Par EK pavasara ekonomikas prognozēm 2006.–2007.gadam

Pēc Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozēm paredzams, ka 2006.gadā atsāksies ekonomikas izaugsme, sasniedzot 2,3% Eiropas Savienībā un 2,1% eirozonā, salīdzinot ar 1,6% un 1,3% 2005.gadā. Galveno impulsu rada spēcīgs investīciju pieaugums, ilgstoša izaugsme pasaulē un labāka perspektīva Vācijā. Paredzams, ka 2007.gadā izaugsme būs nedaudz zemāka – 2,2% ES un 1,8% eirozonā. Kopumā laikposmā no 2006. līdz 2007.gadam ES paredzēts izveidot 3,5 miljonus jaunu darba vietu salīdzinājumā ar nepilniem 3 miljoniem darba vietu, kas radītas divos iepriekšējos gados. Tas palīdzēs samazināt bezdarbu ES no augstākā rādītāja – vairāk nekā 9% 2004.gadā – līdz 8,2%, ko paredzēts sasniegt 2007.gadā. Neraugoties uz augošajām naftas cenām, kas joprojām rada galveno risku ekonomikas izaugsmei, inflācija saglabāsies ļoti stabila – nedaudz virs 2%.

“Šogad sagaidāma ievērojami lielāka izaugsme gan ES, gan eirozonā. Taču izaugsme iespēju robežās vai nedaudz pārsniedzot tās nav pietiekama, un dažas valstis ne tuvu neizmanto visu savu potenciālu. Eiropai jāiet reformu ceļš, jālabo budžeta nelīdzsvarotība, ja tāda pastāv, un jāparedz izdevumi pētniecībai un attīstībai, jauninājumiem un izglītībai jomās, kurās tas visvairāk nepieciešams. Tikai tādā veidā izdosies vēl vairāk samazināt bezdarba līmeni,” teica ekonomikas un finanšu lietu komisārs Hoakins Almunija.

8.maijā publicētajās Eiropas Komisijas ekonomikas prognozēs ekonomikas izaugsme novērtēta ar 2,3% ES un 2,1% eirozonā, kas par aptuveni 0,75% pārsniedz pagājušā gada izaugsmi un par 0,2% pārsniedz pagājušā pusgada prognozes. Paredzams, ka izaugsme 2007.gadā būs nedaudz mazāka – 2,2% ES un 1,8% eirozonā.

Ekonomikas izaugsmes pamatā 2006.gadā būs vietējā pieprasījuma palielināšanās, īpaši palielinoties ieguldījumiem iekārtās. Vietējais pieprasījums abās zonās ir palielinājies par 5% vai vairāk, salīdzinot ar 4% 2005.gadā, tomēr 2007.gadā pieaugums būs nedaudz mazāks – par 4,5%.

Eksportu joprojām veicinās pasaules ekonomikas spēcīgā attīstība un ES uzņēmumu konkurētspējas palielināšanās dažās dalībvalstīs. Ievērojami uzlabojas arī situācija Vācijā, kur šogad paredzama izaugsme par 1,7% (2005.gadā – 0,9%), taču īslaicīgs samazinājums līdz 1% paredzams 2007.gadā. Šādu izaugsmes tendenci izraisīs plānotie budžeta pasākumi, kas saskaņā ar prognozēm vidēji divu gadu laikā pārstās ietekmēt izaugsmi.

Uzņēmējdarbības investīcijas paātrina izaugsmi

Kopš 2005.gada otrās puses turpinās ražošanas apjoma pieaugums, lielākoties pateicoties atdevei no ieguldījumiem. Tas izskaidrojams ar ekonomiskās uzticamības atjaunošanos, labākām peļņas perspektīvām, izdevīgiem finansēšanas noteikumiem un plašāku kompensācijas ieguldījumu izmantošanu pēc ilgstoša perioda, kura laikā investīciju pieaugums bija ierobežots.

Tiek prognozēts, ka investīcijas turpinās pieaugt tādēļ, ka izdevīgie nosacījumi tiks pagarināti attiecībā uz 2006.gadu pirms to mainīšanas 2007.gadā. Palielināsies arī privātais patēriņš, kaut arī labvēlīgās pārmaiņas šajā jomā būs mazāk izteiktas, jo uzlabojumi darba tirgū ir pakāpeniski.

Bezdarba pakāpeniska samazināšanās

2005.gadā norisinājās pakāpenisks nodarbinātības pieaugums, un paredzams, ka tas turpināsies, īpaši pakalpojumu jomā. Kopumā laikā no 2006. līdz 2007.gadam ES paredzēts radīt 3,6 miljonus jaunu darba vietu, no tām 2,4 miljonus eirozonā.

Tomēr bezdarba samazināšanās joprojām būs pakāpeniska, jo, uzlabojoties darba tirgum, notiek tradicionāla darbaspēka ieplūšana. Pēc 2004.gadā sasniegtā augstākā rādītāja – 9% – 2005.gadā bezdarba līmenis sāka kristies, īpaši pateicoties preču un darba tirgus strukturālo reformu labvēlīgajai ietekmei. Paredzams, ka 2007.gadā tas būs nedaudz lielāks par 8% gan ES, gan eirozonā.

Inflācijas līmenis 2005.gadā saglabājās ļoti stabils – 2,2% gan ES, gan eirozonā, īpaši ņemot vērā augošās naftas cenas. Kaut arī strauji auga enerģijas cenas, pamatinflācija samazinājās, norādot uz to, ka naftas cenu kāpumam nav nozīmīgas sekundārās ietekmes. Tā kā prognozē pieņemts, ka šāda ietekme lielākoties neradīsies, tiek plānots, ka nominālā inflācija attiecīgajā laikposmā saglabāsies nedaudz lielāka par 2% abās zonās.

Attiecībā uz valsts finansēm 2005.gada rezultāts bija labāks par rudens prognozēs plānoto. Patīkamo pārsteigumu izraisīja fakts, ka izdevumi bija mazāki nekā plānotie, un tas ar uzviju kompensēja nepietiekamos ienākumus. Tomēr septiņās dalībvalstīs, tostarp četrās eirozonas valstīs, bija vispārējā valsts budžeta deficīts vairāk nekā 3% apmērā no IKP, kas ir Māstrihtas līgumā noteiktā augstākā robeža. Paredzams, ka vispārējā valsts budžeta deficīts, kas izteikts kā daļa no IKP, 2006.gadā paliks nemainīgs – 2,3% ES un 2,4% eirozonā, nedaudz samazinoties 2007.gadā.

Globālās perspektīvas ir spožas, bet joprojām pastāv riski

Izaugsmes atjaunošanos ES veicina dinamiskas globālās perspektīvas. Šāgada ekonomikas pieaugums pasaulē paredzams 4,6% apmērā un 4,3% apmērā 2007.gadā. Tajā pašā laikā pieaugums ASV, pārsniedzot prognozēto, saglabāsies aptuveni 3%, un Āzijas, izņemot Japānu, izaugsmes rādītāji prognozējami virs 7,5%. Japānā šis rādītājs šogad būs 2,8%, 2007.gadā – 2,4%.

Tomēr ārējie apstākļi arī rada riskus Eiropas ekonomikas perspektīvai. Īpaši galvenos negatīvos riskus izraisa tas, ka pasaules norēķinu nelīdzsvarotība tiek labota nesistemātiski.

Tomēr tuvākais lielais risks ir naftas tirgus. Tas, ka neizmantotie resursi ir ļoti nelieli, padara tirgu viegli ievainojamu, ja rodas faktiski un potenciāli piegādes traucējumi. Tā kā pašreizējās augstās naftas cenas ietver ievērojamu riska prēmiju ģeopolitiskā saspīlējuma dēļ, tiek prognozēts, ka pieņemtā naftas cena (vidēji USD 68,9 par barelu 2006.gadā un USD 71 par barelu 2007.gadā) var mainīties gan uz augšu, gan uz leju.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa