Latvijas Republikas Valdības un Francijas Republikas Valdības līgums par starptautiskajiem kravu pārvadājumiem ar autotransportu

Latvijas Republikas Valdība un Francijas Republikas Valdība (turpmāk tekstā "Līgumslēdzējas Puses"),

lai sekmētu kravu pārvadājumus ar autotransportu starp abām valstīm, kā arī tranzītā caur šo valstu teritorijām,

ir vienojušās par sekojošo:

1.pants

Šī Līguma nosacījumi attiecas uz starptautiskajiem kravu pārvadājumiem, tajā skaitā pārvadājumiem par atlīdzību vai savām vajadzībām uz vienu no Līgumslēdzējām Pusēm vai no tās, ko veic ar otrā Līgumslēdzējā Pusē reģistrētu transporta līdzekli, kā arī tranzītpārvadājumiem, ko caur vienas Līgumslēdzējas Puses teritoriju veic ar otrā Līgumslēdzējā Pusē reģistrētu transporta līdzekli.

2.pants

Vienas Līgumslēdzējas Puses pārvadātājiem nav atļauts veikt iekšējos pārvadājumus otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā.

3.pants

Visiem kravu pārvadājumiem, kuri notiek saskaņā ar šī Līguma 1.pantu, kā arī transporta līdzekļu braucieniem bez kravas, nepieciešams iepriekš saņemt atļauju. Pārvadājumu atļauja dod pārvadātājam tiesības uzņemt kravu pārvadāšanai atpakaļceļā.

4.pants

1. Vienas Līgumslēdzējas Puses pārstāvji var veikt pārvadājumus starp otras Līgumslēdzējas Puses un kādas trešās valsts teritorijām, ja tie ir saņēmuši atļaujas, par kurām ir runa šī Līguma 3., 5., 7. un 8. pantā, ar nosacījumu, ka šie pārvadājumi tiek veikti tranzītā caur valsti, kurā reģistrēts transporta līdzeklis.

2. Šie pārvadājumi var tikt veikti bez tranzīta caur valsti, kurā reģistrēts transporta līdzeklis, ja tiem ir saņemta speciāla atļauja, ko izdod otras Līgumslēdzējas Puses kompetentās institūcijas.

5.pants

1. Pārvadājumu atļaujas pārvadātājiem izsniedz tās Līgumslēdzējas Puses kompetentās institūcijas, kurā ir reģistrēti transporta līdzekļi, ar kuriem tiek veikti pārvadājumi tādā skaitā, ko, savstarpēji vienojoties, ik gadus nosaka abas Līgumslēdzējas Puses.

2. Šajā nolūkā abu Līgumslēdzēju Pušu kompetentās institūcijas apmainās ar nepieciešamajām atļauju veidlapām.

6.pants

Šī Līguma 3.pantā paredzētās atļaujas nav nepieciešamas:

a) humanitāra rakstura pārvadājumiem;

b) kravu pārvadājumiem ar autotransporta līdzekļiem, kuru kopējā masa (ieskaitot piekabju masu) nepārsniedz 6,0 tonnas vai arī kuru maksimālā celtspēja (ieskaitot piekabju celtspēju) nepārsniedz 3,5 tonnas;

c) gadatirgiem, izstādēm vai demonstrācijai paredzētu priekšmetu vai mākslas vērtību pārvadājumiem;

d) tikai reklāmai vai informācijai paredzētu priekšmetu un piederumu neregulāriem pārvadājumiem;

e) ar dzīvesvietas maiņu saistītu pārceļotāju mantu pārvadāšanai;

f) piederumu, butaforiju un dzīvnieku pārvadājumiem uz vai no teātra, mūzikas, kino, sporta, cirka, gadatirgu pasākumiem, kā arī, ja tie paredzēti radio ierakstiem, filmēšanai kino vai televīzijā;

g) bagāžas pārvadājumiem piekabēs pie pasažieru pārvadāšanai paredzētiem transporta līdzekļiem;

h) pasta pārvadājumiem;

i) tehniskās palīdzības transporta un vilcēju iebraukšanai, kā arī bojāto transporta līdzekļu pārvadāšanai;

j) mirstīgo atlieku pārvadāšanai.

7.pants

Atļaujas ir iespiestas abu Līgumslēdzēju Pušu valodās, pēc paraugiem, kurus, savstarpēji vienojoties, apstiprina abu Līgumslēdzēju Pušu kompetentās institūcijas.

8.pants

1. Atļaujas tiek noformētas uz tā pārvadātāja vārda, kurš veic pārvadājumu, tās nav nododamas citai personai.

2. Kompetentās institūcijas ar Līgumā paredzētajām atļaujām apmainās bez maksas.

3. Pārvadājumu atļaujām ir jāatrodas transporta līdzeklī un tās ir jāuzrāda pēc katra pilnvarota kontrolētāja pieprasījuma.

4. Atļaujām jāpievieno transporta atskaites vai arī tām jāsatur atskaites, kuras tiek apzīmogotas muitas dienestā, iebraucot un izbraucot no tās Līgumslēdzējas Puses teritorijas, kurā šīs atļaujas ir derīgas.

9.pants

Ja vienā Līgumslēdzējā Pusē reģistrēta transporta līdzekļa masa vai izmēri pārsniedz otras Līgumslēdzējas puses teritorijā pieļaujamās normas, pārvadājumu veikšanai nepieciešama speciāla atļauja, ko izsniedz šīs Līgumslēdzējas Puses kompetentās institūcijas.

10.pants

1. Pārvadātājiem, kuri veic šajā Līgumā paredzētos pārvadājums, ir jāmaksā otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā noteiktie nodokļi, nodevas un citi maksājumi par tās teritorijā veiktajiem pārvadājumiem.

2. Līgumslēdzējas Puses var piešķirt šo nodokļu, nodevu un maksājumu atvieglojumus vai atbrīvot no tiem apmēros, kas noteikti šī Līguma 17.pantā minētajā protokolā.

11.pants

Transporta līdzekļa apkalpes locekļi var ievest, nemaksājot muitas nodokļus un bez ievešanas atļaujām, savus personiskās lietošanas priekšmetus, kā arī piederumus, kuri nepieciešami viņu profesionālo pienākumu veikšanai, uzturoties otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā. Šos priekšmetus viņi drīkst izvest bez atļaujas saņemšanas.

12.pants

No ievedmuitas abu valstu Līgumslēdzēju Pušu teritorijā ir atbrīvotas rezerves daļas, kas uz laiku tiek ievestas to autotransporta līdzekļu remontam, kuri veic starptautiskos pārvadājumus.

Minēto priekšmetu ievešana notiek saskaņā ar vienas vai abu Līgumslēdzēju Pušu teritorijā spēkā esošajiem noteikumiem. Nomainītās detaļas jāizved vai arī jāiznīcina muitas dienestu kontrolē.

13. pants

Pārvadātājiem, kuri saņēmuši atļaujas, un to darbiniekiem Līgumslēdzēju Pušu teritorijās ir jāievēro tur spēkā esošie noteikumi attiecībā uz pārvadājumiem, ceļu satiksmi, muitu un policiju.

14.pants

Katras valsts iekšējā likumdošana tiek piemērota visos gadījumos, kurus neregulē šis Līgums, kā arī starptautiskie nolīgumi, kuru dalībnieces ir Līgumslēdzējas Puses.

15.pants

Gadījumā, ja vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijā ir pārkāpti šī Līguma noteikumi, tās valsts kompetentajām institūcijām, kurā reģistrēts transporta līdzeklis, pēc otras Līgumslēdzējas Puses kompetento institūciju lūguma ir jāpiemēro viena no sekojošām sankcijām:

a) brīdinājums;

b) šī Līguma 1.pantā minēto pārvadājumu veikšanas iespēju atņemšana - uz laiku vai pavisam, daļēji vai pilnīgi - tās valsts teritorijā, kurā pārkāpums izdarīts.

Institūcijām, kuras piemēro sankciju, par to ir jāinformē institūcijas, kuras ir lūgušas to piemērot.

16.pants

1. Šī Līguma realizācijai Līgumslēdzējas Puses izveido Kopējo Komisiju.

2. Nepieciešamības gadījumā pārstāvji no abu Līgumslēdzēju Pušu attiecīgajām ministrijām, kas pārzina transporta jautājumus, sapulcējas Kopējā Komisijā, lai nodrošinātu šī Līguma izpildi, pielāgotu to transporta plūsmas attīstībai, kā arī, lai apmainītos ar statistikas datiem un citu nepieciešamo informāciju.

3. Minētā Komisija sanāk kopā pēc vienas Līgumslēdzējas Puses lūguma pārmaiņus katras Līgumslēdzējas puses teritorijā.

17.pants

1. Šī Līguma piemērošanas kārtību Līgumslēdzējas Puses nosaka ar Protokolu, kurš tiek parakstīts vienlaicīgi ar šo Līgumu.

2. Šī Līguma 16.pantā paredzētā Kopējā Komisija ir tiesīga vajadzības gadījumā izdarīt izmaiņas minētajā Protokolā.

18.pants

Šī Līguma nosacījumi neskar esošos vai iespējamos nosacījumus un pienākumus, kuri izriet no Romas Līguma par Eiropas Kopienas dibināšanu.

19.pants

Šis Līgums tiek noslēgts uz neierobežotu laiku. Katra no Līgumslēdzējām Pusēm var pārtraukt šī Līguma darbību, paziņojot par to vismaz 3 mēnešus iepriekš.

Līgums stājas spēkā ar tā parakstīšanas dienu.

Līgums noslēgts Parīzē 1992.gada 26.novembrī divos eksemplāros, katrs no tiem latviešu un franču valodā, turklāt abiem tekstiem ir vienāds juridiskais spēks.

Protokols

Sastādīts saskaņā ar Latvijas Republikas Valdības un Francijas Republikas Valdības Līguma par starptautiskajiem kravu pārvadājumiem ar autotransportu 17.pantu.

Minētā Līguma piemērošanai Latvijas Valdības delegācija un Francijas Valdības delegācija ir vienojušās par sekojošo:

Attiecībā uz Līguma 7. un 8.pantu:

a) uz atļaujām, kuras ir derīgas Latvijas teritorijā, kreisajā pusē ir burti "LV", bet uz atļaujām, kuras ir derīgas Francijas teritorijā - burts "F";

b) atļaujas ir numurētas un uz tām ir tās izsniegušās amatpersonas paraksts un zīmogs;

c) atļaujas ir derīgas vienam braucienam turp un atpakaļ atļaujā norādītajā laika periodā. Uz atļaujām, kas paredzētas Līguma 4.panta otrajā daļā, ir atzīme "Derīga pārvadājumam uz trešo valsti vai no tās bez tranzīta caur transporta līdzekļa reģistrācijas valsti;

d) uz atskaitēm, kas pievienotas atļaujām vai iekļautas tajās, jānorāda:

• pārvadātāja nosaukums un adrese,

• "turp" un "atpakaļ" braucienu datumi,

• tās atļaujas numurs, uz kuru šīs atskaites attiecas,

• pārvadājumu veicošā transporta līdzekļa valsts reģistrācijas numurs,

• transporta līdzekļa celtspēja un kopējā masa,

• kravas iekraušanas un izkraušanas vieta,

• pārvadājamās kravas svars un veids,

• vieta muitas zīmogam;

e) atļaujas un atskaites saņēmēji pēc to izlietošanas vai, ja tās nav tikušas izlietotas, pēc derīguma termiņa izbeigšanās atdod tās iestādei, kura tās ir izsniegusi.

Attiecībā uz 9.pantu:

Speciālo atļauju pieprasījumi jāiesniedz:

a) Francijas pārvadātājiem:

Telefons: 0132-371086

Telefakss: 0132-376904

b) Latvijas pārvadātajiem:

tā departamenta Prefektūrā, caur kuru transporta līdzeklis iebrauc Francijas teritorijā vai kurā notiek iekraušana.

Attiecībā uz 10.pantu:

Pašreizējā brīdī Latvijā nav nodokļu, kas skartu Francijā reģistrētu transporta līdzekļu pārvietošanos Latvijas teritorijā.

Uz abpusējas vienošanās pamata arī Latvijā reģistrēti transporta līdzekļi, kas pārvietojas Francijā, tiek atbrīvoti no speciālā nodokļa uz atsevišķiem transporta līdzekļiem (no tā saucamā "ass nodokļa"), kurš ieviests saskaņā ar 1967.gada 21.decembra likuma Nr. 67-1114 16.pantu (ar izmaiņām).

Abas Līgumslēdzējas Puses apņemas nekavējoties informēt viena otru par jebkurām izmaiņām attiecībā uz iepriekš minēto.

Attiecībā uz 15. un 16.pantu:

Par šī Līguma izpildi kompetentās institūcijas ir:

• no Latvijas puses:

Telefons: 0132-212662, 0132-223478

Telefakss: 0132-217180

• no Francijas puses:

Skaits:

Pirmajā šī Līguma piemērošanas gadā "turp" un "atpakaļ" braucienu skaits, ko vienas valsts pārvadātājiem atļauts veikt otras valsts teritorijā vai tranzītā caur šo valsti, ir 500, bet atļauju skaits braucieniem, kas paredzēti Līguma 4.panta 2.punktā, ir 100.

Sastādīts Parīzē, 1992.gada 26.novembrī divos eksemplāros, katrs no tiem latviešu un franču valodā, turklāt abiem tekstiem ir vienāds spēks.

Līgums un tā protokols stājies spēkā ar 1992. gada 26. novembri