Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par modernizētām augstskolām Eiropā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.05.2006., Nr. 74 (3442) https://vestnesis.lv/ta/id/134826

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par uzlabojumiem saules aizsarglīdzekļu marķēšanā

Vēl šajā numurā

12.05.2006., Nr. 74 (3442)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par modernizētām augstskolām Eiropā

Eiropas Komisija trešdien, 10.maijā, ir paudusi nostāju par to, kā vislabāk modernizēt Eiropas augstskolas. Modernizācija tām ir būtiski svarīga, lai dotu ieguldījumu, virzoties uz ES mērķi kļūt par pasau-les vadošo zināšanu ekonomiku. Eiropas augstskolām ir milzīgs potenciāls, diemžēl liela tā daļa netiek izmantota daudzējādo iesīkstējušo uzskatu un šķēršļu dēļ. Lai neierobežoti varētu izmantot šīs būtiskās zināšanu, talantu un enerģijas rezerves, ir vajadzīgas steidzamas, pamatīgas un koordinētas pārmaiņas: sākot ar to, kādā veidā regulē un pārvalda šīs sistēmas, un beidzot ar to, kādā veidā tiek vadītas augstākās mācību iestādes. Eiropas Komisijas ieceres ir izklāstītas 10.maijā pieņemtajā paziņojumā, kurā izsmeļoši aplūkotas visas Eiropas augstskolu aktivitātes: izglītības sniegšana, zinātniskā darba veikšana, kā arī augstskolu potenciālā loma novatorisma veicināšanā. Šā dokumenta teksts atbilst 2005.gada oktobrī Hemptonkortas Eiropadomes neformālajā sanāksmē izteiktajam aicinājumam noteikt tās rīcības jomas augstskolu rīcībai, kuras var izmantot, lai īstenotu izaugsmes un nodarbinātības programmu.

Komisārs Jans Figels, kas atbildīgs par izglītību un apmācību, teica: “Lai gan augstskolas katru gadu izglīto un apmāca miljoniem cilvēku, Eiropas augstākās izglītības sistēmu attīstībā joprojām ir vairāki šķēršļi, un daudzi no tiem ir desmitiem gadu veci. Šodien pieņemtais paziņojums ir ieguldījums diskusijā par ES augstskolu vajadzīgo modernizāciju.”

“Augstskolas ir zināšanu ģenerēšanas spēkstacijas,” teica zinātnes un pētniecības komisārs Janežs Potočniks. “Tām, tāpat kā citām sabiedrības jomām un tautsaimniecības nozarēm, vajadzēs pielāgoties globālas zināšanu ekonomikas prasībām. Iecerēm, kuras mēs patlaban uzsveram, jākalpo tam, lai palīdzētu spraigi sākt diskusiju dalībvalstu, kā arī pašu augstskolu starpā.”

Eiropas Komisija ir noteikusi deviņas jomas, kurās pārmaiņas jāveic tā, lai Eiropas augstskolas varētu veicināt īstas zināšanu ekonomikas izveidi. Katrai iestādei jārod līdzsvars izglītības, pētniecības un novatorisma ziņā, ievērojot to, kurai no jomām tā ir vispiemērotākā savā reģionā vai valstī. Tas katrā ziņā nozīmē, ka būs atšķirīga pieeja. Mērķis ir globālajā zināšanu sabiedrībā un ekonomikā izveidot tādu sistēmu, kurā augstskolas varētu kļūt par vēl spēcīgākām dalībniecēm. Izcilība jāizvirza par svarīgāko mērķi augstskolu mācību un pētniecības darbā.

Priekšlikumi, kurus 10.maijā ierosināja Eiropas Komisija:

• palielināt tādu absolventu procentuālo attiecību, kuri vismaz vienu semestri pavada ārvalstīs vai kādā rūpniecības nozarē;

• gādāt par to, lai studenti izmantotu valsts aizdevumus vai stipendijas neatkarīgi no tā, kurā ES dalībvalstī paredzēts studēt vai veikt pētniecības darbu;

• akadēmiskās kvalifikācijas atzīšanas procedūras saskaņot ar profesionālās kvalifikācijas atzīšanas procedūrām un panākt, lai Eiropā piešķirtu akadēmisko grādu, labprāt atzītu ārpus Eiropas;

• ieviest mācības intelektuālā īpašuma pārvaldībā, saziņā, kontaktu veidošanā, uzņēmējdarbībā un komandas darbā kā zinātniskās darbības daļu;

• atkārtoti pievērst uzmanību mācību kursiem, lai dotu iespēju aktīvākai līdzdalībai mūža vēlākajos posmos, turklāt izkopjot tādas prasmes, kuras vajadzīgas Eiropas strādājošajiem, un nodrošinot to, ka augstskola spēj pielāgoties Eiropas iedzīvotāju novecošanās procesam;

• pārskatīt maksu par studijām, kuru sedz valsts, un atbalstīt attiecīgus projektus, lai labākie studenti neatkarīgi no profesionālās kvalifikācijas varētu piedalīties augstākās izglītības un turpmākā pētniecības darbā;

• pārskatīt augstskolu finansēšanas sistēmas, lai vairāk uzmanības pievērstu rezultātiem un lai augstskolām deleģētu lielāku atbildību par savu ilgtermiņa finansiālo ilgtspēju, jo īpaši pētniecībā;

• piešķirt augstskolām lielāku autonomiju un atbildību, lai tās ātri varētu reaģēt uz pārmaiņām. Tā varētu būt augstskolu mācību programmu izskatīšana, lai pielāgotos jaunākajām norisēm, veidojot ciešāku saikni starp studiju kursiem un vairāk nekā citiem mācību priekšmetiem pievēršot uzmanību vispārīgām zinātnes jomām (piemēram, atjaunojamā enerģija, nanotehnoloģijas). Tā varētu būt arī lielāka autonomija atsevišķas iestādes līmenī, izvēloties akadēmisko personālu un zinātniskos darbiniekus.

Eiropas Komisija ir gatava atbalstīt ES augstskolu modernizāciju, izmantojot apzināšanas procesu un apmainoties ar paraugpraksi, kā arī veicinot izglītības, pētniecības un novatorisma finansēšanas programmas: mūžizglītības programmu, Septīto pamatprogrammu pētniecības un tehnoloģiju attīstībai, konkurētspējas un novatorisma programmu, kā arī struktūrfondus un Kohēzijas fondu.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!