Ministru kabineta rīkojums Nr.317

Rīgā 2006.gada 9.maijā (prot. Nr.25 36.§)

Par Koncepciju par darba samaksas sistēmu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm

1. Atbalstīt Koncepcijā par darba samaksas sistēmu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm (turpmāk — koncepcija) ietverto risinājuma 1.variantu.

2. Noteikt Iekšlietu ministriju un Tieslietu ministriju par atbildīgajām institūcijām koncepcijas īstenošanā.

3. Iekšlietu ministrijai kopīgi ar Tieslietu ministriju sagatavot un līdz 2006.gada 1.jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā:

3.1. noteikumu projektu par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm darba samaksu;

3.2. noteikumu projektu par grozījumiem Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumos Nr.995 “Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju”;

3.3. noteikumu projektu par grozījumiem Ministru kabineta 2005.gada 3.maija noteikumos Nr.310 “Noteikumi par amatu klasifikācijas sistēmu un amatu klasificēšanas kārtību valsts tiešās pārvaldes iestādēs”.

4. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2007.gadā un turpmākajos gados koncepcijā paredzēto pasākumu īstenošanai izskatīt Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu kārtējam gadam.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars

(Ministru kabineta

2006.gada 9.maija rīkojums Nr.317)

Koncepcija par darba samaksas sistēmu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm

INFORMATĪVĀ DAĻA

Koncepcija par darba samaksas sistēmu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm (turpmāk — koncepcija) izstrādāta, lai Ministru kabinets pieņemtu konceptuālu lēmumu par atsevišķas darba samaksas sistēmas saglabāšanu, vienlaikus veicot tās pilnveidošanu, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm (turpmāk — amatpersona), ņemot vērā to, ka minēto iestāžu amatpersonas veic specifiskas funkcijas, dien militarizētās iestādēs un tām ir īpaša padotības sistēma — ne tikai amata padotība, bet arī padotība atbilstoši speciālajām dienesta pakāpēm, tās savā darbībā ievēro īpašus dienesta reglamentus, un to funkcijas un uzdevumus nosaka speciāli likumi. Koncepcijā piedāvātais atbalstāmais problēmas risinājuma variants atbilst Ministru kabineta 2005.gada 20.septembra sēdē (prot. Nr.53, 56.§, 1.punkts) pamatā atbalstītajām koncepcijas projektā “Par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm atalgojuma palielināšanu” ietvertajām nostādnēm.

KONCEPCIJAS MĒRĶIS

1. Vienkārša, saprotama amatpersonu darba samaksas sistēma.

2. Konkurētspējīga amatpersonu darba samaksa.

3. Konkrēta pieeja amatpersonu darba samaksas paaugstināšanai un stabils finansiālais nodrošinājums.

4. Vienots darba samaksas regulējums amatpersonām.

1. PROBLĒMAS FORMULĒJUMS UN DETALIZĒTS IZKLĀSTS

Deklarācijas par Aigara Kalvīša vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību sadaļā “Iekšlietas” ir paredzēts uzlabot amatpersonu atalgojuma un sociālo garantiju sistēmu, lai veicinātu tiesībsargājošo iestāžu darbu un nodrošinātu personāla stabilitāti.

Izpildot šo ieceri, Iekšlietu ministrija sagatavoja un Ministru kabinets 2005.gada 20.septembra sēdē izskatīja Koncepcijas projektu “Par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm atalgojuma palielināšanu” (turpmāk — koncepcijas projekts), kurā bija sniegta detalizēta informācija par pašreizējo situāciju — neadekvāti zemo atalgojumu, kā rezultātā amatpersonas, kas pamatā ir attiecīgu izglītību par valsts budžeta līdzekļiem ieguvuši vīrieši vecumā, kad tiek veidotas ģimenes, audzināti un skoloti bērni, atvaļinās no dienesta, atrodot darbu privātajās struktūrās vai dodoties uz ārvalstīm, bieži vien zaudējot iegūto kvalifikāciju. Draudus kvalificēta personāla aizplūšanai rada arī informācija par to, ka Skotijas policija gatavojas izvērst kampaņu Austrumeiropas valstu policistu piesaistei darbam Skotijas policijā. Tā rezultātā iestādēm ir grūtības nodrošināt funkciju un uzdevumu izpildi tādā līmenī, kas atbilstu sabiedrības interesēm un vajadzībām. Ministru kabinets pamatā atbalstīja koncepcijas projektā ietvertās nostādnes par atalgojuma palielināšanu, kas Iekšlietu ministrijas piedāvātajā variantā paredzēja atalgojuma palielinājumu 2006.gadā — par 50 latiem (netto) 2007.gadā — par 60 latiem (netto), 2008.gadā — par 70 latiem (netto), bet turpmākajā laika periodā pārskatīt atalgojumu, ņemot vērā tautsaimniecībā strādājošo darba samaksas procentuālo pieaugumu pret iepriekšējo gadu. Vienlaikus koncepcijas projektā tika paredzēts, ka amatpersonām tiek saglabāta atsevišķa darba samaksas sistēma, veicot tās uzlabojumus.

Jāņem vērā arī tas, ka ar Ministru kabineta 2004.gada 4.augusta rīkojumu Nr.547 apstiprinātās Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts programmas 2004. – 2008.gadam 48.punkts paredz atalgojuma sistēmas pilnveidošanu, ņemot vērā attiecīgajā dienestā nodarbināto korupcijas riska faktoru un atbildības pakāpi. Iekšlietu ministrija un Tieslietu ministrija ir noteiktas kā vienas no atbildīgajām institūcijām šī uzdevuma īstenošanā.

Ņemot vērā to, ka arī Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas veic līdzīga rakstura dienesta pienākumus, un to, ka Ministru kabinets ir akceptējis un iesniedzis Saeimā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumprojektu, arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ir ietvertas koncepcijā.

Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonu atalgojuma palielināšanai 2006.gada budžetā tika piešķirti 12 milj. latu. Tas nodrošināja uzturdevas kompensācijas (kas netiek aplikta ar nodokļiem) palielināšanu par 40 latiem mēnesī. Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu uzturdevas kompensācijas palielināšanai 2006.gada budžetā tika piešķirti 750,0 tūkst. latu. Tas nodrošināja uzturdevas kompensācijas palielināšanu par 25 latiem mēnesī.

Atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 20.septembra sēdē dotajam uzdevumam, Iekšlietu ministrija kopīgi ar Tieslietu ministriju precizēja koncepcijas projektu un 2005.gada 27.decembrī iesniedza Ministru prezidentam izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.

Precizētais koncepcijas projekts tika izskatīts 2006.gada 9.janvāra Ministru kabineta komitejas sēdē. Finanšu ministrija sēdes laikā izteica iebildumus par to, ka precizētais koncepcijas projekts paredz saglabāt atsevišķu darba samaksas sistēmu un neatbilst šādiem politikas dokumentiem un jau pieņemtajiem normatīvajiem aktiem:

— 2005.gada 21.februārī ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.105 atbalstītajai Koncepcijai par vienotu darba samaksas sistēmu valsts sektorā nodarbinātajiem (turpmāk — vienotā darba samaksas koncepcija);

— 2005.gada 3.maija noteikumiem Nr.310 “Noteikumi par amatu klasifikācijas sistēmu un amatu klasificēšanas kārtību valsts tiešās pārvaldes iestādēs” (turpmāk — noteikumi Nr.310);

— 2005.gada 20.decembra noteikumiem Nr.995 “Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju” (turpmāk — noteikumi Nr.995).

Iekšlietu ministrija nebija izteikusi iebildumus pēc būtības par iepriekš minēto politikas dokumentu un normatīvajiem aktiem to projektu saskaņošanas stadijā.

Noteikumi Nr.995 paredz, ka ar 2007.gada 1.janvāri Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonas iekļaujas vienotajā darba samaksas sistēmā — amati tiek sadalīti saimēs un līmeņos, amatpersonas ik gadus tiek novērtētas atbilstoši darba rezultātiem, un tas ietekmē katras konkrētās amatpersonas darba samaksas apmēru.

Ņemot vērā iepriekš teikto, kā arī Iekšlietu ministrijas izteikto priekšlikumu, Ministru kabineta komiteja 2006.gada 9.janvāra sēdē nolēma uzdot Iekšlietu ministrijai (Tieslietu ministrija minētās sēdes laikā savu viedokli neizteica) kopīgi ar Valsts kanceleju mēneša laikā veikt amatpersonu amatu klasificēšanu saimēs un līmeņos, Iekšlietu ministrijai veikt aprēķinus par nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem noteikumu Nr.995 ieviešanai un līdz 2006.gada 15.aprīlim iesniegt Ministru kabinetā attiecīgu informatīvo ziņojumu.

Vienlaikus Iekšlietu ministrija kopīgi ar tās padotībā esošajām iestādēm, kurās dien amatpersonas, uzsāka detalizētu noteikumu Nr.995 praktiskās ieviešanas analīzi. Tās gaitā tika konstatēts sekojošais:

Amatpersonu individuālā novērtējuma kritērija piemērošana

— Amatpersonas (arī Ieslodzījuma vietu pārvaldē dienošās) amata pienākumu specifikas dēļ nevar tikt atbilstoši un kvalitatīvi novērtētas saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 13.februāra instrukciju Nr.2 “Ierēdņa darbības un tās rezultātu novērtēšanas kārtība”. Šobrīd spēkā ir iekšējie normatīvie akti par amatpersonu novērtēšanu (atestāciju) atbilstoši speciālo likumu (“Par policiju”, Robežsardzes likums, Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums, Ieslodzījuma vietas pārvaldes likums) prasībām, un tā tiek veikta ne retāk kā reizi 3 gados;

— Ministru kabinetā akceptētais un Saeimā iesniegtais Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumprojekts deleģē Ministru kabinetam izdot noteikumus par amatpersonu darbības rezultātu novērtēšanu, kuros tiks iekļauti specifiski vērtēšanas kritēriji un noteikts vērtēšanas periods;

Valsts dienestā nostrādātā laika (izdienas) kritērija piemērošana

— tas, ka amatpersonas amatalgas apmēram ir jābūt atkarīgam arī no nostrādātā (nodienētā) laika, kā to paredz noteikumi Nr.995, ir atbalstāmi. Šobrīd spēkā esošā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonu darba samaksas sistēma paredz amatpersonām atsevišķu piemaksu par izdienu pie amatalgas;

— amata pienākumu specifikas dēļ, kuru izpildei nepieciešamas speciālas profesionālās zināšanas, prasmes un iemaņas, amatpersonas individuālā vērtējuma kritērijs nevar būt “valsts dienestā nostrādātais” laiks — jebkurā valsts iestādē no Latvijas Republikas Satversmes atjaunošanas brīža nostrādātais laiks;

— nostrādātā laika (izdienas) kritērijam ir jāaptver Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē nodienētais laiks, paredzot arī iespēju ieskaitīt citās valsts iestādēs vai pašvaldību policijā nostrādāto laiku, ja šajā laikā amatpersona ir veikusi amata pienākumus, kas tieši ir ietekmējuši viņas kvalifikācijas līmeni, lai sekmīgi turpinātu pildīt specifiskos dienesta pienākumus Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē.

Amatalgas apmēra noteikšana:

— noteikumos Nr.995 nav norādīti konkrēti amatu nosaukumi; amatalgu skalas ir sarežģītas, amatpersonām nesaprotamas un grūti piemērojamas;

— amatpersonām atbilstoši to ieņemamajiem amatiem darba samaksas noteikumos ir jābūt noteiktai konkrētai amatalgai, nevis diapazonam, kur minimālās un maksimālās amatalgas atšķirības ir līdz 2,5 reizēm, (pamatojums tam ir tikai valsts budžeta iespējas) kā tas paredzēts noteikumos Nr.995; atsevišķas amatpersonas par darbu īpašos apstākļos saņem konkrētas piemaksas, līdz ar to viņu atalgojums ir atšķirīgs un atbilstošs veicamo amata pienākumu specifikai; lai ņemtu vērā dienesta pienākumu izpildes vidi (piemēram, dienesta pienākumu izpilde Rīgā, kur ir liels iedzīvotāju skaits un blīvums, augtāki noziedzības rādītāji un rajonos), ir iespējams paredzēt amatalgai piemērot noteiktu koeficentu sistēmu;

— jebkurai amatpersonai ir tiesības skaidri zināt, kāds būs viņai noteiktais konkrētais atalgojums vai tā noteikšanas princips gan nākamajā gadā, gan turpmākajos gados; tādēļ paredzama arī konkrēta amatalgas indeksācijas shēma; vienlaikus amatalgai ir jābūt konkurētspējīgai, lai amatpersonas nepamestu dienestu un jaunieši tiktu piesaistīti dienestam;

— noteikumos Nr.995 paredzētās amat­algu skalas ir veidotas, pamatojoties uz darba samaksas sistēmas un darba samaksas apmēra pētījumiem privātajā sektorā; vienlaikus nav skaidrs, ar kādiem amatiem privātajā sektorā ir salīdzinātas amatpersonas, jo tās veic klasiskas valsts funkcijas (atsevišķas funkcijas veic tikai pašvaldības), ko privātais sektors neveic.

Finansējums darba samaksas nodrošināšanai:

— neraugoties uz to, ka jau 2005.gada vidū Valsts kancelejā tika iesniegts amatpersonu amatu sadalījums saimēs un līmeņos atbilstoši noteikumiem Nr.310, līdz šim amatu saimes un līmeņi nav saskaņoti. Līdz ar to nevar tikt savlaicīgi aprēķināts noteikumu Nr.995 ieviešanai nepieciešamā papildu finansējuma apmērs;

— sakarā ar to amatpersonas nav iespējams informēt par konkrētu darba samaksas apmēru, ko tās būs tiesīgas saņemt saskaņā ar noteikumiem Nr.995;

— saskaņā ar noteikumu Nr.995 normām ir sarežģīti veikt aprēķinus par papildu nepieciešamo finansējumu.

Iestādes, kurām paredzēta atsevišķa darba samaksas sistēma:

— valsts drošības iestādes, tajā skaitā Drošības policija, kas ir Iekšlietu ministrijas padotībā esoša valsts pārvaldes iestāde;

— Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (neraugoties uz to, ka ir iekļauts vienotajā darba samaksas koncepcijā);

— Aizsardzības ministrijas sistēmas iestādes (militārpersonām).

Secinājums:

— minēto iestāžu amatpersonas (militārpersonas) veic funkcijas un uzdevumus, kam nepieciešamas līdzīgas zināšanas, prasmes un iemaņas;

— minēto iestāžu darba samaksas sistēmas ir maksimāli vienkāršas un saprotamas.

Ņemot vērā iepriekš minētos argumentus, Iekšlietu ministrija un tās padotībā esošo iestāžu vadība pieņēma lēmumu par to, ka amatpersonām nepieciešama atsevišķa darba samaksas sistēma. Iekšlietu ministrija ar 2006.gada 14.marta vēstuli Nr.1/25-90 iesniedza Ministru prezidentam Informatīvo ziņojumu par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm darba samaksu un protokollēmuma projektu, kurā bija paredzēts:

— atsaukt Ministru kabineta 2005.gada 20.septembra sēdē (prot. Nr.53, 56.§, 4.punkts) un 2005.gada 20.decembra sēdē (prot. Nr.76, 81.§, 5.punkts), kā arī Ministru kabineta komitejas 2006.gada 9.janvāra sēdē (prot. Nr.2, 7.§, 2.3.apakšpunkts) dotos uzdevumus;

— Iekšlietu ministrijai sagatavot un līdz 2006.gada 1.jūnijam noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā noteikumu projektu par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm darba samaksu, vienlaicīgi sagatavot attiecīgus grozījumus noteikumos Nr.995 un Nr.310.

Iekšlietu ministrs ziņoja par šo piedāvāto konceptuālo risinājumu, bet Ministru kabinets pieņēma analogu lēmumu kā Ministru kabineta komitejas 2006.gada 9.janvāra sēdē (prot. Nr.15, 1.§), neapspriežot ministra piedāvāto konceptuālo risinājumu.

2. POLITIKAS DOKUMENTI UN TIESĪBU AKTI, KAS SAISTĪTI AR ATTIECĪGĀS PROBLĒMAS RISINĀJUMU

— Ministru kabineta 2005.gada 21.februāra rīkojums Nr.105 “Par Koncepciju par vienotu darba samaksas sistēmu valsts sektorā nodarbinātajiem”;

— Ministru kabineta 2005.gada 3.maija noteikumi Nr.310 “Noteikumi par amatu klasifikācijas kārtību valsts tiešās pārvaldes iestādēs”;

— Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumi Nr.995 “Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju”;

— Ministru kabineta 2005.gada 20.septembra sēdes protokollēmums (prot. Nr.53, 56.§);

— Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra sēdes protokollēmums (prot. Nr.76, 81.§, 5.punkts) “Noteikumu projekts “Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu, Centrālās vēlēšanu komitejas darbinieku darba samaksas sistēmu kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu un amatpersonu pabalstiem un kompensāciju””;

— Ministru kabineta 2006.gada 14.marta sēdes protokollēmums (prot. Nr.15, 1.§) “Par Ministru kabineta 2005.gada 20.septembra sēdes protokollēmumu (prot. Nr.53, 56.§) “Koncepcijas projekts “Par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm atalgojumu palielināšanu””;

— Ministru kabineta komitejas 2006.gada 9.janvāra sēdes protokollēmums (prot. Nr.2, 7.§) “Koncepcija par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm atalgojumu palielināšanu”.

3. PROGNOZE PAR SEKĀM, JA PROBLĒMA NETIKS RISINĀTA

Ja netiks atbalstīts Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas piedāvātais problēmas risinājuma variants, saglabāsies amatpersonu neapmierinātība ar esošo darba samaksas sistēmu (noteikumiem Nr.995), jo tā ir amatpersonām neskaidra un neizprotama.

4. PROBLĒMAS RISINĀJUMA VARIANTI

1.variants

Izstrādāt jaunu darba samaksas sistēmu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām, kurā paredzēt:

— amatu nosaukumus, tiem atbilstošās augstākās speciālās dienesta pakāpes, 12 amatu kategorijas (atbilstoši augstākajām speciālajām dienesta pakāpēm);

— amatiem atbilstošas konkrētas mēnešalgas, ņemot vērā noteiktus kritērijus;

— piemaksu par speciālo dienesta pakāpi, naktsdarbu, papildu darbu (darba apjoma palielināšanos, prombūtnē esošas amatpersonas vai vakanta amata pienākumu pildīšanu), par diplomātisko rangu, par amata pienākumu pildīšanu kopā ar dienesta suni, par darbu īpašos apstākļos, kas saistīts ar paaugstinātu risku amatpersonas drošībai un veselībai;

— prēmijas, paredzot izlietot šim mērķim 15% no atalgojuma fonda un tā ekonomiju;

— amatalgas apmēra ikgadēju pārskatīšanu, piemērojot indeksāciju — Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī tautsaimniecībā strādājošo iepriekšējā gada vidējās darba algas apmēra pieaugumu vai valstī noteiktās minimālās darba algas pieaugumu (piemērojamo kritēriju izvērtēt noteikumu projekta izstrādes gaitā);

— noteikumu spēkā stāšanos ar 2007.gada 1.janvāri.

Veidojot amatalgu skalu, kas stājas spēkā ar 2007.gada 1.janvāri, paredzēt, ka vidējais darba samaksas pieaugums, salīdzinot ar 2006.gadu, uz 1 amatpersonu ir ne vairāk kā 60 lati (netto) jeb 88 lati (brutto).

Plānotais vidējais atalgojums amatpersonām (bruto) latos

Finansiālās ietekmes uz valsts budžetu novērtējums

Finansiālā ietekme 2009. un turpmākajiem gadiem atkarīga no piemērotā indeksācijas kritērija un tā rādītājiem par 2007.gadu.

2.variants

Veikt grozījumus noteikumos Nr.995, kuros paredzēt:

- ka amatpersonu darbības rezultāti tiek novērtēti saskaņā ar atsevišķi izstrādātu kārtību;

- kvalifikācijas kategorijas noteikšanā tiek ņemti vērā atšķirīgi kritēriji.

Finansiālās ietekmes un valsts budžeta novērtējums nav veicams, jo nav saskaņotas amatu saimes un līmeņi.

Ņemot vērā šīs koncepcijas 1.sadaļā minētos argumentus, Iekšlietu ministrija un Tieslietu ministrija atbalsta problēmas risinājuma 1.variantu.

5. NEPIECIEŠAMO TIESĪBU AKTU PROJEKTU APRAKSTS

1. Ministru kabineta noteikumu “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm darba samaksu” projekts.

Paredzamais satura izklāsts pie 1.varianta.

2. Ministru kabineta noteikumu “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 3.maija noteikumos Nr.310 “Noteikumi par amatu klasifikācijas kārtību valsts tiešās pārvaldes iestādēs” projekts.

Svītrot amatu saimes un līmeņus, kas attiecas uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm.

3. Ministru kabineta noteikumu “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumos Nr.995 “Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju” projekts.

Svītrot normas, kas attiecas uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām (specializētā valsts civildienesta ierēdņiem, darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm)

Priekšlikumi par atbildīgajām institūcijām

Iekšlietu ministrija

Tieslietu ministrija

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars