Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi "Likumā par budžetu un finansu vadību"

Izdarīt "Likumā par budžetu un finansu vadību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 8.nr.; 1996, 24.nr.; 1997, 21.nr.; 1998, 9.nr.; 1999, 24.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt preambulu ar tekstu šādā redakcijā:

"Šī likuma noteikumi attiecas arī uz valsts un pašvaldību aģentūrām."

2. I nodaļā:

izteikt termina "apropriācija" skaidrojumu šādā redakcijā:

"Apropriācija — valsts budžeta likuma piešķirtā pilnvara noteiktā apjomā, kas atļauj Valsts kasei asignēt un veikt maksājumus noteiktiem mērķiem no valsts budžeta ieņēmumiem, vai pašvaldības domes (padomes) lēmums veikt maksājumus pašvaldības mērķiem no pašvaldības budžeta ieņēmumiem.";

izteikt termina "budžeta finansētas institūcijas" skaidrojumu šādā redakcijā:

"Budžeta finansētas institūcijas — budžeta iestādes, valsts un pašvaldību aģentūras, visi pilnīgi vai daļēji tieši no budžeta finansētie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) un organizācijas.";

izteikt termina "budžeta iestāde" skaidrojumu šādā redakcijā:

"Budžeta iestāde — valsts vai pašvaldības iestāde, kurai ar normatīvu aktu piešķirtas noteiktas publiskas varas pilnvaras, lai veiktu valsts vai pašvaldības funkcijas, un kuru pilnīgi finansē no valsts vai pašvaldības budžeta.";

izteikt termina "ieņēmumi" skaidrojumu šādā redakcijā:

"Ieņēmumi — saskaņā ar nodokļu likumiem iekasētie vai saņemtie nodokļu, valsts un pašvaldību nodevu un citi maksājumi budžetos, kā arī budžeta iestāžu ieņēmumi no to sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi, aktīvu realizācijas tīrie ieņēmumi, saņemtie procentu maksājumi un dividendes, ārvalstu finansu palīdzība, ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā (ar uzskaiti naudā).";

izteikt termina "speciālais budžets" skaidrojumu šādā redakcijā:

"Speciālais budžets — budžeta daļa, kuru veido īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, ārvalstu finansu palīdzība, ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā (ar uzskaiti naudā) un kuras līdzekļi izlietojami saistībā ar šiem ieņēmumiem.";

papildināt nodaļu alfabēta secībā ar šādiem terminiem un to skaidrojumu šādā redakcijā:

"Ārvalstu finansu palīdzība — visa neatmaksājamā finansu palīdzība, kuru saņem no ārvalstu valdībām, starptautiskajām organizācijām vai citiem ārvalstu palīdzības sniedzējiem."

"Tieši no budžeta finansētie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) — ministriju un citu centrālo valsts iestāžu pārziņā esošie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju saņem finansējumu no valsts budžeta atbilstoši finansu ministra noteiktajā kārtībā apstiprinātajiem finansēšanas plāniem vai no ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes kā līdzekļu nodrošinājumu konkrētas valsts pārvaldes funkcijas izpildei."

"Vidēja termiņa valsts budžeta plānošana — process, kurā tiek noteikti pieejamie resursi pieciem gadiem un nodrošināta šo resursu izlietošana atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm.";

izslēgt terminu "pilnvaras saistībām nākotnē" un tā skaidrojumu;

izslēgt terminu "resori" un tā skaidrojumu.

3. Papildināt 2.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ministru kabinets nosaka valsts budžeta procesa izpildes nodrošināšanas kārtību, izņemot šā likuma 11.pantā, 12.pantā, 13.panta trešajā daļā, 24.panta otrajā un trešajā daļā, 34.panta otrajā un trešajā daļā, 36.panta pirmajā un trešajā daļā un 37.panta otrajā daļā noteiktos gadījumus."

4. Izteikt 5.pantu šādā redakcijā:

"5.pants. Valsts budžets

(1) Visi maksājumi, kas saskaņā ar likumu vai citu normatīvo aktu vai līgumu ieskaitāmi valsts budžeta ieņēmumos, ir valsts budžeta līdzekļi, kurus saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktu apropriāciju var apropriēt valsts mērķim.

(2) Valsts budžeta līdzekļi ir arī maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu, kurus katru gadu veic valsts uzņēmumi, kā arī uzņēmējsabiedrības, kurās ir valsts kapitāla daļa. Ministru kabinets nosaka apmēru un kārtību, kādā maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu tiek veikti un ieskaitīti valsts budžetā.

(3) Valsts budžeta līdzekļus var piešķirt vai saņemt vienīgi ar gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētu apropriāciju.

(4) Valsts budžeta izdevumi sastāv no apropriācijām, kas noteiktas konkrētām valsts vajadzībām saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu.

(5) Valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu starpība ir budžeta finansiālais pārpalikums (ja ieņēmumi ir lielāki par izdevumiem) vai budžeta finansiālais deficīts (ja izdevumi ir lielāki par ieņēmumiem).

(6) Valsts budžeta aizdevumi ir valsts budžeta līdzekļi, kas nodoti juridiskajām personām un rada tiesības rīkoties ar tiem un pienākumu atdot saņemto aizdevumu, kā arī aizdevumi no valsts budžeta pārņemto saistību pildīšanai, ja aizdevuma ņēmējs palicis parādā valstij.

(7) Valsts budžeta aizdevumu atmaksas veido visi atmaksātie aizdevumi.

(8) Valsts budžeta finansiālā pārpalikuma vai finansiālā deficīta (finansiālā bilance) un tīro aizdevumu starpība veido valsts budžeta fiskālo deficītu vai fiskālo pārpalikumu (fiskālā bilance)."

5. 6.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Pašvaldību budžeti katram saimnieciskajam gadam ietver visus pašvaldību (pašvaldību institūciju) iekasētos vai saņemtos ieņēmumus un aizņēmumus, kurus pašvaldības apropriē pašvaldību mērķiem.

(2) Pašvaldības budžetā paredzētos līdzekļus var piešķirt vai pašvaldības institūcijas saņemt atbilstoši domes (padomes) apstiprinātajā budžetā paredzētajiem mērķiem un apjomam.";

izslēgt ceturto daļu.

6. Izteikt 7.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) visus valsts vai pašvaldības ieņēmumus, kuri paredzēti izdevumu segšanai, izņemot īpašiem mērķiem iezīmētus ieņēmumus, dāvinājumus un ziedojumus;".

7. Izslēgt 8.panta otro daļu.

8. 9.pantā:

izslēgt ceturtajā daļā vārdu "pastāvīga";

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Valsts budžeta iestāžu ieņēmumus no maksas pakalpojumiem un citus pašu ieņēmumus, ārvalstu finansu palīdzības līdzekļus, kas pārsniedz gadskārtējā valsts budžeta likumā ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm noteiktos apjomus, kā arī šā likuma 27.pantā noteiktajā kārtībā aprēķināto ieņēmumu atlikumus saimnieciskā gada sākumā ar finansu ministra atļauju var novirzīt budžeta papildu izdevumu finansēšanai."

9. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

"12.pants. Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem

Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem un nacionāli īpaši nozīmīgiem pasākumiem tiek iekļauti kā sastāvdaļa Finansu ministrijas pārziņā esošās valsts pamatbudžeta apropriācijas ietvaros. Ministrijas, citas centrālās valsts iestādes un pašvaldības sagatavo nepieciešamo līdzekļu pieprasījumu finansu ministra noteiktajā kārtībā. Finansu ministrs ik ceturksni sniedz pārskatu Saeimai par šādas apropriācijas izlietošanu."

10. Papildināt 14.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Lai informētu sabiedrību par iestādes darbības mērķiem un rezultātiem, kā arī par piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietošanu iepriekšējā gadā, ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, visas to pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošās budžeta finansētās institūcijas un pašvaldības līdz nākamā gada 1.jūlijam sagatavo gada publiskos pārskatus un tos ne vēlāk kā mēneša laikā pēc sagatavošanas publicē vismaz vienā vietējā laikrakstā vai atsevišķā sabiedrībai pieejamā izdevumā. Ministru kabinets nosaka gada publisko pārskatu saturu un sagatavošanas kārtību."

11. Izteikt 17.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Finansu ministrs izdod budžeta pieprasījumu izstrādāšanas instrukciju un informē ministrijas un citas centrālās valsts iestādes par vidēja termiņa izdevumu plānošanas pamatprincipiem un vidēja termiņa ekonomiskās situācijas prognozi."

12. Izteikt 18.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) norāda noteiktiem mērķiem faktiski izlietoto naudas līdzekļu daudzumu pagājušajā gadā, paredzēto naudas līdzekļu daudzumu kārtējam gadam un vidējam termiņam saskaņā ar finansu ministra noteikto klasifikāciju;".

13. 19.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ministru kabinets, konsultējoties ar Latvijas Banku un ņemot vērā makroekonomiskās attīstības tendences, nosaka finansu stratēģiju, kas izmantojama vidēja termiņa valsts budžeta pieprasījuma un valsts budžeta likuma projekta izstrādē. Finansu ministrs nosaka, kādu kopējo budžeta ieņēmumu un izdevumu apjomu valstī var plānot vidējā termiņā, valsts ilgtermiņa saistību apjomus un veidus turpmākajiem gadiem, kā arī novērtē deficīta līmeni.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ministru kabinets akceptē katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm maksimāli pieļaujamo budžeta izdevumu apjomu vidējam termiņam. Ministru kabinetam ir tiesības iekļaut valsts budžetā bez budžeta pieprasījuma līdzekļus neparedzētiem gadījumiem."

14. 20.pantā:

izteikt pirmo, otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(1) Visas ministrijas un citas centrālās valsts iestādes saņem valsts budžeta likuma projektu (budžeta likumprojektu paketi) un divu nedēļu laikā var iesniegt finansu ministram motivētus iebildumus pret šo projektu.

(2) Finansu ministrs cenšas panākt vienošanos ar attiecīgo ministriju un citu centrālo valsts iestāžu vadītājiem. Ja vienošanās netiek panākta, viņš Ministru kabinetam iesniedzamajam valsts budžeta likuma projektam (budžeta likumprojektu paketei) pievieno izziņu par tiem iebildumiem, par kuriem vienošanās nav panākta.

(3) Finansu ministrs iesniedz Ministru kabinetam valsts budžeta likuma projektu (budžeta likumprojektu paketi), tā paskaidrojumus un vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas pamatnostādņu projektu.

(4) Jautājumus, kas nav atrisināti valsts budžeta pieprasījumu izskatīšanas procesā, ministriju un citu centrālo valsts iestāžu vadītāji var nodot izlemšanai Ministru kabinetam.";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ministru kabinets akceptē vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas pamatnostādnes un iesniedz tās Saeimai."

15. 21.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"21.pants. Gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumprojektu paketes) un grozījumu gadskārtējā valsts budžeta likumā iesniegšana";

papildināt pirmo daļu pēc vārda "paskaidrojumus" ar vārdiem "kā arī vidējā termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas pamatnostādnes";

izteikt otrās daļas 9.punktu šādā redakcijā:

"9) izdevumu finansēšanai ieteiktos valsts aizņēmumus, paskaidrojumu par saistībām un aizņēmumiem iepriekšējā un kārtējā gadā, kā arī vidēja termiņa saistībām un aizņēmumiem;";

papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ministru kabinets iesniedz Saeimai pieņemšanai grozījumus gadskārtējā valsts budžeta likumā kārtējam saimnieciskajam gadam, priekšlikumus par grozījumiem likumos, lai tie atbilstu grozījumiem gadskārtējā valsts budžeta likumā un grozījumu valsts budžeta likumā paskaidrojumu.

(5) Grozījumu valsts budžeta likumā paskaidrojums ietver:

1) informāciju par ieņēmumu izmaiņām un analīzi par tiem ieņēmumu veidiem, kuriem plānotas izmaiņas;

2) informāciju par izdevumu izmaiņām;

3) ar jauniem pasākumiem saistīto izdevumu pamatojumu;

4) informāciju par izmaiņām valsts investīciju programmā, norādot finansēšanas avotus;

5) informāciju par izmaiņām valsts aizņēmumos;

6) informāciju par izmaiņām valsts ilgtermiņa saistībās;

7) informāciju par izmaiņām ārvalstu finansu palīdzības apjomos;

8) priekšlikumus par likumos izdarāmajiem grozījumiem, lai šie likumi atbilstu grozījumiem valsts budžeta likumā."

16. 22.pantā:

izslēgt otrās daļas 3.punktu;

izteikt otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

"4) valsts ilgtermiņa saistības atbilstoši budžeta izdevumu klasifikācijai;";

papildināt otro daļu ar 6. un 7.punktu šādā redakcijā:

"6) ārvalstu finansu palīdzības līdzekļu kopapjomu ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm;

7) valsts fondēto pensiju shēmas iemaksu likmi un iemaksu summu."

17. Izteikt 27.pantu šādā redakcijā:

"27.pants. Kontu atvēršana un slēgšana

(1) Valsts budžeta finansētas institūcijas kontus var atvērt tikai Valsts kasē.

(2) Valsts kase katru gadu 31.decembrī slēdz visus kārtējā saimnieciskajā gadā atvērtos kontus. Valsts pamatbudžeta līdzekļu kontus atver valsts budžeta finansētām institūcijām nākamajā saimnieciskajā gadā saskaņā ar finansēšanas plānos piešķirtajiem asignējumiem. Gada beigās valsts budžeta iestāžu pamatbudžeta kontos esošo līdzekļu atlikumi, kas radušies no to ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, ārvalstu finansu palīdzības līdzekļiem, ja šo ieņēmumu atlikums nepārsniedz gada laikā faktiski saņemto līdzekļu apmēru, paliek valsts budžeta iestāžu rīcībā un var tikt izlietoti nākamajā gadā. Valsts speciālā budžeta līdzekļu kontus atver nākamajā saimnieciskajā gadā, ieskaitot tajos visus atlikumus no iepriekšējā gada.

(3) Gada beigās valsts un pašvaldību aģentūru kontos esošo līdzekļu atlikumi, kas radušies no valsts un pašvaldību aģentūru visu veidu ieņēmumiem, izņemot valsts pamatbudžeta dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem, ja šo ieņēmumu atlikumi nepārsniedz gada laikā faktiski saņemto līdzekļu apmēru, paliek attiecīgās valsts vai pašvaldības aģentūras rīcībā un var tikt izlietoti nākamajā gadā.

(4) Pašvaldības un uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuros ieguldīta valsts vai pašvaldību kapitāla daļa, var atvērt kontus Valsts kasē."

18. Izteikt 29.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Budžeta izpildītāji, ievērojot Ministru kabineta apstiprinātās pamatlīdzekļu nolietojuma normas un pielietošanas nosacījumus, kā arī Valsts kases noteikumus, reģistrē norēķinus grāmatvedības reģistros, un šie reģistri tiek saskaņoti ar Valsts kases grāmatvedības reģistriem."

19. Izteikt 31.panta otrās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

"8) pašvaldību budžetu izpildes kopsavilkumu un konsolidētā kopbudžeta izpildes pārskatu;".

20. Papildināt 34.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Valsts budžeta izpildītājiem attiecībā uz speciālo budžetu ir tiesības noslēgt vienošanos ar Valsts kasi par speciālā budžeta līdzekļu atlikuma investēšanu depozītu veidā, kā arī investēt šo līdzekļu atlikumu Latvijas valsts vērtspapīros finansu ministra noteiktajā kārtībā."

21. Izteikt 36. un 37.pantu šādā redakcijā:

"36.pants. Aizņēmuma vai aizdevuma pilnvarojums

(1) Tikai finansu ministrs drīkst kārtot valsts aizņēmumu vai aizdevumu lietas gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajos ietvaros. Finansu ministrs:

1) pārstāv valsti visos aizņēmuma vai aizdevuma līgumos vai, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu, pilnvaro citu personu parakstīt šos līgumus;

2) pilnvaro atbildīgo institūciju glabāt dokumentu oriģinālus un visu valsts vārdā noslēgto aizņēmuma un aizdevuma līgumu un valsts vārdā sniegto galvojumu reģistrus, kā arī neparedzētu apstākļu radīto parādu saistību reģistrus;

3) nosaka aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtību;

4) periodiski dara zināmus sabiedrībai valsts vārdā noslēgto līgumu noteikumus attiecībā uz aizņēmumiem naudas vai kapitāla tirgū.

(2) Valsts budžeta finansētām institūcijām nav tiesību ņemt aizņēmumus un slēgt līzinga līgumus ar kredītiestādēm vai citām institūcijām bez saskaņošanas ar finansu ministru.

(3) Valsts budžeta izpildītāji attiecībā uz speciālo budžetu var ņemt aizņēmumus īstermiņa finansu vadības nolūkiem finansu ministra noteiktajā kārtībā, nodrošinot aizņēmumu atmaksu tā saimnieciskā gada ietvaros, kurā ņemts aizņēmums.

37.pants. Galvojumi

(1) Tikai finansu ministram ir tiesības valsts vārdā gadskārtējā valsts budžeta likuma ietvaros sniegt galvojumus, kas uzliek saistības valsts līdzekļiem, ar noteikumu, ka:

1) viņš ir saņēmis un izskatījis galvojuma sniegšanai nepieciešamo pamatojumu un saistības ar ierosinātajiem vai jau esošajiem galvojumiem;

2) izdevumi, kas rodas sakarā ar šo galvojuma saistību izpildi, tiek attiecināti uz valsts parādu.

(2) Galvojumu sniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets, bet galvojumu apkalpošanas kārtību — finansu ministrs. Attiecīgo Ministru kabineta noteikumu projektu sagatavo Finansu ministrija.

(3) Finansu ministrs nesniedz galvojumu, ja:

1) nav iesniegts galvojuma sniegšanai nepieciešamais pamatojums;

2) ir paaugstināts aizdevuma atmaksas risks;

3) valsts galvojuma saņēmējs neievēro noteikto galvojumu sniegšanas un apkalpošanas kārtību;

4) uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām nav galvojuma nodrošinājuma.

(4) Atsakot galvojuma sniegšanu, finansu ministrs galvojuma pieprasītājam sniedz atteikuma motivāciju."

22. Izslēgt 40.pantu.

23. Papildināt 41.pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"(5) Pašvaldībām ir tiesības ņemt aizņēmumus un sniegt galvojumus tikai gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētajā kopējā pieļaujamā palielinājuma apjomā. Pašvaldību aizņēmumu saņemšana un galvojumu sniegšana notiek Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(6) Lai nodrošinātu konsolidētā kopbudžeta kopsavilkuma sagatavošanu, pašvaldības ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma pieņemšanas iesniedz Finansu ministrijai informāciju par apstiprinātajiem budžetiem."

24. 44.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"44.pants. Dotācijas un mērķdotācijas pašvaldību budžetiem ";

papildināt pirmo un otro daļu pēc vārdiem "budžeta dotācijas" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "un mērķdotācijas" (attiecīgā locījumā).

25. 47.pantā:

izslēgt otrajā daļā vārdus "uzlikt administratīvos sodus vainīgajām personām";

izteikt trešās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"(3) Ja ir pārkāpti finansu vadības noteikumi, arī finansēšanas plānu izstrādāšanas kārtība, saskaņā ar šo likumu finansu ministrs, kā arī Valsts kases pārvaldnieks un ministriju un citu centrālo valsts iestāžu vadītāji attiecībā uz budžeta izpildītājiem, kuriem viņi piešķīruši asignējumus, var veikt šādus pasākumus:";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Par noteiktā termiņā neizdarītajiem maksājumiem par valsts kapitāla izmantošanu tiek aprēķināta un piedzīta nokavējuma nauda šā panta pirmajā daļā noteiktajā apmērā."

26. Pārejas noteikumos:

izslēgt 1.punktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 4., 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

"4. Šā likuma 22.panta otrās daļas 7.punkts ir spēkā līdz 2010.gada 1.janvārim.

5. Šā likuma 20.panta trešajā un sestajā daļā, kā arī 21.panta pirmajā daļā minētās vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas pamatnostādnes izstrādā un akceptē Ministru kabinetā un iesniedz Saeimai, sākot ar 2002.gada valsts budžeta likuma projektu (budžeta likumprojektu paketi).

6. Šā likuma preambulā, I nodaļas termina "budžeta finansētas institūcijas" skaidrojumā, kā arī 27.panta trešajā daļā minētā norma saistībā ar valsts un pašvaldību aģentūrām stājas spēkā vienlaikus ar likuma par aģentūrām stāšanos spēkā."

Likums stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2000.gada 23.novembrī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2000.gada 12.decembrī