Ministru kabineta rīkojums Nr.344
Rīgā 2006.gada 16.maijā (prot. Nr.25 34.§)
Par Ministru kabineta iekārtas likuma koncepciju
1. Atbalstīt Ministru kabineta iekārtas likuma koncepcijas kopsavilkuma II sadaļas 1.punktā ietverto risinājuma 1.variantu, 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 8.punktā ietverto risinājumu, 9.1.apakšpunktā ietverto risinājuma 2.variantu un 9.2.apakšpunktā ietverto risinājumu.
2. Noteikt Valsts kanceleju (Politikas koordinācijas departamentu) par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā.
3. Visām ministrijām un īpašu uzdevumu ministru sekretariātiem līdz 2006.gada 1.jūnijam iesniegt Valsts kancelejā informāciju par spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem, kas izdoti uz Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punkta pamata, norādot šo noteikumu apstiprināšanas datumu, numuru un pilnu nosaukumu.
4. Valsts kancelejai izstrādāt un līdz 2006.gada 31.decembrim iesniegt Ministru kabinetā noteiktā kārtībā Ministru kabineta iekārtas likumprojektu.
5. Jautājumu par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu koncepcijas īstenošanai 2007.gadā un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts pārvaldes iestāžu budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu attiecīgajam gadam.
Ministru prezidents A.Kalvītis
Tieslietu ministrs G.Grīnvalds
(Ministru kabineta 2006.gada 16.maija.rīkojums Nr.344)
Ministru
kabineta iekārtas likuma koncepcijas
kopsavilkums
I. Problēmas formulējums un likumprojekta nepieciešamības pamatojums
Ministru kabineta iekārtu un darbību pašlaik regulē 1993.gada 15.jūlijā Saeimā pieņemtais Ministru kabineta iekārtas likums, kura pamatā ir atjaunots 1925.gada 1.aprīļa likums “Ministru kabineta iekārta”. Pēc šā likuma pieņemšanas ir būtiski attīstījusies Latvijas Republikas tiesību sistēma un tiesiskā doma, ir pieņemti un stājušies spēkā vairāki fundamentāli normatīvie tiesību akti valsts pārvaldes jomā, piemēram, Valsts pārvaldes iekārtas likums un Administratīvā procesa likums. Tāpēc atsevišķas Ministru kabineta iekārtas likuma normas vairs neatbilst Latvijas tiesību normu sistēmai, ir nepieciešams tās papildināt un precizēt, kā arī novērst praksē izkristalizējušās neskaidrības, nepilnības un konstatētos trūkumus.
Ministru kabineta iekārtas likuma koncepcijas (turpmāk — koncepcija) mērķis ir pamatot nepieciešamību izstrādāt jaunu, kvalitatīvu un efektīvu Ministru kabineta darbību regulējošu Ministru kabineta iekārtas likumu, piedāvājot un analizējot vairākus iespējamos risinājuma variantus.
Koncepcijā iekļauti tikai tie risinājumi, kuri atšķiras no pašlaik spēkā esošā Ministru kabineta iekārtas likuma.
II. Piedāvātās izmaiņas
1. Ministru kabineta kompetence
1.variants
Ministru kabineta kompetenci regulējošās normas papildināt ar punktiem, kas nosaka plānošanas un valsts politikas īstenošanas jomu un precizē Ministru kabineta kompetenci izdot ārējos normatīvos aktus, izslēdzot vispārīgo regulējumu attiecībā uz jautājumiem, kuri ar likumu nav noregulēti. Ministru kabineta kompetence precizējama šādi:
1. Ministru kabinets apspriež vai izlemj visas lietas, kuras ietilpst tā kompetencē saskaņā ar Satversmi un likumiem.
2. Ministru kabinets nodrošina Satversmes, likumu un Latvijai saistošo starptautisko tiesību normu ieviešanu un piemērošanu.
3. Ministru kabinets īsteno valdības politiku, tai skaitā apstiprina nozaru politikas plānošanas dokumentus un nozaru ministriju vidēja termiņa darbības stratēģijas.
4. Ministru kabinets, ja nepieciešams, nodrošina likumprojektu izstrādi un to iesniegšanu Saeimā.
5. Ministru kabinets nodrošina racionālu, lietderīgu tiešās pārvaldes iestāžu institucionālās sistēmas darbību.
6. Ministru kabinets veicina sabiedrības līdzdalību valsts politikas veidošanā.
7. Ministru kabinets sekmē Eiropas Savienības politikas veidošanu un īstenošanu Latvijā.
Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktā paredzamas tiesības Ministru kabinetam izdot normatīvus aktus — noteikumus, kas nepieciešami saistībā ar Latvijas dalību Eiropas Savienībā.
Jaunajā Ministru kabineta iekārtas likumprojektā izvērtējama nepieciešamība iekļaut pārejas noteikumus, kuros, ja nepieciešams, nosakāms, kādi noteikumi paliek spēkā līdz brīdim, kamēr tiek pieņemts likums, kurš regulē attiecīgo jautājumu.
Atbalstot šo variantu, nepieciešams izdarīt grozījumus likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”, iekļaujot tajā deleģējumu Ministru kabinetam noteiktos gadījumos ar Ministru kabineta noteikumiem apstiprināt starptautiskos līgumus.
2.variants
Noteikt, ka Ministru kabinets var izdot ārējos normatīvos aktus — noteikumus —, ja likums Ministru kabinetu tam īpaši pilnvaro, kā arī Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā.
2. Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs
Saskaņojot Ministru kabineta iekārtas likuma un Valsts pārvaldes iekārtas likuma regulējumu, paredzēt Ministru kabineta iekārtas likumā Ministru prezidenta parlamentārā sekretāra institūtu. Papildus vispārējām Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajām parlamentāro sekretāru funkcijām noteikt specifiskas Ministru prezidenta parlamentārā sekretāra funkcijas un uzdevumus. Piemēram, lai nodrošinātu koordinētu saikni starp valdību un parlamentu, būtu nepieciešamas regulāras parlamentāro sekretāru sanāksmes, kuras vadītu Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs.
3. Ministru prezidenta un Ministru prezidenta biedra darba organizācija
Precizēt spēkā esošo regulējumu, nosakot, ka Ministru prezidenta biedrs, īpašu uzdevumu ministrs un valsts ministrs ir Ministru prezidenta aicināti Ministru kabineta locekļi.
Papildus precizēt šādas Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra un šīm personām padoto institūciju funkcijas un uzdevumus:
1. Ministru prezidenta birojs sniedz Ministru prezidentam priekšlikumus Ministru kabineta politikas izstrādē un īstenošanā un nodrošina Ministru prezidenta darbību.
2. Ministru prezidenta biedra birojs sniedz Ministru prezidenta biedram priekšlikumus Ministru prezidenta biedra kompetencē esošas politikas izstrādē un īstenošanā.
3. Padotības īstenošana attiecībā uz Ministru prezidentam un Ministru prezidenta biedram padotajām institūcijām:
3.1. Ministru prezidenta birojs un Ministru prezidenta biedra birojs ir Valsts kancelejas struktūrvienības, kuras ir attiecīgi tieši padotas Ministru prezidentam vai Ministru prezidenta biedram;
3.2. ja kādas iestādes padotība Ministru kabinetam ir noteikta likumā, padotību Ministru kabineta loceklim nosaka, ņemot vērā jomu, kādā darbojas attiecīgā iestāde;
3.3. ja kādas iestādes padotība likumā ir noteikta Ministru prezidentam, padotību īsteno Ministru prezidents tieši vai ar Valsts kancelejas starpniecību, norādot to iestādes nolikumā, ja likumā nav noteikts citādi.
Atbilstoši norādītajam precizējams Valsts kancelejas nolikums.
4. Ministru prezidenta amata kandidāts
1. Valsts prezidents, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 56.pantu, rakstiski uzaicina personu sastādīt Ministru kabinetu. Pēc šī aicinājuma parakstīšanas attiecīgā persona iegūst Ministru prezidenta amata kandidāta statusu.
2. Ministru prezidenta amata kandidāta uzdevums ir sagatavot deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, piedāvāt Ministru kabineta sastāvu un iesniegt to Saeimā.
3. Ministru prezidenta amata kandidāta darbību materiāli un tehniski nodrošina Valsts kanceleja. Valsts kanceleja, ja nepieciešams, nodrošina Ministru prezidenta amata kandidātu arī ar darba vietu un automašīnu.
4. Ministru prezidenta amata kandidāts uz laiku, kamēr tiek sastādīts jaunais Ministru kabinets, ja nepieciešams, esošajā darba vietā var izmantot atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas. Darba devējam ir pienākums pēc Ministru prezidenta amata kandidāta lūguma piešķirt šādu atvaļinājumu.
5. Ministru prezidenta ekskluzīvā kompetence
Tā kā Ministru prezidents ir atbildīgs par Ministru kabineta īstenoto valsts politiku kopumā, gadījumā, ja Ministru prezidenta pienākumus pilda Ministru prezidenta biedrs vai ministrs, Ministru prezidenta biedram vai ministram nav tiesību noteikt politikas vadlīnijas pārējiem Ministru kabineta locekļiem. Tāpat Ministru prezidenta ekskluzīvajā kompetencē atstājamas tiesības atkāpties no amata, kā arī atlaist Ministru kabineta locekli un parlamentāro sekretāru.
6. Saistību un lietu pārņemšana
1. Ja Ministru kabineta pilnvaras ir beigušās (arī pēc neuzticības izteikšanas Ministru prezidentam vai Ministru kabinetam kopumā), ministriju valsts sekretāri, Valsts kancelejas direktors, sekretariāta vadītājs nedēļas laikā iesniedz Valsts kancelejā tās noteiktajā formā sagatavotu aktuālu informāciju par ministriju darbību (t.sk. finansiālo nodrošinājumu, budžeta prioritātēm, saistībām, apritē esošajiem politikas plānošanas dokumentu projektiem un tiesību aktu projektiem) un būtiskajām tiesvedībā esošajām lietām, kurās iesaistītas valsts institūcijas (turpmāk — informācija).
2. Valsts sekretāru (Valsts kancelejas direktora) iesniegto informāciju apkopo Valsts kanceleja un iesniedz to Ministru prezidenta kandidātam.
3. Ministru prezidenta amata kandidāts, izstrādājot deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, izvērtē Valsts kancelejas sagatavoto informāciju.
7. Koleģiālas institūcijas
1. Likumā jānosaka Ministru kabineta veidoto koleģiālo institūciju statuss un izveidošanas mērķis. Ministru kabineta koleģiālās institūcijas izveidojamas kā konsultatīvas institūcijas starpnozaru jautājumu risināšanai.
2. Ministru kabineta veidoto koleģiālo institūciju darbība tiek nodrošināta, ņemot vērā jomu, kādā darbojas koleģiālā institūcija. Ministru kabineta koleģiālās institūcijas sekretariāta funkcijas pilda Ministru kabineta locekļa padotībā esoša iestāde, kuras kompetencē ir attiecīgā nozare. Ja koleģiālās institūcijas izskatāmie jautājumi attiecināmi uz vairākām nozarēm, institūciju, kura veiks sekretariāta funkcijas, nosaka Ministru kabinets.
8. Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību un rīcības plāns
1. Likumā nosakāms Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību ietvars — deklarācija ir valdības politisko vadlīniju, mērķu un prioritāšu dokuments, kas neietver tehniskus un maznozīmīgus veicamos pasākumus.
2. Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību iesniedzama Saeimā kopā ar Saeimas lēmuma projektu par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam (Saeimas kārtības ruļļa 27.panta pirmā daļa).
3. Pamatojoties uz deklarācijā noteiktajām vadlīnijām, Ministru kabinets triju mēnešu laikā apstiprina rīcības plānu. Ministru kabineta iekārtas likumā nosakāma rīcības plāna sagatavošanas un izpildes kontroles kārtība. Rīcības plāna izstrāde nodrošinās ministriju saskaņotu un koordinētu darbību tā izpildē.
4. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā sniedzams pārskats par rīcības plāna izpildi.
9. Ministru kabineta darba samaksa un sociālās garantijas
Lai Ministru kabineta locekļu un parlamentārā sekretāra atalgojumu noteiktu pēc iespējas objektīvāk un nodrošinātu atalgojuma noteikšanas procedūras atklātumu, kā arī atalgojuma atbilstību ekonomiskajām izmaiņām valstī, Ministru kabineta locekļu atalgojums būtu jānosaka nevis Ministru kabinetam, bet ar likumu. Atalgojuma noteikšana likumā radītu atalgojuma stabilitāti. Atalgojums piesaistāms Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī sabiedriskajā sektorā strādājošo iepriekšējā gada vidējās darba algas apmēram, kas noapaļots pilnos latos.
9.1. Ministru kabineta locekļa un parlamentārā sekretāra atalgojums
1.variants
Ministru kabineta locekļu atalgojumu un parlamentārā sekretāra atalgojumu nosaka likums. To aprēķina, piemērojot Saeimas deputāta pamatalgai šādus koeficientus:
Ministru prezidents — 2,8;
Ministru prezidenta biedrs — 2,7;
Ministrs, īpašu uzdevumu ministrs — 2,5;
valsts ministrs — 2,0;
parlamentārais sekretārs — 1,1.
2.variants
Ministru kabineta 2003.gada 7.janvāra noteikumos Nr.1 “Noteikumi par Ministru kabineta locekļu, valsts ministru un parlamentāro sekretāru atalgojumu, reprezentācijas un braukšanas naudu” noteikto atalgojumu, aprēķinus un koeficientus Ministru kabineta locekļiem un parlamentārajiem sekretāriem noteikt likumā.
9.2. Sociālās garantijas
Spēkā esošā Ministru kabineta iekārtas likuma 27.pants paredz, ka atvaļinājumus Ministru kabineta locekļiem ar rīkojumu piešķir Ministru prezidents, bet nav precizēti atvaļinājumu veidi, samaksas kārtība u.tml. Praksē pēc analoģijas tiek piemērotas Darba likuma normas, taču, lai situāciju juridiski atrisinātu, Ministru kabineta iekārtas likumā precīzi atrunājamas minētās garantijas.
III. Koncepcijas ieviešanas finansiālā ietekme
Ja notiek valdības maiņa, Ministru prezidenta amata kandidāta darba nodrošināšanai (darba vieta un automašīna) Valsts kancelejai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem papildus nepieciešams 5980 latu.
Ministru prezidenta parlamentārā sekretāra amata ieviešanai papildus nepieciešami 18727 lati.
IV. Nepieciešamo tiesību aktu apraksts
1. Jauns Ministru kabineta iekārtas likums, kurā, lai nodrošinātu valsts pārvaldes darba nepārtrauktību, jāparedz, ka likums stājas spēkā pēc 9.Saeimas sasaukšanas.
2. Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”, iekļaujot tajā deleģējumu Ministru kabinetam noteiktos gadījumos ar Ministru kabineta noteikumiem apstiprināt starptautiskos līgumus.
3. Grozījumi likumā “Saeimas kārtības rullis”, iekļaujot Ministru prezidenta parlamentārā sekretāra amatu.
4. Jauns Ministru kabineta kārtības rullis. Pieņemot jaunu Ministru kabineta iekārtas likumu, no jauna jāizdod Ministru kabineta kārtības rullis.
5. Jāpārskata to Ministru kabineta noteikumu leģitimitāte, kuri izdoti, pamatojoties uz Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu. Pieņemot jaunu Ministru kabineta iekārtas likumu, noteikumiem zūd noteikumu izdošanas likumīgais pamatojums, tāpēc ir jāpārskata to spēkā esība.
Par normatīvo aktu izstrādi atbildīgā institūcija ir Valsts kanceleja.
Tieslietu ministrs G.Grīnvalds