Projekts: Vēlētāju apvienību finansēšanas likums

Saeimas dok. nr.5733; likumprojekts nr.1654

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izstrādāts,
Ministru kabineta 2006.gada 4.aprīļa sēdē akceptēts (prot. Nr.19, 3.§)
un 6.aprīlī iesniegts Saeimas izskatīšanai

1.pants. Likuma mērķis un darbības joma

(1)Likuma mērķis ir nodrošināt tiesiskus priekšnosacījumus vēlētāju apvienību finansiālās darbības atklātumam, likumībai un atbilstībai demokrātijas principiem.

(2) Likums reglamentē vēlētāju apvienību finansēšanu.

2.pants. Finansēšanas avoti

(1)Vēlētāju apvienības atļauts finansēt vēlēšanu kampaņas laikā no fizisko personu dāvinājumiem (ziedojumiem). Vēlēšanu kampaņas laiks šā likuma izpratnē ir laikposms no vēlētāju apvienības kandidātu saraksta iesniegšanas dienas līdz vēlēšanu dienai.

(2)Fiziskās personas drīkst dāvināt (ziedot) finanšu līdzekļus no saviem ienākumiem, kuru veidi minēti likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. un 9.pantā un kuri gūti iepriekšējos trijos taksācijas gados.

(3)Pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pieprasījuma dāvinātājs (ziedotājs) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā informāciju par saviem ienākumiem, naudas uzkrājumiem un īpašumiem.

(4)Ja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs uzskata par nepieciešamu, dāvinātājs (ziedotājs) papildus šā panta trešajā daļā minētajai informācijai iesniedz dokumentus, kas apliecina finansēšanas avotu izcelsmes likumību.

(5) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs informē Valsts ieņēmumu dienestu, ja konstatēts dāvinājums (ziedojums), kas neatbilst šā panta otrajā daļā minētajām prasībām.

(6)Fiziskā persona vienai vēlētāju apvienībai vēlēšanu kampaņas laikā drīkst dāvināt (ziedot) summu, kas nepārsniedz 10000 latu.

(7) Fiziskās personas, ieskaitot kredītiestāžu kontos finanšu līdzekļus, kas paredzēti vēlētāju apvienības finansēšanai, kredītiestāžu pārskaitījumu dokumentos norāda, ka maksājums paredzēts vēlētāju apvienības finansēšanai (maksājuma mērķis).

3.pants. Dāvinājumi (ziedojumi)

(1)Par dāvinājumu (ziedojumu) šā likuma izpratnē uzskatāmi jebkuri mantiski vai citāda veida bezatlīdzības labumi, piemēram, pakalpojumi, tiesību nodošana, vēlētāju apvienības atbrīvošana no pienākuma, atteikšanās no kādas tiesības par labu vēlētāju apvienībai, kā arī citas darbības, ar kurām vēlētāju apvienībai tiek piešķirts kāds labums. Par dāvinājumu (ziedojumu) šā likuma izpratnē tiek uzskatīta arī jebkuras lietas nodošana tādas personas īpašumā, kura veido vēlētāju apvienību (turpmāk – apvienības biedrs), vēlētāju apvienības finansēšanai, kā arī pakalpojumu sniegšana vēlētāju apvienībai par maksu, kas ir zemāka par attiecīgās lietas vai pakalpojuma tirgus vērtību. Par dāvinājumu (ziedojumu) šā likuma izpratnē uzskatāmi arī mantiskie vai citāda veida labumi, ko apvienības biedrs izmantojis vēlēšanu kampaņas finansēšanai.

(2) Ievērojot šā likuma 4.pantā minētos ierobežojumus, apvienības biedri dāvinājumus (ziedojumus) var pieņemt no šādām personām:

1) Latvijas pilsoņiem;

2) Latvijas Republikas nepilsoņiem;

3) Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem.

(3)Dāvinājums (ziedojums) uzskatāms par pieņemtu, ja apvienības biedrs, kas tieši ir pieņēmis dāvinājumu (ziedojumu), 30 dienu laikā pēc dāvinājuma (ziedojuma) saņemšanas to nav pārskaitījis (atdevis) atpakaļ dāvinātājam (ziedotājam).

4.pants. Finansēšanas ierobežojumi

(1)Fiziskajām personām, kuras nav apvienības biedri, aizliegts pieņemt no citām personām dāvinājumus (ziedojumus) un aizdevumus vēlētāju apvienības finansēšanai.

(2)Visus finanšu līdzekļu dāvinājumus (ziedojumus), kuru summa pārsniedz 100 latus, tieši pārskaita attiecīgās apvienības biedra kredītiestādes kontā, bet citus dāvinājumus (ziedojumus) tieši nodod, pārskaita vai iesniedz attiecīgajam apvienības biedram.

(3)Pieņemot dāvinājumus (ziedojumus), noskaidro dāvinātāja (ziedotāja) personas datus – vārdu, uzvārdu, personas kodu un deklarēto dzīvesvietu.

(4)Aizliegts finansēt vēlētāju apvienības, izmantojot trešo personu starpniecību. Par vēlētāju apvienību finansēšanu, izmantojot trešo personu starpniecību, uzskatāmi gadījumi, kad, īstenojot personiskās intereses finansēt vēlētāju apvienību, dāvinājums (ziedojums) tiek nodots kādai citai personai, lai tā šo dāvinājumu (ziedojumu) nodotu tālāk vēlētāju apvienībai, vai tiek izmantoti citas personas identitātes dati, lai finansētu vēlētāju apvienību. Par starpniecību šā likuma izpratnē nav uzskatāms gadījums, kad, pamatojoties uz notariāli apliecinātu pilnvaru, kurā norādīta konkrēta dāvinājuma (ziedojuma) summa vai lieta un tās vērtība, pilnvarotāja vārdā ziedojumu veic pilnvarnieks. Šādu pilnvarojumu aizliegts nodot citai personai.

(5)Apvienības biedriem aizliegts ņemt aizņēmumus vēlētāju apvienības darbības finansēšanai.

(6)Vēlētāju apvienību vēlēšanu kampaņu aizliegts finansēt no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem.

(7)Uz apvienības biedriem, kas finansē vēlētāju apvienību no saviem līdzekļiem, attiecas visi šajā likumā minētie ierobežojumi, izņemot šā panta otrajā daļā minēto nosacījumu.

5.pants. Anonīmu dāvinājumu (ziedojumu) aizliegums

(1)Aizliegts finansēt vēlētāju apvienības anonīmu dāvinājumu (ziedojumu) veidā.

(2)Dāvinājums (ziedojums) šā likuma izpratnē tiek uzskatīts par anonīmu, ja nav zināms dāvinātāja (ziedotāja) vārds, uzvārds, personas kods un deklarētā dzīvesvieta.

(3) Ja apvienības biedrs saņem anonīmu dāvinājumu (ziedojumu), finanšu līdzekļus piecu dienu laikā pēc to saņemšanas ieskaita valsts budžetā, bet lietu nodod valsts īpašumā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

6.pants. Pārskats par ieņēmumiem un izdevumiem, kas saistīti ar vēlēšanu kampaņu

(1)Apvienības biedram ir pienākums uzskaitīt visus ienākumus un izdevumus, kas saistīti ar vēlēšanu kampaņu. Dokumenti, kas apliecina šā likuma 2.panta pirmajā daļā minētos ienākumus un šā panta piektās daļas 3.punktā minētos izdevumus, glabājami vismaz trīs gadus.

(2) Ne vēlāk kā 30 dienas pēc pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanām katra vēlētāju apvienība iesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā pārskatu par ieņēmumiem un izdevumiem, kas saistīti ar vēlēšanu kampaņu (turpmāk– pārskats). Pārskatu paraksta visas personas, kas saņēmušas dāvinājumus (ziedojumus) vēlētāju apvienībai.

(3)Pārskata veidlapas paraugu un iesniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4)Pārskatā norāda visus ieņēmumus un izdevumus, kas vēlētāju apvienībai radušies vēlēšanu kampaņas laikā, kā arī visus ieņēmumus un izdevumus, kas vēlētāju apvienībai radīsies pēc vēlēšanām, maksājot rēķinus par šā panta piektajā daļā minētajām darbībām.

(5)Pārskatā par katru apvienības biedru norāda:

1)viņa saņemtos dāvinājumus (ziedojumus), katra dāvinājuma (ziedojuma) veidu, vērtību, saņemšanas datumu, kā arī tās fiziskās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu, kura izdarījusi dāvinājumu (ziedojumu):

a) finanšu līdzekļu veidā,

b) jebkuras lietas veidā, ja lieta nodota apvienības biedra īpašumā bez maksas vai par maksu, kas ir zemāka par attiecīgās lietas tirgus vērtību,

c) bezatlīdzības pakalpojumu veidā vai tādu pakalpojumu veidā, kurus apvienības biedrs saņēmis par maksu, kas ir zemāka par attiecīgā pakalpojuma tirgus vērtību,

d) nododot apvienības biedram kādas tiesības, ja no tā vēlētāju apvienībai radies kāds labums,

e)atbrīvojot apvienības biedru no kāda pienākuma, ja vēlētāju apvienībai no tā radies kāds labums;

2) cita veida ieņēmumus;

3) izdevumus, norādot izdevumu veidu, apmēru (summu), pakalpojuma veicēju. Izdevumus pamato ar grāmatvedību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām atbilstošiem attaisnojuma dokumentiem.

7.pants. Finansiālās darbības atklātums un kontrole

(1) Vēlētāju apvienību finansiālā darbība ir atklāta un publiski pieejama.

(2)Ikvienai personai ir tiesības vērsties Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un attiecīgajā vēlētāju apvienībā, lai iepazītos ar vēlētāju apvienības pārskatu.

(3)Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārskatu triju darbdienu laikā pēc tā saņemšanas publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja mājaslapā internetā.

(4)Iesniegumus un sūdzības par iespējamiem vēlētāju apvienību finansēšanas noteikumu pārkāpumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs izskata administratīvo procesu un kriminālprocesu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

8.pants. Atbildība par šā likuma neievērošanu

(1)Par pārskata neiesniegšanu šā likuma 6.pantā noteiktajā kārtībā, kā arī par šā likuma 2.panta sestajā daļā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu ir atbildīga persona, kura vēlētāju apvienības kandidātu sarakstā ir minēta pirmā.

(2) Ja pārkāptas šā likuma 2.panta pirmajā daļā, 3.panta otrajā daļā, 4.panta otrajā, trešajā, piektajā, sestajā un septītajā daļā vai 5.panta pirmajā daļā minētās prasības, par to ir atbildīgs vēlētāju apvienības pārstāvis, kas pieņēmis attiecīgo dāvinājumu (ziedojumu).

(3)Ja pārkāptas šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās prasības, par to ir atbildīga persona, kas veikusi dāvinājumu (ziedojumu), bet, ja pārkāptas 4.panta pirmajā daļā minētās prasības, – persona, kas pieņēmusi attiecīgo dāvinājumu (ziedojumu) vai aizdevumu vēlētāju apvienības finansēšanai.

(4)Ja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs konstatē, ka saņemtais dāvinājums (ziedojums) nav minēts pārskatā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks attiecīgajam apvienības biedram uzdod pretlikumīgi iegūtos finanšu līdzekļus 30 dienu laikā ieskaitīt valsts budžetā, bet lietu nodot valsts īpašumā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Pēc šī apvienības biedra pamatota lūguma Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks finanšu līdzekļu atmaksāšanas termiņu var sadalīt vairākos termiņos vai pagarināt, bet ne ilgāk kā par 90 dienām.

(5) Ja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs konstatē šā likuma 2.panta pirmās, otrās un sestās daļas, 3.panta otrās daļas, 4.panta pirmās, otrās, ceturtās, piektās un sestās daļas vai 5.panta pirmās daļas noteikumu pārkāpumu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks uzdod attiecīgajam apvienības biedram pretlikumīgi iegūtos finanšu līdzekļus 30 dienu laikā ieskaitīt valsts budžetā, bet lietu nodot valsts īpašumā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Pēc šī apvienības biedra pamatota lūguma Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks finanšu līdzekļu atmaksāšanas termiņu var sadalīt vairākos termiņos vai pagarināt, bet ne ilgāk kā par 90 dienām.

Likums stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

Par likumprojektu

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Saskaņā ar Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma Pārejas noteikumu 10.punktu Ministru kabinetam jāiesniedz Saeimai likumprojekti par grozījumiem, kas nepieciešami attiecīgajos likumos, lai nodrošinātu šā likuma 51.panta noteikumu izpildi. Minētā likuma 51.pants nosaka vēlētāju apvienību vispārīgus finansēšanas ierobežojumus.

Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas noteikumus regulē Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums, kas detalizēti nosaka politisko organizāciju (partiju) un valsts institūciju tiesības un pienākumus politisko organizāciju (partiju) finansēšanā. Savukārt vēlētāju apvienību finansēšanas noteikumi šobrīd spēkā esošajos normatīvajos aktos tiek regulēti ļoti minimāli, tāpat normatīvajos aktos nav noteikta detalizēta kārtība, kādā vēlētāju apvienības atskaitās par saņemto un izmantoto finansējumu, kā arī valsts institūciju kompetence vēlētāju apvienību finansiālās darbības kontrolē. Minētais rada nevienlīdzību starp politiskajām organizācijām (partijām) un vēlētāju apvienībām pašvaldību vēlēšanās.

2. Normatīvā akta projekta būtība.

Likumprojektā tiek noteikta vēlētāju apvienību finansēšanas un atskaitīšanās par saņemto un izlietoto finansējumu kārtība, ņemot vērā vēlētāju apvienību darbību specifiku, tas ir, situāciju, ka tās tiek izveidotas uz pašvaldību vēlēšanām mazajās pašvaldībās un tās nav juridiskās personas. Likumprojektā vēlētāju apvienībām tiek noteikti finansēšanas ierobežojumi (dāvinājumu (ziedojumu) limiti, anonīmu dāvinājumu (ziedojumu) aizliegums, starpniecības aizliegums u.c.) līdzīgi kā politiskajām organizācijām.

Likumprojekts paredz lielāku atklātību saņemtā un izlietotā finansējuma uzskaitē, uzliekot vēlētāju apvienībām par pienākumu iesniegt pārskatus par ieņēmumiem un izdevumiem, kas saistīti ar vēlēšanu kampaņu.

Projekts paredz arī atbildības nosacījumus par likuma noteikumu pārkāpumiem, tie ir administratīvā atbildība un nelikumīgi saņemtu ziedojumu atmaksāšana.

Projekts paredz, ka kontroli un uzraudzību par šā likuma izpildi veiks Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

Ņemot vērā, ka nākamās pašvaldību vēlēšanas, uz kurām tiks veidotas vēlētāju apvienības, notiks 2009.gadā, likuma spēkā stāšanās paredzēta ar 2008.gada 1.janvāri. Tādējādi tiks nodrošināta to personu, kuras likuma nosacījumi skars, savlaicīga informēšana par likumā paredzētajiem nosacījumiem, kā arī pienācīga kontrolējošo institūciju sagatavošana veicamajām funkcijām.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības
attīstību?

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

(tūkst. latu)

Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2006	2007	2008	2009	*)
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Nav	Nav	62,2	62,2	62,2
3. Finansiālā ietekme	Nav	Nav	-62,2	-62,2	-62,2
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins.

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas datiem uz 2001.gada 11.marta pašvaldību vēlēšanām savus deputātu kandidātu sarakstus iesniedza 1256 vēlētāju apvienības, no kurām mandātus guva (no saraksta ir ievēlēts vismaz viens deputāta kandidāts) 1209 vēlētāju apvienības. Savukārt uz 2005.gada 12.marta pašvaldību vēlēšanām savus deputātu kandidātu sarakstus iesniedza 1108 vēlētāju apvienības, no kurām mandātus guva (no saraksta ir ievēlēts vismaz viens deputāta kandidāts) 1035 vēlētāju apvienības.

Ievērojot minēto un ņemot vērā to, ka likumprojekts paredz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam jaunu pienākumu, proti, vēlētāju apvienību finanšu kontroli, bet ar esošajiem biroja darbinieku resursiem nodrošināt papildu funkciju realizāciju nav iespējams, ir nepieciešams paredzēt papildu finansējumu 62,2 tūkst. Ls apmērā gadā piecām papildu štata vietām.

Aprēķins tika veikts saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā un Ministru kabineta 2002.gada 30.jūlija noteikumos Nr.334 “Noteikumi par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu un darbinieku atalgojumu sociālajām garantijām un ar mācībām un kvalifikācijas celšanu saistīto izdevumu segšanu” noteikto.

Detalizēts aprēķins:

2008.gadā – kapitālieguldījumi (datortehnika, darba vietas aprīkojums utt.) 6,8 tūkst.Ls + kārtējie izdevumi 55,4 tūkst. Ls, tai skaitā atalgojumi štata vietas [5 * (vid.alga 0,42 tūkst. Ls + piemaksa 20%)*12 + atvaļinājuma pabalsts 2,3 tūkst. Ls] + materiālā stimulēšana 15% no algas fonda 5,0 tūkst. Ls = 37,6 tūkst. Ls (atalgojumi – kopā) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (24,09%) 9,1 tūkst. Ls, kā arī citi izdevumi (telpu noma, obligātā valsts apdrošināšana, kancelejas piederumi un citi) 8,7 tūkst. Ls apmērā.

2009.gadā – kārtējie izdevumi 55,4 tūkst. Ls, tai skaitā atalgojumi štata vietas [5 * (vid.alga 0,42 tūkst. Ls + piemaksa 20%)*12 + atvaļinājuma pabalsts 2,3 tūkst. Ls] + materiālā stimulēšana 15% no algas fonda 5,0 tūkst. Ls = 37,6 tūkst. Ls (atalgojumi – kopā) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (24,09%) 9,1 tūkst. Ls, kā arī citi izdevumi (telpu noma, obligātā valsts apdrošināšana, kancelejas piederumi un citi) 8,7 tūkst. Ls apmērā.

Turpmākajos gados (katru gadu) – kārtējie izdevumi 55,4 tūkst. Ls, tai skaitā atalgojumi štata vietas [5 * (vid.alga 0,42 tūkst. Ls + piemaksa 20%)*12 + atvaļinājuma pabalsts 2,3 tūkst. Ls] + materiālā stimulēšana 15% no algas fonda 5,0 tūkst. Ls = 37,6 tūkst. Ls (atalgojumi – kopā) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (24,09%) 9,1 tūkst. Ls, kā arī citi izdevumi (telpu noma, obligātā valsts apdrošināšana, kancelejas piederumi un citi) 8,7 tūkst. Ls apmērā.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti?

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Sagatavots likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” un likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, kas paredz noteikt atbildību par šī likumprojekta normu pārkāpšanu, kā arī sagatavots likumprojekts “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”, kas paredz noteikt biroja kompetenci vēlētāju apvienību finansiālās darbības kontrolē.

Sagatavots arī likumprojekts “Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”.

Vēlētāju apvienību finansēšanas likumprojektā paredzēts pilnvarojums izdot šādus Ministru kabineta noteikumus:

1) kārtību, kādā personas, kuras ir dāvinājušas (ziedojušas) vēlētāju apvienībai, iesniedz informāciju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam par saviem ienākumiem, naudas uzkrājumiem un īpašumiem;

2) kārtību, kādā finanšu līdzekļi ir jāpārskaita valsts budžetā un manta jānodod valsts īpašumā anonīmu dāvinājumu (ziedojumu) gadījumos;

3) pārskata par ieņēmumiem un izdevumiem aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību;

4) kārtību, kādā pretlikumīgi iegūtie finanšu līdzekļi ir ieskaitāmi valsts budžetā, bet manta nododama valsts īpašumā.

Ministru kabineta noteikumi tiks sagatavoti pēc likuma pieņemšanas.

2. Cita informācija.

Likumprojekts izskatāms vienlaikus ar likumprojektu “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”, “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”, “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” un “Grozījumu Krimināllikumā”.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri
Likumprojekta 1. un 2.pants	Latvijas pievienošanās līguma Eiropas Savienībai Pievienošanās akta 6.pantam	Atbilst	–

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas?

Konsultācijas ir notikušas ar Latvijas Pašvaldību savienību (vecākais padomnieks M.Pūķis).

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)?

Kopumā atbalsta likumprojektā paredzētos risinājumus. Tika izteikts arī viedoklis, ka atbildībai par likumā paredzēto ierobežojumu pārkāpšanu jābūt adekvātai vēlētāju apvienību veidojošo personu iespējai kontrolēt finansēšanas ierobežojumu ievērošanu. Šis priekšlikums tika ņemts vērā, precizējot Vēlētāju apvienību finansēšanas likumprojekta tekstu.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis?

Informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Konsultācijas nav notikušas.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas?

Jaunas institūcijas netiek radītas, tiek paplašinātas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja funkcijas.

Likumprojekta izpilde iespējama pēc tā pieņemšanas, pārejas laiks nav nepieciešams.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu?

Likums pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajos laikrakstos “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo?

Indivīds var aizstāvēt savas tiesības Administratīvā procesa likumā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā kārtībā.

Ministru prezidents A.Kalvītis