Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par ES politisko un ekonomisko situāciju divus gadus pēc paplašināšanās. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.05.2006., Nr. 74 (3442) https://vestnesis.lv/ta/id/134825

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par modernizētām augstskolām Eiropā

Vēl šajā numurā

12.05.2006., Nr. 74 (3442)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par ES politisko un ekonomisko situāciju divus gadus pēc paplašināšanās

Pirms diviem gadiem notikusī Eiropas Savienības (ES) vēsturē lielākā paplašināšanās ir ekonomisks panākums: ļoti straujā tempā notiek desmit jauno dalībvalstu ekonomikas attīstība, kas ļauj pakāpeniski pārvarēt atšķirības no to bagātākajiem kaimiņiem. Bet ieguvēji ir arī viņi, jo ES kopējā tirgus paplašināšanās par 75 miljoniem iedzīvotāju, sasniedzot 450 miljonus, paver plašākas iespējas tirdzniecībai un investīcijām. Tomēr svarīgākais ir tas, ka paplašināšanās kļuvusi arī par visas ES modernizācijas dzinējspēku īstajā laikā, ņemot vērā Ķīnas un Indijas pēkšņo parādīšanos pasaules arēnā.

“Eiropas atkalapvienošanās ir ne tikai milzīgs politisks, bet arī neapšaubāms ekonomisks sasniegums,” teica ekonomikas un monetāro lietu komisārs HoakinsAlmunija. “Mēs visi esam ieguvēji no tā, ka paaugstinās jauno dalībvalstu pilsoņu dzīves līmenis. Ieguvēji esam mēs visi, jo ES valstu uzņēmumiem pavērušās jaunas darbības iespējas, to darbība kļuvusi efektīvāka, un tāpēc palielinājusies to konkurētspēja pasaules mērogā. Paplašināšanās ES palīdz labāk pielāgoties pasaules jaunajai ekonomiskajai kārtībai.”

Paplašināšanās komisārs Oli Rēns piebilda: “Nav piepildījies neviens no daudzajiem drūmajiem paredzējumiem, kas tika izteikti pirms ES paplašināšanās austrumu virzienā. Skaidri redzamai visu dalībvalstu ekonomikas izaugsmei jāpalīdz izkliedēt visas atlikušās šaubas un neizpratni. Mums jāuzticas atkalapvienotajai Eiropai, ko tā neapšaubāmi pelna. Dziļas ekonomiskās un politiskās pārmaiņas ir palielinājušas ES pilsoņu drošību un paaugstinājušas viņu labklājības līmeni.”

Paplašināšanās otrās gadadienas sakarā Eiropas Komisija 3.maijā pieņēmusi ziņojumu par paplašināto ES ar desmit jaunajām dalībvalstīm. Ziņojumā “Ekonomiskie sasniegumi divos gados pēc paplašināšanās” aplūkoti tās ekonomiskie aspekti. Tam pievienots sīkāks un plašāks novērtējums, ko sagatavojis Politisko konsultantu birojs un Ekonomikas un finanšu jautājumu ģenerāldirektorāts.

Integrācija Eiropas Savienībā veicinājusi desmit jauno dalībvalstu (ES10) ekonomikas izaugsmi, kuras bija pašas trūcīgākās un kurās strauji palielinājās bezdarba līmenis plašo strukturālo pārkārtojumu dēļ, pārejot uz tirgus ekonomiku.

Laikā no 1997. līdz 2005.gadam to vidējais ekonomikas izaugsmes temps bija 3,75% gadā, kas ir ievērojami augstāks nekā vecajām dalībvalstīm (ES15) (2,5% tajā pašā laika posmā), tomēr 13,4% bezdarba līmenis joprojām ir par 5,5 procent­punktiem augstāks nekā ES15.

ES tiesību normu (acquis), pārņemšana veicinājusi bijušo plānsaimniecības ekonomiku reformas, palīdzējusi nodrošināt makroekonomisko stabilitāti un finanšu tirgu stabilizāciju, kā arī pavērusi plašas iespējas uzņēmējdarbībai, jo visās ES10 valstīs ekonomikai raksturīga ļoti liela atvērtība. To tirdzniecības kopējais apjoms (eksports plus imports) veido vidēji 93% no iekšzemes kopprodukta (IKP) salīdzinājumā ar vidēji 55% ES15 valstīs.

ES15 valstu daļa ES10 valstu tirdzniecības kopapjomā, kas 1993.gadā bija aptuveni 56%, 2005.gadā sasniegusi apmēram 62%. ES10 vērojams ievērojams tirdzniecības bilances deficīts, kas ir raksturīgi valstīm ar strauju ekonomikas izaugsmi, taču tas sāk samazināties (2005.gadā par apmēram 3% no IKP).

ES10 piesaistījušas arī lielas tiešās ārvalstu investīcijas, kuru kopējais apjoms 2004.gadā bija 191 miljards eiro vai 40% no to IKP, lai gan pirms gadiem desmit to gandrīz nebija. Tomēr, raugoties no ES10 viedokļa, tas ir tiešām iespaidīgs rādītājs, šī summa ir tikai 4% no tā gada ES25 investīciju kopapjoma un nav saistāma ar lielu delokalizāciju.

Lai gan pašās ES10 valstīs notiek pielāgošanās jaunajiem apstākļiem, tās visā ES veicinājušas strukturālus pārkārtojumus laikā, kad pasaules tirgū parādās tādi spēcīgi konkurenti kā Ķīna un Indija, t.i., tieši tad, kad šādi pārkārtojumi bija visvairāk vajadzīgi. Lisabonas reformu stratēģijas īstenošana, lai paaugstinātu ES ekonomiskās izaugsmes potenciālu, kopš 2004.gada pastāvīgi paaugstina konkurētspēju un jaunu darba vietu izveidošanu.

Tajā pašā laikā nav īstenojies neviens no drūmajiem paredzējumiem. Paplašināšanās ES nav radījusi nekādas ekonomiska rakstura problēmas, un darba tirgū tā nav veicinājusi arī lielu migrācijas plūsmu no valstīm, kas tai nesen pievienojušās. Taču paplašināšanās ir veicinājusi ES10 valstu strauju ekonomikas attīstību, kurai pēdējo 15 gadu laikā no ES budžeta piešķirti 28 miljardi eiro. Gada atskaitījumi 2005.gadā ES10 palielinājušies līdz 2,1% no IKP, kas ir ievērojams pieaugums, taču ir tikai 0,1% no veco dalībvalstu gada IKP.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!