Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"

Izdarīt likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7., 24.nr.; 1996, 9., 15.nr.; 1997, 8., 24.nr.; 1998, 8., 21.nr.; 1999, 6., 24.nr.; 2000, 9.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likuma tekstā vārdus "peļņas un zaudējumu aprēķins" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "peļņas vai zaudējumu aprēķins" (attiecīgā locījumā).

2. 3.pantā:

izslēgt ceturtās daļas 6.punktu;

izteikt ceturtās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

"7) atlīdzības par Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanu — 2 procenti no atlīdzības summas;";

izslēgt piekto daļu.

3. 4.pantā:

izslēgt sesto un septīto daļu;

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Nosakot maksātāja apliekamo ienākumu saskaņā ar šo likumu, tiek ņemti vērā jebkuri ieņēmumi neatkarīgi no tā, kādā formā tie gūti (naudā vai citās lietās, vai pakalpojumu veidā)."

4. Izteikt 5.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Maksātājam piederošie sociālās infrastruktūras objekti šā likuma izpratnē ir dzīvokļu un komunālās saimniecības objekti, izglītības, kultūras, sporta, sabiedriskās ēdināšanas un medicīniskās aprūpes iestādes, kuru pakalpojumi tiek sniegti un īres maksa noteikta par cenām, kas ir zemākas par tirgus cenām, vai bez maksas, ja šie objekti nav tieši saistīti ar maksātāja uzņēmējdarbību."

5. 6.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:

"8) izdevumiem, kas saistīti ar to vērtspapīru iegādi taksācijas periodā, kuri atrodas publiskajā apgrozībā saskaņā ar likumu "Par vērtspapīriem".";

papildināt ceturto daļu ar 9.punktu šādā redakcijā:

"9) ieņēmumiem no to vērtspapīru pārdošanas, kuri atrodas publiskajā apgrozībā saskaņā ar likumu "Par vērtspapīriem"."

6. Papildināt 9.panta pirmo daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

"7) ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora — fiziskās personas — un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību."

7. 11.pantā:

papildināt otrās daļas 1.punktu pēc vārda "nerezidentiem" ar vārdiem "izņemot šā panta trešajā daļā minētās dividendes";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Iekšzemes uzņēmuma apliekamais ienākums nav palielināms par dividenžu summu, kas saņemama no nerezidentiem, ja saņemamās dividendes vienlaicīgi atbilst šādiem nosacījumiem:

1) dividendes tiek saņemtas no tāda nerezidenta, kurā iekšzemes uzņēmumam dividenžu izmaksas brīdī tieši pieder vismaz 25 procenti no kapitāla un balsstiesībām;

2) dividenžu izmaksātājs ir rezidents tādā valstī vai teritorijā, kura saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem nav atzīta par zemu nodokļu vai beznodokļu valsti vai teritoriju."

8. Papildināt 13.panta pirmās daļas 4.punktu pēc vārdiem "kas noteikta maksātāja finansu grāmatvedībā" ar vārdiem "to izslēgšanas brīdī".

9. 14.pantā:

papildināt otro daļu pēc vārdiem "turpmākajos taksācijas periodos" ar vārdiem "ja šajā pantā nav noteikts citādi";

papildināt pantu ar vienpadsmito, divpadsmito, trīspadsmito, četrpadsmito un piecpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(11) Ja viens uzņēmums tiek reorganizēts, pievienojot to otram uzņēmumam, un pirmo un otro uzņēmumu pirms reorganizācijas, bet otro uzņēmumu pēc reorganizācijas kontrolē viena un tā pati persona vai personu grupa, otrais uzņēmums pēc reorganizācijas ir tiesīgs pārņemt pirmā uzņēmuma pirmstaksācijas periodu zaudējumus un tos segt taksācijas periodā un turpmākajos taksācijas periodos šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.

(12) Ja reorganizācijas ceļā uzņēmums tiek sadalīts vai atdalīts un sadalāmajam uzņēmumam reorganizācijas brīdī ir zaudējumi, kurus tas ir tiesīgs segt saskaņā ar šo pantu, tiesības segt šos sadalāmā uzņēmuma zaudējumus sadalīšanas gadījumā, ievērojot šā panta trīspadsmito un četrpadsmito daļu, pārņem jaundibinātie uzņēmumi, bet atdalīšanas gadījumā — sadalāmais uzņēmums pēc reorganizācijas un jaundibinātais atdalītais uzņēmums.

(13) Sadalāmā uzņēmuma zaudējumi starp sadalāmo uzņēmumu un jaundibināto atdalīto uzņēmumu atdalīšanas gadījumā un starp jaundibinātajiem uzņēmumiem sadalīšanas gadījumā pēc reorganizācijas ir sadalāmi proporcionāli attiecībai — atdalītā (sadalāmā) uzņēmuma aktīvu daļas vērtība pēc reorganizācijas pret sadalāmā uzņēmuma aktīvu vērtību pirms reorganizācijas.

(14) Pēc uzņēmuma reorganizācijas, kas notikusi, veicot uzņēmuma sadalīšanu un atdalīšanu, jaundibinātie uzņēmumi un sadalāmais uzņēmums (atdalīšanas gadījumā) ir tiesīgi segt pirmstaksācijas periodu zaudējumus gadījumā, ja tos kontrolē persona, kuras līdzdalība tieši vai netieši (izmantojot līdzdalību citā personā vai vairākās citās personās, vai citā veidā) sadalāmā uzņēmuma kapitālā līdz reorganizācijai pārsniedz 20 procentus un kurai pieder vairāk nekā 20 procentu no visām akcionāru (daļu īpašnieku) balsīm, ko var saskaitīt katrā balsošanā.

(15) Sedzot zaudējumus, uzņēmumos, kuros veikta reorganizācija uzņēmumu pievienošanas, sadalīšanas vai atdalīšanas ceļā, nav piemērojama šā panta trešā, sestā un desmitā daļa."

10. Papildināt 15.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Nodokļa atlaidi saskaņā ar likumu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" piemēro nodokļa summai pēc šā likuma 16. un 20.pantā noteikto atlaižu piemērošanas."

11. Papildināt likumu ar 17.¹ pantu šādā redakcijā:

"17.¹ pants. Nodokļa atlaide par atbalstāmo investīciju projekta ietvaros veiktajiem ieguldījumiem

(1) Uzņēmumam ir tiesības par atbalstāmo investīciju projekta ietvaros veiktajiem ieguldījumiem piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi 40 procentu apmērā no kopējās ieguldījumu summas. Atlaidi piemēro taksācijas periodā, kurā pabeigts atbalstāmo investīciju projekts.

(2) Ja uzņēmuma taksācijas periodā aprēķinātais uzņēmumu ienākuma nodoklis ir mazāks nekā aprēķinātā nodokļa atlaide, uzņēmums var par atlaides neizmantoto daļu samazināt nākamajos taksācijas periodos aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli, līdz atlaide ir izmantota pilnībā, taču ne ilgāk kā desmit nākamajos taksācijas periodos hronoloģiskā secībā.

(3) Uzņēmumi, kuri piemēro šā panta pirmajā daļā noteikto atlaidi vai samazina nodokļa summu šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā, nav tiesīgi izmantot šā likuma 17., 18., 19. un 21.pantā noteiktās nodokļa atlaides, kā arī citos likumos noteiktos uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus.

(4) Šajā pantā noteiktā atlaide piemērojama uzņēmumam, kas atbilst visiem šai panta daļā minētajiem nosacījumiem:

1) uzņēmums atbalstāmo investīciju projekta ietvaros veicis ieguldījumus, kuru kopējā summa pārsniedz 10 miljonus latu;

2) kopējā ieguldījumu summa tiek ieguldīta periodā, kas nepārsniedz trīs gadus;

3) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir sagatavots investīciju projekts un, ņemot vērā atbalstāmo investīciju projektā paredzēto ieguldījumu summu un ieguldījumu veikšanas termiņus, izvērtēta atbalstāmo investīciju projekta ietekme uz valsts ekonomiku, kā arī tas, vai minētais projekts neradīs konkurences ierobežojumus, un uz šā izvērtējuma pamata ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par investīciju projekta atbalstu.

(5) Ieguldījumi šā panta izpratnē ir kopējā uzņēmuma pamatlīdzekļos (ēkās, būvēs, jaunās tehnoloģiskajās iekārtās un mašīnās) veikto ilgtermiņa ieguldījumu vērtība atbalstāmo investīciju projekta ietvaros, ja minētie pamatlīdzekļi ir izmantojami uzņēmuma saimnieciskās darbības veikšanai.

(6) Šo pantu nepiemēro to nozaru uzņēmumiem, kuru pakalpojumu sniegšanu regulē saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem", kā arī uzņēmumiem, kuri taksācijas periodā piemēro vai iepriekšējos taksācijas periodos ir piemērojuši likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" noteiktos nodokļu atvieglojumus.

(7) Ja uzņēmums ir veicis ieguldījumus pamatlīdzekļos atbalstāmo investīciju projekta ietvaros, izmantojot kredītu vai iegādājoties pamatlīdzekļus nomā ar izpirkumu, piemēro uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi par šā panta piektajā daļā minētajos pamatlīdzekļos veikto ieguldījumu summu atbilstoši maksājumiem (izņemot procentu maksājumus vai tiem pielīdzināmus maksājumus), kas veikti taksācijas periodā, kurā piemēro nodokļa atlaidi, kā arī pirmstaksācijas periodā un taksācijas periodā pirms pirmstaksācijas perioda.

(8) Ēkas un būves, kurās veikti ieguldījumi, paliek uzņēmuma īpašumā un tiek izmantotas tā saimnieciskajā darbībā ne mazāk kā desmit taksācijas periodus, bet tehnoloģiskās iekārtas un mašīnas — piecus taksācijas periodus, sākot ar taksācijas periodu, kurā pabeigts atbalstāmo investīciju projekts. Ja minētie pamatlīdzekļi tiek atsavināti pirms minētā termiņa izbeigšanās, uzņēmums, sākot ar to taksācijas periodu, kurā pamatlīdzekļi atsavināti, zaudē tiesības piemērot šā panta pirmajā daļā noteikto nodokļa atlaidi, kā arī saskaņā ar šā panta otro daļu samazināt taksācijas periodā aprēķināto nodokli par iepriekšējos taksācijas periodos neizmantoto nodokļa atlaidi.

(9) Par atbalstāmo investīciju projekta uzsākšanas brīdi uzskatāms Ministru kabineta lēmuma spēkā stāšanās brīdis, ja Ministru kabineta lēmumā nav noteikts citādi."

12. Izteikt 20.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Rezidentiem un pastāvīgajām pārstāvniecībām nodokli samazina par 85 procentiem no summām, kuras ziedotas budžeta iestādēm, kā arī Latvijas Republikā reģistrētām sabiedriskajām kultūras, izglītības, zinātnes, sporta, labdarības, veselības un vides aizsardzības organizācijām un fondiem, reliģiskajām organizācijām, kurām piešķirta atļauja saņemt ziedojumus, ziedotājiem saņemot nodokļa atlaidi. Ministru kabinets nosaka minētās atļaujas izsniegšanas un atsaukšanas kārtību, derīguma termiņu un iesniedzamos dokumentus, kā arī apstiprina formu, kādā sniedzams pārskats par ziedotājiem, to ziedotajām summām un ziedojumu izlietojumu."

13. Papildināt pārejas noteikumus ar 18., 19. un 20.punktu šādā redakcijā:

"18. Taksācijas periodā, kurā pārdoti vērtspapīri, kuri atrodas publiskajā apgrozībā saskaņā ar likumu "Par vērtspapīriem" un kurus nodokļa maksātājs — iekšzemes uzņēmums un pastāvīgā pārstāvniecība — iegādājies līdz 2001.gada 1.janvārim, tā apliekamo ienākumu palielina par visiem iepriekšējo taksācijas periodu izdevumiem, kuri saistīti ar minēto vērtspapīru iegādi.

19. Grozījumi likuma 14.pantā attiecināmi uz zaudējumiem, kas radušies pēc 2001.gada 1.janvāra.

20. Līdz attiecīgu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2001.gada 1.jūlijam, ir spēkā saskaņā ar šā likuma 20.pantu izdotie Ministru kabineta 1996.gada 24.septembra noteikumi nr.367 "Kārtība, kādā sabiedriskajām organizācijām (fondiem), reliģiskajām organizācijām un budžeta iestādēm tiek piešķirtas vai atsauktas atļaujas saņemt ziedojumus, ziedotājiem saņemot uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

Likums stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2000.gada 23.novembrī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2000.gada 12.decembrī