pirkšanas un pārdošanas tirgū un veicinātu klientu un iedzīvotāju uzticību šā tirgus dalībniekiem.

Tā kā ārvalstu valūtas pirkšanas un pārdošanas darījumi ir identificēti kā viens no komercdarbības veidiem, kas iekļauts paaugstināta riska grupā un tiek atzīts par viegli izmantojamu terorisma finansēšanā un naudas atmazgāšanā, Latvijas Banka pievērš sevišķu uzmanību valūtas punktu darbībai, veicot pārbaudes, un tas savukārt palielina ar licences izsniegšanu saistītās administratīvās izmaksas.

Valsts nodevas paaugstināšana nevarētu būtiski negatīvi ietekmēt šo komercdarbības jomu, bet gan kalpot par papildu garantu tam, ka ar ārvalstu valūtu pirkšanu un pārdošanu nodarbosies tikai finansiāli spēcīgi komersanti, kas paaugstinās ārvalstu valūtu pirkšanas un pārdošanas tirgus reputāciju, stabilitāti un attīstību.

Turklāt MK apstiprinātajā Latvijas nacionālajā eiro ieviešanas plānā kā skaidras naudas maiņas nodrošinātāji ir noteikti arī komersanti, kuri saņēmuši Latvijas Bankas licences ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanai un pārdošanai, un tiem ir jābūt ar labu reputāciju un augstu kapacitāti.

Pērn valūtas maiņas punktu apgrozījums bija vidēji 885 miljoni latu gadā, pašlaik šajā jomā darbojas aptuveni 88 komersanti. Valsts nodevas maksāšanas kārtību nav paredzēts mainīt, tā paredz, ka nodevu par licenci, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus, maksā pirms pieteikuma iesniegšanas Latvijas Bankā.

Vienlaikus ar šiem noteikumiem valdība apstiprināja arī grozījumus MK 1999. gada 16.februāra noteikumos Nr.48 “Noteikumi par valsts nodevu speciālas atļaujas (licences) izsniegšanu atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem”, svītrojot normu, kas noteica valsts nodevas likmi par licences un sertifikāta izsniegšanu valūtu pirkšanai un pārdošanai.

FM: Par iestāžu dalību starptautisku organizāciju finansētos projektos

Lai noteiktu tiesisko regulējumu tiešās pārvaldes iestāžu dalībai starptautisku organizāciju finansētos institūciju stiprināšanas projektos citās valstīs, Ministru kabinets (MK) otrdien, 9.maijā, apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos noteikumus par tiešās pārvaldes iestādes dalību starptautisku organizāciju finansēto institūciju stiprināšanas projektu īstenošanu.

“Noteikumi par tiešās pārvaldes iestādes dalību starptautisku organizāciju finansēto institūciju stiprināšanas projektu īstenošanā” reglamentēs kārtību, kādā tiešās pārvaldes iestāde piedalās starptautisku organizāciju finansēto institūciju stiprināšanas projektu īstenošanā.

Šie noteikumi paredz, ka projekta finansējumu iestāde plāno likumā par valsts budžetu kārtējam gadam vai šī likuma grozījumos kā ieņēmumu par sniegtajiem maksas pakalpojumiem. Lai nodrošinātu projekta līdzekļu finanšu plūsmu, iestādei būs jāatver budžeta konts Valsts kasē. Tāpat noteikumos paredzēts, ka visus ar projekta īstenošanu saistītos izdevumus sedz no projekta īstenošanai saņemtajiem līdzekļiem.

Līdzšinēji Latvijas valsts pārvaldes iestādēs daudzās jomās ir uzkrāta ievērojama pieredze, un iestādes tiek aicinātas dalīties, stiprinot Eiropas Savienības kandidātvalstu vai ārvalstu institūciju kapacitāti. Tā kā līdz šim nebija neviena normatīvā akta, kas noteiktu tiešās pārvaldes iestāžu dalības pamatprincipus starptautisko organizāciju projektos, pieredzes apmaiņa nebija iespējama.

Noteikumu izstrādes mērķis ir noteikt tiesisko regulējumu tiešās pārvaldes iestāžu dalībai starptautisko organizāciju (piemēram, ANO) finansētos institūciju stiprināšanas projektos citās valstīs.

FM: Par pirmsmuitošanas darbību noteikumiem

Valdība otrdienas, 9.maija, sēdē apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotos Ministru kabineta (MK) noteikumus par pirmsmuitošanas darbībām, kuri reglamentēs kārtību, kādā piešķirams preču pagaidu uzglabāšanas vietas statuss un veicama preču uzskaite preču pagaidu uzglabāšanas vietās. MK noteikumi “Pirms-muitošanas darbību noteikumi” ietver arī pirmsmuitošanas dokumenta veidlapas paraugu, kā arī nosaka šīs veidlapas aizpildīšanas kārtību.

Lai saņemtu atļauju preču pagaidu uzglabāšanas vietas turēšanai, atļaujas pieteicējam Galvenajā muitas pārvaldē ir jāie-sniedz iesniegums. Nosacījumi paredz, kādi dokumenti jāpievieno šim iesniegumam, kā arī to, kādi ir preču pagaidu uzglabāšanas vietas turētāja pienākumi. Atļaujas, kuras ir izsniegtas, pirms būs stājušies spēkā jaunie noteikumi, pēc noteikumu stāšanās spēkā būs derīgas sešus mēnešus.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM, VidM: Par kūlas dedzināšanas un tās izraisīto ugunsgrēku novēršanu

Ministru kabinets otrdien, 9.maijā, atbalstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) un Vides ministrijas (VIDM) sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par kūlas dedzināšanu un tās izraisīto ugunsgrēku postījumiem un priekšlikumiem kūlas dedzināšanas apkarošanas pasākumu veikšanai”.

MK uzdeva Tieslietu ministrijai, IeM un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (RAPLM) mēneša laikā izstrādāt priekšlikumus bargu sodu noteikšanai kūlas dedzinātājiem.

Savukārt līdz 2006.gada 30.jūnijam IeM kopā ar VIDM, Zemkopības ministriju un RAPLM jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetam rīcības plāna kūlas dedzināšanas apkarošanai projekts.

Informatīvajā ziņojumā pausts, ka pašvaldībām būtu jāpievērš lielāka uzmanība kūlas dedzināšanai Latvijas laukos, jo no pašvaldību attieksmes pret teritorijas sakopšanu lielā mērā ir atkarīgs, vai pagasta iedzīvotāji dedzina kūlu vai ne. Tāpēc būtu jāveic teritoriju inventarizācija un jāuzdod pašvaldībām par pienākumu izdot saistošos noteikumus, kas noteiktu teritorijas sakopšanu un zāles nopļaušanu rudenī, nosakot konkrētu termiņu un paredzot administratīvo sodu par zāles nenopļaušanu.

Ierosināts arī ievērojami samazināt vai vispār neizmaksāt Eiropas Savienības (ES) tiešā atbalsta maksājumus par platībām, kurās degusi kūla. Pašlaik, ja teritorijā degusi kūla, maksājumus samazina par 10%, tāpēc ekonomiski izdevīgāk ir pļavas nodedzināt nekā apstrādāt, norādīts ziņojumā.

Ziņojumā arī norādīts, ka ir jāaktivizē veicamie pasākumi saistībā ar Aizsargjoslu likuma prasību izpildi, kurā noteikts, ka aizsargjoslas gar autoceļiem un dzelzceļiem, ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm, ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem uztur ugunsdrošā stāvoklī. Aizsargjoslu stāvokļa kontroli savas kompetences ietvaros veic pašvaldības, piekritīgās ministrijas un to pakļautībā vai pārraudzībā esošās institūcijas, attiecīgā objekta vai komunikācijas īpašnieks vai lietotājs.

Nepieciešams arī stingrāk kontrolēt ugunsdrošības noteikumu ievērošanu, kuros paredzēts, ka objekta teritorija sistemātiski jāattīra no degtspējīgiem atkritumiem, bet ap ēkām 10 metrus plata josla jāattīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām. Par kūlas degšanu teritorijā ir atbildīgs tās īpašnieks – fiziska vai juridiska persona, un par to viņu var saukt pie administratīvās atbildības, izsakot brīdinājumu vai piespriežot naudassodu.

Ziņojumā arī norādīts, ka gadījumos, ja ugunsgrēks bijis postošs, kūlas dedzinātājiem var piemērot arī kriminālatbildību par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu, vai šo darbību veikšanu aiz neuzmanības.

Ziņojumā ieteikts būtiski palielināt veicamos izglītojošos pasākumus kūlas dedzināšanas apkarošanā.

Šogad līdz 8.maijam Latvijā reģistrēti jau 5115 kūlas degšanas gadījumi, kuros gājuši bojā seši cilvēki, astoņi cilvēki cietuši, nodegušas 439 ēkas, izdeguši tūkstošiem hektāru, tai skaitā arī meži.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments, Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

IZM: Par Latvijas Zinātnes padomes sastāvu un nolikumu

Ministru kabinets 9.maija sēdē izskatīja un apstiprināja Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par Latvijas Zinātnes padomes sastāvu” un Ministru kabineta noteikumu projektu “Latvijas Zinātnes padomes nolikums”.

Rīkojuma projekts, kas izstrādāts, pamatojoties uz Zinātniskās darbības likuma 14.panta pirmo daļu un 15.pantu, nosaka Latvijas Zinātnes padomes sastāvu. Pārstāvji tiek deleģēti atbilstoši likuma 15.pantā noteiktajai kārtībai: no Izglītības un zinātnes ministrijas?viens, no Latvijas Zinātņu akadēmijas–četri, no Latvijas Zinātnieku savienības?viens, no Rektoru padomes?viens pārstāvis un pa vienam pārstāvim no katras nozaru ekspertu komisijas (ir 14 zinātņu nozaru ekspertu komisijas). Noteikumu projekts, kas izstrādāts, pamatojoties uz Zinātniskās darbības likuma 14.panta pirmo daļu, nosaka, ka Latvijas Zinātnes padome ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Padomes darbības mērķis ir sekmēt zinātnes un tehnoloģijas attīstības politikas izstrādi un īstenošanu Latvijā.

Noteikumu projekts nosaka padomes uzdevumus un kompetenci, struktūru, darbību, padomes finanšu resursus, padomes darbības tiesiskuma darbības nodrošināšanu un padomes pārskatu sniegšanas kārtību, kā arī padomes biroja darbību.

Jānis Kutraitis, Izglītības un zinātnes ministrijas sabiedrisko attiecību speciālists

IZM: Par Malnavas koledžas nolikuma projektu

Ministru kabineta 9.maija sēdē izskatīja un apstiprināja Ministru kabineta noteikumu projektu “Malnavas koledžas nolikums”.

Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz Augstskolu likuma 10¹.panta pirmo daļu, kurā noteikts, ka koledža darbojas uz nolikuma pamata.

Koledžas nolikumu kā noteikumus izdod Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma.

Ministru kabineta noteikumu projekts nosaka koledžas juridisko statusu; tās darbības pamatvirzienus un uzdevumus. Tas nosaka pārstāvības un vadības institūciju un lēmējinstitūciju tiesības, pienākumus un uzdevumus, kā arī koledžu izveidošanas, ievēlēšanas un iecelšanas kārtību un sastāvu, akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtību, tiesības un pienākumus. Noteikumu projekts paredz arī studiju programmu izstrādes un apstiprināšanas kārtību, struktūrvienību izveidošanas, reorganizācijas, likvidācijas un darbības pamatnoteikumus, iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtību, nolikuma un tā grozījumu ierosināšanas un izstrādes kārtību; koledžas reorganizācijas un likvidācijas kārtību.

Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas koordinācijas departaments

TM: Par grozījumiem likumos, lai Latvijā ieviestu direktīvu par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu

Ministru kabinets otrdien, 9.maijā, akceptēja grozījumus vairākos likumos, lai Latvijas normatīvajos aktos ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvu par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu.

Grozījumi nepieciešami Civilprocesa likumā, lai novērstu nepilnības un varētu nodrošināt efektīvu direktīvas ieviešanu. Šobrīd likumā nav detalizēta regulējuma par intelektuālā īpašuma jautājumiem, savukārt minētajā direktīvā ļoti detalizēti aprakstīti veicamie uzdevumi.

Piemēram, pašlaik likumā nav norādes, ka prasību var nodrošināt arī nemantiska rakstura prasībās, proti, intelektuālā īpašuma tiesību jomā. Tāpat jāprecizē pierādījumu nodrošināšana intelektuālā īpašuma tiesību jomā, jāprecizē pamatojums, kas būtu norādāms pieteikumā par prasības nodrošināšanu, un zaudējumu atlīdzības jautājumi, ja pierādījumu vai prasības nodrošināšanas līdzekli atceļ.

Valdība arī akceptēja grozījumus Dizainparaugu likumā, jo minētā direktīva paredz, ka atbildību par dizainparauga nelikumīgu izmantošanu var noteikt ne tikai par jau notikušu pārkāpumu, bet arī par “draudošu pārkāpumu”. Direktīva arī papildina sankcijas, ko tiesa var noteikt par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu, proti, atsaukt vai galīgi izņemt no tirdzniecības tīkla preces, saistībā ar kurām tiesa konstatējusi notikušu pārkāpumu.

Direktīva paredz jauna veida pasākumu – tiesības uz informāciju, t.i., konkrētas informācijas uzzināšanu par pārkāpuma preču izcelsmi un tirdzniecības kanāliem. Paredzēti arī citi papildinājumi Dizainparaugu likumā. Kā norādīts Dizainparaugu likuma grozījumu anotācijā, izmaiņas normatīvajā aktā paplašinās efektīvākas rīcības iespējas pārkāpumu gadījumos. Uzņēmējiem būs vairāk paļāvības uz iespēju apkarot tiesību pārkāpējus un negodīgus konkurentus, bet sabiedrība vairāk uzticēsies konkrēto tiesību regulējumam un intelektuālā īpašuma tiesību sistēmai kopumā, tādējādi veicinot tiesiskas valsts attīstību.

Vairāki papildinājumi tiks iekļauti arī likumā par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm. Piemēram, direktīva paredz tiesas tiesības noteikt spriedumu publiskošanu par pārkāpēja līdzekļiem (piemēram, laikrakstos), kas, pēc likumprojekta autoru domām, ir būtisks preventīvs pasākums.

Līdzīga satura grozījumi tiks veikti Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par nolietotu transportlīdzekļu apstrādes kārtību

Ministru kabineta 9.maija sēdē akceptēts Vides ministrijas sagatavotais likumprojekts “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Šo grozījumu Vides ministrija sagatavojusi, lai veicinātu Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma ieviešanu.

Grozījums nosaka, ka par nolietota transportlīdzekļa apstrādi bez attiecīgas atļaujas saņemšanas var uzlikt naudas sodu fiziskajai personai no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajai personai – no simt līdz tūkstoš latiem. Tas nepieciešams, lai ne tikai novērstu nelegālu transportlīdzekļu jaukšanu, piemēram, māju pagalmos, kur tie piesārņo vidi, bet arī lai sakārtotu uzņēmējdarbības vidi šajā sektorā.

Šis likumprojekts arī sakārto jautājumu, kad apstrādes uzņēmums nelikumīgi atsakās pieņemt nolietotu transportlīdzekli, paredzot par atteikšanos pieņemt šādu transportlīdzekli, kuram netrūkst nozīmīgāko sastāvdaļu – motora, stūres mehānisma, šasijas, transmisijas –, kurā nav papildu atkritumu un kas nav reģistrēts komercķīlu reģistrā, uzlikt naudas sodu divsimt latu vērtībā.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par Meža konsultatīvās padomes nolikumu

Valdība otrdien, 9.maijā, akceptēja Zemkopības ministrijas Meža konsultatīvās padomes nolikumu.

Meža konsultatīvā padome (MKP), kurā pārstāvētas ar mežu saistītās meža īpašnieku, kokrūpniecības, pakalpojumu sniedzēju un dabas aizsardzības un darba ņēmēju nevalstiskās organizācijas, kā arī meža izglītības un zinātnes institūcijas, ir devusi lielu ieguldījumu Latvijas meža nozares interešu līdzsvarošanā.

Kopš MKP izveidošanas 1997.gadā tajā iekļauti jauni valstisko un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Tomēr vairāku nevalstisku jaunizveidotu organizāciju viedoklis netiek pārstāvēts MKP.

Tā kā meža nozare strauji integrējas Eiropas Savienības (ES) organizācijās un padomdevēju struktūrās, tika pārskatīti MKP veidošanas principi līdzīgi tam, kā tas ir ES un tās dalībvalstu konsultatīvajās organizācijās. Meža nozares interešu grupas ir atzinušas, ka nepieciešams izveidot tādu MKP struktūru, kurā pārstāvētas nozares galvenās grupas, kas deleģē savus pārstāvjus MKP lēmumu pieņemšanai.

Atbilstoši pieredzei, kāda izveidojusies ES, Latvijas meža nozari MKP pārstāvēs šādas interešu grupas: meža īpašnieki vai pārvaldītāji, kokrūpniecība, pakalpojumu sniedzēji, vides un dabas aizsardzība, meža nekoksnes vērtību apsaimniekotāji un darba ņēmēji. Katra interešu grupa atbilstoši tās ietekmes īpatsvaram meža nozarē deleģē noteiktu pārstāvju skaitu darbam MKP. Profesionālās un augstākās izglītības, zinātnes un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji, kā arī Zemkopības ministrijas un Valsts meža dienesta pārstāvji piedalīsies MKP sēdēs ar padomdevēja tiesībām. Padomes priekšsēdētājs ir zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.

Padomes funkcijas ir piedalīties Latvijas un starptautiskās meža nozares politikas veidošanā un īstenošanā un izvērtēt citu jomu ietekmi uz Latvijas meža nozari, kā arī izzināt sabiedrības viedokli par mežu un meža nozares attīstībai būtiskiem jautājumiem un piedalīties nacionālo interešu noteikšanā attiecībā uz Eiropas Savienības tiesību aktu projektiem meža nozarē. Savukārt padomes uzdevumi ir atbilstoši sabiedrības un meža nozares interesēm sniegt ieteikumus jautājumos, kas saistīti ar meža nozari un atbilstoši kompetencei izvērtēt Latvijas un ES un starptautisko tiesību aktu projektus, kā arī saskaņot valsts institūciju un meža nozares interešu grupu viedokļus.

ZM: Par licencētās amatierzvejas – makšķerēšanas – kārtību

Valdība otrdien, 9.maijā, akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Licencētās amatierzvejas – makšķerēšanas – kārtība”. Sakarā ar grozījumiem Zvejniecības likumā bija nepieciešamas izmaiņas arī noteikumos. Noteikumu grozījumos noteikumos noteikts, ka licencēto makšķerēšanu organizē pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgā ūdenstilpe un kurai ZM Valsts zivsaimniecības pārvalde nodevusi zivju resursu pārzināšanu minētajos ūdeņos, vai šādas pašvaldības pilnvarota juridiskā persona vai tās pilnvarots ūdenstilpes nomnieks, vai īpašnieks, kas ir noslēdzis attiecīgu līgumu ar ūdenstilpes zivju resursu pārzinātāju.

Normatīvais akts nosaka, ka attiecīgās ūdenstilpes zivju resursu pārzinātājs ir atbildīgs par ūdenstilpes licencētās makšķerēšanas nolikuma ieviešanu atbilstoši ZM izstrādātajiem noteikumiem, bet pašvaldībai jāatbild par licencētās makšķerēšanas nolikumā ietverto prasību izpildi. Licencētā makšķerēšana atsevišķās ūdenstilpēs tiek ieviesta, lai nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un racionāli izmantotu vērtīgo zivju krājumus ūdeņos, kuros zivju ieguvei noteikts nozvejas vai zvejas rīku limits. Licencētā makšķerēšana sniedz papildu līdzekļus zivju krājumu pavairošanai un aizsardzībai, kā arī licencētās makšķerēšanas un ar to saistītā lauku tūrisma un rekreācijas attīstībai.

Šo noteikumu ievērošanu atbilstoši kompetencei kontrolē Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes inspektori, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju inspektori, Valsts vides dienesta pilnvarotas personas un attiecīgās pašvaldības pilnvarotas personas. Kontrolē piedalās arī valsts policija, pašvaldības policija, zemessardze, licencētās makšķerēšanas organizētāji un ūdenstilpju īpašnieki un nomnieki.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!