Ministru kabineta 2006.gada 16.maija sēdē

AM: Par papildu līdzekļiem pulkveža O.Kalpaka pieminekļa laukuma izveidei

Otrdien, 16.maijā, Ministru kabinetā (MK) pieņemts lēmums atbalstīt Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādāto rīkojuma projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 12.janvāra rīkojumā Nr.11 “Par valsts budžeta programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” līdzekļu izlietojumu”.

Projekts paredz no AM budžeta piešķirt papildus 85 636 latu pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa laukuma izveidei. Papildu finanšu līdzekļi bija nepieciešami tādēļ, ka palielinoties inflācijai, pieaugušas būvmateriālu un darbaspēka izmaksas. Sadarbība starp AM un nodibinājumu “Kalpaka pieminekļa fonds” projekta realizācijā sākās jau 2004. gadā, kad AM atbalstīja siltumtrases pārbūvi, piešķirot 112000 latu, kas bija pirmais solis pieminekļa laukuma izveidei. Kopējās laukuma izbūves izmaksas tika plānotas 301840 latu. 2005. un 2006.gadā no AM budžeta tika piešķirti attiecīgi 189840 un 60014 latu.

Lai neļautu aizmirstībai pulkveža Oskara Kalpaka nopelnus Latvijas valsts izveidošanā un lai Oskara Kalpaka vārds kļūtu par karavīra pašaizliedzības simbolu un sabiedrībā, jaunatnē un Latvijas bruņotajos spēkos vairotu patriotisma garu, ir nepieciešama plašāka pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas iemūžināšana.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

FM: Par kārtību, kādā publiskojama informācija par ES struktūrfondu projektiem

Ministru kabineta (MK) 16.maija sēdē apstiprināti MK noteikumi “Kārtība, kādā Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas publisko informāciju par struktūrfonda projektu”, kuros noteikts, kā un kāda informācija ES struktūrfondu vadībā iesaistītajām institūcijām jāpublisko par struktūrfondu projektiem.

Noteikumi paredz, ka pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par struktūrfonda projekta vai grantu shēmas projekta iesnieguma apstiprināšanu, informāciju par atklāta konkursa projektu publisko otrā līmeņa starpniekinstitūcija, informāciju par grantu shēmas projektu publisko grantu shēmas apsaimniekotājs, bet informāciju par nacionālās programmas projektu – pirmā līmeņa starpniekinstitūcija. Institūcijām tas jāizdara ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc līguma par struktūrfonda projekta ieviešanu vai grantu shēmas projekta ieviešanu noslēgšanas.

Tāpat institūcijām triju darbdienu laikā pēc informācijas ievietošanas mājaslapā internetā jānosūta vadošajai iestādei (Finanšu ministrijai) elektronisks paziņojums, ka informācija par struktūrfonda projektu ir publiskota. Savukārt Finanšu ministrija divu darbdienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas nodrošina saites ievietošanu uz publikāciju Finanšu ministrijas administrētajā ES fondu mājaslapā internetā (www.esfondi.lv).

Kopš 2004.gada novembra, pamatojoties uz Finanšu ministrijas rīkojumu, informācija par ES struktūrfondu līdzfinansētiem projektiem tikapubliskota ES struktūrfondu vadībā iesaistīto institūciju mājaslapās, bet apkopojums pieejams ES fondu mājaslapā www.esfondi.lv. Jaunajos ministru kabineta noteikumos publicējamās informācijas apmērs papildināts, precizēta arī institūciju kompetence.

Ministru kabineta noteikumu projekta izstrādes nepieciešamību nosaka Eiropas Savienības struktūrfondu vadības likums, kas stājies spēkā 2006.gada 1.janvārī.

FM: Par tranzīta procedūras piemērošanu

Ministru kabineta (MK) 16.maija sēdē pieņemti Finanšu ministrijas sagatavotie MK noteikumi muitas jomā, nosakot regulējumu muitas procedūras – tranzīta – piemērošanas kārtībai.

Noteikumi reglamentēs tranzīta procedūras piemērošanas un noformēšanas kārtības atsevišķus noteikumus par galvotāja statusa piešķiršanas procedūru, skaidras naudas iemaksas kārtību, atļaujas piešķiršanu, izmantot vispārējo galvojumu, samazināto galvojumu un atbrīvojumu no galvojuma, kā arī Uzņēmēju moduļa izmantošanu elektroniskajā deklarēšanā. MK noteikumi “Muitas procedūras – tranzīts – piemērošanas kārtība” tika izstrādāti atbilstoši Muitas likuma prasībām, kas paredz, ka muitošanas un muitas kontroles kārtība ir jānosaka Ministru kabinetam. Šajos noteikumos pēc būtības ir iestrādātas divu Valsts ieņēmumu dienesta rīkojumu – “Par kopējo tranzīta procedūru” un “Par atļaujām Uzņēmēju moduļa izmantošanai” – ārējās tiesību normas.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par parādu segšanu uzņēmumam “Spektrs – K”

Ministru kabinets otrdien, 16.maijā, izskatīja Iekšlietu ministrijas (IeM) informatīvo ziņojumu “Par Valsts policijas amatpersonu izņemto priekšmetu glabāšanu sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Spektrs–K””.

Valdība atbalstīja IeM priekšlikumu segt parādsaistības pret SIA “Spektrs–K” līdz 413800 latu no IeM budžeta apakšprog-rammas “Valsts materiālo rezervju veidošana un atjaunošana” līdzekļiem, savukārt izdevumus, kas saistīti ar “Spektrs–K” glabāšanā esošo preču pārvietošanu, iznīcināšanu vai glabāšanu, – no IeM budžeta apakšprogrammas “Lietisko pierādījumu glabāšana, realizācija un iznīcināšana” līdzekļiem. Šos izdevumus “Materiālajām rezervēm” kompensēs, lemjot par grozījumiem 2006.gada budžetā.

Valdība arī uzdeva IeM valsts aģentūrai “Materiālās rezerves” sešu mēnešu laikā pārņemt no “Spektrs–K” pašlaik uzņēmuma glabāšanā esošās savulaik Valsts policijas (VP) un citu valsts institūciju izņemtās preces un iznīcināt akcīzes preces, pārtikas preces un preces, kuru izplatīšana ir aizliegta. Savukārt par pārējām precēm Valsts policijai mēneša laikā no faktiskās pārņemšanas būs jāpieņem lēmums par realizāciju, iznīcināšanu vai nepieciešamību turpināt preces uzglabāšanu.

Situāciju ar “Spektrs–K” noliktavās uzkrātajām savulaik dažādu tiesībaizsardzības iestāžu atsavinātajām precēm Ministru prezidenta uzdevumā vērtēja starpinstitūciju darba grupa, kuru vadīja IeM valsts sekretāra vietnieks Viktors Elksnis. Darba grupā piedalījās arī SIA “Spektrs– K” pārstāvis.

Darba grupa noskaidroja, ka laikā no 1996. līdz 2005.gadam valstī vispār nebija noteikta vienota kārtība, kādā glabā izņemtos lietiskos pierādījumus un citu preci, kā arī nebija noteikta šādu preču uzglabāšanas vieta. Attiecīgi Ministru kabineta noteikumi tika pieņemti tikai 2005.gadā, deleģējot rīcību ar administratīvajās un krimināllietās izņemtajām precēm IeM valsts aģentūrai “Materiālās rezerves”.

Lai tomēr nodrošinātu valstij piekritīgās, bezsaimnieka un citas mantas uzglabāšanu, Valsts ieņēmuma dienests (VID) 1996.gadā noslēdza līgumu ar uzņēmumu “Spektrs–K” par preču glabāšanu, transportēšanu un citu pakalpojumu sniegšanu. Līgums vairākkārt tika pagarināts un bija spēkā līdz 2003.gada februārim. Līgumā nebija skaidri atrunāts sniegto pakalpojumu izcenojums un apmaksas kārtība.

No 1998.gada līdz 2003.gada martam uzņēmumam “Spektrs–K” tika nodoti arī Valsts policijas un citu institūciju administratīvā un kriminālprocesuālā kārtībā izņemtie pierādījumi un cita prece, lai gan tieša līguma starp “Spektrs– K” un Valsts policiju un citām institūcijām nebija. Izņemto mantu un preču uzskaite tolaik veikta atsevišķi katrā konkrētā lietā. Lietas izskatīja vai nu Valsts policijā, vai arī atbilstoši spēkā esošiem normatīviem aktiem nosūtīja citām kompetentām institūcijām, kurām bija jāpieņem lēmums par turpmāko rīcību ar pierādījumiem.

Šobrīd daļai no vēl joprojām “Spektrs– K” noliktavās esošajām precēm vairs nav iespējams identificēt, kādās lietās tās ir izņemtas, jo preču pavadzīmēs nav norādīts lietas numurs. Līdz ar to nav iespējams noskaidrot institūcijas, kurām bija jāpieņem lēmumi par tālāko rīcību ar šīm precēm.

Arī Valsts policija vairs nevar pieņemt lēmumus par turpmāko rīcību ar šīm precēm, jo lielākā daļa lietu un materiālu iepriekš nodoti izskatīšanai citām kompetentām iestādēm, bet par atsevišķām precēm dažādās institūcijās ir pieņemti lēmumi par to atgriešanu īpašniekiem vai likumīgiem valdītājiem. Taču īpašnieki preces vēl joprojām nav pārņēmuši, savukārt normatīvajos aktos līdz 2004.gadam nebija noregulēta procedūra, kādā izņemtās preces šādos gadījumos būtu atdodamas īpašniekiem vai realizējamas.

Darba grupa arī noskaidroja, ka nevienai valsts institūcijai, tostarp arī Valsts policijai, nebija un arī tagad nav ne materiāltehnisko, ne finanšu resursu, lai segtu izdevumus par izņemto preču glabāšanu, realizāciju un iznīcināšanu.

Pārbaudot “Spektrs–K” iesniegto glabāšanas izdevumu aprēķinu, darba grupa secināja, ka valsts institūciju parādsaistības uzņēmumam 1.martā bija 382600 latu. Katru mēnesi parādsaistības pieaug par aptuveni 5200 latiem. Darba grupa arī noskaidroja, ka līdz 2005.gadam, kad izņemto preču glabāšana tika uzticēta valsts aģentūrai “Materiālās rezerves”, valsts institūcijas bija noslēgušas līdzīga satura līgumus arī ar citiem komersantiem. Arī ar tiem joprojām nav pilnībā veikti visi norēķini par sniegtajiem pakalpojumiem. Saskaņā ar SIA “Crosstrade Incorporated Latvia Ltd” un SIA “Merkurs Rigante” noslēgtajiem cesijas līgumiem ar “Spektrs–K” iespējamā prasījumu summa varētu būt 302700 latu. Minēto saistību pamatotību darba grupa noskaidros līdz 1.augustam

Paralēli darba grupas darbam Iekšlietu ministrijā tika veikta arī dienesta pārbaude, lai noskaidrotu faktus un izvērtētu IeM un VP amatpersonu rīcību sakarā ar Valsts policijas izņemto lietisko pierādījumu glabāšanu SIA “Spektrs– K”. Pārbaudes slēdzienā konstatēts, ka IeM un VP amatpersonu rīcībā nav konstatējami tādi apstākļi, kas varētu būt par pamatu saukšanai pie disciplinārās atbildības.

IeM: Par Civilās aizsardzības likuma projektu

Ministru kabinets otrdien, 16.maijā, atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto Civilās aizsardzības likuma projektu, kas nosaka civilās aizsardzības sistēmas organizāciju, struktūru, galvenos uzdevumus, vadību, finansēšanu, apmācību un starptautisko sadarbību civilās aizsardzības jautājumos.

Likumprojekts paredz ne vēlāk kā 2008.gadā mainīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta nosaukumu un saukt to par Valsts civilās aizsardzības un glābšanas dienestu (VCAGD).

Likumprojektā noteikti valsts iestāžu, pašvaldību un komersantu uzdevumi civilās aizsardzības jomā, kā arī nosacījumi komersantu un iestāžu civilās aizsardzības plānu izstrādāšanai.

Jaunajā likumā precizēti visiem civilās aizsardzības subjektiem – valsts institūcijām, pašvaldībām, komersantiem, iedzīvotājiem – noteiktie pienākumi un tiesības, piemēram, noteikts, ka pašvaldībām katastrofas gadījumā jāveic iedzīvotāju evakuācija un jārūpējas par evakuēto cilvēku ēdināšanu, uzturēšanu un uzskaiti. Savukārt iedzīvotājiem likums uzliek pienākumu līdz atbildīgo dienestu ierašanās brīdim savu iespēju robežās veikt pasākumus, lai mazinātu katastrofas radītās sekas.

Likums paredz, ka nepieciešamības gadījumā VCAGD, noslēdzot rakstisku vienošanos, katastrofu seku likvidēšanā varēs izmantot fizisko vai juridisko personu mantu. Ja tā rezultātā personai būs nodarīti zaudējumi, tā varēs saņemt kompensāciju.

Likums arī nosaka kritērijus, kādām valsts un privātajām institūcijām jāizstrādā civilās aizsardzības plāni. Piemēram, šādi plāni būs jāizstrādā komersantiem, kuru objektos vienlaikus var uzturēties vairāk nekā 50 cilvēku, kā arī komersantiem, kuru pārziņā ir paaugstinātas bīstamības objekti.

Likumprojektā noteikta kārtība un institūcijas, kam jāveic civilās aizsardzības apmācība, tostarp civilā aizsardzība būs jāpasniedz arī izglītības iestādēs.

Jaunais likums arī regulēs kartību, kādā Latvijas atbildīgie dienesti varēs iesaistīties katastrofu seku likvidēšanā citās valstīs. Paredzēts, ka VCAGD būs jāveido ātrās reaģēšanas vienība, bet Katastrofu medicīnas centram – īpaša mediķu brigāde, kas varēs operatīvi doties sniegt humāno palīdzību katastrofās cietušām ārvalstīm.

Lai nodrošinātu likuma darbību, jāizstrādā Ministru kabineta 10 noteikumi. Plānots, ka tos izstrādās divu mēnešu laikā pēc likuma pieņemšanas Saeimā, atsevišķu projektu izstrāde jau uzsākta.

Likuma ieviešanai būs nepieciešami 266 400 latu 2007.gadā un pēc tam 145 200 latu ik gadu.

IeM: Par vienreizēja pabalsta piešķiršanu noziedznieku aizturēšanā bojāgājušo iedzīvotāju tuviniekiem

Ministru kabinets otrdien, 16.maijā, atbalstīja Iekšlietu ministrijas priekšlikumu piešķirt vienreizēju materiālo pabalstu divu noziedznieku aizturēšanā bojāgājušu iedzīvotāju tuviniekiem.

10 000 latu pabalstu pēc nodokļu nomaksas saņems Vecrīgā valūtas maiņas punkta aplaupītāja aizturēšanā bojāgājušā apsarga Ulda Beņislavska un Rīgā, Skudru ielā, kāda laupītāja nošautā Vitālija Zatirkas tuvinieki.

A/s “Falck” apsargu U.Beņislavski sašāva Vecrīgā šā gada 23.martā, kad viņš mēģināja aizturēt noziedznieku, kas aplaupīja SIA “Forekss” valūtas maiņas punktu Audēju ielā. No gūtajiem ievainojumiem viņš mira Rīgas 1.slimnīcā. Savukārt V.Zatirka gāja bojā šā gada 9.februāra vakarā, mēģinot aizturēt personu, kas uzbruka kādam vīrietim Skudru ielā.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

IZM: Par zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētā zinātniskā institūta gada publisko pārskatu

Ministru kabineta 16.maija sēdē izskatīts un apstiprināts Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētā zinātniskā institūta gada publisko pārskatu”.

Noteikumu projekts, kas izstrādāts saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 40.panta otro daļu, nosaka zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētā zinātniskā institūta gada publiskajā pārskatā iekļaujamo informāciju.

Tie valsts vai pašvaldības dibinātie zinātniskie institūti, kas darbojas kā publiskas aģentūras, pārskatu sniedz atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par valsts aģentūras un pašvaldības aģentūras gada publiskajiem pārskatiem. Savukārt valsts augstskolas vai Latvijas Zinātņu akadēmijas dibinātie zinātniskie institūti, kā arī institūti, kas izveidoti kā dibinātāja institūcijas struktūrvienības, un citi institūti pārskatā iekļauj informāciju par darbības ilgtermiņa un vidēja termiņa mērķi, galvenajām funkcijām un uzdevumiem, juridisko statusu un struktūru, ziņas par institūta zinātniskās darbības rezultātiem pārskata gadā, kā arī pārskatu par saņemto finansējumu un tā izlietojumu un pārskata gadā notikušām būtiskām pārmaiņām institūta struktūrā.

IZM: Par mehatroniķa un mehānikas inženiera profesijas standartu

Ministru kabineta 16.maija sēdē izskatīts un apstiprināts Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par mehatroniķa profesijas standartu” un “Noteikumi par mehānikas inženiera profesijas standartu”

Līdz šim, pamatojoties uz Ministru kabineta 2000.gada 29.augusta noteikumiem Nr.304 “Noteikumi par profesijas standartiem”, profesijas standartus noteica Izglītības un zinātnes ministrija. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma pārejas noteikumu 17.panta otro daļu pēc 2006.gada 1.janvāra spēku zaudē pārvaldes iestādes izdotie ārējie normatīvie akti. Lai noteiktu profesijas standartus, kuriem ir vispārsaistošs raksturs, ir pieņemti attiecīgi Ministru kabineta noteikumu projekti “Noteikumi par mehatroniķa profesijas standartu” un “Noteikumi par mehānikas inženiera profesijas standartu”.

Jānis Kutraitis, Izglītības un zinātnes ministrijas sabiedrisko attiecību speciālists