Pašlaik latviešu skolā trūkst skolotāja, kurš bērniem pasniegtu Latvijas vēsturi un ģeogrāfiju. Savukārt bērni, kas absolvējuši Beļģijas skolas, nevar iestāties Latvijas augstskolās, jo nav kārtojuši centralizētos eksāmenus.
Ārlietu ministrs Artis Pabriks par šīm problēmām informēs Latvijas Izglītības un zinātnes ministriju, kā arī aktualizēs jautājumu par iespēju atvērt latviešu valodas plūsmu kādā no Eiropas skolām, kas izveidotas Eiropas Savienības institūcijās strādājošo darbinieku bērnu izglītošanai.
Latviešu biedrības vadītāja vietnieks Aldis Austers informēja ministru, ka šobrīd organizācijā ir 40 biedru, taču to skaits pieaug, jo Beļģijā dzīvo jau aptuveni 500 latviešu. Pašlaik tos kopā pulcē skola, koris un teātris. Latviešu biedrība ir pieteikusies uz Īpašu uzdevumu ministrijas sabiedrības integrācijas lietās izsludināto projektu konkursu latviešu diasporas sabiedriskajām organizācijām. Aldis Austers pauda cerību, ka šāda finansējuma iegūšanas iespēja pastāvēs arī nākamajos gados.
Ārlietu ministrs Artis Pabriks pateicās latviešu kora vadītājai Gitai Pāvilai par latviešu kordziedāšanas tradīciju saglabāšanu un par latviešu identitātes saglabāšanu vairāku paaudžu garumā – Latvijas ārkārtējā sūtņa Jāņa Lazdiņa ģimenei un ilggadējam Latviešu Nacionālās komitejas priekšsēdētājam Jānim Jerumanim.
Šī tikšanās notika ēkā, uz kuru šoruden pārcelsies Latvijas pārstāvniecība Eiropas Savienībā un Latvijas vēstniecības Beļģijā Konsulārā nodaļa, un tā, iespējams, nākotnē kļūs par Latvijas kultūras centru Briselē.
Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments