Par EK politikas programmu Eiropas pilsoņiem

Eiropas Komisija trešdien, 10.maijā, pieņēma vērienīgu politikas programmu Eiropas pilsoņiem. Tas ir Eiropas Komisijas ieguldījums Eiropadomes jūnija sanāksmē, kurš veikts, apkopojot informāciju, ko Eiropas Komisija ieguva, īstenojot “D plānu”, kā arī pārdomu posmā notikušajās valstu debatēs, kuras pagājušajā gadā pieprasīja Eiropas valstu vadītāji. Pienācis laiks īstenot dialogā pārrunāto.

“Šodien Komisijai ir īpašs notikums. Pēdējo astoņpadsmit mēnešu laikposmā mēs esam veiksmīgi risinājuši daudzus jautājumus, kuriem nebija rasts risinājums, pirms es stājos šajā amatā. Šodien mēs pieņemam mērķtiecīgu, politikā pamatotu programmu pilsoņiem. Tādēļ ir nepieciešams gan dalībvalstu, gan ES iestāžu saskaņots darbs. Ir nepieciešama atjaunota apņemšanās pievērsties Eiropai. Sniedzot rezultātus, var stiprināt sabiedrības uzticēšanos Eiropai. Tādējādi mēs varam radīt apstākļus institucionālā risinājuma nodrošināšanai,” sacīja Žozē Manuels Barrozu, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs.

“Ar šo programmu mēs apliecinām, ka uzklausām pilsoņus. Pilsoņi vēlas, lai viņiem tiktu nodrošināta iespēja izteikties. Pilsoņus interesē Eiropas vadība, lai arī viņu uzskati attiecībā uz dalību ES vai ES darbību nav vienādi. Viņi uzticas Eiropas Savienībai attiecībā uz politikas īstenošanu,” sacīja Margota Valstrēma, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece, kura ir atbildīga par iestāžu attiecībām un saziņas stratēģiju.

Eiropas Komisijas programmas pamatā ir stratēģiski labklājības, solidaritātes un drošības mērķi, turpinot koncentrēties uz nodarbinātību un izaugsmi. Bet, pamatojoties uz debatēs par Eiropu pausto, nav izveidojusies pietiekami cieša saikne starp Eiropas veiktajiem pasākumiem un to, kā sabiedrība uztver Eiropas nozīmi. Lai atgūtu sabiedrības uzticēšanos, Eiropas Komisija veltīs visus līdzekļus, kas pieejami gan Eiropas Komisijā, gan ārpus tās, lai atrisinātu pilsoņu izvirzītos jautājumus. Tas ir politiskais risinājums, kas orientēts uz pilsoņu programmu.

Eiropas Komisija nosaka divpadsmit politikas pasākumus, lai nodrošinātu Eiropas efektivitāti. Daži konkrētie priekšlikumi ir šādi:

• progresīva vienotā tirgus pārskatīšana;

• programma pieejamības un solidaritātes nodrošināšanai papildus vienotā tirgus pārskatīšanai;

• nodrošināt ES pilsoņiem labāku savu pašreizējo tiesību pieejamību un informētību par minētajām tiesībām, ierosinot “tiesību karti” visiem ES pilsoņiem;

• uzlabot lēmumu pieņemšanu un atbildību tiesību, brīvības un drošības politikā, izmantojot esošo līgumu iespējas.

Attiecībā uz turpmāko paplašināšanos Eiropas Komisija apstiprina savas esošās saistības un aktīvāk piedalīsies debatēs par paplašināšanās gaitu un vērienu. Eiropas Komisija drīzumā publicēs stratēģisku dokumentu par Eiropas Savienības ārējām attiecībām un šogad uzsāks debates par globalizācijas turpmāk izraisītajām ārējām sekām attiecībā uz Savienību. Eiropas Komisija aicina arī turpmāk censties izmantot esošos līgumus un ierosina vairākas konkrētas iniciatīvas partnerības veicināšanai, arī jaunus priekšlikumus birokrātisko šķēršļu samazināšanai, kā arī pārskatāmības uzlabošanu, tostarp spēcīgāku saikni ar valstu parlamentiem.

Attiecībā uz institucionāliem jautājumiem Eiropas Komisija ierosina Eiropadomes jūnija sanāksmē atbalstīt pakāpenisku pieeju, kuras pirmā pasākuma ietvaros Eiropas valstu vadītāji pieņemtu jaunu politisko deklarāciju un saistības 2007.gadā – 50 gadus pēc Romas līguma parakstīšanas. Šī deklarācija kalpotu par pamatu Eiropadomes lēmumiem uzsākt procedūru, kas paredzēta institucionālā risinājuma nodrošināšanai. Nākamo tikšanās pasākumu īstenos 2008./2009.gadā, kad Eiropas Komisija sniegs ziņojumu par Eiropas Savienības turpmāko finansējumu.

Pēc referenduma negatīvā iznākuma Francijā un Nīderlandē Eiropas valstu vadītāji tikās Eiropadomes 2005.gada jūnija sanāksmē, lai apspriestu turpmākos pasākumus attiecībā uz konstitucionālo līgumu. Valstu un valdību vadītāji pieņēma deklarāciju par Līguma par konstitūciju Eiropai ratifikāciju. Šajā deklarācijā bija pieprasīts “pārdomu posms” pēc negatīvā balsojuma Francijā un Nīderlandē, kā arī plašu debašu rīkošana katrā valstī un norādīts, ka Eiropas iestādēm ir jāsniedz savs ieguldījums, turklāt Eiropas Komisijai šajā saistībā ir īpaša nozīme.

Eiropas Komisija 2005.gada 13.oktobrī pieņēma paziņojumu par tās ieguldījumu pārdomu periodā un turpmāk. Tajā izklāstītas trīspadsmit iniciatīvas, kas jāpieņem Kopienas līmenī papildus atbalsta sniegšanai dalībvalstīm debašu īstenošanai minētajās valstīs. Minētajā dokumentā ietverts arī atgriezeniskās saiknes process, atsau-coties uz īpašu “eirobarometru” par Eiropas nākotni, kā arī dokumentu, kurā sniegts vispārējs valstu vizīšu un visā Savienībā organizēto debašu apkopojums.

Austrijas prezidentūras sākumā kanclers Volfgangs Šisels aicināja Eiropas Komisiju valstu un valdību vadītāju debatēs sniegt ieskatu par tās idejām. Eiropas Komisijas trešdien pieņemtā programma ir atbilde uz minētajām saistībām un aicinājumiem.

Pēdējā “Eurobarometer” veiktā viedokļu aptauja, ko publicēja 2006.gada 5.maijā, liecina, ka Eiropas pilsoņi vēlas, lai daudzās jomās ES darbotos aktīvāk. Tā norāda uz galvenajām pilsoņu bažām, piemēram, par bezdarbu, drošību, iestāžu atbildību un turpmāko paplašināšanos. Sabiedrības viedokļu aptaujas un valstu debatēs paustā apkopojums ir pirmais, ko Eiropas Komisija ņem vērā, izstrādājot savu viedokli.