Frakciju viedokļi

Pēc 2006.gada 11. maija sēdes Latvijas radio tiešajā raidījumā

M.Grīnblats

(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Šodien Saeima pirmo reizi pēc ilgāka laika atbalstīja pieprasījumu ministram, proti, iekšlietu ministram. Mūsu frakcija balsoja par pieprasījumu tādēļ, ka uzskatīja: ierobežojumi, kas tika veikti pie Brīvības pieminekļa 16.martā un 25.martā, un tajā pašā laikā jebkādu saprātīgu ierobežojumu un regulēšanas trūkums 9.maijā Pārdaugavā liecina, ka policija un tās vadība nebija uzdevuma augstumos. Pirmkārt, par to ir atbildīgs ministrs.

Mūsu frakcija ierosināja nodot komisijām, un Saeima to arī gandrīz vienprātīgi atbalstīja, likumprojektu “Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likums”, jo gan tiesnešiem, gan prokuroriem, gan valsts drošības iestāžu darbiniekiem ir šāds likums. Būtu taisnīgi, ka arī šai iestādei var piesaistīt kvalificētus un profesionālus cilvēkus, nevis, ka tos no KNAB pārvilina uz citām iestādēm, kurās šīs sociālās garantijas vecumdienās ir labākas.

Mūsu frakcija parakstīja un šodien nodeva Saeimā arī priekšlikumu par nelieliem grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, uzskatot, ka ir pilnīgi pareiza pāreja uz mazākām nodokļu likmēm. Zinot to, ka šī pāreja notiks vairāku gadu laikā, uzskatām, ka zemnieku un zvejnieku saimniecības būtu pelnījušas 15% nodokli jau no nākamā gada 1.janvāra.

Šodien izraisījās liela diskusija par priekšvēlēšanu aģitācijas likumu. Mēs jau no paša sākuma uzskatījām, ka lieli ierobežojumi reklāmai radio un televīzijā laikā, kad ir noteikti visai stingri vēlēšanu finansējuma ierobežojumi (tātad nevar vairs tērēt miljonus kā agrāk), ir izdevīgi tikai tiem, kuri ļoti iecienījuši slēptās reklāmas vai kuriem ir pārāk daudz draugu masu saziņas līdzekļos, kas dažādos veidos puslikumīgi aģitē par iemīļotām partijām vai deputātiem. Bijām par saprātīgiem ierobežojumiem otrajam lasījumam, tomēr galu galā likumprojekts kļuva pretrunīgs, to nepieņēma. Varbūt tas ir pats labākais. Varam izteikt tikai nožēlu par to, ka šodien samērā maz deputātu no citām frakcijām balsoja par to, lai vismaz puse aģitācijas un reklāmas būtu latviešu valodā. Šī norma lielai daļai Saeimas deputātu likās mazsvarīga. Tāpat arī tie, kas izteica nožēlu, ka šo likumu nepieņēma, runāja par to, ka vajadzīgs vairāk diskusiju. Kur šie deputāti bija tad, kad otrajā lasījumā bija iespēja balsot par mūsu frakcijas priekšlikumu? Bet nu–kā ir, tā ir. Noteikumi paliek iepriekšējie. Cerams, ka vēlētāji vairāk spriedīs pēc politisko partiju darbiem, nevis pēc reklāmām.

V.Buzajevs

(politisko organizāciju apvienības
“Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Šodien no aptuveni simts jautājumiem vissvarīgākais bija frakcijas “Jaunais laiks” likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kuru Saeima ar niecīgu balsu vairākumu tomēr nodeva komisijai.

PCTVL viedoklis šajā gadījumā bija izšķirošs. Mēs balsojām “par”, jo šis likumprojekts daļēji atbilst PCTVL programmai. Starp citu, priekšlikums triju gadu laikā pakāpeniski pazemināt nodokļa likmi no 25% līdz 15% pilnībā sakrīt ar PCTVL programmas nostādnēm.

PCTVL priekšlikums palielināt ar nodokli neapliekamo minimumu, kas pašreiz Latvijā ir divreiz mazāks nekā Lietuvā un Igaunijā, ir vēl radikālāks. PCTVL piedāvā triju gadu periodā paaugstināt ar nodokli neapliekamo minimumu līdz oficiālā iztikas minimuma līmenim. Tāpat vecuma un invaliditātes pensijām tiek piedāvāts noteikt ar nodokli neapliekamo minimumu trīs minimālo algu līmenī.

Visbūtiskāk PCTVL programmas nostādnes un “Jaunā laika” priekšlikumi atšķiras jautājumā par ienākuma nodokļa sadales veidu. Pašreiz 75% no ienākuma nodokļa tiek ieskaitīti pašvaldību budžetā. Ienākuma nodokļa maksājumi sastāda vairāk nekā pusi no pašvaldību budžeta, tāpēc krasa ienākuma nodokļa likmes pazemināšana nekavējoši novedīs pie pašvaldību bankrota.

Tāpēc PCTVL atšķirībā no “Jaunā laika”, kas, starp citu, kontrolē galvaspilsētas pašvaldību, piedāvā triju gadu laikā palielināt pašvaldībām paredzētos maksājumus no ienākuma nodokļa līdz 100% līmenim. Mēs taču rūpēsimies ne tikai par savu popularitāti, bet arī par valsti nākotnē.

Der atgādināt, ka visas Saeimā pārstāvētās labējās partijas, kas viena pēc otras ir bijušas valdībā, tajā skaitā, “Jaunais laiks”, pirms iepriekšējām vēlēšanām solīja pazemināt nodokļus. Taču līdz pat šim brīdim 8.Saeimas pilnvaru laikā nodokļi nav samazināti ne par vienu santīmu. Ja viņi visi paliks opozīcijā nākamās Saeimas sastāvā, tad viņu priekšlikumi būs tautas labā.

J.Šmits

(Latvijas Pirmās partijas frakcija):

Saeima šodien patiešām ir strādājusi ļoti ražīgi un izskatījusi aptuveni simts likumprojektus. Esam strādājuši kā bitītes, neatliekdami muguras. Šodien kā pirmais un galvenais tika izskatīts jautājums, kurā vienoti balsoja opozīcijas frakciju–PCTVL, TB/LNNK un “Jaunā laika”–deputāti. Viņi apstiprināja pieprasījumu iekšlietu ministram Dzintaram Jaundžeikaram. Atgādināšu, ka Pieprasījumu komisija to ar pārliecinošu balsu vairākumu bija noraidījusi.

Laikā, kad līdz nākamās Saeimas vēlēšanām ir palikuši tikai četri mēneši un kad iekšlietu ministrs jau daudz ko ir panācis: sākta parādu izmaksa policistiem, robežsargiem un ugunsdzēsējiem, kas netika darīts pēdējos desmit gados; no šā gada policistu, ugunsdzēsēju un robežsargu atalgojums ir palielināts par 40 latiem mēnesī, bet no nākamā gada viņi saņems “uz rokas” vismaz par 60 latiem vairāk; beidzot uzlabota materiāli tehniskā bāze; šogad pirmo reizi kopš 1997.gada visi ugunsdzēsēji ir tikuši pie jauniem darba tērpiem un formām.

Pieprasījuma ierosinātājiem–frakcijai “Jaunais laiks”–acīmredzot svarīgākais darbs ir kārtējo reizi destabilizēt situāciju iekšlietu sistēmā un neļaut strādāt citiem. Par to, ka viņi paši nevar un negrib strādāt, es domāju, mēs nesen pārliecinājāmies.

Nožēlojami, ka partija, kuras 4000 zīmju garajā programmā ir teikts, ka mēs godīgi kalposim Latvijas tautai–katram pilsonim, katram nodokļu maksātājam, pati nedomā par valsti un tās interesēm, bet domā tikai par sava reitinga spodrināšanu pirms gaidāmajām vēlēšanām. Vai ar kalpošanu nodokļu maksātājiem būtu jāsaprot daudzu tūkstošu latu saņemtie pabalsti (no pašu nodokļu maksātāju kabatām) par nevēlēšanos strādāt?

Latvijas Pirmā partija atbalstīja opozīcijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā”, kas nosaka–ja Ministru kabineta loceklis vai parlamentārais sekretārs ir atkāpies no amata pēc paša iniciatīvas vai pēc Ministru prezidenta prasības un atkāpšanās nav saistīta ar nespēju pildīt amatu veselības stāvokļa dēļ, tad Ministru kabineta loceklis vai parlamentārais sekretārs atalgojumu pēc amata pienākumu izbeigšanas nesaņem.

Šodien jāpasaka arī kāds ļoti priecīgs jaunums. Saeima šodien lēma un atbalstīja piecu tradicionālo konfesiju–luterāņu, baptistu, vecticībnieku, metodistu un adventistu–likumprojektu nodošanu izskatīšanai Saeimas Juridiskajā komisijā un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Šo likumprojektu mērķis ir regulēt Latvijas valsts un baznīcas attiecības, kā arī noteikt baznīcas likumīgo statusu, tās darbību un personu garīgo aprūpi. Likumprojektos ir paredzēts noteikt katras minētās konfesijas baznīcas statusu Latvijā, draudžu izveidošanas kārtību, tiesības slēgt laulību, apsaimniekot savus īpašumus un iegūt izglītību.

Esmu šokēts par kolēģes–neatkarīgās deputātes Ināras Ostrovskas–garīgo tumsonību un nezināšanu, jo viņa no Saeimas tribīnes Septītās dienas adventistu konfesiju un metodistu konfesiju, kuras Civillikumā tiek dēvētas par tradicionālām konfesijām, nosauca par sektām un vērsās pret tām. Acīmredzot tiem deputātiem, kuri šīs runas iespaidā nobalsoja pret attiecīgajiem likumprojektiem, četru gadu laikā tā arī nav izdevies izlasīt šo īso likumu.

Latvija ir kristīga zeme, un par kristiešiem sevi uzskata 90% Latvijas iedzīvotāju. Šo likumu pieņemšana ir vispārpieņemta prakse Eiropas Savienības valstīs. Latvijas Pirmā partija darīs visu, lai šie speciālie likumi tiktu pieņemti jau šīs Saeimas laikā.

Es novēlu jums visiem svētīgu nedēļas nogali. Lai jums labs šis vakars!

M.Segliņš

(Tautas partijas frakcija):

Manuprāt, šodien bija divas labas lietas. Pirmā ir tā, ka tika nodots izskatīšanai komisijā likumprojekts “Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā”, jo mūsu valstī diemžēl ir tāda “greiza” iespēja: ja ministri paši atstāj savas darbavietas, tad viņiem ir iespēja saņemt kompensāciju trīs mēnešu algu apmērā. Filozofija, ieviešot šīs trīs mēnešalgu kompensācijas, bija pavisam cita. Tad, ja cilvēks zaudē darbu pret paša gribu, piemēram, kāds premjers pieprasa ministra demisiju vai vienkārši krīt valdība, vai beidzas valdības termiņi. Kamēr cilvēks atrod sev jaunu darbavietu, viņam izmaksā šo naudu. Nācās piedzīvot valstī sešu ministru aiziešanu no darba pēc pašu iniciatīvas, un iznāk, ka šie ministri atgriežas Saeimā, kur turpina strādāt kā “Jaunā laika” deputāti un vienlaikus saņem trīs mēnešus gan ministra algu, gan deputāta algu. Šāda situācija ir jāizbeidz. Līdz ar to ir šie priekšlikumi grozījumiem Ministru kabineta iekārtas likumā. Tādas muļķības, kā saņemt gan ministra algu, gan deputāta alga, atstājot labprātīgi darbu kā ministram, jāizbeidz.

Otrais. Šodien Juridiskajā komisijā bija jāpieņem ļoti grūts lēmums, jo mēs skatījām jautājumu par Rīgas apgabaltiesas tiesneša Kaparšmita atbrīvošanu no darba. Šādi lēmumi vienmēr ir ļoti smagi, jo, ja cilvēks savu vainu neatzīst, tajā pašā laikā viņu atbrīvot no darba, tādējādi cilvēkam kaut kādā ziņā salaužot dzīvi un karjeru, tas ir ļoti grūts lēmums. Tiesnešu disciplinārlietu kolēģija bija vienbalsīga–visi 11 tiesneši bija balsojuši par to, ka Kaparšmita kungs ir atbrīvojams no darba. Šodien arī Juridiskā komisija atbalstīja šo lēmuma projektu par tiesneša Kaparšmita atbrīvošanu no darba. Jāatzīst, ka tie ir psiholoģiski grūti lēmumi. Neko darīt, dzīvē kādreiz jāpieņem arī grūti lēmumi.

S.Šķesters

(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Zaļo un Zemnieku savienībai bija nozīmīga diena, jo trešajā lasījumā izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām””. Mūsu likumprojekts bija domāts, lai samazinātu izdevumus priekšvēlēšanu aģitācijai, lai ļautu cilvēkiem labāk iepazīt partiju darbus, lai šīs izmaksas būtu pēc iespējas mazākas un lai deputātu kandidāti tiktos ar iedzīvotājiem.

Šī doma un aizliegumi raidorganizācijām, vides un preses reklāmai netika atbalstīti. Faktiski likums tika sagrozīts tā, ka tā pieņemšana galīgajā–trešajā–lasījumā bija pretrunīga un nebija iespējama. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš tika noteikts pēc vēlēšanu termiņa–pēc 7.oktobra. Likumprojekts tika, tautas valodā sakot, “norakts”.

Domāju, ka pašreiz ir iespēja priekšvēlēšanu aģitācijas periodā arī izvērtēt mūsu vēlētājiem, kāpēc daži politiskie spēki negrib šādus ierobežojumus un grib tērēt milzīgas naudas šai vēlēšanu kampaņai, un kur tās naudas viņi ņem.

Otra lieta, kas mums bija arī saistībā ar šo likumprojektu. Šodien tika nodots mums steidzamības kārtībā izskatīt likumprojektu “Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”. Un, es domāju, šis ir otrais solis, likumprojekta pamatdoma ir tāda, ka vajadzētu visas tās summas, kas ir virs limita priekšvēlēšanu aģitācijai, atmaksāt šīm partijām valsts budžetā tajā apmērā, kādā viņi pārtērē šīs summas, kas ir domātas vienam vēlētājam,–20 santīmi uz vienu vēlētāju, tas kopumā ir 280 000 latu katrai partijai.

Mēs domājam, ka šo likumprojektu vajadzētu pieņemt nākamajā plenārsēdē, domāju, ka politiķi sapratīs, ka šīs milzīgās izmaksas nav vajadzīgas, lai politiskie spēki varētu normāli piedalīties vēlēšanās.

Trešā lieta, ko es gribēju atzīmēt, Saeima šodien trešajā lasījumā pieņēma likumu “Grozījumi Dzīvnieku barības aprites likumā”, kas ļaus sakārtot daudzas lietas, kas saistītas ar lauksaimniecību.

Vēl viena nozīmīga lieta–komisija ilgi strādāja pie likumprojekta “Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likums”. Skaidrs, ka, pateicoties tam, ka mēs izņēmām normu, ka šis likums neattiecas uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm saukšanu pie disciplinārās atbildības, deputāti to atbalstīja. Likums stājas spēkā paredzētajā termiņā, un es domāju, nebūs šīs lietas tik drūmas. Domāju, ka ierēdņiem ir jā­strādā vienkārši labāk, lai netiktu piemēroti tādi disciplinārsodi.

Vēl viena lieta, ko es gribētu atzīmēt, mūsu frakcija pašreiz nopietni strādā pie budžeta perspektīvas lauksaimniecībai laika periodā no 2007. līdz 2013.gadam. Es domāju, ka mums šie līdzekļi jāiztērē, lai mēs varētu attīstīt savu lauksaimniecību, attīstīt mazāk labvēlīgās teritorijas, reģionus, tādā veidā atstāt šo atbalsta mehānismu vismaz iepriekšējā gada līmenī, kāds tas bijis līdz šim.

Es gribētu pateikt cienījamiem lauku cilvēkiem, zemniekiem un lauksaimniekiem, ka ir pēdējais laiks pieteikties uz tiešajiem platību maksājumiem, deklarēt savas platības līdz 15.maijam. Es domāju, ka jūs to ļoti labi veiksit.

Vēl viena piezīmīte, šodien arī Zaļo un Zemnieku savienība atbalstīja likumprojektus par Latvijas pamatkonfesiju savienībām, kuras, es domāju, nākotnē sakārtos reliģiskās attiecības starp valsti un šīm konfesijām.

S.Bendrāte

(frakcija “Jaunais laiks”):

Šī tiešām bija ļoti gara diena–vairāk nekā 80 jautājumu. “Jaunais laiks” arī šodien iesniedza, es domāju, ļoti svarīgu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Grozījumi pozitīvi skars visu sabiedrības spektru. Pirmkārt, ģimenes ar bērniem. Mēs ierosinājām ievērojami straujāk celt neapliekamo minimumu vecākiem par apgādībā esošajiem nepilngadīgajiem bērniem. Jau nākamgad tie varētu būt 58 lati mēnesī, kas būtu 14,5 latu guvums maciņā līdzšinējo 5,5 latu vietā.

Otrkārt, mēs ierosinām lielāku atbalstu pensionāriem, invalīdiem un represētajiem, piedāvājot paaugstināt neapliekamo ienākumu līmeni, kuru veido kopā ar valsts pensiju legāli nopelnīto. Tad tie būtu 175 lati mēnesī jeb 2100 latu gadā. Īpašs ieguvums būs strādājošajiem pensionāriem, kuri saņem mazu pensiju un mazliet piestrādā, jo viņu ienākumi vairs netiks aplikti ar ienākuma nodokli no pirmā nopelnītā lata.

Treškārt, šie paši iedzīvotāju ienākuma nodokļa grozījumi paredz pakāpeniski trīs gadu laikā pazemināt šo nodokli no 25% līdz 15%.

Saeimas plenārsēdē šo “Jaunā laika” likumprojektu atbalstīja nodošanai komisijām. Tagad sekosim, lai tas neaizkavētos komisijās.

Pieminēšu arī, ka atbalstīja likumprojektu, kurš paredz sodīt politiskās partijas par priekšvēlēšanu izdevumu limitu pārsniegšanu. Nāksies maksāt atpakaļ valsts budžetā tik, par cik šis limits pārsniegts.

Saeima atbalstīja “Jaunā laika” iesniegto pieprasījumu iekšlietu ministram Dzintaram Jaundžeikaram par Iekšlietu ministrijas vadības rīcību saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja aizturētiem policijas darbiniekiem. Tas tiešām bija pamatots lēmums, jo pieprasījumu atspēkojošus argumentus tā arī nesadzirdējām.

“Jaunais laiks” turpina aktīvi strādāt, atgriežoties mūsu ministriem Saeimā, un mēs turpmāk vēl skaidrāk paudīsim savu pozīciju svarīgākajos jautājumos.

A.Golubovs

(Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):

Šodien notika pirmā šīs sesijas Saeimas sēde, kura bija diezgan ilga un kurā izskatīja ļoti daudz jautājumu. Es gribu pieskarties tikai dažiem.

Šodien Saeima nodeva komisijām likumprojektu “Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā”. Ar šo likumprojektu nākotnē valsts maksās mazāk sakarā ar valdības krišanu. Un tas ir ļoti labi, jo vajadzēs mazāk tērēt naudu.

Šodien notika arī brīnums. Saeimas vairākums atbalstīja pieprasījumu iekšlietu ministram Jaundžeikaram par Iekšlietu ministrijas vadības rīcību saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja aizturētajiem policijas darbiniekiem. Un tie fakti, kuri minēti šajā pieprasījumā, par tiem faktiem nākamnedēļ ministram vajadzēs atbildēt Saeimai.

Diemžēl netika atbalstīts otrs pieprasījums. Tas bija pieprasījums Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim par likuma pārkāpumiem grantu shēmas “Atbalsts komercdarbības infrastruktūras modernizācijai” sagatavošanā un finansējuma sadalē. Es uzskatu, ka Saeimas vairākums negrib atklāt publikai šos pārkāpumus un novērst tos.

Šodien trešajā lasījumā netika pieņemts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”” sakarā ar to, ka tie ierobežojumi masu saziņas līdzekļiem Saeimas vairākumam parādīja, ka viņi varbūt ir ļoti stingri, tāpēc šodien tas likumprojekts netika atbalstīts un skatāms tas būs laikam tikai nākamajā Saeimā.

Saeimas preses dienests