Par Latvijas nacionālajām pozīcijām 15. un 16. maija Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomei

Ministru kabinets ir apstiprinājis Latvijas nacionālās pozīcijas 15. un 16.maija Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomei (VLĀAP).

Ārlietu ministrija ir izstrādājusi pozīcijas par šādiem VLĀAP darba kārtības jautājumiem: Rietumbalkāni, ES un Krievijas samita gatavošana, Irāna, Tuvo Austrumu miera process, Nepāla.

Pozīcijā par Rietumbalkāniem attiecībā uz Bosniju un Hercegovinu Latvija pauž atbalstu Bosnijas un Hercegovinas pārejai no Deitonas perioda uz Briseles periodu, kā arī uzsver konstitucionālās reformas nepieciešamību. Latvijas pozīcijā izteikta nožēla, ka Serbija un Melnkalne nav pildījusi savus solījumus panākt pilnīgu sadarbību ar Hāgas Starptautisko tribunālu. Uzsvērta nepieciešamība iespējami drīzāk atsākt Stabilizācijas un asociācijas līguma sarunas.

Latvijas pozīcijā par “Gatavošanās ES un Krievijas samitam” svarīgākie punkti ir Latvijas-Krievijas robežlīguma noslēgšana un ratifikācija; prasība izbeigt Krievijas diskriminējošo dzelzceļa tarifu politiku; enerģētiskā sadarbība, kas būtu bāzēta uz abpusējību, caurskatāmību, konkurenci un atvērtību; nepieciešamība stiprināt ES un Krievijas enerģētikas dialogu, kā arī prasība Krievijai ratificēt Enerģētikas hartu.

Pozīcijā par Irānu uzmanība pievērsta kodoljautājuma attīstībai. Ņemot vērā ANO DP 29.marta prasību neievērošanu un arvien augošās Irānas kodolprogrammas aktivitātes, Latvija atbalsta pārdomātu un saskaņotu turpmāko soļu veikšanu, lai dotu Irānai nepārprotamu signālu par starptautiskās sabiedrības gatavību adekvāti reaģēt un nodrošinātu rīcības maksimālu efektivitāti. Latvija atbalsta arī pakāpenisku ierobežojošu pasākumu ieviešanu kā adekvātu reakciju uz Irānas kodolprogrammas darbības aktivizēšanos.

Latvijas pozīcija par Tuvo Austrumu miera procesu skar aktuālos jautājumus šajā reģionā: turpmāko ES finansējumu Palestīniešu pašpārvaldei un vīzu politiku attiecībā uz “Hamas”.

VLĀAP darba kārtībā ir iekļauts jautājums par Nepālu saistībā ar nestabilo politisko situāciju valstī. Latvijas pozīcijā izteikts atbalsts prezidentūras izstrādātajam ES deklarācijas projektam. Par svarīgu atzīts karaļa lēmums atjaunot parlamenta darbību, kā arī Nepālas valdības turpmāka konsolidēta rīcība miera un demokrātijas nodrošināšanai valstī.

VLĀAP ietvaros notiks ārlietu un aizsardzības ministru kopīga sanāksme, kurā tiks izskatīti šādi jautājumi: Reaģēšana ārkārtas un krīžu situācijās, civilmilitārā sadarbība, drošības sektora reforma Rietumbalkānos.

Pozīcijā par reaģēšanu ārkārtas un krīzes situācijās atbalstīti Padomes secinājumi, kas balstās uz Vispārējā ietvara dokumentu par Eiropas drošības un aizsardzības politikas transporta resursu izmantošanu un koordināciju, lai uzlabotu ES rīcību katastrofu seku novēršanā.

Latvijas pozīcijā “Civilmilitārā koordinācija” atbalstīti Padomes secinājumi, kas balstās uz ietvara dokumentu par iespējamiem risinājumiem ES krīžu vadības operāciju vadībai. Civilmilitārā koordinācija ir vērsta uz visu ES krīzes vadības operācijās iesaistīto aktieru rīcības saskaņošanu.

Latvijas pozīcijā “Drošības sektora reforma Rietumbalkānos” pausts atbalsts reformai Eiropas drošības un aizsardzības politikas ietvaros. Drošība reģionā ir būtiska Rietumbalkānu valstu eirointegrācijas procesa sastāvdaļa.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments