Ārlietu ministrijas dienesta informācija Nr.41/622-3925

Rīgā 2006.gada 9.maijā

Par saprašanās memoranda, vienošanās un starptautiskā līguma spēkā stāšanos

Ārlietu ministrija informē, ka:

1) 2006.gada 26.aprīlī stājās spēkā Zviedrijas Bruņoto spēku, Īrijas Aizsardzības departamenta, Čehijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Slovākijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Somijas Aizsardzības ministrijas saprašanās memorands par dalību daudznacionālajā brigādē “Centrs”, DB(C), Kosovas spēkos, Pirmais grozījums (parakstīts 2006.gada 26.aprīlī, apstiprināts ar 2006.gada 11.aprīļa Ministru kabineta noteikumiem Nr.278);

2) 1997.gada 26.oktobrī stājās spēkā Latvijas Republikas un Francijas Republikas vienošanās par pasažieru starptautiskajiem autopārvadājumiem (noslēgta vēstuļu apmaiņas ceļā 1997.gada 24.septembrī, apstiprināta ar 1997.gada 23.septembra Ministru kabineta rīkojumu Nr.471);

3) 2006.gada 27.aprīlī stājās spēkā Latvijas Republikas valdības un Ukrainas Ministru kabineta līgums par sadarbību informatizācijas jomā (parakstīts Rīgā 2006.gada 27.aprīlī, apstiprināts ar 2006.gada 25.aprīļa Ministru kabineta noteikumiem Nr.344).

Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktore E.Dumpe

 

 

 

 

Tulkojums

Zviedrijas Bruņoto spēku, Īrijas Aizsardzības departamenta, Čehijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Slovākijas REPUBLIKAS Aizsardzības ministrijas, Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Somijas Aizsardzības ministrijas saprašanās memoranda par dalību Daudznacionālajā brigādē “Centrs”, DB (C), Kosovas spēkos
Pirmais grozījums

Zviedrijas bruņotie spēki, Īrijas Aizsardzības departaments, Čehijas Republikas Aizsardzības ministrija, Slovākijas Republikas Aizsardzības ministrija, Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija un Somijas Aizsardzības ministrija, turpmāk sauktas “Dalībnieki”;

Ņemot vērā 12.panta “Grozījumi, strīdi un izplatīšana” noteikumus, kas ļauj ar Saprašanās memorandu (SM), ieskaitot visus un ikvienu pielikumu grozīt jebkurā laikā pēc Dalībnieku savstarpējas piekrišanas.

Ir panākuši sekojošu vienošanos:

1. Visā SM tekstā aizstāt frāzi “operacionālais plāns Nr.10413 “JOINT GUARDIAN”” ar frāzi “Operacionālais plāns Nr.10501 – “JOINT ENTERPRISE””.

2. Ceturto pantu – Dalībnieku ieguldījums – izsaka šādā redakcijā:

 

Zviedrija:

Personāls daudznacionālās brigādes centrs štābā.

Viena kaujas rota.

Viena elektroniskās karadarbības vienība.

Viena koordinējošā grupa.

Personāls daudznacionālajā apgādes rotā.

Personāls daudznacionālajā transportēšanas rotā.

Personāls daudznacionālajā militārās policijas elementā.

Personāls reģionālajā sadarbības un novērošanas grupā un divas sadarbības un novērošanas grupas.

Nacionālais atbalsta elements.

Kopējais ieguldījums: 330 personas.

 

Īrija:

Personāls daudznacionālās brigādes centrs štābā.

Viena kaujas rota.

Personāls daudznacionālajā apgādes rotā.

Personāls daudznacionālajā militārās policijas elementā. Personāls reģionālajā sadarbības un novērošanas grupā un viena sadarbības un novērošanas grupa.

Nacionālā atbalsta grupa un nacionālais atbalsta elements.

Kopējais ieguldījums: 211 personas.

 

Čehijas Republika:

Personāls daudznacionālās brigādes centrs štābā.

Viena kaujas rota.

Personāls daudznacionālajā apgādes rotā.

Personāls daudznacionālajā transportēšanas rotā.

Personāls daudznacionālajā militārās policijas elementā.

Viena sadarbības un novērošanas grupa.

Nacionālais atbalsta elements.

Kopējais ieguldījums: 484 personas.

 

Slovākijas Republika:

Personāls daudznacionālās brigādes centrs štābā.

Viena kaujas rota.

Personāls daudznacionālajā apgādes rotā.

Personāls sadarbības un novērošanas grupā.

Nacionālais atbalsta elements.

Kopējais ieguldījums: 100 personas.

 

Latvijas Republika:

Personāls daudznacionālās brigādes centrs štābā.

Personāls daudznacionālajā militārās policijas elementā.

Kopējais ieguldījums: 9 personas.

 

Somija:

Personāls daudznacionālās brigādes centrs štābā.

Viena kaujas rota.

Viena izlūkrota.

Daudznacionālās apgādes rotas pamats.

Personāls daudznacionālajā transportēšanas rotā.

Personāls daudznacionālajā militārās policijas elementā.

Personāls reģionālajā sadarbības un novērošanas grupā un trīs sadarbības un novērošanas grupas.

Somu kontingenta štābs (iekļaujot nacionālo atbalsta elementu).

Kopējais ieguldījums: 511 personas.

Jebkuri papildinājumi vai izmaiņas saistībā ar ieguldījumu tiek apspriestas Daudznacionālajā koordinācijas grupā.

3. Sestajā pantā – “Atbildība” – 6.1. punktu izteikt šādā redakcijā: “Saskaņā ar KFOR pieprasījuma paziņojumu (SOR), Čehijas Republika ir Daudznacionālās brigādes Centrs koordinējošā valsts no 2005.gada 1.augusta, ieskaitot.”

4. Pirmais grozījums stājas spēkā, kad to paraksta pēdējais Dalībnieks un paliek spēkā, kamēr SM ir spēkā.

5. Pirmais grozījums ir parakstīts sešos (6) eksemplāros, pa vienam (1) katram Dalībniekam, tikai angļu valodā.

 

SOMIJAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJAS vārdā pulkvežleitnants Jyrki NURMINEN Parakstīts 03.02.2006	ZVIEDRIJAS BRUŅOTO SPĒKU vārdā pulkvedis Carl HERBERTSSON Parakstīts 22.11.2005
ĪRIJAS AIZSARDZĪBAS DEPARTAMENTA vārdā V.E. Donal HAMILL Parakstīts 01.12.2005	ČEHIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJAS vārdā pulkvedis Jan GIRETH Parakstīts 05.10.2005
LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJAS vārdā Parakstīts 26.04.2006	SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJAS vārdā Vladimir JAKABČIN Parakstīts 22.09.2005

 

 

FIRST AMENDMENT

TO MEMORANDUM OF UNDERSTANDING BETWEEN THE SWEDISH ARMED FORCES, THE DEPARTMENT OF DEFENCE OF IRELAND, THE MINISTRY OF DEFENCE OF THE CZECH REPUBLIC, THE MINISTRY OF DEFENCE OF THE SLOVAK REPUBLIC, THE MINISTRY OF DEFENCE OF THE REPUBLIC OF LATVIA AND THE MINISTRY OF DEFENCE OF FINLAND REGARDING THEIR PARTICIPATION IN THE MULTINATIONAL BRIGADE CENTRE, MNB (C), IN THE KOSOVO FORCE

The Swedish Armed Forces, the Department of Defence of Ireland, the Ministry of Defence of the Czech Republic, the Ministry of Defence of the Slovak Republic, the Ministry of Defence of the Republic of Latvia and the Ministry of Defence of Finland, hereinafter referred to as the Participants,

Taking into account the provisions of the Section Twelve – Modification, Disputes and Distribution, which allow the Memorandum of Understanding (MOU), including all or any of the Annexes to be amended at anytime with mutual consent of the Participants,

Have agreed as follows:

1. Throughout the MOU the expression “OPLAN 10413 – JOINT GUARDIAN” shall be replaced by the expression “OPLAN 10501 – JOINT ENTERPRISE”.

2. Section four – Contributions of the Participants shall be replaced as follows:

 

Sweden:

Personnel to MNB (C) HQ.

One Maneuver Company

One EW Unit

One Coordination Team (SCOT)

Personnel to MN Log Coy.

Personnel to MNTC.

Personnel to MNMPE.

Personnel to RLMT and two LMT.

NSE.

Total Contribution 330 Personnel.

 

Ireland:

Personnel to MNB (C) HQ.

One Maneuver Company.

Personnel to MN Log

Coy. Personnel to MNMPE.

Personnel to RLMT and one LMT.

NSG and NSE.

Total Contribution: 211 Personnel.

 

The Czech Republic:

Personnel to MNB (C) HQ.

One Maneuver Company.

Personnel to MN Log Coy.

Personnel to MNTC.

Personnel to MNMPE.

One LMT.

NSE.

Total Contribution: 484 Personnel.

 

The Slovak Republic:

Personnel to MNB (C) HQ.

One maneuver Company.

Personnel to MN Log Coy.

Personnel to LMT.

NSE.

Total Contribution: 100 Personnel.

 

The Republic of Latvia:

Personnel to MNB (C) HQ.

Personnel to MNMPE.

Total Contribution: 9 Personnel.

 

Finland:

Personnel to MNB(C) HQ.

One Maneuver Company.

One ISR Company.

Main body of MN Log Coy.

Personnel to MNTC.

Personnel to MNMPE.

Personnel to RLMT and three LMT.

FINCON HQ (including NSE).

Total Contribution: 511 Personnel.

Any amendments or changes to the contributions will be subject to negotiations within the MCG.

3. Section six – Responsibilities Para 6.1shall be replaced as follows: Under KFOR CJSOR, the Czech Republic is the Framework Nation for MNB (C) from and including 1 August 2005.

4. This First Amendment shall enter into force on the last signature of the Participants and shall remain in force as long as the MOU is in force.

5. This First Amendment is signed in six (6) originals, one (1) for each Participant, in the English language only.

 

For the MINISTRY OF DEFENCE OF FINLAND LTC Jyrki NURMINEN Signed on 03.02.2006	For the SWEDISH ARMED FORCES Colonel Carl HERBERTSSON Signed on 22.11.2005
For the DEPARTMENT OF DEFENCE IRELAND H.E. Donal HAMILL Signed on 01.12.2005	For the MINISTRY OF DEFENCE OF THE CZECH REPUBLIC Colonel Jan GIRETH Signed on 05.10.2005
For the MINISTRY OF DEFENCE OF THE REPUBLIC OF LATVIA Signed on 26.04.2006	For the MINISTRY OF DEFENCE OF THE SLOVAK REPUBLIC Vladimir JAKABČIN Signed on 22.09.2005

 

 

Tulkojums

Latvijas Republikas un Francijas Republikas vienošanās par pasažieru starptautiskajiem autopārvadājumiem

Parīzē – La Defansā, 1995.gada 13.oktobrī

Francijas Republikas Teritorijas labiekārtošanas, aprīkojuma un transporta ministrija

Latvijas Republikas satiksmes ministram

Brīvības iela 58

Rīga LV 1743

Latvija

Par: starptautiskajiem pasažieru autopārvadājumiem starp Latviju un Franciju

Ministra kungs,

Sarunu rezultātā 1992.gada 21. un 22.oktobrī Rīgā un 1995.gada 15. un 16.maijā Parīzē par pasažieru un kravu pārvadājumu organizēšanu starp abām valstīm tika saskaņoti šādi pasažieru pārvadāšanas noteikumi.

Abas puses vienojās, ka Latvijā vai Francijā reģistrētiem uzņēmumiem (pārvadātājiem) ir atļauts veikt pasažieru un viņu bagāžas pārvadājumus starp abu valstu teritorijām vai tranzītā cauri vienas vai otras valsts teritorijai, kā arī ar šiem pārvadājumiem saistītus braucienus bez pasažieriem un bagāžas. Šie pārvadājumi veicami ar autotransporta līdzekļiem, kas reģistrēti uzņēmuma (pārvadātāja) reģistrācijas valstī un kuru konstrukcija un aprīkojums ir piemēroti un paredzēti vairāk nekā deviņu personu, autotransporta līdzekļa vadītāju ieskaitot, pārvadāšanai, ievērojot turpmāk minētos noteikumus.

Visi pasažieru starptautiskie pārvadājumi starp abu valstu teritorijām vai tranzītā cauri tām veicami, iepriekš saņemot atļaujas, izņemot II nodaļā definētos neregulāros pārvadājumus “ar slēgtām durvīm”, kuri ir atviegloti un pakļauti tikai deklarēšanai.

 

 

I. Regulāri pārvadājumi

Regulāri pārvadājumi ir tādi pārvadājumi, kas nodrošina pasažieru pārvadāšanu ar noteiktu biežumu atbilstoši apstiprinātam kustības sarakstam pa noteiktu maršrutu, kuru laikā pasažieri var iekāpt un izkāpt no autotransporta līdzekļa iepriekš noteiktās pieturvietās.

Regulāri pārvadājumi starp abām valstīm vai tranzītā cauri to teritorijām tiek atļauti, kopīgi vienojoties abu valstu kompetentajām institūcijām.

Regulārus pārvadājumus veic, pamatojoties uz atļaujām, kuras, ja nav pieņemts pretējs lēmums, savstarpēji vienojoties, izdod abu valstu kompetentās institūcijas pārvadājumu veikšanai tajā maršruta daļā, kas atrodas attiecīgās valsts teritorijā.

Pieprasījums atļaujas saņemšanai regulāriem pārvadājumiem jāadresē autotransporta līdzekļa reģistrācijas valsts kompetentām institūcijām un tajā jānorāda šāda informācija:

– autotransporta uzņēmuma vai uzņēmumu (pārvadātāju) nosaukums un adrese;

– vienošanās līgums vai līguma projekts starp uzņēmumiem (pārvadātājiem) par šā pakalpojuma kopīgu veikšanu;

– maršruta shēma, norādot robežu šķērsošanas vietas un laikus;

– apkalpojamās pilsētas;

– braucienu biežums;

– kustības saraksts;

– braukšanas tarifs;

– autotransporta līdzekļu vadītāju darba un atpūtas režīma grafiks;

– pārvadājumos izmantojamā autobusa vai autobusu marka un sēdvietu skaits tajos;

– īpaši pakalpojuma veikšanas nosacījumi.

Abu valstu kompetentās institūcijas var pieprasīt sniegt jebkādu informāciju, kuru tās uzskata par nepieciešamu.

Pēc pieprasījuma saņemšanas tas kopā ar visu iepriekš minēto informāciju tiek nosūtīts otras valsts kompetentajām institūcijām.

Atļauja tiek izsniegta, tiklīdz abu valstu kompetentās institūcijas viena otrai ir paziņojušas par savu piekrišanu pieprasījumā minēto pārvadājumu veikšanai. Atļaujas oriģinālam vai tās apstiprinātai kopijai brauciena laikā jāatrodas autotransporta līdzeklī. Abas puses, savstarpēji vienojoties, nosaka regulāro pārvadājumu atļaujas izsniegšanas noteikumus, konkrēti, tās derīguma termiņu, kā arī piemērojamos tarifus.

 

 

II. Citi pārvadājumu veidi

Visiem citiem pārvadājumu veidiem, kas neatbilst regulāru pārvadājumu nosacījumiem, nepieciešama atļauja, ko izdod, pamatojoties uz pieprasījumu, kas 14 dienas pirms paredzētā brauciena datuma jānosūta otras valsts kompetentām institūcijām.

Pieprasījumā jāsniedz šāda informācija:

– autotransporta uzņēmuma vai uzņēmumu (pārvadātāju) nosaukums un adrese;

– brauciena vai braucienu datumi;

– braucienu biežums – ja iespējams;

– brauciena sākuma un gala punkts;

– autotransporta līdzekļa valsts reģistrācijas numurs;

– brauciena mērķis.

Veicot šos pārvadājumus, autotrans­porta līdzeklī obligāti jāatrodas “brauciena formulāram”.

Iepriekš minētā atļauja nav nepieciešama, bet jānoformē deklarācija, veicot neregulārus pārvadājumus “ar slēgtām durvīm”, kad autotransporta līdzeklī visa brauciena laikā, pa ceļam neuzņemot un neizsēdinot pasažierus, tiek pārvadāta pasažieru grupa nemainīgā sastāvā un tā atgriežas brauciena sākuma vietā.

 

 

III. Pārvadājumu veikšanas vispārīgie noteikumi

Pasažieru pārvadātājiem un to personālam jāievēro abu valstu teritorijā spēkā esošās tiesību normas un noteikumi attiecībā uz pārvadājumiem un ceļu satiksmi.

Gadījumā, ja, atrodoties vienā no abu valstu teritorijām, pārkāptas šajā valstī spēkā esošo tiesību normu prasības vai šie noteikumi, autotransporta līdzekļa reģistrācijas valsts kompetentām institūcijām pēc otras puses kompetento institūciju pieprasījuma, rakstiskā veidā vai citādi saskaņojot abu valstu kompetento institūciju viedokļus, jāpiemēro viena no šādām sankcijām:

a) brīdinājums;

b) aizliegums veikt pārvadājumus tās valsts teritorijā, kurā pārkāpums izdarīts uz laiku vai pavisam, daļēji vai pilnīgi.

Institūcijām, kas piemēro sankciju, par to jāinformē institūcijas, kas to prasījušas piemērot.

Apmaiņas vēstuļu teksti latviešu un franču valodā ir vienlīdz autentiski.

Es būšu Jums pateicīgs, ja Jūs man paziņosiet, ka apstiprināt šajā vēstulē minētos noteikumus, kas stāsies spēkā 1 mēnesi pēc Jūsu apstiprinājuma saņemšanas.

Ministra kungs, pieņemiet manus visdziļākās cieņas apliecinājumus,

Francijas Sauszemes transporta direkcijas direktors

Ubērs du MESNILS (Hubert du MESNIL)

 

 

Rīgā, 1997.gada 24.septembrī

Francijas Republikas transporta ministram

Arche de la Defense Paroi Sud - 92055

Paris la Defense Cedex 04

Par: starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem ar autotransportu
starp Latviju un Franciju

Ministra kungs,

Man ir tas gods apliecināt Jūsu vēstules saņemšanu ar šādu tekstu:

“Ministra kungs,

Sarunu rezultātā 1992.gada 21. un 22.oktobrī Rīgā un 1995.gada 15. un 16.maijā Parīzē par pasažieru un kravu pārvadājumu organizēšanu starp abām valstīm tika saskaņoti šādi pasažieru pārvadāšanas noteikumi.

Abas puses vienojās, ka Latvijā vai Francijā reģistrētiem uzņēmumiem (pārvadātājiem) ir atļauts veikt pasažieru un viņu bagāžas pārvadājumus starp abu valstu teritorijām vai tranzītā cauri vienas vai otras valsts teritorijai, kā arī ar šiem pārvadājumiem saistītus braucienus bez pasažieriem un bagāžas. Šie pārvadājumi veicami ar autotransporta līdzekļiem, kas reģistrēti uzņēmuma (pārvadātāja) reģistrācijas valstī un kuru konstrukcija un aprīkojums ir piemēroti un paredzēti vairāk nekā deviņu personu, autotransporta līdzekļa vadītāju ieskaitot, pārvadāšanai, ievērojot turpmāk minētos noteikumus.

Visi pasažieru starptautiskie pārvadājumi starp abu valstu teritorijām vai tranzītā cauri tām veicami, iepriekš saņemot atļaujas, izņemot II nodaļā definētos neregulāros pārvadājumus “ar slēgtām durvīm”, kuri ir atviegloti un pakļauti tikai deklarēšanai.

 

 

I. Regulāri pārvadājumi

Regulāri pārvadājumi ir tādi pārvadājumi, kas nodrošina pasažieru pārvadāšanu ar noteiktu biežumu atbilstoši apstiprinātam kustības sarakstam pa noteiktu maršrutu, kuru laikā pasažieri var iekāpt un izkāpt no autotransporta līdzekļa iepriekš noteiktās pieturvietās.

Regulāri pārvadājumi starp abām valstīm vai tranzītā cauri to teritorijām tiek atļauti, kopīgi vienojoties abu valstu kompetentajām institūcijām.

Regulārus pārvadājumus veic, pamatojoties uz atļaujām, kuras, ja nav pieņemts pretējs lēmums, savstarpēji vienojoties, izdod abu valstu kompetentās institūcijas pārvadājumu veikšanai tajā maršruta daļā, kas atrodas attiecīgās valsts teritorijā.

Pieprasījums atļaujas saņemšanai regulāriem pārvadājumiem jāadresē autotransporta līdzekļa reģistrācijas valsts kompetentām institūcijām un tajā jāsniedz šāda informācija:

– autotransporta uzņēmuma vai uzņēmumu (pārvadātāju) nosaukums un adrese;

– vienošanās vai līguma projekts starp uzņēmumiem (pārvadātājiem) par šā pakalpojuma kopīgu veikšanu;

– maršruta shēma, norādot robežu šķērsošanas vietas un laikus;

– apkalpojamās pilsētas;

– braucienu biežums;

– kustības saraksts;

– braukšanas tarifs;

– autotransporta līdzekļu vadītāju darba un atpūtas režīma grafiks;

– pārvadājumos izmantojamā autobusa vai autobusu marka un sēdvietu skaits tajos;

– īpaši pakalpojuma veikšanas nosacījumi.

Abu valstu kompetentās institūcijas var pieprasīt sniegt jebkādu informāciju, kuru tās uzskata par nepieciešamu.

Pēc pieprasījuma saņemšanas tas kopā ar visu iepriekš minēto informāciju tiek nosūtīts otras valsts kompetentajām institūcijām.

Atļauja tiek izsniegta, tiklīdz abu valstu kompetentās institūcijas viena otrai ir paziņojušas par savu piekrišanu pieprasījumā minēto pārvadājumu veikšanai. Atļaujas oriģinālam vai tās apstiprinātai kopijai brauciena laikā jāatrodas autotransporta līdzeklī. Abas puses, savstarpēji vienojoties, nosaka regulāro pārvadājumu atļaujas izsniegšanas noteikumus, konkrēti, tās derīguma termiņu, kā arī piemērojamos tarifus.

 

 

II. Citi pārvadājumu veidi

Visiem citiem pārvadājumu veidiem, kas neatbilst regulāru pārvadājumu nosacījumiem, nepieciešama atļauja, ko izdod, pamatojoties uz pieprasījumu, kas 14 dienas pirms paredzētā brauciena datuma jānosūta otras valsts kompetentām institūcijām.

Pieprasījumā jāsniedz šāda informācija:

– autotransporta uzņēmuma vai uzņēmumu (pārvadātāju) nosaukums un adrese;

– brauciena vai braucienu datumi;

– braucienu biežums – ja iespējams;

– brauciena sākuma un gala punkts;

– autotransporta līdzekļa valsts reģistrācijas numurs;

– brauciena mērķis.

Veicot šos pārvadājumus, autotrans­porta līdzeklī obligāti jāatrodas “brauciena formulāram”.

Iepriekš minētā atļauja nav nepieciešama, bet jānoformē deklarācija, veicot neregulārus pārvadājumus “ar slēgtām durvīm”, kad autotransporta līdzeklī visa brauciena laikā, pa ceļam neuzņemot un neizsēdinot pasažierus, tiek pārvadāta pasažieru grupa nemainīgā sastāvā un tā atgriežas brauciena sākuma vietā.

 

 

III. Pārvadājumu veikšanas vispārīgie noteikumi

Pasažieru pārvadātājiem un to personālam jāievēro abu valstu teritorijā spēkā esošās tiesību normas un noteikumi attiecībā uz pārvadājumiem un ceļu satiksmi.

Gadījumā, ja, atrodoties vienā no abu valstu teritorijām, pārkāptas šajā valstī spēkā esošo tiesību normu prasības vai šie noteikumi, autotransporta līdzekļa reģistrācijas valsts kompetentām institūcijām pēc otras puses kompetento institūciju pieprasījuma, rakstiskā veidā vai citādi saskaņojot abu valstu kompetento institūciju viedokļus, jāpiemēro viena no šādām sankcijām:

a) brīdinājums;

b) aizliegums veikt pārvadājumus tās valsts teritorijā, kurā pārkāpums izdarīts uz laiku vai pavisam, daļēji vai pilnīgi.

Institūcijām, kas piemēro sankciju, par to jāinformē institūcijas, kas to prasījušas piemērot.

Apmaiņas vēstuļu teksti latviešu un franču valodā ir vienlīdz autentiski.

Es būšu Jums pateicīgs, ja Jūs man paziņosiet, ka apstiprināt šajā vēstulē minētos noteikumus, kas stāsies spēkā 1 mēnesi pēc Jūsu apstiprinājuma saņemšanas.

Ministra kungs, pieņemiet manus visdziļākās cieņas apliecinājumus.”

Man ir tas gods Latvijas Republikas valdības vārdā apstiprināt Jūsu vēstulē minēto vienošanos.

Ministra kungs, pieņemiet manus visdziļākās cieņas apliecinājumus.

 

Vilis Krištopans,

Latvijas Republikas satiksmes ministrs

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS UN UKRAINAS MINISTRU KABINETA LĪGUMS PAR SADARBĪBU INFORMATIZĀCIJAS JOMĀ

LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBA UN UKRAINAS MINISTRU KABINETS, turpmāk tekstā – “Puses”,

ņemot vērā Latvijas Republikas un Ukrainas ekonomiskā, zinātniski tehniskā un ražošanas potenciāla iespējas,

esot pārliecībā, ka plaša mūsdienīgu, augsti efektīvu informatizācijas līdzekļu un sistēmu pielietošana ir svarīgs faktors abu valstu ekonomiskajā attīstībā,

tiecoties dot savu ieguldījumu ekonomiskās, rūpnieciskās un zinātniski tehniskās sadarbības nostiprināšanā un padziļināšanā informatizācijas jomā uz vienlīdzīgiem un abpusēji izdevīgiem pamatiem un tādējādi paplašināt sadarbību abu valstu starpā,

vienojās par sekojošo:

 

1. pants

1. Puses veicina savu valstu ekonomisko, rūpniecisko un zinātniski tehnisko attīstību informatizācijas jomā, uz abpusēji izdevīgiem noteikumiem sadarbojoties informatizācijas jomā, kontaktu dibināšanu starp ieinteresētajām valsts iestādēm, kā arī starp citām organizācijām saskaņā ar savu valstu nacionālo likumdošanu.

2. Pušu Kompetentās iestādes, kuras ir atbildīgas par jautājumiem, kas saistīti ar šī Līguma izpildi, ir:

Latvijas Republikā – Latvijas Republikas Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts,

Ukrainā – Ukrainas Transporta un sakaru ministrija.

 

2. pants

1. Puses attīsta sadarbību sekojošos galvenajos virzienos:

a) informatizācijas tehnoloģijas un sistēmas;

b) informatizācijas līdzekļi un informācijas resursi;

c) informācijas infrastruktūras, informācijas tīklu un informācijas tīklu pakalpojumu, telekomunikāciju līdzekļu un sistēmu veidošana;

d) informatizācijas tipveida projekti un to īstenošana dažādās sabiedrības dzīves sfērās;

e) informatizācijas tehnisko un programmu līdzekļu standartizācija un sertifikācija;

f) likumdošanas harmonizēšana un attīstība informātikas jomā saskaņā ar starptautiskajiem standartiem;

g) pieejas saskaņošana tīkla “internet” izmantošanas un attīstības jomā;

h) informatizācijas industrijas mārketings;

i) informācijas sabiedrības veidošanas komplekso problēmu risināšana (telemedicīna, tālmācība, elektroniskā komercija).

2. Virzienu pārskaitījumu turpmāk var precizēt abu pušu Kompetentās iestādes.

 

3. pants

Sadarbība abu Pušu valstu nacionālās likumdošanas ietvaros var īstenoties sekojošās formās:

a) abpusēji izdevīga apmaiņa ar tehnisko dokumentāciju un zinātniski tehnisko informāciju, tajā skaitā ar dokumentiem par abu valstu valsts politikas veidošanu un realizēšanu informatizācijas jomā;

b) savstarpējas palīdzības sniegšana zinātniski – pētniecisko un izmēģinājumu – konstruktoru darbu plānošanā ar abu Pušu speciālistu piedalīšanos un ar Pušu informatizācijas līdzekļu nodrošināšanu;

c) abpusēji izdevīgu informatizācijas līdzekļu un sistēmu iepirkumu paplašināšana;

d) sadarbība kopīgu organizāciju, kuras nodrošina efektīvu jaunu informatizācijas tehnoloģiju apguvi, izveidošanā;

e) zinātnieku un speciālistu apmaiņa;

f) kvalificētu speciālistu informatizācijas jomā sagatavošana;

g) kopīgu konferenču, izstāžu, simpoziju un darba tikšanos organizēšana,

kā arī citās, savstarpēji izdevīgās sadarbības formās.

 

4. pants

1. Apzinoties izšķirīgo finansējuma lomu konkrētu sadarbības projektu realizēšanā, Puses veicina kā nacionālo, tā arī iespējamo starptautisko finansēšanas avotu piesaisti uz savstarpēji izdevīgiem noteikumiem.

2. Puses cenšas nodrošināt organizācijām, kuras piedalās sadarbībā saskaņā ar šo Līgumu, visizdevīgākos nosacījumus saskaņā ar katras valsts nacionālo likumdošanu kopīgu zinātniski – pētniecisko un konstruktoru – pētniecisko darbu izpildē, savstarpējos informatizācijas līdzekļu un sistēmu iepirkumos un zinātniski tehniskās dokumentācijas apmaiņā.

 

5. pants

1. Saskaņā ar savstarpēju rakstisku Pušu Kompetento iestāžu piekrišanu šī Līguma ietvaros izpildāmo vienošanos, līgumu un kontraktu realizācijā var tikt pieaicināti trešo pušu pārstāvji.

2. Jebkura informācija, materiāli, programmu un tehniskie līdzekļi, ko saņēmusi vienas Puses Kompetentā iestāde, nevar tikt nodoti trešajai pusei bez tās otras Puses Kompetentās iestādes iepriekšējas rakstiskas piekrišanas, no kuras tie tika saņemti.

3. Puses veicina tiesību uz intelektuālo īpašumu efektīvu aizsardzību un taisnīgu sadali, ja tas iegūts kopīgu darbu rezultātā, pamatojoties uz šo Līgumu veiktas sadarbības ietvaros saskaņā ar Pušu valstu nacionālo likumdošanu, kā arī saskaņā ar starptautisko līgumu, kuru dalībnieces ir Pušu valstis, noteikumiem.

 

6. pants

1. Pušu Kompetentās iestādes nodibina Kopīgu komisiju, kura izskata šī Līguma noteikumu izpildes gaitu, izšķir strīdīgus jautājumus, izstrādā un iesniedz izskatīšanai Latvijas Republikas valdībai un Ukrainas Ministru kabinetam priekšlikumus par savstarpēji izdevīgas sadarbības attīstīšanu un tās galveno virzienu, kas paredzēti šī Līguma 2.pantā, īstenošanu.

2. Kopīgā komisija sastāv no vienāda abu Pušu Kompetento iestāžu pārstāvju skaita. Kopīgās komisijas nacionālās daļas vada tās līdzpriekšsēdētāji, kuru sastāvs tiek apstiprināts saskaņā ar katras Puses noteikto kārtību.

3. Kopīgās komisijas sēdes notiek ne retāk kā vienu reizi gadā, pēc kārtas Latvijas Republikas un Ukrainas teritorijā. Nepieciešamības gadījumā un pēc vienas Puses Kompetentās iestādes lūguma tās valsts teritorijā var tikt organizētas ārpuskārtas sēdes.

4. Kopīgās komisijas pieņemtie lēmumi tiek atspoguļoti protokolos vai citos saskaņotos dokumentos, kurus paraksta Kopīgās komisijas līdzpriekšsēdētāji, un tiem ir rekomendējošs raksturs.

5. Atbilstošās Pušu Kompetentās iestādes īsteno Kopīgās komisijas abu daļu organizatoriskās darbības nodrošināšanu.

 

7. pants

1. Izdevumus, kas saistīti ar Kopīgās komisijas sēžu organizāciju un norisi, sedz tās Puses Kompetentā iestāde, kuras valsts teritorijā notiek Komisijas sēde.

2. Kopīgās komisijas sēžu dalībnieku uzturēšanas izdevumus sedz katras Puses Kompetentā iestāde saskaņā ar savas valsts nacionālo likumdošanu.

 

8. pants

Šis Līgums neskar Pušu tiesības un pienākumus, kuri izriet no to noslēgtajiem citiem starptautiskajiem līgumiem.

 

9. pants

Šo Līgumu var grozīt vai papildināt pēc abpusējas Pušu rakstiskas vienošanās.

 

10. pants

1. Šis Līgums tiek noslēgts uz piecu gadu termiņu un stājas spēkā tā parakstīšanas dienā.

2. Šī Līguma darbība automātiski tiek pagarināta uz nākošajiem piecu gadu periodiem, ja neviena no Pusēm ne mazāk kā sešus mēnešus pirms attiecīgā perioda beigām pa diplomātiskiem kanāliem rakstiskā formā nepaziņos otrai pusei par savu nodomu pārtraukt tā darbību.

3. Noslēgtā Līguma darbības pārtraukšana neietekmē kopēju projektu, kuri tiek realizēti šī Līguma ietvaros, realizāciju.

Sastādīts 2006.gada 27.aprīlī Rīgā divos eksemplāros, katrs no tiem latviešu valodā, ukraiņu valodā un krievu valodā, un to teksti ir autentiski. Domstarpību par šī Līguma nosacījumu interpretāciju gadījumā noteicošais ir teksts krievu valodā.

Latvijas Republikas valdības vārdā

Ukrainas Ministru kabineta vārdā

 

 

СОГЛАШЕНИЕ МЕЖДУ              ПРАВИТЕЛЬСТВОМ ЛАТВИЙСКОЙ                  РЕСПУБЛИКИ И КАБИНЕТОМ МИНИСТРОВ УКРАИНЫ О СОТРУДНИЧЕСТВЕ В ОБЛАСТИ ИНФОРМАТИЗАЦИИ

ПРАВИТЕЛЬСТВО ЛАТВИЙСКОЙ РЕСПУБЛИКИ И КАБИНЕТ МИНИСТРОВ УКРАИНЫ, далее – “Стороны”,

исходя из возможностей экономического, научно-технического и производственного потенциала Латвийской Республики и Украины,

будучи убеждены в том, что широкое использование современных высокоэффективных средств и систем информатизации является важным фактором экономического развития обеих стран,

стремясь внести свой вклад в укрепление и углубление экономического, промышленного и научно-технического сотрудничества в области информатизации на равноправной и взаимовыгодной основе и тем самым расширить сотрудничество между обеими странами,

согласились о нижеследующем:

 

Статья 1

1. Стороны способствуют экономическому, промышленному и научно–техническому развитию своих стран взаимовыгодным сотрудничеством в области информатизации, установлению контактов между заинтересованными государственными органами, а также другими организациями в соответствии с национальным законодательством своих государств.

2. Компетентными органами Сторон, ведающими вопросами, связанными с выполнением настоящего Соглашения, являются:

в Латвийской Республике – Секретариат министра по особым поручениям по делам электронного управления Латвийской Республики,

в Украине – Министерство транспорта и связи Украины.

 

Статья 2

1. Стороны развивают сотрудничество по следующим основным направлениям:

а) информационные технологии и системы;

b) средства информатизации и информационные ресурсы;

c) формирование информационной инфраструктуры, информационных сетей и услуг информационных сетей, телекоммуникационных средств и систем;

d) типовые проекты информатизации и их реализация в различных сферах жизнедеятельности общества;

e) стандартизация и сертификация технических и программных средств информатизации;

f) гармонизация и развитие законодательства в области информатики в соответствии с международными стандартами;

g) согласование подходов в области использования и развития ceти “интернет”;

h) маркетинг индустрии информатизации;

i) решение комплексных проблем формирования информационного сообщества (телемедицина, дистанционное обучение, электронная коммерция).

2. Перечень направлений в дальнейшем может конкретизироваться Компетентными органами Сторон.

Статья 3

Сотрудничество в рамках, установленных национальным законодательством государств Сторон, может осуществляться в следующих формах:

а) взаимовыгодный обмен технической документацией и научно-технической информацией, в том числе документами по формированию и реализации государственной политики обеих стран в области информатизации;

b) оказание взаимной помощи при планировании научно-исследовательских и опытно-конструкторских работ с участием специалистов и предоставлением средств информатизации Сторон;

c) расширение взаимовыгодных закупок средств и систем информатизации;

d) содействие созданию совместных организаций, обеспечивающих эффективное освоение новых информационных технологий,

e) обмен учёными и специалистами;

f) подготовка квалифицированных специалистов в области информатизации;

g) проведение совместных конференций, выставок, симпозиумов, рабочих встреч;

и в других взаимовыгодных формах сотрудничества.

 

Статья 4

1. Признавая решающее значение финансирования для реализации конкретных проектов сотрудничества, Стороны содействуют поиску как национальных, так и возможных международных источников финансирования на взаимовыгодных условиях.

2. Стороны стремятся обеспечить организациям, участвующим в сотрудничестве в соответствии с настоящим Соглашением, наиболее выгодные условия согласно национальному законодательству своих государств при выполнении совместных научно-исследовательских и опытно–конструкторских работ, взаимных закупках средств и систем информатизации и обмене научно-технической документацией.

 

Статья 5

1. К участию в реализации соглашений, договоров и контрактов, которые выполняются в рамках этого Соглашения, могут быть приглашены представители третьих сторон при обоюдном письменном согласии Компетентных органов Сторон.

2. Любая информация, материалы, программные и технические средства, полученные Компетентным органом одной Стороны, не могут быть переданы третьей стороне без предварительного письменного согласия Компетентного органа второй Стороны, от которой они были получены.

3. Стороны способствуют эффективной защите и справедливому распределению прав на интеллектуальную собственность, полученную в результате совместных работ, проводимых в рамках сотрудничества на основе настоящего Соглашения в соответствии с национальным законодательством государств Cторон, а также положениями международных соглашений, участниками которых являются государства Сторон.

 

Статья 6

1. Компетентные органы Сторон учреждают Совместную комиссию, которая рассматривает выполнение положений настоящего Соглашения, решает спорные вопросы, разрабатывает и вносит на рассмотрение Правительства Латвийской Республики и Кабинетa Министров Украины предложения по развитию взаимовыгодного сотрудничества и реализации его основных направлений, предусмотренных статьей 2 настоящего Соглашения.

2. Совместная комиссия состоит из равного количества представителей Kомпетентных органов Сторон. Национальные части Совместной комисси возглавляются её сопредседателями, а их состав утверждается в порядке, установленном каждой из Сторон.

3. Заседания Совместной комиссии проводятся не реже, чем один раз в год поочерёдно на территориях Латвийской Республики и Украины. При необходимости и пpи просьбе Компетентного органа одной из Сторон на территории ее государства могут проводитъся внеочередные заседания.

4. Принятые Совместной комиссией решения отражаются в протоколах или других согласованных документах, подписываемых сопредседателями Совместной комиссии, и имеют рекомендательный характер.

5. Организационное обеспечение деятельности обеих частей Совместной комиссии осуществляется соответствующими Kомпетентными органами Сторон.

 

Статья 7

1. Расходы, связанные с организацией и проведением заседаний Совместной комиссии, несёт Kомпетентный орган Стороны, на территории государства которой проводится заседание.

2. Расходы на содержание участников заседаний Совместной комиссии несёт каждый из Kомпетентных органов Сторон в соответствии с национальным законодательством своего государства.

 

Статья 8

Настоящее Соглашение не затрагивает прав и обязательств Сторон, вытекающих из заключённых ими других международных договоров.

 

Статья 9

Настоящее Соглашение может быть изменено или дополнено при обоюдном письменном согласии Сторон.

Статья 10

1. Настоящее Соглашение заключается сроком на пять лет и вступает в силу со дня его подписания.

2. Действие данного Соглашения автоматически продлевается на следующие пятилетние периоды, если ни одна из Сторон не сообщит по дипломатическим каналам в письменной форме другой стороне о своём намерении прекратить её действие не менее чем за шесть месяцев до окончания соответствующего периода.

3. Прекращение действия настоящего Соглашения не влияет на реализацию совместных проектов, осуществляемых в рамках настоящего Соглашения.

Совершено в г. Рига 27 апреля 2006 года в двух экземплярах, каждый на латышском, украинском и русском языках, при этом все тексты являются аутентичными. В случае возникновения разногласий при толковании положений настоящего Соглашения за основу принимается текст на русском языке.

 

За Правительство Латвийской Республики

За Кабинет Министров Украины