Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumi Nr.93

Rīgā 2006.gada 12.maijā (prot. Nr.21 2.p.)

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmas izstrādes noteikumi

Izdoti saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma
7.panta pirmās daļas 1.punktu un 17.panta 2.punktu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka prasības, kas kredītiestādēm, krājaizdevu sabiedrībām, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām, apdrošinātājiem, Latvijas Centrālajam depozitārijam, regulētā tirgus organizētājiem (biržām), privātajiem pensiju fondiem un apdrošināšanas starpniekiem (turpmāk tekstā — dalībnieks) jāņem vērā, izstrādājot un dokumentējot iekšējās kontroles sistēmu nolūkā identificēt klientus un noskaidrot patiesos labuma guvējus, konstatēt neparastus un aizdomīgus finanšu darījumus.

2. Noteikumi ir saistoši dalībniekam, ciktāl šo noteikumu regulējums var būt piemērojams attiecīgajam dalībniekam vai tā darbībai.

3. Dalībnieks izstrādā un dokumentē šajos noteikumos minēto politiku un procedūras, lai izpildītu likuma “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu” (turpmāk tekstā — likums) prasības, samazinātu iespēju dalībniekam sadarboties ar klientiem, kas var būt iesaistīti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā, kā arī nepieļautu zaudējumu rašanos, kas saistīti ar strauju uzticības zudumu.

4. Noteikumos lietoti šādi termini:

4.1. klientu riska grupas — klientu iedalījums, kurā dalībnieks, pamatojoties uz iekšējās kontroles sistēmas dokumentos noteiktajām pazīmēm, iedala klientus atkarībā no dalībnieka izvērtējuma par klientu radītajiem riskiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu;

4.2. augsta riska klients — klients, kuram pašam vai tā veiktajiem darījumiem ir pazīmes, kas var liecināt par paaugstinātu risku attiecībā uz tā iespējamu izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā, un šādas pazīmes ir noteiktas dalībnieka iekšējās kontroles sistēmas dokumentos;

4.3. politiski eksponēta persona — ārvalsts fiziskā persona, kura ir valsts vadītājs, valdības vadītājs, ministrs, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs, parlamenta deputāts, minēto personu ģimenes locekļi (laulātais, vecāki, brāļi, māsas un bērni), kā arī personas, kuras minētos amatus atstājušas gada laikā, un minēto personu ģimenes locekļi;

4.4. savstarpēji saistītu klientu grupa — divas vai vairākas personas, kuras veido dalībniekam vienu kopīgu risku, jo viena no šīm personām tieši vai netieši kontrolē citu personu vai citas personas, izņemot gadījumus, kad personas, kuras tieši vai netieši kontrolē citu personu vai citas personas, ir Latvijas valsts un pašvaldības, Eiropas Savienības dalībvalstis, Eiropas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas un Eiropas Ekonomikas zonas valstis, Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pašvaldības;

4.5. iekšējās kontroles sistēma (šo noteikumu izpratnē) — dalībnieka politika un procedūras noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, kā arī to izvērtēšanas un izpildes kontroles mehānisms nolūkā nodrošināt dalībnieka darbību tā, lai dalībnieka vadībai būtu pamatota pārliecība, ka dalībnieks ir nodrošināts pret risku tikt iesaistītam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un terorisma finansēšanas darījumos, darbības riski tiek pastāvīgi uzraudzīti un novērtēti, operācijas (darījumi) notiek saskaņā ar dalībnieka noteikto kārtību, dalībnieks darbojas saprātīgi, piesardzīgi un efektīvi, pilnībā ievērojot likuma un citu normatīvo aktu prasības;

4.6. ārzonā reģistrēts komersants — komersants, kas reģistrēts zemu nodokļu valstī vai beznodokļu valstī, kas par tādu ir noteikta Latvijas Republikas Ministru kabineta 26.06.2001. noteikumos Nr. 276 “Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm vai teritorijām” vai tos aizstājošajos normatīvajos aktos.  

2. Iekšējās kontroles sistēmas pamatelementi

5. Dalībnieka iekšējās kontroles sistēmas dokumenti (politika un procedūras) satur šādus pamatelementus:

5.1. potenciālā klientu loka noteikšana;

5.2. klientu identifikācija un patiesā labuma guvēja noskaidrošana;

5.3. neparastu un aizdomīgu darījumu konstatēšana;

5.4. augsta riska klientu noteikšana;

5.5. pastāvīga klientu veikto darījumu uzraudzība, kuras apjoms un regularitāte ir atkarīga no attiecīgā klienta riska grupas;

5.6. atturēšanās no aizdomīgu darījumu veikšanas kārtība.

6. Dalībnieks iekšējās kontroles sistēmas dokumentos nosaka kārtību, kādā tas sāk un beidz darījumu attiecības ar starp­niekiem (aģentiem), kas dalībnieka uzdevumā veic klienta identifikāciju un patiesā labuma guvēja noskaidrošanu, kurā ir noteikti savstarpējie pienākumi, atbildība un prasības, kādas tiek izvirzītas šādiem starp­niekiem (aģentiem), t.sk. nevainojama reputācija, stabils finanšu stāvoklis.

7. Noteikumu 6. punktā minēto starp­nieku (aģentu) darbiniekus, kuri veic klienta identifikāciju un patiesā labuma guvēja noskaidrošanu, dalībnieks identificē saskaņā ar likuma prasībām par klienta identificēšanu.

8. Noteikumu 6. punktā minēto starp­nieku (aģentu) pakalpojumu izmantošana neatbrīvo dalībnieku no atbildības par klientu identifikāciju, patiesā labuma guvēja noskaidrošanu un saimnieciskās darbības pārzināšanu.

9. Dalībnieks iekšējās kontroles sistēmas dokumentos nosaka kārtību, kas reglamentē ar klientu saistīto dokumentu uzglabāšanu. 

2.1. Potenciālā klientu loka noteikšana

10. Dalībnieks iekšējās kontroles sistēmas dokumentos nosaka savu potenciālo klientu loku un norāda pazīmes, kas raksturo klientus, ar kuriem dalībnieks nevēlas sadarboties.

11. Nosakot potenciālo klientu loku, dalībnieks ņem vērā klienta reputāciju, klienta reģistrācijas (rezidences) valsti, klienta saimnieciskās darbības virzienus (darījumus), kā arī informācijas un dokumentu pieejamību par šiem darījumiem.

12. Dalībnieks iekšējās kontroles sistēmas dokumentos nosaka minimālos kritērijus (kārtību) sadarbības pārtraukšanai ar klientu. 

2.2. Klienta identifikācija un patiesā labuma guvēja noskaidrošana

13. Dalībnieks iekšējās kontroles sistēmas dokumentos nosaka klienta identifikācijas un patiesā labuma guvēja noskaidrošanas kārtību.

14. Pirms sadarbības sākšanas ar klientu dalībnieks no klienta pieprasa informāciju par tā plānotajiem darījumiem, to veidiem un apmēru, kurus tas plāno veikt ar dalībnieku.

15. Dalībnieks savos iekšējos normatīvajos dokumentos (procedūrās) nosaka patiesā labuma guvēja noskaidrošanas kārtību, tajā skaitā mērķtiecīgus, samērīgus un lietderīgus pasākumus, kas ļauj dalībniekam gūt pārliecību, ka tā rīcībā ir pietiekama informācija par patieso labuma guvēju, tā personisko vai saimniecisko darbību un finanšu līdzekļu izcelsmi.

16. Noteikumu 15. punkta prasību izpildei dalībnieks (t.sk. pieprasot klientam tālāk norādītos dokumentus) var izmantot:

16.1. izziņas vai izrakstus no nekustamo īpašumu vai citiem mantiskiem reģistriem (Zemesgrāmatas, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Kuģu reģistrs u.tml.);

16.2. izziņas vai izrakstus no publiskiem reģistriem par patiesajam labuma guvējam piederošām akcijām vai kapitāla daļām;

16.3. konta turētāja sniegto informāciju par patiesajam labuma guvējam piederošiem finanšu līdzekļiem;

16.4. izziņas vai cita veida informāciju par patiesā labuma guvēja darba vietu, ieņemamajiem amatiem, nodarbošanos, profesiju, izglītību u.tml.;

16.5. patiesā labuma guvēja ienākumu (nodokļu) deklarācijas vai cita veida dokumentāru informāciju par patiesā labuma guvēja ienākumiem un to iegūšanas veidu (darba alga, dividendes, ienākumi no noslēgtajiem uzņēmuma līgumiem (darījumiem), mantojums, dāvinājums, ienākumi no īpašuma atsavināšanas u.tml.);

16.6. citus dokumentus vai informāciju, kas apliecina patiesā labuma guvēja mantisko stāvokli.

17. Fiziskās personas — nerezidenta, kurš pats ieradies pie dalībnieka Latvijā, identifikācijai ir izmantojams tikai ieceļošanai Latvijā derīgs personas identitāti apliecinošs dokuments.

18. Dalībnieks var paļauties uz citas tā uzņēmumu grupā ietilpstošas valsts kompetentas iestādes uzraudzītas finanšu institūcijas, kas reģistrēta Eiropas Savienības dalībvalstī, ārvalstī, kas ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts vai Finanšu darbības uzdevumu grupas cīņai ar naudas atmazgāšanu (turpmāk tekstā — FATF) dalībvalsts, veikto klienta identifikāciju, patiesā labuma guvēja noskaidrošanu un klienta saimnieciskās vai personiskās darbības pārzināšanu, ja šādu darbību veikšanas kārtība ir dokumentēta dalībnieka procedūrās.

19. Ja dalībnieks veic noteikumu 18. punktā minētās darbības, tas ir atbildīgs par likuma prasību ievērošanu par klienta identifikāciju, patiesā labuma guvēja noskaidrošanu un klienta saimnieciskās vai personiskās darbības pārzināšanu.

20. Kredītiestāde iekšējās kontroles sistēmas dokumentos nosaka kritērijus ārvalsts kredītiestādei, ar kuru tā nesāk sadarbību.

21. Dalībnieks iekšējās kontroles sistēmas dokumentos nosaka kārtību ārvalsts kredītiestādes, kas atvērusi kontu pie dalībnieka, iekšējās kontroles sistēmas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā efektivitātes un pietiekamības novērtēšanai, kā arī kārtību kontā veikto darījumu pastāvīgai uzraudzībai.

22. Ja dalībnieks savā potenciālo klientu lokā ir plānojis sadarbību ar ārzonā reģistrētiem komersantiem vai ar komersantiem, kuru reģistrācijas (rezidences) vietas tiesību akti pēc būtības dod tiesības komersantam veikt saimniecisko darbību līdzīgi ārzonā reģistrētam komersantam, dalībnieks iekšējās kontroles sistēmas dokumentos nosaka kārtību, kas ļauj gūt pietiekamu informāciju par šāda komersanta konta izmantošanas mērķi un finanšu līdzekļu izcelsmi.

23. Noteikumu 22. punkta prasību izpildei dalībnieks var izmantot:

23.1. dokumentētu informāciju par komersanta līdzšinējo saimniecisko darbību;

23.2. dokumentētu informāciju par jaundibinātā komersanta vai tā patiesā labuma guvēja saimniecisko vai personisko darbību, kā arī tā darījumu partneriem;

23.3. shematisku komersanta sadarbības ar darījumu partneriem attēlojumu;

23.4. cita veida pietiekamu un ticamu informāciju, ko dalībnieks saskaņā ar procedūru iegūst finanšu līdzekļu izcelsmes noskaidrošanai.

24. Dalībnieks nav tiesīgs sākt sniegt finanšu pakalpojumus klientam, pirms klients ir identificēts un patiesais labuma guvējs noskaidrots saskaņā ar likumu.

25. Sākot sniegt finanšu pakalpojumus klientam, ar kuru darījumu attiecības dalībnieks nodibina attālināti, izmantojot jebkurus elektroniskos sakaru līdzekļus vai pasta pakalpojumus, dalībnieks var uzticēties publiskā notāra veiktajai klienta identifikācijai. Šādā gadījumā publiskais notārs apliecina klienta gribu sākt darījumu attiecības ar dalībnieku un šīs personas identitāti apliecinoša derīga dokumenta kopiju.

26. Klienta vai potenciālā klienta identifikāciju un patiesā labuma guvēja noskaidrošanu ārvalstīs ir tiesīgs veikt dalībnieka darbinieks, dalībnieka pārstāvniecības, kas ir tiesīga darboties attiecīgajā ārvalstī saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem, darbinieks vai starpnieks (aģents).

27. Dalībnieks iekšējās kontroles sistēmas dokumentos nosaka tās papildu darbības, ko tas veiks, lai pārliecinātos par dalībniekam iesniegto identifikācijas datu un informācijas par patiesā labuma guvēja īstumu klientam, kurš darījumu attiecības ar dalībnieku nodibinājis attālināti — personiski neierodoties pie dalībnieka, kā arī dokumentē šo papildu darbību izpildi.

28. Noteikumu 27. punkta prasību izpildei dalībnieks var:

28.1. pieprasīt klienta personisku klātbūtni, veicot pirmo darījumu;

28.2. veikt klienta norādītās adreses un tālruņa numura pārbaudi, nosūtot dokumentus klientam uz tā norādīto adresi ar licencētu kurjerpastu vai dodoties klātienes vizītēs, sazinoties ar klientu pa tā norādīto tālruņa numuru vai citādi pārbaudot sniegto informāciju;

28.3. pārbaudīt, vai klients vai patiesais labuma guvējs nav iekļauts nevēlamu klientu sarakstos, izmantojot starptautiski atzītus un pārbaudāmus, dalībnieka procedūrā noteiktus informācijas avotus internetā vai publiskās un komerciālās datubāzēs;

28.4. pārbaudīt, vai pagātnē dalībnieks ar klientu nav izbeidzis darījumu attiecības;

28.5. pārbaudīt klienta vai patiesā labuma guvēja interneta mājas lapu un e-pasta adresi, izmantojot meklēšanu interneta katalogos;

28.6. izmantot citas no 28.1.–28.5. punktā minētajām atšķirīgas papildu darbības, kuras dalībnieks nosaka iekšējās kontroles sistēmas dokumentos un kas nodrošina minētajos šo noteikumu punktos norādītajām papildu darbībām līdzvērtīgu datu un informācijas pārbaudi.

29. Paziņojuma formā par patieso labuma guvēju kredītiestāde, ieguldījumu brokeru sabiedrība un ieguldījumu pārvaldes sabiedrība klientam pieprasa vismaz šādu informāciju:

29.1. likumā noteiktos klienta identifikācijas datus;

29.2. klienta apliecinājumu, ka paziņojumā par patieso labuma guvēju norādītā persona ir klienta patiesais labuma guvējs;

29.3. klienta apņemšanos nekavējoties rakstveidā informēt dalībnieku par jebkurām izmaiņām iepriekš sniegtajā informācijā par finanšu līdzekļu patieso labuma guvēju.  

2.3. Neparastu un aizdomīgu darījumu konstatēšana

30. Dalībnieks nosaka un dokumentē neparastu vai aizdomīgu finanšu darījumu konstatēšanas kārtību.

31. Dalībnieks nosaka aizdomīgu darījumu pazīmes, izvērtējot riskus, kas izriet no tā klientu struktūras un to veiktās saimnieciskās darbības.

32. Dalībnieks iekšējās kontroles sistēmas dokumentos nosaka kārtību, kas reglamentē dalībnieka darbinieka rīcību, konstatējot, ka klients veic darījumu, kas ir netipisks klienta saimnieciskajai vai personiskajai darbībai vai rada aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu.

33. Par to, ka kredītiestādes, krājaizdevu sabiedrības, ieguldījumu brokeru sabiedrības, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, Latvijas Centrālā depozitārija, regulētā tirgus organizētāja un pensiju fonda klienta darījums ir aizdomīgs, var liecināt šādas pazīmes:

33.1. darījums ir acīmredzami nelikumīgs;

33.2. klienta saimnieciskajai darbībai netipisks darījuma veids vai apmērs un klienta paskaidrojumi par veikto vai pieteikto darījumu izraisa pamatotas šaubas;

33.3. darījumam nav saistības ar klienta saimniecisko vai personisko darbību;

33.4. klients veic lielu skaitu maza apmēra identisku darījumu, kas rada pamatu aizdomām par izvairīšanos no tāda darījuma veikšanas, kurš saskaņā ar likumu atbilst neparasta darījuma pazīmēm;

33.5. darījums ir saistīts ar citu darījumu, par kuru kredītiestāde, krājaizdevu sabiedrība, ieguldījumu brokeru sabiedrība, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, Latvijas Centrālais depozitārijs, regulētā tirgus organizētājs vai pensiju fonds jau ir ziņojis Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam (turpmāk tekstā — Kontroles dienests);

33.6. klienta saimnieciskajai darbībai neraksturīgas finanšu līdzekļu apgrozījuma izmaiņas un klienta paskaidrojumi izraisa pamatotas šaubas;

33.7. naudu kontā, kas atvērts personiskajai, nevis saimnieciskajai darbībai, bieži nogulda persona, kas nav klients, klienta ģimenes loceklis (laulātais, vecāki, brāļi, māsas un bērni), patiesais labuma guvējs vai klienta pilnvarnieks, un klienta paskaidrojumi izraisa pamatotas šaubas;

33.8. klientam ir tā saimnieciskās darbības veikšanai neatbilstoši liels kontu vai maksājumu karšu skaits;

33.9. klients iesniedz naudas zīmes ar tā saimnieciskajai vai personiskajai darbībai netipisku nominālvērtību vai iesaiņojumu;

33.10. citas klienta saimnieciskajai vai personiskajai darbībai netipiskas pazīmes.

34. Par to, ka apdrošinātāja un apdrošināšanas starpnieka klienta darījums ir aizdomīgs, var liecināt šādas pazīmes:

34.1. nepastāv apdrošinātais risks;

34.2. nepastāv apdrošināmā intereses;

34.3. klients vēlas, lai apdrošināšanas līgumā norādītā līguma noslēgšanas vieta atšķirtos no faktiskās apdrošināšanas līguma noslēgšanas vietas;

34.4. nepamatota trešo personu iesaistīšana darījumos, t.sk. apdrošināšanas izmaksas veikšana ar klientu nepārprotami nesaistītai trešajai personai vai tādai trešajai personai, kura nav norādīta apdrošināšanas līgumā;

34.5. klients vēlas iekļaut apdrošināšanas līgumā noteikumus par apdrošināšanas iemaksām vai izmaksām, kuri ir netipiski klienta saimnieciskajai un personiskajai darbībai, vai ir netipiska, neskaidra trešo personu finanšu līdzekļu izmantošana apdrošināšanas iemaksām;

34.6. regulāra apdrošināšanas līgumu izbeigšana pirms termiņa;

34.7. klienta netipiska vai neskaidra kredītiestāžu vai kredītiestāžu kontu maiņa apdrošināšanas darījuma laikā;

34.8. klienta darbības, kuras nesekmē apdrošinātāja iespējas iegūt pietiekamu un patiesu informāciju par klienta līgumisko saistību izpildi, t.sk. nesaprotama (sarežģīta) vai pārbaudei dārga informācija;

34.9. apdrošinātāja parastajai ikdienas praksei neatbilstoša vai klienta neizskaidrota skaidras naudas izmantošana apdrošināšanas darījumos;

34.10. netipiska vai neskaidra apdrošināšanas starpnieku izmantošana darījumos (augstas vai netipiskas apdrošināšanas prēmijas vai augsta samaksa apdrošināšanas starpniekiem, netipisks pārdošanas pieaugums u.tml.);

34.11. regulāra apdrošināšanas iemaksu pārmaksāšana un klienta prasība atmaksāt kļūdaini veiktos maksājumus;

34.12. apdrošinātājs klienta darījumos konstatē citas pazīmes, kuras tas uzskata par darījumam netipiskām vai neskaidrām.  

2.4. Augsta riska klientu noteikšana

35. Dalībnieks iekšējās kontroles sistēmas dokumentos nosaka augsta riska klientu pazīmes.

36. Par augsta riska klientiem uzskatāmi klienti, kam piemīt kāda no šādām pazīmēm:

36.1. klienta reģistrācijas (rezidences) valsts ir iekļauta kādā starptautiski atzītā valstu, kas saistītas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, sarakstā;

36.2. klienta reģistrācijas (rezidences) valsts ir iekļauta FATF nesadarbojošos valstu sarakstā;

36.3. klients regulāri veic neparastus vai aizdomīgus finanšu darījumus, par kuriem dalībnieks ziņo Kontroles dienestam;

36.4. klients nepamatoti cenšas samazināt dalībniekam sniegtās patiesā labuma guvēja noskaidrošanai nepieciešamās informācijas (ziņas par saimniecisko vai personisko darbību, par veiktajiem darījumiem) apjomu;

36.5. par klientu saņemti pieprasījumi no kriminālprocesa veicējiem vai tiesas, kas liecina par iespējamo klienta saistību ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu;

36.6. klients ir komercsabiedrība, kuras patiesajam labuma guvējam pieder vairākums uzrādītāja akciju, izņemot gadījumus, kad dalībniekam ir zināms un atbilstoši dokumentēts klienta izveides mērķis un saimnieciskā darbība un klienta patiesais labuma guvējs nav augsta riska klients;

36.7. klients ir persona, par kuru dalībniekam nav pieejami finanšu pārskati, ja šādu pārskatu sagatavošana ir obligāta saskaņā ar reģistrācijas (rezidences) valsts normatīvajiem aktiem;

36.8. jauns klients (uz laiku līdz trim mēnešiem), kas ir ārzonā reģistrēts komersants vai tā reģistrācijas (rezidences) vietas tiesību akti pēc būtības dod tiesības komersantam veikt saimniecisko darbību līdzīgi ārzonā reģistrētam komersantam un tā faktiskais mēneša apgrozījums pārsniedz 200 000 latu vai ekvivalentu citā valūtā;

36.9. klienta darbība būtiski atšķiras no dalībniekam iepriekš sniegtās informācijas un klients nav informējis dalībnieku par šo atšķirību iemesliem;

36.10. klients ir politiski eksponēta persona.

37. Dalībnieks iekšējās kontroles sistēmas dokumentos ir tiesīgs noteikt papildu kritērijus, lai 35. punkta noteikumi tiktu piemēroti, ievērojot klientu riska grupas, kā arī klienta būtiskumu un nozīmīgumu dalībnieka kopējā klientu bāzē.

38. Dalībnieks iekšējās kontroles sistēmas dokumentos nosaka metodes, ar kādām tas konstatē, vai klients ir politiski eksponēta persona. Dalībnieks var paļauties uz klienta paša sniegtajām ziņām, ka klients ir politiski eksponēta persona.

39. Dalībnieks nosaka klienta akceptēšanas procesu pirms darījumu attiecību sākšanas ar klientu atbilstoši klienta riska grupai. Sadarbību ar augsta riska klientiem dalībnieks sāk pēc padziļinātas izpētes procesa veikšanas.

40. Dalībnieks iekšējās kontroles sistēmas dokumentos nosaka periodiskumu, kādā dalībnieks atjauno informāciju par augsta riska klientu saimniecisko vai personisko darbību.

41. Dalībnieka pienākums ir noskaidrot augsta riska klienta (juridiskas personas) organizatorisko struktūru.

42. Dalībnieks iekšējās kontroles sistēmas dokumentos nosaka augsta riska klientu apmeklējuma nepieciešamību un apmeklējumu dokumentēšanas kārtību. Nosakot apmeklējumu nepieciešamību un regularitāti, dalībnieks var ņemt vērā klienta būtiskumu un nozīmīgumu dalībnieka kopējā klientu bāzē.

43. Dalībnieks iekšējās kontroles sistēmas dokumentos nosaka kārtību, kādā tas pārliecinās par informācijas par augsta riska klienta finanšu līdzekļu izcelsmes avotu ticamību un pietiekamību. Dalībnieks nosaka kritērijus, pēc kādiem tas pārliecināsies, vai sniegtā informācija par augsta riska klientiem (t.sk. par politiski eksponētām personām), kuru konti tiek izmantoti personiskajai darbībai — personīgiem ieguldījumiem vai finanšu līdzekļu glabāšanai, ir ticama un pietiekama.  

2.5. Klientu darījumu pastāvīga uzraudzība

44. Dalībnieks iekšējās kontroles sistēmas dokumentos nosaka klientu kontos veikto darījumu uzraudzības kārtību un periodiskumu. Piemērojot noteikto kārtību, dalībnieks var ņemt vērā klientu riska grupas, klienta būtiskumu un nozīmīgumu dalībnieka kopējā klientu bāzē.

45. Dalībnieks iekšējās kontroles sistēmas dokumentos nosaka kārtību augsta riska klientu, kā arī savstarpēji saistītu klientu grupu saimnieciskās vai personiskās darbības dokumentēšanai.

46. Minimālais dalībnieka pienākums attiecībā pret augsta riska klientu, par kuru dalībniekam ir pieejams gada pārskats ar zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziņojumu (atzinumu), ir periodiski salīdzināt kontā veiktos darījumus ar gada pārskatā norādītajiem datiem. Attiecībā uz augsta riska klientu, par kuru dalībniekam nav pieejams gada pārskats, dalībnieks analizē klienta kontā veiktos apjomīgākos darījumus apliecinošus vai izskaidrojošus dokumentus vai citu dokumentētu informāciju un pārliecinās, vai klienta veiktie darījumi atbilst klienta saimnieciskajai vai personiskajai darbībai un tās apmēram un nerada aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu.

47. Dalībnieks nosaka kārtību, kādā tas atver kontus, izpilda (un pārbauda) klienta darījumus un veic darījumu pārraudzību klientam, kura reģistrācijas (rezidences) valsts ir iekļauta FATF nesadarbojošos valstu sarakstā, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas vai Eiropas Savienības ekonomisko sankciju valstu sarakstos, vai arī klients ir no valsts, kuru Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija ir atzinusi par “ļaunprātīgu nodokļu paradīzi”.

48. Lai dalībnieks spētu pastāvīgi uzraudzīt klientu darījumus, dalībnieka vadība nodrošina, ka:

48.1. dalībnieka informācijas sistēma ļauj analizēt un kontrolēt klienta kontus un klienta veiktos darījumus;

48.2. dalībnieka darbinieki, kuri atbildīgi par klienta apkalpošanu vai sadarbību ar klientu, pārzina klienta saimnieciskās un personiskās darbības virzienus un pievērš uzmanību darījumiem, kas nav tipiski klientam;

48.3. iekšējās kontroles sistēmas dokumentos ir noteikta kārtība, kādā tiek veikta ārvalsts kredītiestādes, kurai atvērts konts pie dalībnieka, pastāvīga darījumu uzraudzība un noteikti kritēriji, saskaņā ar kuriem dalībnieks pieprasa papildu informāciju ārvalsts kredītiestādei par tās klientu un tā veiktajiem darījumiem;

48.4. iekšējās kontroles sistēmas dokumentos ir noteikta kārtība neparastu vai aizdomīgu finanšu darījumu konstatēšanai un kārtība ziņošanai Kontroles dienestam par konstatētajiem neparastiem vai aizdomīgiem finanšu darījumiem.

49. Dalībnieks iekšējās kontroles sistēmas dokumentos nosaka kārtību, kādā tiek reģistrēta un uzglabāta informācija par iekšējiem dalībnieka darbinieku ziņojumiem par aizdomīgiem finanšu darījumiem, kurus dalībnieks nav atzinis par aizdomīgiem un par kuriem dalībnieks nav ziņojis Kontroles dienestam, un kārtību neziņošanas iemeslu dokumentēšanai. 

2.6. Atturēšanās no aizdomīgu darījumu veikšanas

50. Dalībnieks iekšējās kontroles sistēmas dokumentos nosaka kārtību, kādā tas atturas no darījuma veikšanas, ja klienta pieteiktais vai veiktais darījums rada aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, legalizācijas mēģinājumu vai terorisma finansēšanu.

51. Dalībnieks iekšējās kontroles sistēmas dokumentos nosaka lēmumu par atturēšanos no aizdomīga darījuma veikšanas pieņemšanas un dokumentēšanas kārtību.  

3. Iekšējās kontroles sistēmas uzraudzība un pastāvīga pilnveidošana

52. Dalībnieka padome un valde nodrošina, ka dalībniekam ir uz konkrētu dalībnieka klientu bāzes riska izvērtējumu balstīta politika un procedūras noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā un tās tiek efektīvi pielietotas ikdienas darbā. Dalībnieks nodrošina, ka minētā politika un procedūras ir izskaidrotas dalībnieka darbiniekiem, lai tie varētu laikus konstatēt aizdomīgus finanšu darījumus un varētu ziņot par tiem darbiniekam vai struktūrvienībai, kas atbildīga par likuma prasību ievērošanu. Darbiniekam vai struktūrvienībai, kas atbildīga par likuma prasību ievērošanu un kontaktu uzturēšanu ar Kontroles dienestu, jābūt pilnvarotai iepazīties ar visu dalībnieka rīcībā esošo informāciju par klientu, tā patieso labuma guvēju un klienta saimniecisko un personisko darbību.

53. Dalībnieks iekšējās kontroles sistēmas dokumentos nosaka, ka iekšējā audita (kontroles) dienesta pārbaužu plānā jāie­kļauj arī politiku un procedūru, kas reglamentē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, atbilstības normatīvajam regulējumam izvērtēšana un šo politiku un procedūru īstenošanas novērtēšana. Iekšējā audita (kontroles) dienestam, veicot pārbaudi, jāpievērš uzmanība un jāizvērtē visu veidu resursu pietiekamība minēto politiku un procedūru efektīvai īstenošanai. Konstatējot, ka dalībnieka izpildinstitūcija nepievērš pietiekamu uzmanību minēto politiku un procedūru ievērošanai, un to, ka dalībnieka ikgadējā budžetā netiek paredzēti pietiekami resursi minēto politiku un procedūru pārskatīšanai un ievērošanai, iekšējā audita (kontroles) dienestam nekavējoties par to jāziņo dalībnieka padomei, kas nekavējoties veic nepieciešamos pasākumus konstatēto trūkumu novēršanai.

54. Dalībnieks nodrošina pastāvīgu darbinieku apmācību un to profesionālo iemaņu pilnveidošanu. Dalībnieks nodrošina, ka jaunie darbinieki izprot likuma un citu tiesību aktu, kas reglamentē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, prasības, mērķus un būtību.

55. Dalībnieks dokumentē darbinieku apmācību programmas, iekšējās kontroles sistēmas dokumentos noteiktajā kārtībā veicot darbinieku apmācību uzskaiti (reģistrāciju), kā arī saglabājot apmācību materiālus.  

4. Noslēguma jautājums

56. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes 01.10.2004. lēmumu Nr. 214 apstiprinātie “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmas izstrādes ieteikumi”.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieks J.Brazovskis