Ar Spīdolas gaismu godinot gara darbu, kultūru

Svētdien, 10.decembrī, Cēsīs notika Kultūras fonda iedibināto Spīdolas balvu pasniegšanas sarīkojums

Otrajā Adventē Cēsu Autotransporta apvienības kultūras namā notika Latvijas Kultūras fonda gada nobeiguma akadēmiskā sanāksme, kas jau astoto gadu vainagojās ar Spīdolas balvas laureātu godināšanu. Kā ievadvārdos atzīmēja fonda prezidents Pēteris Bankovskis, šai dienā Cēsis bija uz viena viļņa ar Stokholmu, kur tika pasniegtas Nobela balvas. Par cieņu pret darbu un kultūru, gan fizisko darbu un tā augļiem, gan pret garīgo darbu un intelektuālajām vērtībām, sanāksmi atklājot, runāja Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Bērziņš ( skat. zemāk ).

Kā namatēvs sanāksmes dalībniekus sveica Cēsu domes priekšsēdētājs Jānis Beikmanis:

— Tuvojas Ziemassvētki. Ir klusais Adventes laiks. Bet vai šis ir arī Spīdolas laiks? Jā, arī Spīdolas laiks, jo šis ir ļoti būtisku mūsu sabiedrības apziņas pārmaiņu laiks. Apziņā dažkārt dominē politiskās un ekonomiskās kategorijas. Nepieciešamas un vajadzīgas, bet tās ir plaknes kategorijas. Ja trūkst trešās dimensijas, dzīve var kļūt plakana, nevajadzīga. Šī trešā dimensija ir gara spēks, gara attīstība, kultūra visplašākajā nozīmē.

Pirmie savu laureātu godināja paši cēsnieki. Par nozīmīgu ieguldījumu tautas nacionālās un valstiskās pašapziņas nostiprināšanā tā sauktā Mazā Spīdolas balva tika pasniegta vēsturniekam Tālim Pumpuriņam. Cēsīs šogad tika publicēta viņa monogrāfija "Sarkanbaltsarkanās — Latvijas karoga krāsas" — pētījumi, atmiņas un dokumenti par Latvijas valsts karoga tapšanas vēsturi. Laureātu sveic arī "Latvijas Vēstneša" redakcija, kam autors grāmatas priekšvārdā izsaka pateicību par to, ka laikraksts "jau 1998.gadā apjomīgu šīs grāmatas daļu publicēja savās slejās un deva iespēju ar sarkanbaltsarkanā karoga vēsturi iepazīties arī interneta lietotājiem".

Mākslā Spīdolas balva piešķirta gleznotājam Borisam Bērziņam par radošo devumu četrdesmit gadu garumā. Pats mākslinieks patlaban ārstējas slimnīcā. Saņemt balvu bija pilnvarota mākslas zinātniece Laima Slava, kas pati tikko saņēma Mākslinieku savienības balvu par Borisam Bērziņam veltīto grāmatu "Dieva buča". Mākslinieks sarīkojuma dalībniekus uzrunāja no dokumentālās astoņu minūšu filmiņas "Boriss Bērziņš saka", kas uzņemta ļoti smagā laikā — pirms un pēc smagas operācijas. "Es elpoju, gleznoju — tā ir mana dzīve. Esmu laimīgs." — Mākslinieka gars ir možs arvien. No sirds sakot paldies par skaisto balvu, kas māksliniekam būs jauns spēka mirklis un palīdzēs uzturēt radošo garu, Laima Slava reizē piepulcināja Borisu Bērziņu tiem daudzajiem kultūras cilvēkiem, kam saistība ar Cēsīm: mākslinieka tēvs Augusts Bērziņš, zemnieka dēls no Alojas, tieši Cēsīs ieguva arodizglītību, savam laikam vēl visai reto elektriķa profesiju. Mācoties viņš iemantoja arī apjausmu, ka pastāv kaut kas vairāk, iemantoja sapni par mākslas pasauli. Pašam viņam neizdevās kļūt par mākslinieku, bet viņš mērķtiecīgi virzīja uz mākslu savu dēlu. Viņš dzīvoja ar savu sapni, un dēls to piepildīja. Un nu Boriss Bērziņš kā atzīts mākslinieks atgriežas pilsētā, kur viņa tēvam dzima lielais sapnis.

Humanitārajās zinātnēs balva piešķirta dzejniekam un tulkotājam Uldim Bērziņam un profesoram Joelam Veinbergam par Vecās Derības grāmatas "Pulcētājs" (tradicionālajos tulkojumos pazīstamas kā "Eklezias" — A.R. ) tulkojumu un zinātnisko komentāru. Profesors Joels Veinbergs mācību gada vidū nebija varējis atbraukt no Izraēlas, taču Uldis Bērziņš izteica pārliecību, ka profesors par šo balvu no savu senču tēvuzemes noteikti būs "pārsteigts, aizkustināts un lepns". Dzejnieks sirsnīgi pateicās tiem daudzajiem cilvēkiem, kas sekmējuši viņa Bībeles studijas un grāmatas izdošanu. Un vispirms jau vecaimātei, kura viņam kā mazam zēnam ieteikusi turēties tālāk no Vecās Derības un "Zālamana Mācītāja", kas nemaz neesot īsta Bībele un bērniem nav domāta. Tā radās interese par šo "aizliegto augli". Tad nāca talantīgais studiju biedrs Vilis Loja ar saviem priekšlasījumiem un jaunības sapņiem, kas palika nepiepildīti. Un 60.gados Knuts Skujenieks izsūtījumā tālajā Mordovijā sāka patstāvīgi tulkot Zālamana Augsto dziesmu. Izveidojās kontakti ar Bībeles biedrību, sākās sistemātisks darbs. Ar Zviedrijas un Izraēlas institūciju atbalstu — vairāku mēnešu studijas Upsalā un Jeruzalemē. Sirsnīgus vārdus laureāts teica par Ināras Ķemeres, Maijas Baltiņas, Jāņa Sīkstuļa un citu filologu un valodnieku, Lailas Čakares, Jura Cālīša, Mildas Klampes, Daiņa Zepa un citu teologu, mākslinieces Māras Rikmanes ieguldīto darbu, gudrību un atsaucību.

Ekonomikas zinātnē un tautsaimniecībā Ekonomistu apvienības 2010 vārdā balvu pasniedza Ojārs Kehris. To saņēma Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes lektore Inese Spīča par monogrāfiju "Baltijas valstu brīvā tirdzniecība un Muitas ūnijas iespējas". Laureāte ekonomistu apvienībai pateicās ne vien par balvu, bet arī par tās izsludināto konkursu un zinātnisko tēmu piedāvājumu, kas arī viņu rosinājis dziļāk pievērsties pētniecības darbam. Grāmatas moto skan: "Baltijas valstu spēks ir to vienotībā", un autore aicināja arī citus pētniekus pievērsties ar Baltijas valstu sadarbību saistītām tēmām, jo "kad esam bijušas vienotas, esam spējušas daudz ko paveikt".

Kultūras fondam jo cieši sadarbojoties ar Ekonomistu apvienību 2010, ar šo gadu iedibināta jauna balva, kas tiek piešķirta "Gada uzņēmējam". Kā savā uzrunā jau uzsvēra Andris Bērziņš un atgādināja arī Pēteris Bankovskis, bez kultūras klātbūtnes mūsdienās sekmīga uzņēmējdarbība nav iespējama, tāpat kā kultūras attīstība nav iespējama bez saimnieciskās darbības. Tēlnieka Gļeba Panteļejeva darināto balvu saņēma akciju sabiedrības "Latvijas finieris" ģenerāldirektors Juris Biķis.

Bet akadēmiskās lekcijas sanāksmē lasīja bijušais cēsnieks filozofs Uldis Tīrons un Cēsu domes galvenā kultūras darba speciāliste mākslas zinātniece Ieva Praznicāne. Muzicēja Vidzemes kamermūziķi Andra Veismaņa vadībā un dziedāja Cēsu 1.pamatskolas zēnu koris. Kā to varēja uzzināt no Ievas Praznicānes emocionāli akadēmiskās lekcijas, Cēsu zēni izcīnījuši otrās pakāpes laureātu diplomu šīsvasaras Skolēnu dziesmu svētkos un godam pārstāvējuši Latviju nobeiguma koncertā Vispasaules izstādē Hannoverē, bet pati skola ir viena no vecākajām valstī un nākamgad svinēs jau 375.gadadienu. Komponista un ērģeļspēles virtuoza Alfrēda Kalniņa dzimtā pilsēta 2001.gadā iecerējusi rīkot pirmo starptautisko jauno ērģelnieku festivālu, bet lepnajā ordeņa pilī, kas arheologu Zigrīdas un Jāņa Apalu lielā pētniecības darba rezultātā devusi daudz jaunu liecību par viduslaiku kultūru, nākamgad iecerēts pirmais Baltijas valstu bruņinieku festivāls. To visu klausoties, tā vien šķita, ka Cēsis krietni agrāk par galvaspilsētu sākušas rosīties uz savu astoņsimtgadi, kas tiks svinēta 2006.gadā.

Aina Rozeniece, "LV"nozares redaktor