Ministru kabineta rīkojums Nr.345

Rīgā 2006.gada 16.maijā (prot. Nr.25 43.§)

Par atteikumu nodot privatizācijai valstij piederošās valsts akciju sabiedrības “Latvijas Jūras administrācija” akcijas

1. Ministru kabinets (Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1050) ir izskatījis Nacionālās Latvijas Jūrnieku asociācijas (vienotais reģistrācijas Nr.40008095758, Vaiņodes iela 8–4, Rīga, LV-1004) 2005.gada 21.novembrī iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2005.gada 22.novembrī ar Nr.3.5).

2. Nacionālā Latvijas Jūrnieku asociācija ierosina privatizēt valstij piederošos 100 % valsts akciju sabiedrības “Latvijas Jūras administrācija” akciju.

3. Pēc privatizācijas ierosinājuma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. valsts akciju sabiedrība “Latvijas Jūras administrācija” (juridiskā adrese — Trijādības iela 5, Rīga, LV-1048) (turpmāk tekstā — sabiedrība) ir reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā 1991.gada 9.septembrī ar Nr.000302270 un 2004.gada 1.novembrī, pamatojoties uz Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra rīkojumu Nr.815 “Par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Latvijas Jūras administrācija” pārveidošanu par valsts akciju sabiedrību “Latvijas Jūras administrācija””, pārreģistrēta komercreģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr.40003022705. Sabiedrības pamatkapitāls ir 996333 lati, un vienas akcijas nominālvērtība ir viens lats. Sabiedrības akcionārs ir valsts (100 % akciju). Sabiedrības valsts kapitāla daļu turētāja ir Satiksmes ministrija;

3.2. saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pantu publiska persona komercdarbību var veikt likumā noteiktajos gadījumos, un šīs darbības veikšanai publiska persona saskaņā ar likumu dibina komercsabiedrību. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 3. un 6.punktu, kā arī 40.panta pirmo daļu sabiedrība nodrošina sabiedrības interešu īstenošanu valstij stratēģiski svarīgā nozarē — jūrniecībā. Sabiedrība atbilstoši sabiedrības interesēm jūrniecības nozarē nodrošina augstāku kvalitātes standartu saskaņā ar galveno darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriju — personām sniegto pakalpojumu kvalitāti;

3.3. sabiedrība ir izveidota atbilstoši starptautisko publisko tiesību līgumos (piemēram, 1974.gada Starptautiskajā konvencijā par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS–74), 1978.gada Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu (STCW), 1973.gada Starptautiskajā konvencijā par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (MARPOL 73/78), 1967.gada Starptautiskajā hidrogrāfijas organizācijas konvencijā, 2002.gada Starptautiskajā kuģu un ostu iekārtu aizsardzības kodeksā (ISPS kodekss)) izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem.

4. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo daļu Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome), lemjot par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības šī valsts īpašuma privatizācijas ierosinājumu. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu jānorāda, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts ir nepieciešams.

5. Sabiedrība atbilstoši normatīvajos aktos (Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6.pants, Jūras kodekss) noteiktajam deleģējumam veic tai noteiktās funkcijas (tai skaitā uzrauga Latvijas Kuģu reģistrā iekļauto kuģu atbilstību drošības prasībām, atzīst kuģu būves un modernizācijas tehniskos projektus un izsniedz kuģu sertifikātus, apstiprina kuģu dokumentāciju, īsteno ostas valsts kontroli attiecībā uz ārvalstu kuģiem, kontrolē Starptautiskā drošas pārvaldes kodeksa (ISM kodekss) prasību izpildi attiecībā uz Latvijas Kuģu reģistrā iekļautajiem kuģiem, izmeklē un analizē jūras negadījumus, kā arī veic jūrnieku profesionālās kompetences novērtēšanu, saskaņo ostu noteikumus kuģošanas drošības jautājumos un kontrolē to ievērošanu, izsniedz jūrnieku grāmatiņas un veic to uzskaiti, veic personu datu apstrādi saistībā ar jūrnieku grāmatiņu un profesionālās kvalifikācijas sertifikātu izsniegšanu darbam uz kuģiem, kā arī uztur jūrnieku sertificēšanas datu bāzi, izvērtē un saskaņo jūrnieku profesionālās izglītības programmu un mācību kursu atbilstību starptautiskajiem tiesību aktiem, organizē jūrnieku kvalifikācijas pārbaudes un izsniedz profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus darbam uz kuģiem, uzrauga bāku, boju, citu navigācijas līdzekļu un sistēmu izveidošanu un darbību Latvijas ūdeņos, kontrolē dziļuma mērījumus, kā arī hidrogrāfiskos mērījumus un pētījumus Latvijas ūdeņos, veic atbildīgās organizācijas funkcijas Starptautiskā kuģu un ostu iekārtu aizsardzības kodeksa (ISPS kodekss) prasību ieviešanai un kontrolei), un tādējādi nodrošina valsts politikas jūrlietās īstenošanu normatīvajos aktos deleģēto funkciju apjomā un veicina jūrniecības nozares attīstību, nodrošinot savlaicīgu un kvalitatīvu klientu apkalpošanu, kā arī efektīvu sadarbību ar valsts un pašvaldību institūcijām, starp­tautiskajām organizācijām un ārvalstu institūcijām jūrlietu jomā. Sabiedrības darbības rezultātā tiek nodrošināta kuģošanas drošības uzraudzība Latvijas atbildības zonā un uz Latvijas karoga kuģiem, īstenojot starptautisko tiesību aktu un konvenciju prasību piemērošanu.

Sabiedrība ir vienīgais valsts pārvaldes instruments, ar kuru ir iespējams nodrošināt atbilstošu kuģošanas drošību Latvijas atbildības zonā un uz Latvijas karoga kuģiem, kā arī ārvalstu kuģu ostas valsts kontroli, tādēļ valsts pārvaldes kontroles zaudēšana pār šo sabiedrību nav pieļaujama.

Sabiedrības funkcijas ir valsts pārvaldes funkcijas, kas īstenojamas sabiedrības interesēs.

6. No minētajiem apsvērumiem secināms, ka sabiedrības privatizācijas ierosinājums ir noraidāms un sabiedrība nav nododama privatizācijai.

7. Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo un piekto daļu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6. un 9.pantu, 10.panta trešo daļu, 40.panta pirmo daļu un 88.panta pirmās daļas 3. un 6.punktu, Ministru kabinets nolemj noraidīt Nacionālās Latvijas Jūrnieku asociācijas privatizācijas ierosinājumu par valsts akciju sabiedrības “Latvijas Jūras administrācija” privatizāciju un atteikt nodot privatizācijai valstij piederošās 996333 valsts akciju sabiedrības “Latvijas Jūras administrācija” akcijas, jo tās nepieciešamas valsts pārvaldes funkcijas veikšanai (piemēram, kuģošanas drošības nodrošināšanai).

8. Šo rīkojumu var pārsūdzēt Administratīvajā tiesā (Antonijas iela 6, Rīga, LV-1010) mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Satiksmes ministrs K.Peters