Valsts sekretāru 2006.gada 11.maija sanāksmē

VK: Par uzlabojumiem valsts attīstības plānošanas sistēmā

Valsts sekretāru 11.maija sanāksmē izsludināts “Politikas plānošanas sistēmas attīstības pamatnostādņu” projekts. Pamatnostādņu galvenais mērķis ir padarīt vienkāršāku, pārskatāmāku un efektīvāku politikas plānošanas un koordinācijas sistēmu, kas veicinātu valsts kopējo attīstību vidējā un ilgtermiņā.

Valsts kanceleja jau kopš gada sākuma Ministru prezidenta Aigara Kalvīša uzdevumā strādā pie politikas plānošanas, koordinācijas un īstenošanas sistēmas uzlabošanas, kā arī esošo plānošanas dokumentu izvērtēšanas.

Jaunās pamatnostādnes nosaka stingrāku plānošanas dokumentu hierarhiju, nacionālo, starptautisko un pašvaldību līmeņa plānošanas dokumentu sasaisti, kā arī iezīmē politikas plānošanas un budžeta veidošanas sasaisti. Īpaša uzmanība pamatnostādnēs pievērsta arī nepieciešamībai uzlabot gan politikas plānošanas procesa kvalitāti, gan arī atskaitīšanās kārtību par plānošanas dokumentu īstenošanu un panāktajiem rezultātiem. Paredzēts, ka, balstoties uz pamatnostādnēs ietvertajiem risinājumiem, tiks izstrādāts Attīstības plānošanas sistēmas likums.

Pamatnostādņu darbības termiņš ir 2007.–2013.gads, kas sakrīt ar pārējo Latvijas attīstībai svarīgu dokumentu – Nacionālā attīstības plāna un Nacionālā stratēģiskā ietvardokumenta – darbības termiņu.

Lai koordinētu un pārraudzītu valsts attīstībai svarīgāko plānošanas dokumentu īstenošanu, paredzēts izveidot Nacionālās attīstības padomi, kuru vadītu Ministru prezidents un kurā tiktu iekļauti pārstāvji no visiem valsts pārvaldes līmeņiem, sociālajiem partneriem, pašvaldībām, zinātniekiem un nevalstiskajām organizācijām.

Tāpat paredzēts, ka izveidos vienotu par valsts līdzekļiem finansēto pētījumu sistēmu, tādējādi nodrošinot esošo resursu lietderīgāku izmantošanu un nedublēšanos. Visi pētījumi tiks publicēti Ministru kabineta mājaslapā esošajā “Pētījumu un publikāciju datu bāzē”.

“Politikas plānošanas sistēmas attīstības pamatnostādnes” izstrādāja ar Ministru prezidenta rīkojumu izveidota darba grupa, kurā piedalījās ne vien dažādu ministriju pārstāvji, bet arī pārstāvji no nevalstiskā sektora un akadēmiskajām aprindām.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

FM: Par uzņēmumu ienākuma nodokli

Valsts sekretāru 11.maija sanāksmē saskaņošanai ministrijās izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais projekts Ministru kabineta (MK) noteikumiem, kas skaidros likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN)” noteikto normu piemērošanas kārtību.

Noteikumi skaidros ar nodokli apliekamā ienākuma noteikšanas kārtību, ņemot vērā dažādos apstākļus un likumā minētos ierobežojumus un citus nosacījumus, kuri konkrētā situācijā ietekmē apliekamā ienākuma apmēru. Likuma normu praktiskās piemērošanas ilustrācijai MK noteikumos ietverti situāciju piemēri un aprēķinu formulas.

Lai nodrošinātu likuma normu vienveidīgu piemērošanu, noteikumos sniegts skaidrojums likumā par UIN lietotajiem terminiem.

Tāpat MK noteikumi “Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi” reglamentēs darījumu tirgus cenu noteikšanas metodes, ja darījums noticis starp saistītiem uzņēmumiem. Noteikumos iekļauti nosacījumi nodokļa ieturēšanai no nerezidentiem izmaksājamām summām, kā arī procedūras, kuras izpildot Latvijas iekšzemes uzņēmums vai nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība tiek atbrīvota no nodokļa ieturēšanas, izmaksājot atlīdzību personai, kura atrodas, ir izveidota vai nodibināta zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās.

MK noteikumus pielikumos papildina veidlapu paraugi – Valsts ieņēmumu dienesta izziņu paraugs dividenžu izmaksātājam par banku garantiju saņemšanu, pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķina un kopsavilkumu veidlapu paraugi, izziņas paraugs par izmaksām saistītiem uzņēmumiem un pārskata par nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā paraugs u.c.

Līdz ar jauno noteikumu stāšanos spēkā par spēku zaudējušiem tiks atzīti MK 2000.gada 19.septembra noteikumi Nr.319 “Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi”.

Šā gada sākumā stājās spēkā grozījumi likumā par UIN, un šā likuma normu skaidrošanai Finanšu ministrija sagatavoja jaunus MK noteikumus.

FM: Par Kohēzijas fonda projektu pārskatu iesniegšanas kārtību

Valsts sekretāru 11.maija sanāksmē saskaņošanai ministrijās tika izsludināts Finanšu ministrijas izstrādātais projekts instrukcijai par kārtību, kādā starpniekinstitūcijai jāiesniedz no Kohēzijas fonda līdzekļiem finansēta projekta pārskati.

Ministru kabineta (MK) instrukcija noteiks kārtību, kādā starpniekinstitūcija sagatavo un iesniedz projektu pārskatus vadošajai iestādei – Finanšu ministrijai – un maksājumu iestādei – Valsts kasei. Tā reglamentēs arī projektu pārskatu iesniegšanas termiņus.

Instrukcija regulēs šādu dokumentu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību:

• pārskats par projekta ieviešanu,

• projekta naudas plūsmas prognoze,

• projekta izdevumu prognoze,

• projekta starpposma un noslēguma izdevumu deklarācija,

• mēneša pārskats par Kohēzijas fonda un valsts budžeta līdzdalības maksājumiem,

• ziņojums uzraudzības komitejai,

• noslēguma ziņojums.

Projekta pārskatu veidlapu forma ir pievienota instrukcijai pielikumu veidā.

Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu vadības likums ir stājies spēkā no šī gada 1.janvāra, un likumā ir noteikts, ka starpniekinstitūcijai MK noteiktā kārtībā jāiesniedz vadošajai iestādei un maksājumu iestādei Kohēzijas fonda līdzekļiem finansēta projekta pārskati.

FM: Par grozījumiem Muitas likumā

Lai precizētu Eiropas Savienības (ES) regulējuma interpretāciju nacionālajā likumdošanā muitas jomā, Finanšu ministrija ir sagatavojusi Muitas likuma grozījumu projektu, kas Valsts sekretāru 11.maija sanāksmē tika izsludināts saskaņošanai ministrijās.

Latvijā ir spēkā un ir tieši piemērojama Eiropas Padomes regula, kas nosaka Eiropas Kopienas muitas kodeksu. Taču, tā kā ir radušies vairāki jautājumi par ES regulējuma interpretāciju, Muitas likumā jāveic vairāki precizējumi.

Atbilstoši grozījumu projektam tiks papildinātas likuma normas, kas nosaka muitas brokera institūta darbību, paredzot, ka muitas brokera darbībai izsniegtais galvojums ir piemērojams arī tiešās pārstāvības gadījumā, kad pārstāvis darbojas citas personas vārdā un uzdevumā. Galvojumu muitas brokerim iespējamā muitas parāda un citu nodokļu segšanai izsniedz banka vai apdrošināšanas sabiedrība.

Tā kā ES regulas nenosedz visus nepreferenciālas preču izcelsmes (parastā preču izcelsme, ko nosaka, lai piemērotu tirdzniecības politikas pasākumus) sertifikātu izsniegšanas gadījumus un to pārbaudes nosacījumus, atsevišķi izsniegšanas gadījumi un pārbaudes pasākumi jānosaka nacionālajā likumdošanā, un grozījumi Muitas likumā paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam (MK) izdot atbilstošus noteikumus. Tie reglamentēs sertifikātu izsniegšanas kārtību un termiņu, kā arī noteiks personas, kurām izsniedzams sertifikāts, un kārtību, kādā tiek veikta izsniegto sertifikātu pārbaude. MK noteikumi tiks izstrādāti sešu mēnešu laikā pēc Muitas likuma grozījumu pieņemšanas Saeimā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par zemes pirkšanu pierobežas ceļu būvniecībai

Iekšlietu ministrija izskatīšanai Valsts sekretāru 11.maija sanāksmē pieteica Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par zemes vienību pirkšanu pierobežas ceļu būvniecības projektu īstenošanai pie Pededzes robežas pārejas punkta un Pāternieku robežkontroles punkta”.

Projekts nepieciešams, lai realizētu pierobežas ceļu būvniecības projektus pie Pededzes robežas pārejas punkta un Pāternieku robežkontroles punkta. Lai varētu realizēt pierobežas ceļu būvniecības projektus, ir jāatpērk zemes īpašniekiem piederošā zeme.

Pierobežas ceļu būvniecības veikšanai nepieciešamo zemi pērk valsts ar Ministru kabineta atļauju (rīkojumu) un nostiprina to uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā.

Izdevumi, kas saistīti ar nepieciešamās zemes pirkšanu un nostiprināšanu zemesgrāmatā, tiks segti no valsts budžetā 2006.gadam Iekšlietu ministrijas budžeta programmas 32.00.00 “Materiāltehniskā apgāde” apakšprogrammas 32.02.00 “Būvniecība un centralizētais iepirkums” investīciju projektam IA-16 “Valsts robežas infrastruktūras attīstība” paredzētajiem līdzekļiem.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

IZM: Par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem

Valsts sekretāru 11.maija sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem”.

Saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 4.panta 11.punkta doto deleģējumu, kas paredz izdot Ministru kabineta noteikumus par vispārējās vidējās izglītības un mācību priekšmetu standartiem, Izglītības satura un eksaminācijas centrs ir sagatavojis Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem”.

Ministru kabineta noteikumu projekts nosaka valsts vispārējās vidējās izglītības standartu – vispārējās vidējās izglītības programmu galvenos mērķus un uzdevumus, vispārējās vidējās izglītības obligāto saturu, izglītojamo iegūtās vispārējās vidējās izglītības vērtēšanas pamatprincipus un kārtību un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartus – mācību priekšmetu galvenos mērķus un uzdevumus, mācību priekšmetu obligāto saturu, pamatprasības attiecībā uz mācību priekšmetu apguvi un mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskos paņēmienus.

Mācību priekšmeta standarti ir vispārējās vidējās izglītības standarta sastāvdaļa, kas nosaka mācību priekšmeta vai kursa galvenos mērķus un uzdevumus, mācību priekšmeta vai kursa obligāto saturu, izglītības sasniegumu novērtēšanas formas un kārtību; vispārējās vidējās izglītības standarts un mācību priekšmetu standarti ir apvienoti Ministru kabineta noteikumu projektā “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem”.

IZM: Par augstākās izglītības programmu licencēšanas jauno kārtību

Valsts sekretāru 11.maija sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai grozījumus Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumos Nr.650 “Augstākās izglītības programmu licencēšanas kārtība”.

Saskaņā ar grozījumiem Augstskolu likumā, kas stājušies spēkā 2006.gada 6.aprīlī, tiek paredzētas izmaiņas licences parakstīšanas kārtībā, nosakot, ka licenci paraksta Augstākās izglītības programmu licencēšanas komisijas priekšsēdētājs, nevis, kā noteikts līdzšinējos noteikumos, valsts sekretārs.

Papildus tiek precizētas licencēšanas anulēšanas tiesības, papildinot ar apakš­punktu par licences anulēšanas tiesībām pēc trim gadiem, skaitot no pirmā iespējamā profesionālās kvalifikācijas vai grāda ieguves gada.

Jānis Kutraitis, Izglītības un zinātnes ministrijas sabiedrisko attiecību speciālists

SM: Par civilās aviācijas kuģu būvēšanu, pārbūvēšanu un tehnisko apkopi

Valsts sekretāru 11.maija sanāksmē izsludināti LR Satiksmes ministrijas pieteiktie noteikumi “Kārtība, kādā tiek veikta civilās aviācijas gaisa kuģu būvēšana, pārbūvēšana, atsevišķu gaisa kuģa daļu, ierīču un palīgierīču izgatavošana un gaisa kuģu tehniskā apkope (remonts)”, kas izdoti saskaņā ar likuma “Par aviāciju” 19.panta pirmās daļas 3.punktu un 22.panta pirmo daļu.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā veic civilās aviācijas gaisa kuģu būvēšanu un pārbūvēšanu, atsevišķu gaisa kuģa daļu, ierīču un palīgierīču izgatavošanu un gaisa kuģu tehnisko apkopi (remontu).

SM: Par grozījumiem noteikumos par mazizmēra kuģošanas līdzekļiem

Valsts sekretāru 11.maija sanāksmē izsludināti LR Satiksmes ministrijas pieteiktie grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumos Nr.994 “Noteikumi par mazizmēra kuģošanas līdzekļu vadītāju sertificēšanu un apmācību”, kas izdoti saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 26.panta ceturto daļu.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtību

Valsts sekretāru 11.maija sanāksmē izsludināti Vides ministrijas izstrādātie Ministru kabineta (MK) noteikumu projekti “Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība” un “Noteikumi par dabas resursu nodokļa maksāšanas un atmaksāšanas kārtību par transportlīdzekļiem un par kārtību, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par transportlīdzekļiem”.

Vides ministrijas izstrādātajā MK noteikumu projektā “Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība” pamatā saglabātas normas, kas šobrīd noteiktas MK 2004.gada 29.jūnija noteikumos Nr.555 “Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība”, kuri zaudēs spēku šā gada 1.jūlijā, no jauna paredzot:

• videi kaitīgu preču svara noteikšanas kārtību, ja nodokļa maksātāja rīcībā nav nepieciešamo videi kaitīgu preču svaru apliecinošu uzskaites dokumentu;

• vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu materiāla veida un svara noteikšanas metodes, ja nodokļa maksātāja rīcībā nav vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu materiāla veidu un svaru apliecinošu uzskaites dokumentu.

Savukārt MK noteikumu projektā “Noteikumi par dabas resursu nodokļa maksāšanas un atmaksāšanas kārtību par transportlīdzekļiem un par kārtību, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par transportlīdzekļiem” no jauna noteikta kārtība, kādā maksājams dabas resursu nodoklis un atmaksājams samaksātais nodoklis par transportlīdzekli, ja tas tiek noņemts no uzskaites izvešanai no Latvijas sešu mēnešu laikā pēc tā pirmās pastāvīgās reģistrācijas.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa