1992.gada 7.janvāra sēdes stenogramma

Rīta sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, labrīt! Lūdzu, apliecināsim savu klātbūtni ar reģistrāciju. Rezultātu! 118 deputāti.

Godātie kolēģi! Uzsākot darbu, atļaujiet jums visiem novēlēt laimīgu un sekmīgu Jauno gadu un pareizticīgo konfesijas piederīgajiem– priecīgus Ziemassvētkus! (Aplausi.)

Pārtraukumā aicinu jūs iepazīties ar apsveikumiem Augstākajai padomei, Latvijas tautai. Man vakar bija doma jūs iepazīstināt ar šo garo sarakstu, bet diemžēl apsveikumi vēl turpina nākt. Laikam nebūtu korekti tos nolasīt tagad un nenolasīt tos, kurus saņemsim pēcpusdienā vai rīt no rīta. Tāpēc jums ir iespēja šeit iepazīties ar karaļnamu, prezidentu, parlamentu un citu prominentu personu un iestāžu apsveikumiem mūsu parlamentam un Latvijas tautai.

Uzsākot mūsu ceturto sesiju, mums kā vienmēr vispirms būtu jāizskata jautājums, kas saistīts ar tīri organizatoriskām lietām, tas ir, ar sesijas balsu skaitīšanas komisiju un sesijas sekretariātu. Vakar Augstākās padomes Prezidijā tika izskatīts šis jautājums no tīri organizatoriskā viedokļa, un vairākums Prezidija locekļu izteica domu, ka diez vai mums vajadzētu tērēt laiku, lai pārvēlētu katru sekretariāta locekli vai vadītāju, vai balsu skaitīšanas komisiju, bet iesaka Augstākajai padomei tomēr izskatīt jautājumu, atstājot gan sekretariātu, gan balsu skaitīšanas komisiju iepriekšējā sastāvā. Tur gan ir problēma sakarā ar deputātu Geidānu, bet pēc mūsu nolikuma komisija pati vēlē sev priekšsēdētāju. Tāpēc mums plenārsēdē nav jāvēlē priekšsēdētājs, kaut gan Geidāns tagad ir atbildīgs darbinieks lielos saimnieciskos darbos.

Tāds ir Augstākās padomes Prezidija priekšlikums. Bet kāds ir jūsu priekšlikums? Vai jūs to atbalstāt? Vai ir citi priekšlikumi? Lūdzu, ja kādam ir, tad izsakiet savu viedokli.

Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Balsu skaitīšanas komisija jau iepriekšējās sesijas plenārsēžu laikā sanāca kopā un pēc Geidāna kunga lūguma piekrita, ka viņš atsakās un tiek atbrīvots no balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētāja pienākuma pildīšanas, un vienbalsīgi ievēlēja Endeles kungu par mūsu balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētāju. Vai Endeles kungs ir vai nav pašlaik šeit?

Priekšsēdētājs: Mēs to pieņemam zināšanai, pirms pieņemam lēmumu.

Lūdzu, Šteina kungs!

V.Šteins: Es domāju, ka acīmredzot Juris Dobelis ļoti labi strādā sekretariātā, jo diemžēl PSRS karaspēks vēl ir Latvijā. Un es domāju, ka viņam vajadzētu vairāk nodarboties tieši ar saviem uzdevumiem attiecībā uz Aizsardzības un iekšlietu komisiju, gādāt par to, lai PSRS karaspēku izvestu no Latvijas. Tā ka, es domāju, te vajadzētu nomainīt.

Priekšsēdētājs: Taču tad jums būtu arī jāizsaka savs viedoklis. Es saprotu, jūs izteicāties, kāpēc gribat nomainīt. Vai jūs liekat šo jautājumu uz balsošanu, ka viņš ir nomaināms? Un pēc tam vajadzēs lemt, ko mainīt, ar ko mainīt. Vai tāds ir jūsu priekšlikums, kolēģi Štein?

V.Šteins: Jā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tad sāksim ar vienkāršāko. Vai attiecībā uz balsu skaitīšanas komisiju nav iebildumu? Tad, lūdzu, nobalsosim par priekšlikumu– atstāt mūsu balsu skaitīšanas komisiju iepriekšējā sastāvā. Rezultātu! 105– par. Paldies.

Tagad par sekretariātu.

Lūdzu, deputāt Bērziņ!

I.Bērziņš: Es gribētu vienkārši atgādināt, ka LTF frakcija vakardienas sēdē nobalsoja par to, ka balsu skaitīšanas komisija un sekretariāts ir atstājams iepriekšējā sastāvā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi, tur nolikums, kā es saprotu, ir ļoti vienkāršs– mēs nobalsojam atsevišķi par komisiju un atsevišķi par priekšsēdētāju, par komisijas sekretariāta vadītāju. Tagad balsosim par komisijas sastāvu bez priekšsēdētāja jeb sekretariāta vadītāja. Iebildumu nav?

Lūdzu– par sekretariātu, ka atstājam to tajā pašā sastāvā. Par priekšsēdētāju balsosim atsevišķi. Lūdzu rezultātu. 100– par.

Sekretariāta vadītājs, nevis priekšsēdētājs! Es atvainojos, es nemitīgi šo amatu nosaucu nepareizi. Par sekretariāta vadītāju. Pirmais priekšlikums nāca no Prezidija– atstāt sekretariātu iepriekšējā sastāvā ar Juri Dobeli kā vadītāju. Deputātam Šteinam ir cits viedoklis, kā jūs dzirdējāt. Es domāju, ka balsojums arī izšķirs. Te ir vajadzīgs viens balsojums.

Lūdzu, balsosim par to, lai Juri Dobeli atstātu par sekretariāta vadītāju. Lūdzu rezultātu. 76– par (10 balsis virs normas), 15– pret un 14– atturas. Tātad Juris Dobelis paliek sekretariāta vadītājs.

Par darba kārtību. Šeit ir Augstākās padomes Prezidija ieteiktā darba kārtība. Vienīgi es lūgtu, lai mēs šajā Augstākās padomes Prezidija ieteiktajā darba kārtībā pirmo izskatītu lēmuma projektu par Daiņa Īvāna atbrīvošanu no Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmā vietnieka pienākumiem sakarā ar viņa personīgo iesniegumu. Tālākais ir tādā secībā, kādu Prezidijs piedāvā.

Kolēģi! Vienu sekundīti! Par procedūru. Es aicinu jūs turpināt iepriekšējo procedūru. Mēs nobalsosim par Prezidija piedāvāto darba kārtību. Protams, pirms tam komisijas varbūt noņems atsevišķus jautājumus, kā mums parasti iznāk, ka komisija iesaka neizskatīt kādu jautājumu, kas Prezidijā ir akceptēts. To mēs izdarīsim. Un pēc tam sāksim papildināt darba kārtību ar tiem jautājumiem, kurus jūs uzskatīsit par aktuāliem. Spriedīsim arī par laiku. Vai pret šo procedūru ir iebildumi? Nav.

Caunes kungs, mēs tagad… Jūs sapratāt, ja? Varbūt jums par procedūru ir iebildumi?

I.Caune: Nē, par darba kārtību.

Priekšsēdētājs: Vai par Prezidija piedāvāto?

I.Caune: Es gribētu rītdienai papildināt.

Priekšsēdētājs: Nobalsosim par Prezidija piedāvāto, un tad jūs tūlīt pirmais saņemsit vārdu, lai papildinātu. Lūdzu, balsosim par Prezidija piedāvāto darba kārtību, tikai ar tādām izmaiņām, ka Daiņa Īvāna iesniegumu izskatām tūlīt pirmo. Lūdzu rezultātu. Paldies. Par– 98.

Kolēģis Caune runās pirmais. Lūdzu.

I.Caune: Cienījamie kolēģi! Man būtu tāds priekšlikums. Rīt no rīta, ja tas ir iespējams, noklausīties Apvienotās budžeta komisijas un Cilvēktiesību un nacionālo jautājumu komisijas secinājumus, atzinumus par to, kā mums šeit tiek veidota kaut kāda privileģēta nomenklatūra, kā tā tiek atalgota un tamlīdzīgi. Un kā ir ar valsts budžetu. Jo mēs jau apstiprinājām, ka ministriem pēc tam, kad viņi zaudē savu darbu, pusotru gadu maksā algu. Tas nav saskaņā ar vispārējo likumdošanu. Kā to vērtē Cilvēktiesību un nacionālo jautājumu komisija? Tad Ministru padome gada beigās jūrniekiem ločiem maksā algu 240dolārus mēnesī, papildus vēl koka rublīšus. Tātad izrēķinot iznāk, ka alga viņiem ir vismaz 28000 rubļu, pārvēršot dolārus rubļos. Kādēļ tā netiek maksāts visiem pārējiem jūrniekiem, jūras lietu ministru ieskaitot, kādēļ netiek maksāts lauciniekiem, traktoristiem, slaucējām, kas arī strādā, ražo lauksaimniecības produkciju priekš jūrniekiem, jo uz šodienu slaucēja…

Priekšsēdētājs: Kolēģi, varbūt tomēr vispirms jūs uzklausīsim un pēc tam komentēsim.

I.Caune: …jo, piemēram, pašlaik traktorists un slaucēja vidēji saņem apmēram 3–4 dolārus mēnesī. Deputāts saņem nepilnu 1 dolāru, un tādēļ varbūt tā arī ir– ja ir slikta alga, tad arī slikts darbs. Visi kritizē Augstāko padomi. Lai nu ar deputātiem būtu, kā būtu, bet es domāju, ka, runājot par lauku cilvēkiem, tomēr vajadzētu padomāt– ja jau mūsu valsts ir tik bagāta un var maksāt ločiem un vēl citām kategorijām dolāros, tad arī lauciniekiem vajadzētu maksāt trešdaļu no algas 1:1 dolāros. Man būtu tāds priekšlikums. Ja tas nav iespējams, tad lai šīs komisijas pasaka, kā tas saskan ar vispārējiem noteikumiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Endziņa kungs bija otrais. Lūdzu.

Kolēģi, lūdzu, mazliet nomierinieties! Mazu uzmanību! Dolāru mums algā nebūs, par to nevajag uztraukties…

A.Endziņš: Cienījamais priekšsēdētāj! Man vispirms ir jāatvainojas, jo es vakar Prezidija sēdē aizmirsu iekļaut darba kārtībā jautājumu par grozījumiem Latvijas Republikas Muitas kodeksā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Lēmuma projekts ir sagatavots un visiem izsniegts. Tas ir 7.dokuments, kurā ietverts tīri tehnisks jautājums, kas jārisina sakarā ar nosaukuma maiņu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Bērziņa kungs!

I.Bērziņš: Man ir jāatvainojas cienījamajiem kolēģiem, bet ir izveidojusies diezgan dīvaina situācija. Šodien saskaņā ar pašreizējo darba kārtību Ārlietu komisijas pārskats ir viens no pirmajiem jautājumiem– tūdaļ pēc Daiņa Īvāna iesnieguma izskatīšanas, turpretī vakar frakcijas sēdē Bojāra kungs kā šīs idejas autors ierosināja noņemt savu priekšlikumu par Ārlietu komisijas darba izskatīšanu šodien, lai pārceltu to uz 14.janvāri pulksten 10.00, kad šeit būs ārlietu ministrs, lai varētu paprasīt arī ārlietu ministram. Sevišķi tāpēc, ka viņš šobrīd atrodas oficiālā uzdevumā un deputāti gribētu zināt arī par to. Tāds bija Bojāra kunga viedoklis. Mēs vienojāmies, ka frakcija savu lēmumu nepieņems, bet Bojāra kungs pats uzstāsies ar šādu aicinājumu. Šobrīd ar Bojāra kungu ir kā parasti– viņš var būt zālē un var arī nebūt zālē. Patlaban viņa šeit nav. Es vienkārši gribētu kolēģus informēt par pašreizējo situāciju un– tagad jau savā vārdā– ierosināt atlikt šā jautājuma izskatīšanu par vienu nedēļu– tieši uz 14.janvāri pulksten 10.00, kad šeit būs arī ārlietu ministrs. Lūdzu nobalsot par šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Dīvaini, ka Bojāra kunga nav. Kā es saprotu, viņš kā autors bija iesniedzis šo priekšlikumu, un vakar frakcijas sēdē viņš arī to noņēma.

Acīmredzot jūs bijāt pirmais. Lūdzu, Lucāna kungs!

J.Lucāns: Es gribētu ierosināt šīsnedēļas darba kārtībā iekļaut jautājumu par stāvokļa analīzi lauksaimniecībā un to noklausīties, jo situācija ir ļoti sarežģīta.

Priekšsēdētājs: Kas šo analīzi sniegs?

J.Lucāns: Es domāju ministra analīzi par stāvokli lauksaimniecībā.

Priekšsēdētājs: Paldies, Ozola kungs jau ir runājis, Šteina kungs arī ir runājis. Lūdzu, Roland Repša!

R.Repša: Saskaņā ar vakar pieņemto Latvijas Tautas frontes vairākuma frakcijas lēmumu ierosinu iekļaut šodienas darba kārtībā īsu jautājumu par privatizācijas koncepciju un programmu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, iesniedziet!

V.Šteins: Es tomēr lūgtu nobalsot par Ārlietu komisijas atskaiti, jo neredzu nepieciešamību, ka ārlietu ministram būtu jāatbalsta vai jāpiedalās šajā Augstākās padomes sēdē. To var izdarīt arī bez ārlietu ministra. Ārlietu ministra noklausīšanos arī vajadzētu, bet… Kad viņš atgriezīsies Latvijā, tad uzaicināsim viņu uz atskaiti. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Es ļoti atvainojos Šteina kungam, tomēr gribētu aicināt atbalstīt Bērziņa kunga priekšlikumu, jo šī Ārlietu komisijas atskaite ir saistīta ar Ārlietu ministrijas atskaiti, jo komisiju ļoti interesē ārlietu finansēšanas jautājumi, arī jautājums par mūsu avuāriem ārzemju bankās, par vērtspapīru uzkrājumiem un izdevumiem, kuri praktiski pašreizējā mirklī tiek segti valūtā. Un es baidos, ka šodien Ārlietu komisija uz šiem jautājumiem nevarēs atbildēt, jo, iepazīstoties ar visām mūsu kolēģu komandējumu atskaitēm, kuras ir Ārlietu komisijā, es neesmu nevienā šajā atskaitē redzējis ne vismazāko informāciju par ārējo attiecību finansiālajiem un ekonomiskajiem darījumiem, kā arī finansēšanas bāzi. Tā ka es vēlreiz lūgtu atbalstīt Induļa Bērziņa priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Cienījamie kolēģi! Arī es aicinātu atbalstīt Induļa Bērziņa priekšlikumu šodien tomēr svītrot no darba kārtības Ārlietu komisijas pārskatu un pārcelt to nedēļu vēlāk. Lai arī cik atsevišķiem kolēģiem tas liktos dīvaini, es lūgtu tā vietā atbalstīt Lucāna kunga priekšlikumu par lauksaimniecības lietām, jo pamatā šeit, manuprāt, Lucāna kungs domāja jautājumu par degvielu. Šobrīd laukos nav atrisināti jautājumi par degvielu, un tāpēc daudzās vietās var pārtrūkt arī pārtikas piegādes. Es tomēr lūgtu šeit uzaicināt ministra kungu, un tā vietā, lai noklausītos Ārlietu komisijas pārskatu, kas, manuprāt, šobrīd ir nelietderīgi, jo nav ārlietu ministra, mēs varētu uzklausīt jautājumu par lauksaimniecības pašreizējo situāciju.

Priekšsēdētājs: Paldies. Freimaņa kungs, lūdzu!

J.Freimanis: Kolēģi, es gribētu aicināt jūs tomēr atbalstīt un izskatīt Ārlietu komisijas darbību, jo mēs šodien izskatām nevis Latvijas ārlietas, bet tikai Augstākās padomes attiecīgās institūcijas darbu. Mums šis jautājums ir absolūti nepieciešams kaut vai tāpēc, lai savestu kārtībā situāciju pašu mājās. Es aicinu atbalstīt šā punkta izskatīšanu.

Priekšsēdētājs: Kehra kungs, lūdzu!

O.Kehris: Kolēģi, es lūgtu iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu par grozījumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes Tirdzniecības un pakalpojumu, kā arī Ekonomikas komisijas sastāvā. Un lūgtu to iekļaut vienā blokā ar trešo jautājumu, proti, par grozījumiem Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijas sastāvā.

Priekšsēdētājs: Paldies.

O.Kehris: Dokuments ir izdalīts, tā kārtas numurs ir 10.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Birkava kungs!

V.Birkavs: Saskaņā ar Tautas frontes frakcijas Ekonomiskās darba grupas vakardienas lēmumu es lūgtu iekļaut darba kārtībā lēmumu par naudas reformas sagatavošanu. Projekts ir gatavs un pēcpusdienā tiks izsniegts deputātiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Buķeles kundze!

E.Buķele: Cienījamie kolēģi, ja mēs nobalsosim par to, ka ir jāizskata jautājums par lauksaimniecību, tad es lūgšu Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisiju uzņemties šā jautājuma sagatavošanu un katrā ziņā uzaicināt ne tikai lauksaimniecības ministru, bet galvenokārt Millera kungu, Blumberga kungu un visus tos kungus, kuri atbild par resursu nodrošināšanu lauksaimniecībai. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi, uzmanīgi sekosim līdzi piedāvātajiem jautājumiem un sparīgi balsosim.

Pirmais jautājums, ko piedāvāja Caunes kungs. Jūs viņa priekšlikumu visi, es ceru, sapratāt, jo uzruna bija gara un argumentēta. Tāpēc uzreiz arī balsosim. Lūdzu rezultātu. Caunes kungs, es jūs apsveicu, jo jūsu jautājums ir iekļauts. (Smiekli.) Taču man būtu liels lūgums– tagad noformulējiet to.

I.Caune: Cienījamie kolēģi, paldies par atbalstu! Es gribētu formulēt to tā, lai Apvienotā budžeta komisija vai kāds cilvēks, kas ir spējīgs atbildēt… (Smiekli.)

Priekšsēdētājs: Lūdzu, lūdzu!

I.Caune: …kad sāks visiem maksāt trešo daļu algas dolāros?

Priekšsēdētājs: Kolēģi, balsojums ir balsojums, un mēs skatām tālāk.

Endziņa kungs ierosināja par grozījumiem Muitas kodeksā– tas ir 7.dokuments. Tas ir izsniegts, tur šie grozījumi nav lieli, tāpēc, lūdzu, nobalsosim par iekļaušanu. Rezultātu! 87– par. Ir iekļauts.

Nākamais ir deputāta Lucāna ierosinājums par lauksaimniecības ministra atskaiti vai informāciju ar analīzi par stāvokli lauksaimniecībā ar Buķeles kundzes papildinājumu, šajā sakarā uzaicinot arī attiecīgos ministrus Zausājeva kungu, Millera kungu un vēl kādu.

Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile: Es ierosinu šīsnedēļas darba kārtībā šo jautājumu tādā steigā neiekļaut. Vispirms to vajadzētu sagatavot Lauksaimniecības komisijā un nākamajā nedēļā izskatīt plenārsēdē.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, kāds ir jūsu viedoklis? Vai mums būs jābalso par tūlītēju izskatīšanu vai uzreiz balsosim par to kā par nākamās nedēļas pirmo jautājumu?

G.Grūbe: Es katrā ziņā ierosināju šo jautājumu ne tikai kā lauksaimnieku priekšlikumu, bet atbalstīju Induļa Bērziņa priekšlikumu– šodien neizskatīt Ārlietu komisijas jautājumu, un tāpēc varētu uzaicināt lauksaimniecības… Es biju domājis tā. Taču kā kolēģi vēlas– tas ir balsošanas jautājums.

Priekšsēdētājs: Rīt uzaicināt?

G.Grūbe: Jā, bez šaubām, rītdien. Es vienkārši to ierosināju apmaiņai pret šo jautājumu. Es uzskatu, ka Ārlietu komisijas jautājums nav tik svarīgs, lai to šodien noteikti skatītu.

Priekšsēdētājs: Vajadzētu aicināt Millera, Blumberga un Zausājeva kungus. Gandrīz vai vajadzētu divus balsojumus, jo, Seiles kundze, tas ir jūsu priekšlikums par nākamās nedēļas sākumu. Mums ir divi balsojumi. Pirmais balsojums– izskatīt to rīt, un otrais balsojums– izskatīt to kā pirmo jautājumu nākamajā nedēļā, pirmajā plenārsēdē.

Balsosim par priekšlikumu izskatīt rīt. Lūdzu rezultātu. 59, 19, 29. Tagad otrais priekšlikums– izskatīt nākamnedēļ kā pirmo jautājumu. Lūdzu rezultātu. Es esmu balsojis! Vienas balss šeit pietrūkst, Seiles kundze! Tātad Caunes kunga priekšlikums ir pieņemts, un rīt no rīta izskatām… Es atvainojos, tas ir Lucāna kunga priekšlikums.

Nākamo jautājumu iesniedza deputāts Repša, tas ir par privatizācijas koncepciju un programmu. Jūs gribat īsu komentāru? Varbūt balsosim? Balsosim. Lūdzu rezultātu. 81– par. Ir iekļauts. Tagad it kā būtu izlemts, ka mēs izskatām arī laukus, bet tas nenozīmē, ka no balsošanas tiek noņemts Šteina un Freimaņa priekšlikums. Tāpēc mums ir jābalso par Ārlietu komisijas pārskata izslēgšanu no darba kārtības, jo bija tā, ka mēs to iebalsojām kā Prezidija ierosinājumu. Varbūt es nepareizi sapratu?

I.Bērziņš: Es atvainojos, mans priekšlikums bija… Par nožēlu, Bojāra kunga šeit nav, un tad nebūtu problēmu. Tas bija viņa priekšlikums– pārcelt šā jautājuma izskatīšanu uz nākamo nedēļu, nevis izslēgt to no darba kārtības. Tas ir, izskatīt to nākamnedēļ kā pirmo jautājumu, kad šeit būs gan ārlietu ministrs, gan Vulfsona kungs, un tad viņi varēs atskaitīties. Tāda bija vakar tā saruna– nevis izslēgt no darba kārtības, bet pārcelt šo atskaiti uz nākamo nedēļu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jums ir taisnība. Un, tā kā jūs pirmais uzstājāties ar šādu priekšlikumu, tad man pirmais jāliek uz balsošanu jūsu priekšlikums, bet citi kolēģi varēs ņemt vērā tos argumentus, kurus izteica Šteina kungs un Freimaņa kungs, ar savu balsojumu atstājot to šīsdienas darba kārtībā. Pareizi, ja? Bērziņa kunga ierosinājums ir šo Ārlietu komisijas atskaiti noklausīties nākamnedēļ, bet, ja jūs esat par to, ka šonedēļ, tad attiecīgi jāspiež cits taustiņš. Lūdzu, kāds ir rezultāts? 76– par, 12– pret, 11– atturas. Skatām nākamnedēļ.

Kolēģis Kehris ierosināja apvienot jautājumu par Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijas sastāva izmaiņām ar izmaiņām Tirdzniecības komisijā. Ekonomikas arī? Vai tikai Tirdzniecības? Tirdzniecības un Ekonomikas komisijā… Lūdzu, balsosim, lai mums būtu tiesības to darīt.

Grūbes kungs, lūdzu!

G.Grūbe: Man tomēr būtu jautājums lēmuma sagatavotājiem. Šinī gadījumā tieši Tirdzniecības komisijai. Vai Tirdzniecības un pakalpojumu komisija vispār tiek likvidēta šajā posmā? Es varu balsot tikai tad, kad ir saņemta atbilde uz šo jautājumu. Pretējā gadījumā aicinu balsot pret šāda lēmuma pieņemšanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, kolēģi Kehri!

O.Kehris: Kolēģi, es, viens no lēmuma sagatavotājiem, gribētu jūs informēt, ka Grūbes kunga priekšlikumā pēc būtības es redzu jautājumu, par kuru esam ļoti daudz diskutējuši. Proti, vai mūsu komisijas struktūra ir racionāla un vai to nevajag kompleksi pilnveidot. Pie šā jautājumu kompleksa mēs jau esam vairākkārt ķērušies, taču neesam to varējuši izdarīt. Ja to kādreiz darīsim, tad arī kādreiz darīsim. Tomēr tam nevajadzētu traucēt atrisināt konkrētus un praktiskus jautājumus par pāreju no vienas komisijas uz otru, kas savstarpēji komisijās ir saskaņots. Tādēļ aicinu balsot par šā lēmuma iekļaušanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Paldies Kehra kungam par atbildi. Tad es tomēr aicinu balsot pret šāda lēmuma pieņemšanu un iekļaušanu darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Balsosim par deputāta Kehra priekšlikumu par grozījumiem abās komisijās un par šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu rezultātu. Par– 84. Ir iekļauts.

Nākamais ir deputāta Birkava piedāvājums– iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu par naudas reformas sagatavošanu. Lūdzu, balsosim. Rezultātu. 70– par, 1– pret, 15– atturas.

Liekas, ka visi jautājumi, kurus jūs gribējāt iekļaut darba kārtībā, balsojot ir izskatīti. Sākam izskatīt darba kārtību.

Godātie kolēģi! Augstākā padome ir saņēmusi, tas ir, katrs no jums, deputātiem, ir saņēmis, Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmā vietnieka Daiņa Īvāna iesniegumu, kurā viņš lūdz apstiprināt viņa aiziešanu no Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmā vietnieka posteņa ar 1992.gada 1.janvāri. Šis iesniegums ir pie jums visiem, un tas ir iesniegts 1991.gada 11.decembrī. Ir pagājis jau liels laika sprīdis, Īvāna kungs ir sniedzis intervijas avīzēs, radio un televīzijā un motivējis savu aiziešanu. Arī vakar vairākuma frakcijā viņš ir runājis par šiem jautājumiem. Pamatojoties uz šo iesniegumu, es iesniedzu jums Augstākās padomes lēmuma projektu par deputāta Daiņa Īvāna atbrīvošanu no Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmā vietnieka pienākumiem. Lēmuma projekts ir jums izsniegts. Sāksim apspriest šo jautājumu. Lūdzu.

A.Endziņš: Lēmuma projekts tad ir jāpapildina ar vārdiem “un Prezidija locekļa”, jo 1990.gada 10.maijā tika izveidots Augstākās padomes Prezidijs, un tas ir pēc amata.

Priekšsēdētājs: Jā, var arī tā, kaut gan es tagad īsti neatceros, vai mums tur tas viss nebija pēc amata… Katrā ziņā, ja Likumdošanas jautājumu komisijas priekšsēdētājs piedāvā papildināt, tad acīmredzot arī vajag papildināt, jo tas būtību nemaina.

Lūdzu, Endeles kungs!

J.Endele: Neskatoties uz to, ka godājamais Dainis Īvāns esot uzstājies gan radio un televīzijā, gan arī sniedzis intervijas presē, vai es nevarētu lūgt viņu uzstāties arī šeit un motivēt savu aiziešanu?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Silār!

I.Silārs: Es gribu pateikt saviem kolēģiem Tautas frontes frakcijas vairākuma izteikto vakardienas viedokli. Izskatījusi Daiņa Īvāna iesniegumu par aiziešanu no Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmā vietnieka amata, Latvijas Tautas frontes frakcija nolēma neiebilst. Latvijas Tautas frontes frakcija izsaka atzinību Dainim Īvānam par padarīto darbu.

Priekšsēdētājs: Mums to vajag pieņemt zināšanai vai ar to papildināt lēmuma projektu?

I.Silārs: Pieņemt zināšanai.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Budovska kungs!

M.Budovskis: Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šāds notikums faktiski ir vienreizējs notikums mūsu Augstākajā padomē. Es sapratu priekšsēdētāja teikto tā, ka Dainis Īvāns vairākkārt savās intervijās un publiskās uzstāšanās reizēs ir argumentējis vai izteicis domas, kāpēc viņš vairs šinī postenī negrib palikt. Tanī pašā laikā, ja mēs šādu dokumentu pieņemam,– nupat es dzirdēju, ka pat Tautas frontes frakcija to ir akceptējusi,– tad man ir būtisks jautājums, priekšsēdētāj, jums. Šādā gadījumā es personīgi un varbūt arī citi kolēģi gribētu dzirdēt jūsu uzstāšanos. Un šai uzstāšanās runai ir jābūt ar vienu moto, kā tad mēs dzīvosim tālāk? Kā jūs uzskatāt– kāda struktūra vai kas izpildīs… Kādā veidā tas notiks tālāk?

Priekšsēdētājs: Jā. Lūdzu, deputāt Buka!

S.Buka: */Es domāju, ka katrā gadījumā mums ir darīšana ar rīcību, ar mūsu kolēģa deputāta rīcību, kas uzrakstījis šādu iesniegumu. Šodien šeit tiek izteikts viedoklis, ka mums jāizsaka pateicība vai jāizskata motīvi, bet es domāju, ka droši vien galvenais ir novērtēt Daiņa Īvāna redzesviedokli par to, ko viņš ir varējis izdarīt, ko viņš nav varējis izdarīt un kāpēc. Vai viņš aiziet, personīgu motīvu vadīts, vai arī viņš var piedāvāt tiešām atbilstošu Prezidija un Augstākās padomes vadības darbības struktūru, nevis tikai vienkārši pateikties par darbu un atlaist viņu tādam darbam, kas saistīts ar žurnālistiku vai kādu citu politisku darbību.

Tāpēc es tomēr ierosinu noklausīties Daini Īvānu ar viņa paša analīzi, ko viņš būtu varējis izdarīt un ko nav varējis, un tikai pēc tam izlemt ar balsošanu, viņu no amata atbrīvot vai neatbrīvot./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons. Deputāts Bērzs.

A.Bērzs: Man būtu lūgums draudzīgās Tautas frontes frakcijas vadītājam sniegt paskaidrojumu šādā jautājumā. Es pats esmu bijis Tautas frontes frakcijā, un tad, kad vēl pirms pašas pirmās sesijas sākšanās Latvijas Tautas frontes frakcija lēma par Augstākās padomes vadību, tad jautājumu risināja tādā veidā, ka Augstākās padomes priekšsēdētāja amatā vēlēs Gorbunova kungu ar noteikumu, ka pirmais vietnieks būs Dainis Īvāns un otrais vietnieks– Krastiņa kungs. Tā bija. Tātad, ja šis spēku samērs ir mainījies, tad man ir jautājums: kāpēc Tautas frontes frakcija neuzskata, ka ir jāizskata jautājums par visu Augstākās padomes vadību, bet ir tikai viens pats jautājums par Daiņa Īvāna amatu?

Priekšsēdētājs: Tā. Lūdzu, deputāt Rāzna!

S.Rāzna: Godātie deputāti! Man, lauku deputātam, šāda Daiņa Īvāna atkāpšanās šķiet ļoti neizprotama. Dzirdot šos argumentus presē un arī vakardien televīzijā, mani personīgi šie argumenti nepārliecina, un, zinot Daiņa Īvāna darba spējas un arī erudīciju, es nedomāju, ka tie argumenti, ko viņš ir izteicis, būtu atkāpšanās iemesls. Tāpēc es gribētu, tāpat kā citi kolēģi, lūgt Daini Īvānu uzstāties ar atklātu un argumentētu iemeslu izskaidrojumu.

Un vēl. Manuprāt, Daiņa Īvāna atkāpšanās ir trieciens ne tikai viņam, bet arī mums, deputātiem, it īpaši Latvijas Tautas frontes frakcijai. Es domāju tā: ja mēs neesam spējuši līdz šim viņu pasargāt no tām nebūšanām, kas nākušas pār viņa galvu, tad vismaz šobrīd mums jābūt solīdiem un jāuzklausa argumenti. Mums šis lēmums būtu jāpieņem izsvērti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Grūtup!

A.Grūtups: Es pavisam īsi. Arī es, kamēr nebūšu dzirdējis motīvus, tikmēr nevaru balsot par tādu lēmuma projektu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Preinberg!

G.Preinbergs: Es visnotaļ piekrītu Silāra kunga priekšlikumam, taču vajag nevis pieņemt zināšanai, bet papildināt lēmumu ar teikumu, ka Augstākā padome izsaka atzinību Īvānam par padarīto darbu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Katrā ziņā arī vakardien Tautas frontes frakcija izskatīja šo jautājumu un speciāli uzaicināja arī Īvāna kungu, lai arī viņš piedalās sēdē. Un šeit patiešām tika pieņemts lēmums sakarā ar to, ka Īvāna kungs ir iesniedzis šo atlūgumu. Tika pieņemts lēmums atbalstīt šādu atkāpšanos, tajā pašā laikā izskatot nākamajā frakcijas sēdē jautājumu konkrēti par to, kāda tad būs Augstākās padomes vadības struktūra. Un tāpēc es domāju, ka nevajadzētu šo jautājumu šeit turpināt šodien izskatīt, bet varētu atbalstīt Īvāna kunga iesniegumu un par šīm konsultācijām Augstākās padomes vadības struktūrā runāt tad, kad jautājums būs sagatavots plenārsēdē. Tas varētu būt vai nu nākamajā, vai aiznākamajā nedēļā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

D.Īvāns: Godātie kolēģi! Es tiešām sākumā biju domājis, ka šodien, kad jūs apstiprināsit manu aiziešanu, es teikšu kādu runu, lai analizētu situāciju, kāda tā ir mūsu valstī, kāda tā ir mūsu parlamentā un valdībā. Un tomēr pēc ilgām pārdomām gadu mijas un Ziemassvētku laikā es nonācu pie secinājuma, ka šādu runu pagaidām vēl teikt nevaru. Jo man liekas, ka ne tikai man, bet arī jums daudz kas, kas notiek ar mums gan politiskajā dzīvē, gan mūsu morālajās sajūtās, vēl nav pilnīgi skaidrs. Un varbūt tas arī nav viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc gribu atkāpties un paiet nedaudz sāņus no šā posteņa Augstākajā padomē, lai pamēģinātu saprast, kas notiek ar mums un ko mēs varētu darīt, lai neaizietu kaut kur šķērsām, lai sāktu iet pietiekami pareizā virzienā.

Godātie kolēģi, jūs, vismaz tie, kuri mani pietiekami tuvu pazināt kopš Tautas frontes sākuma laikiem un arī agrāk, un visus šos gadus, man liekas, ļoti labi zinājāt, ka es neesmu tīkojis ne pēc viena amata, ko esmu ieņēmis,– ne pēc Tautas frontes priekšsēdētāja, ne arī pēc Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmā vietnieka amata. Vienkārši tāda bija situācija, ka man bija jāuzņemas šī izvēle un bija jādara šis darbs. Un būtībā katru dienu, būdams gan Tautas frontē, gan Augstākajā padomē, es tajā mirklī domāju, ka to nevajadzētu, ka es tūlīt pat iešu prom, jo citur varu izdarīt noteikti vairāk. Šāds mirklis pienāca šā gada augustā, kad man likās piemērots brīdis, jo ir sasniegta neatkarība un arī tas, ko es varēju izdarīt ar savu personību, ir sasniegts, un man vajadzētu aiziet. Tomēr nu bija vēl daži apsvērumi, kas saistījās varbūt ar Latvijas ieiešanu pasaulē, starptautiskajās struktūrās, kur varbūt man izdevās kaut ko izdarīt. Taču katrā ziņā šie Ziemassvētki un šā gada robeža bija tā, kad es jutu, ka tas, ko varēju izdarīt, tas ir izdarīts.

Manuprāt, ir svarīgi apzināties arī to, ka šobrīd Latvijas politikā ir jāpienāk brīdim, kad amats vai cilvēks, kas ir šajā amatā, nav nemaz tik būtiski. Politikā nav un nevar būt neviena neaizstājama cilvēka, un tas, kurā vietā cilvēks ir neaizstājams, manuprāt, ir jāizšķir viņam pašam. Es savu izvēli šajā ziņā esmu izdarījis– es palieku strādāt kā pastāvīgi strādājošais deputāts, es neaizeju ne no dzīves– jā, tas izklausās ļoti fatāli–, ne arī no procesa, kurā mēs visi esam piedalījušies. Es apzinos to atbildību, ko uzņēmos 1988.gadā, piekrizdams būt par Latvijas Tautas frontes priekšsēdētāju. Es nenožēloju faktiski nevienu dienu, ko esmu nodzīvojis līdz šai dienai. Esmu izdarījis pietiekami daudz kļūdu, bet kļūdās jau visi cilvēki. Taču es šodien varu teikt, ka visu, ko esmu darījis, esmu centies darīt pilnīgi godīgi, pretēji tam, kā to varbūt kāds ir uztvēris vai kā tas ir izskatījies. Tomēr katrs no mums ir cilvēks un katrs rīkojas tā, kā viņam tas attiecīgajā brīdī liekas pareizi.

Es vakar Latvijas Tautas frontes frakcijas sēdē minēju vēl dažus apsvērumus, kuri, man liekas, ir būtiski mums visiem, par kuriem vajadzētu padomāt, sākot jauno sesiju un ejot uz Latvijas Republikas Saeimas vēlēšanām. Manuprāt, tas, ka mēs tomēr esam izveidojuši šādu nelielu spraugu starp… plaisu starp tautu un augstākajām valsts varas struktūrām, tās valdību, tas, ka mēs neesam izstrādājuši stratēģiju, kādā virzienā Latvijai vajadzētu iet un kā tai vajadzētu strādāt… Līdz ar to mēs acīmredzot esam pieļāvuši pietiekami daudz kļūdu savās attiecībās ar valdību, attiecībā uz valdības formēšanu, un acīmredzot mēs neesam izdarījuši pietiekami daudz tajās svarīgajās lietās, kas ir saistītas ar politisko struktūru veidošanu mūsu valstī un kas ir saistītas ar ekonomisko struktūru veidošanu.

Tomēr tas viss, protams, ir labojams, un tāpēc es šodien, aiziedams no šā amata, kurā, ticiet man, esmu izdarījis visu, ko es varēju, zinu, ka, neatrazdamies šajā amatā, es varēšu darīt vēl vairāk, pat kaut ko citu. Es pateicos jums par atbalstu, ko jūs man vienmēr esat snieguši, jo būtībā, lai kādas arī te ir bijušas mūsu emocionālās attiecības vienā otrā brīdī, es tomēr nevaru teikt ļauna vārda ne par vienu kolēģi, par to, ka viņš būtu bijis nesmalkjūtīgs, ka viņš būtu centies kaut kādā veidā traucēt un neļaut darīt man to, ko esmu iecerējis. Es domāju, ka tāpat– ar pietiekami daudz spēka un izturības, ar pietiekami lielu gaišumu– mēs nonāksim līdz šīm Saeimas vēlēšanām. Paldies.

Priekšsēdētājs: Tā. Vai mēs jautājumus uzdosim? Vai kāds vēlas izteikties? Man ir jāatbild arī uz Budovska kunga jautājumu.

Lūdzu, Vaivada kungs!

J.Vaivads: Cienījamie kolēģi, tā kā šis jautājums… Es atvainojos, tas varbūt būs priekšlikums… Tā kā šis jautājums parādījās tikai šorīt, bet vakardien, apspriežot darba kārtību, tas netika iekļauts… Tautas frontes frakcija gan saka, ka tā ir vairākums, bet es domāju, ka tā ir lielākā frakcija. Izskatīt konkrēti šo jautājumu frakcija “Satversme” nav varējusi, jo mēs nezinājām, ka tas būs šīsdienas darba kārtībā. Tas ir pirmais.

Otrais. Te Grūbes kungs sacīja, ka tuvākās nedēļas laikā ir jāatrisina jautājums par turpmāko Augstākās padomes vadības struktūru. Es domāju, ka mums gluži otrādi, zinot šo un gatavojoties tādam faktam kā Daiņa Īvāna aiziešanai, šis jautājums vispirms bija jānokārto un tad bija jāizskata jautājums par Daiņa Īvāna aiziešanu no šā amata. Tādēļ es ierosinu, faktiski kā frakcijas “Satversme” priekšsēdētājs, piešķirt frakcijai pusstundu ilgu pārtraukumu šā jautājuma apspriešanai, un pats personīgi uzaicinu arī Daini Īvānu pārdomāt, vai vispirms mums nav jārisina jautājums par Augstākās padomes vadības struktūras jauno variantu, un tikai tad mēs šo jautājumu varam lemt Augstākajā padomē. Taču tagad es lūdzu pusstundu ilgu pārtraukumu frakcijai “Satversme”.

Priekšsēdētājs: Bērziņa kungs, lūdzu!

I.Bērziņš: Es gribētu norādīt cienījamai “Satversmei”, ka “Patversmes” vadība, es atvainojos, “Satversmes” vadība bija neprecīza, jo mēs visi kopā spriedām un runājām par to, lai mūsu frakcija izskata jūsu priekšlikumu. Tas ir priekšlikums par Batarevska kunga izvirzīšanu šinī amatā. Tas bija jūsu frakcijas… Es nāku šeit to teikt tikai tāpēc, ka jūs paši, es atvainojos, pašlaik provocējat uz to. Mēs klusi šo jautājumu izskatījām, kā jūs mums likāt priekšā frakcijā, un pieņēmām attiecīgu lēmumu. Jūs paši ierosinājāt, tātad jūs esat šo jautājumu iepriekš skatījuši. Pat izvirzījuši kandidātu. Arī mūsu frakcija izskatīja šo jautājumu un pieņēma attiecīgu lēmumu.

Mūsu frakcijas lēmums ir šāds: LTF frakcija nolemj neiebilst pret Daiņa Īvāna aiziešanu, un– pats galvenais– LTF frakcija izsaka atzinību Dainim Īvānam. Mēs uzskatām, ka jautājumā par varas struktūrām mums šis lēmums ir, tāpat kā jums, jo mēs, abas frakcijas, esam pieņēmušas lēmumus: jūs– par Batarevska kungu, mēs– par to, ka risināsim to kopā ar lēmumu par jaunām varas struktūrām, tas ir, par iespējamām izmaiņām varas struktūrā šeit, Augstākajā padomē, tas ir, ņemot vērā visus variantus– arī spīkera institūta iespējamību, vispār šāda sēdekļa– viena krēsla– likvidēšanu kā tādu un cita cilvēka iespējamo vēlēšanu, bet to mūsu frakcija uzskata par iespējamu risināt saskaņā ar mūsu Kārtības rulli. Tā ka mūsu abas frakcijas ir izteikušās…

Es neiestājos pret jūsu tiesībām prasīt pusstundas pārtraukumu, bet nevajag apgalvot, ka jūsu frakcija nav pieņēmusi nekādu lēmumu un jums nekas nav bijis zināms. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Vaivada kungs!

J.Vaivads: Bērziņa kungs jau faktiski apliecināja to, ko es teicu, tas ir, jautājums par jaunu varas struktūru un to, kāda būs Augstākās padomes vadība, joprojām nav atrisināts. Tas, ka mēs, saglabājot iepriekšējo kārtību, esam piedāvājuši vienu kandidatūru, kas nav apmierinājusi, teiksim, Tautas frontes frakciju,– tas jau šo jautājumu neizsmeļ. Ar to jautājums nav atrisināts. Un, kamēr šis jautājums nav atrisināts, par jaunām varas struktūrām, arī par Augstākās padomes vadības principiem… Es domāju, mēs nedrīkstam iet uz to, ka atstājam šo jautājumu pilnīgi karājoties gaisā un tagad sākam to no kaut kurienes risināt. Un tagad es atgriežos pie tā, ka mēs gribam pusstundu ilgu pārtraukumu.

Priekšsēdētājs: Vienu mirklīti, kolēģi! Lūdzu, nomierinieties! Man vēl Budovska kungam jāatbild uz jautājumu, jo citādi viņš nevar aiziet pārtraukumā.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es gribu noraidīt, piemēram, frakcijas “Satversme” ideju, ka mēs esam noraidījuši Batarevska kunga kandidatūru. Nebūt ne! Mūsu lēmums ir– atturēties no kandidatūru apspriešanas, kamēr nav izlemts jautājums par augstākās vadības struktūru. Un Batarevska kunga kandidatūra vakardienas Tautas frontes frakcijas sēdē kā tāda apspriesta netika. Tātad netika ne noraidīta, ne arī pieņemta.

Priekšsēdētājs: Pēdējo reizi, ja?

I.Bērziņš: Es vienkārši gribēju atvainoties “Satversmes” frakcijai, jo tiešām biju uztraucies un pārteicos. Tas nebija nekas ļauns domāts. Es atvainojos frakcijai “Satversme”.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi, mazu uzmanību! Pirms ejam pārtraukumā uz pusstundu, es arī lūdzu vārdu uz trijām minūtēm.

Godātie kolēģi! Jā, tiešām, atceroties toreiz mūsu Augstākās padomes vadības vēlēšanas, es zināmā mērā varētu piekrist Bērza kungam, ka tur tas jautājums tika diskutēts tādā veidā. Es tagad nevaru apgalvot, kādi tiesiskie aspekti pašreiz izriet no tās situācijas, bet tas, ka tā tur tika diskutēts un ievirzīts jautājums… Ka zināmā mērā mēs ar Daini Īvānu un Andreju Krastiņu tā arī tikām vēlēti. Es negribētu to absolutizēt, bet arī noraidīt, ka tas tā nebija, es negribētu.

Tagad varbūt par mūsu darbu. Es gribētu to īsi raksturot. Katrā ziņā, vismaz man tā liekas (un es esmu ļoti pateicīgs Dainim Īvānam), mūsu situācija nebija vienkārša, bet, manuprāt, mēs netraucējām viens otram strādāt. Un, ja bija tādas lietas, kur vajadzēja palīdzēt, tad ne viens, ne otrs šo palīdzību arī neliedzām. Kaut gan, protams, mūsu uzskati bija dažādi un atšķirīgi. Tomēr es domāju, ka mūsu attiecības netraucēja nedz Augstākajai padomei, nedz Augstākās padomes apa­rātam. Un es ļoti vienkārši varu izteikt zināmā mērā arī pateicību par mūsu kopējo darbu šeit.

Attiecībā uz Daiņa Īvāna aiziešanu kā tādu man liekas, ka viņš to dara godīgi un zināmā mērā skaisti, kā tas radošai personībai iznāk. Es pat drusciņ apskaužu, jo tik skaisti vismaz diez vai es varētu aiziet. Taču katram laikam ir savs liktenis. Ja vien mēs šajā aiziešanā tagad ar savām kaut kādām netaktiskajām iekšējām nebūšanām nepadarīsim šo procesu citādu, kas būs ļoti skumji un galu galā neattieksies uz Daini, bet attieksies uz mūsu attiecībām šeit, tad tomēr zināmā mērā mēs aizskarsim arī viņu, un tas būs ne visai skaisti no mūsu puses.

Kas attiecas uz Budovska kunga jautājumu, tad, redziet, Augstākās padomes struktūra– tāpat kā pati Augstākā padome– vienmēr ir kaut kas tāds, par ko ir ļoti grūti kaut ko noteiktu runāt, kas mēs esam un kādas ir mūsu funkcijas, it sevišķi vadības, Prezidija un tā tālāk. Es domāju, ka šie jautājumi ir diskutējami, un šeit var būt dažādi viedokļi. Un es šaubos, ka mēs… Personīgi manas domas ir tādas, ka mēs ātri atradīsim tur atrisinājumu. Kāpēc es domāju tā? Tāpēc, ka nesistēmas vietā nevar radīt vēl vienu nesistēmu. Un mums tagad faktiski nav sistēmas. Kas ir Augstākās padomes priekšsēdētājs? Par šo jautājumu mēs esam diskutējuši. Vai viņš ir spīkers vai viņš ir valsts galva? Ja ir valsts galva, tad viņš nevar būt spīkers, ja spīkers, tad viņš nevar būt valsts galva. Un vienmēr šos jautājumus pamatoti var uzdot un uzdot. Tas viss attiecas arī uz mūsu struktūru. Taču, ja rada jaunu sistēmu, tad tai vajag būt akadēmiskai sistēmai– un tik akadēmiskai sistēmai, kāda ir pasaulē, un tad tā tiešām var dot mums kaut ko labu.

Šinī brīdī es šaubos, vai mēs līdz Saeimas vēlēšanām radīsim kaut ko jaunu, tas ir, šādu akadēmisku sistēmu. Tāpēc katrā ziņā, ja pieņemsim lēmumu par Daiņa Īvāna atbrīvošanu no šā amata… Tomēr es jūs aicinātu tādu lēmumu pieņemt, jo Dainis Īvāns tiešām ir noskaņojies uz citu darbu, un viņam grūti acīmredzot būs piespiedu kārtā veikt to, ko mēs viņam uzdosim, ja mēs viņa lūgumu neizpildīsim. Taču šajā periodā, kad notiks diskusijas par to, ko un kā tālāk darīt, kādas būs kandidatūras un kā vēlēt šajā amatā, es vienkārši aicinātu piešķirt sekretāram Imantam Daudišam tiesības vadīt plenārsēdes, un tad mēs kādu laiku varētu turpināt darbu, bet frakcijas attiecīgi varētu diskutēt par visiem jautājumiem, kas sais­tīti ar Augstākās padomes vadību,– gan par struktūru, gan par personālijām, gan par citiem jautājumiem. Līdz ar to mēs neapstādinātu mūsu darbu tieši šīs problēmas dēļ, un tas, manuprāt, būtu optimālākais risinājums.

Un tagad par pārtraukumu. Vai mēs tomēr varam iztikt ar pusstundu ilgu pārtraukumu, vai mums vajag veselu stundu? Kā, lūdzu? Bet jūs esat pieprasījuši pārtraukumu.

J.Vaivads: Pusstundu.

Priekšsēdētājs: Pusstundu. Bet vai mēs varam to apvienot arī ar pīpēšanu? Būtu labi, lai netraucētu, ja? Pārtraukums līdz pulksten 11.30.

J.Vaivads: Vienu mirklīti, cienījamie deputāti! Kā frakcijas “Satversme” deputāts es lūdzu sapulci…

Man ir tāds priekšlikums: tā kā mēs visi savā laikā esam balsojuši par Daini Īvānu, es uzaicinātu uz šo sapulci arī Daini Īvānu.

No zāles: Augusta notikumu izmeklēšanas grupas dalībniekus lūdzu bez piecām minūtēm 12.00 pulcēties blakustelpā uz īsu informāciju vai apspriedi!

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, reģistrēsimies! Lūdzu, Vaivada kungs!

J.Vaivads: Cienījamie kolēģi! Vispirms es gribu pateikt, ka mūsu pieprasītais pārtraukums un varbūt zināms situācijas saasinājums ap šo jautājumu nebūt nav vērtējams kā personālijas lieta. Taču jautājums ir pavisam būtisks. Jautājums ir par varas centralizāciju un faktiski par nepieciešamo varas līdzsvaru. Un šis jautājums, es domāju, skars ne tikai Augstāko padomi, tas ir ļoti būtisks pat plašākā nozīmē.

Frakcija “Satversme”, protams, nevar nostāties pret Daiņa Īvāna kunga izteikto vēlēšanos atstāt šo amatu, kaut gan frakcija uzskata, ka tas varēja notikt vēlāk, kad mēs būtu atrisinājuši šeit jau agrāk minētos jautājumus. Principā frakcija neatbalsta šo aiziešanu, bet attiecībā uz lēmumu tā 1.punkts var palikt spēkā. Taču mēs ierosinām papildināt lēmumu ar 2.punktu: “Noteikt Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmā vietnieka vēlēšanas 1992.gada 14.janvārī.”

Mēs šo jautājumu vienkārši nedrīkstam jau tuvākajā laikā atstāt neiztirzātu, tāpēc ierosinām šo punktu iekļaut šajā lēmumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bērziņa kungs!

I.Bērziņš: Es priecājos, ka pēc diezgan vētrainā šārīta sēdes sākuma mums ir izdevies atrast vienošanos ar “Satversmes” frakciju 1.punktā par Daiņa Īvāna aiziešanu. Es domāju, ka būtu neloģiski cilvēkam liegt to, ko viņš ir izlēmis. Ja jau mēs esam brīva valsts, tad mums ir jābūt brīviem cilvēkiem šinī valstī. Un viņiem ir brīvi jārīkojas. Tā ka es esmu ļoti priecīgs, ka mēs te esam atraduši kopīgu valodu.

Kas attiecas uz otro, tad es tomēr aicinātu arī “Satversmes” frakciju un atgādinātu mūsu frakcijai par vakardienas lēmumu. Mēs paši nolēmām– turklāt vienbalsīgi nolēmām–, ka šajā gadījumā mēs, kamēr nav izlemts jautājums par izmaiņām Augstākās padomes vadības struktūrā, atturēsimies izskatīt plenārsēdē jebkuras kandidatūras.

Es gribētu paskaidrot, kāpēc mūsu frakcija ieņēma šādu pozīciju. Mēs neiebilstam pret “Satversmes” frakcijas uzskatu, ka šis jautājums ir jārisina ātri. Un šajā ziņā mēs to kopumā atbalstām. Taču, pieņemot šādu lēmuma punktu, tieši šādu lēmuma punktu, nevis vienkāršoti nosakot, ka šis jautājums ir jārisina, mēs iegūstam rezultātu, ka jau šodien paredzam, kā rīkosimies, lai gan šobrīd pilnībā nav skaidra situācija. Es vēlreiz atkārtoju– mūsu frakcijā lielākā daļa tās biedru aptaujā izteica savu viedokli par labu spīkera institūtam. Tādā gadījumā, kā jūs saprotat, izmainoties varas struktūrām… Šteina kungs, jūs varēsit runāt, bet nekomentējiet, lūdzu, mani no… Tātad izteicās par labu šim spīkera institūtam.

Otrais lielākais rezultāts, par ko es informēju arī frakcijas “Satversme” vadību, bija par šā posteņa kā tāda likvidēšanu vispār. Taču, ja mēs pieņemam šādu punktu, tādā gadījumā atsakāmies no šīm divām iespējām un runājam jau tikai par konkrētu kandidatūru, pie tam konkrētā laikā. Tā ka es tomēr aicinātu deputātus atbalstīt šo 1.punktu, bet 2.punktu tādā formulējumā, kādu piedāvā frakcija “Satversme”, neatbalstīt. Paldies.

Priekšsēdētājs: Škapara kungam es biju solījis vārdu. Lūdzu.

J.Škapars: Es domāju, ka mums ir jāizlemj pirmais jautājums, jo nebūtu lietderīgi šo pirmo jautājumu vēl ilgāk atlikt. Es domāju, ka Daiņa izvēle ir ļoti sarežģīta, bet man šķiet, ka tā ir vīrišķīga un šinī gadījumā ir pareiza, tāpēc varbūt nebūtu lietderīgi šeit īpašas debates par šo jautājumu rīkot. Kaut gan parunāt par daudziem aspektiem, kāpēc Dainis bija spiests aiziet no šā amata, varbūt būtu bijis arī lietderīgi.

Taču attiecībā uz jautājuma otru pusi es domāju, ka šobrīd galīgi nebūtu lietderīgi saasināt jautājumu uz to, lai mēs sāktu ņemties ap to, kas būs nākamais Daiņa vietā. Mans personiskais viedoklis vispār ir tāds, ka šo posteni mēs varētu likvidēt. Tad, kad notika aptauja, arī es balsoju par šādu viedokli. Kāpēc? Tāpēc, ka esmu par decentralizāciju arī Augstākajā padomē. Domāju, ka būtu lietderīgi, ja būtu mazāks vadības kodols un visi strādātu, bet tajā pašā laikā arī liktu lielāku svaru uz komisijām. Manuprāt, tas būtu veselīgāks darba stils pašā Augstākajā padomē. Tomēr es pilnīgi piekrītu tam lēmumam, ko pieņēma frakcija,– pagaidām šā jautājuma izskatīšana būtu jāatliek tiktāl, kamēr izskatīs jautājumu par Augstākās padomes vadības struktūru. Un domāju, ka pie šā jautājuma ir jāķeras klāt, taču jautājums ir sarežģīts, un es šeit nekādus termiņus nenoteiktu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Eglāj!

V.Eglājs: Es par procedūru tomēr. Mēs apskatām jautājumu par Daiņa Īvāna iesniegumu. Mums ir noteikta mūsu Augstākās padomes vadības struktūra, un, ja viens aiziet, ja ministrs demisionē, mēs gudrojam, ko iecelt par ministru, nevis jāskatās tā– ja ministrs aizgājis, jālikvidē ministrija. Tā ir absolūti pārkāpjama procedūra. Ja kāds grib ierosināt jautājumu par Augstākās padomes vadības struktūru, tad to mums vajag ierosināt un nesaistīt ar šo jautājumu. Jo, loģiski, ja ir vieta, tā kā cilvēks aiziet, mēs to turēt brīvu nevaram, mums ir jādomā, kā to aizpildīt. Bez tam, man liekas, jautājums par struktūru maiņu ir ļoti sarežģīts. Tā ka absolūti nevaru piekrist Bērziņa kungam, un šo jautājumu es neapspriestu. Varētu apspriest tikai jautājumu, kas izriet no Daiņa Īvāna kunga iesnieguma.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, es ļoti atvainojos, es tūlīt jums došu vārdu. Es tieši to pašu gribēju teikt, ka šie divi jautājumi… Atbrīvojot Daini Īvānu no šā amata sakarā ar viņa iesniegumu, mums nav nekādu tiesību rakstīt kaut kādus punktus klāt, jo šis amats paliek, un tas šobrīd paliek brīvs. Tālāk ir jārīkojas likuma un reglamenta noteiktajā kārtībā, nevis jācenšas kaut kādā veidā kaut ko sasaistīt. Tāpēc es gribēju neatkarīgi no tā, ko teica deputāts Eglājs, sacīt to pašu, jo citādi tas, man liekas, nebūs pareizi.

Lūdzu, trešais mikrofons.

R.Rikards: Cienījamie kolēģi! Es gribu atgādināt 21.augusta Konstitucionālo likumu. Tātad ar šo likumu ir atjaunota Satversmes darbība, Satversmes spēks. Un 3.pants nosaka, ka līdz Saeimas ievēlēšanai augstāko varu pilda Augstākā padome. Tātad Augstākā padome ar tādu struktūru, kāda tā bija 21.augustā. Augstākās padomes vadības struktūra ir: priekšsēdētājs, priekšsēdētāja pirmais vietnieks, priekšsēdētāja vietnieks un sekretārs. Lūk, tā ir Augstākās padomes vadība. Un šī vadība, šī struktūra nevar tikt mainīta. Mēs nevaram rīkoties pretēji 21.augusta Konstitucionālajam likumam un domāt par kaut kādām strukturālām izmaiņām. Mums struktūra ir noteikta Satversmē. Un Satversme pilnā mērā sāks darboties tad, kad tiks ievēlēta Saeima. Un tagad mēs nevaram nekādas struktūras grozīt. Mums vienkārši jāpieņem Daiņa Īvāna atkāpšanās un jāliek otrais punkts, ka kāds jāievēlē Daiņa Īvāna vietā paredzētajās struktūrās bez kādām izmaiņām un bez kādām diskusijām par kaut kādām labākām struktūrām. Padomju varu nav iespējams uzlabot. Ar to ir “jāizvelk” līdz Saeimas vēlēšanām. Tikai! Ar tādām struktūrām, kādas mums ir. Tāpēc ir vajadzīgs 2.punkts: “Noteikt, ka Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmā vietnieka vēlēšanas notiks 14.janvārī.” Lai neaizvilktu to bezgalībā vai vispār neievēlētu šo struktūru. Jo, kā es skatos, šeit velk vispār uz prezidenta amatu.

Priekšsēdētājs: Jūs paskatieties vērīgāk… Lūdzu, otrais mikrofons.

G.Grūbe: Es saprotu, ka frakcijas “Satversme” deputāti par šo jautājumu ir gatavi šodien diskutēt visu dienu un mēģināt iespaidot otras frakcijas deputātus, kuri ir par šo jautājumu pieņēmuši citu lēmumu. Es domāju, kolēģi, varbūt mēs varam nobalsot par pirmo jautājuma daļu. Ja jūs vēlaties visu dienu runāt par šo jautājumu, tad mēs varam atļaut, bet katrā ziņā Tautas frontes frakcijai ir viens lēmums, bet otrs ir “Satversmei”. Un es domāju, ka vajadzētu cienīt gan vienu pusi, gan arī otru pusi. Tāpēc es aicinu pārtraukt diskusijas un balsot par šo lēmumu.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, lai būtu pilnīga skaidrība, es uz balsošanu likšu savu iesniegto lēmumu, pamatojoties uz Daiņa Īvāna iesniegumu. Vienīgi runa var būt par to, ko teica deputāts Preinbergs, ka Augstākā padome izsaka atzinību Dainim Īvānam par darbu Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmā vietnieka amatā.

Attiecībā uz to, kad noteikt vēlēšanas un ko tālāk darīt, lūdzu, iekļaujiet šo jautājumu darba kārtībā, un diskutēsim kaut vai nedēļu vai divas nedēļas. Taču tagad, ja mēs pieņemsim šo lēmumu, šī vieta ir brīva, un frakcijām ir tiesības izvirzīt savas kandidatūras un noteikt vēlēšanas kaut vai rīt. Taču nevajag savietot visu šo vienā putrā.

Lūdzu, Vaivada kungs! Jūs jau trešo reizi…

J.Vaivads: Piedodiet, lūdzu! Es iznācu priekšā ar ļoti īsu un konkrētu priekšlikumu. Faktiski debates sākās ar manu kolēģu garu uzstāšanos. Arī es uzskatu, ka mums pašlaik nav absolūti jādebatē un nav jāizvērš šīs debates, tomēr mūsu konkrētais priekšlikums par šo 2.punktu būtu iekļaujams, un arī par to mēs pieprasām nobalsot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāte Zeile!

V.Zeile: Es tā skatos un vēroju, un domāju, vai tiešām šajā situācijā, kad mums vajag spriest jautājumu par to, vai Daini atbrīvot vai neatbrīvot… Labi, ir skaistas runas par to, cik skaisti viņš aiziet, skaistas runas par to, cik īstā laikā viņš aiziet, bet es tikai domāju, Daini, ka tad, kad tu vadīji Tautas fronti, un tad, kad, pateicoties tev, mēs visi šeit esam ievēlēti– arī tavi atbalstītāji un tavi pretinieki… Un tad, kad tev grūtā brīdī– es zinu, tu varbūt esi samalts, nospiests uz ceļiem,– radās šī doma iesniegt savu iesniegumu, tad te vispirms ir jādomā arī par mums, kas esam šeit, Augstākajā padomē. Un es atļaušos tev pateikt arī tādus vārdus, ka arī man ir bijis ļoti grūti, kritiskajā brīdī man ir sitis Dobelis. Tad tādā gadījumā nevajadzēja visas šīs spēles uzsākt. Un tāpēc, es domāju, tev ir jāsaņemas un jāpaliek savā vietā, un nav šeit jāsašūpo šī Augstākā padome un jātaisa visas šīs runas. Tāpēc es aicinu deputātus nepiekrist Daiņa Īvāna iesniegumam un nebalsot par viņa aiziešanu no šā amata.

Priekšsēdētājs: Paldies, Zeiles kundze! Vai ir vajadzīga reģistrācija? Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultātu! 127 deputāti.

Kolēģi, tagad par balsojumu. Mazu uzmanību, lai jums būtu skaidra procedūra. Ja ir iebildumi, jūs varat tos izteikt. Mēs balsosim par iesniegto lēmuma projektu, kurš jums ir rakstiskā veidā. Un pēc tam mēs balsosim par papildinājumu, ko iesniedza deputāts Vaivads,– “Noteikt Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmā vietnieka vēlēšanas 14.janvārī.”

Par procedūru, lūdzu! Tikai par procedūru! Ja jūs turpināsit aģitēt, tas vienkārši būs nekorekti. Lūdzu.

R.Rikards: Par procedūru. Tātad mums ir 1990.gada 19.jūnija lēmums “Par Augstākās padomes lēmumu un likumprojektu izskatīšanas kārtību”. Un tur ir paredzēts, ka jābalso par iesniegtajiem punktiem un tikai pēc tam par lēmumu kopumā. Tātad mēs balsosim pašlaik par 1.punktu, kas skan: “Atbrīvot deputātu Daini Īvānu no Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmā vietnieka pienākumiem, pamatojoties uz viņa personīgo iesniegumu”, tas ir 1.punkts. Tālāk mēs balsosim par 2.punktu, ko iesniedza frakcija “Satversme”: “Noteikt, ka Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmā vietnieka vēlēšanas notiek 14.janvārī.” Un tālāk mēs varam balsot par lēmumu kopumā. Tikai tādā veidā var balsot pa punktiem.

Priekšsēdētājs: Jā.

R.Rikards: Bet tas 2.punkts ir šā lēmuma papildinājums. Ar 2.punktu mēs papildinām.

Priekšsēdētājs: Jā. Tāpēc par papildinājumu arī balsosim. Šī procedūra, par kuru jūs runājat, attiecas uz likumu. Uz likuma izskatīšanas kārtību. Mēs pašreiz izskatām lēmumu. Un man liekas, ka jūs tomēr neprecīzi pašreiz izsakāties.

R.Rikards: Gorbunova kungs, atšķiriet 19.jūnija Augstākās padomes lēmumu par Augstākās padomes lēmumu un likumprojektu izskatīšanas kārtību! Tur ir pateikts, ka balsojums notiek pa pantiem.

Priekšsēdētājs: Paņemiet un, lūdzu, nolasiet, kur tas ir teikts!

R.Rikards: Gorbunova kungs, jūs gribat rīkoties tāpat kā Gorbačovs! Vispirms pieņem likumu un pēc tam likuma labojumus, un pa pantiem vēl ņem iekšā. Nevar balsot par lēmumu un pēc tam taisīt lēmumā labojumus. Vispirms jānobalso pa pantiem!

Priekšsēdētājs: Kolēģi, es varu nobalsot par visu ko, arī par jūsu priekšlikumu. Tikai nevajag runāt par kaut kādiem dokumentiem. Kad jums piedāvā nolasīt jūsu pašu nosaukto dokumentu, jūs atsakāties to darīt. Kas tad tā ir?... Kas tad jūs esat, ja es esmu Gorbačovs? (Zālē visi smejas.) Jūsu sistēma tuvāka Jeļcinam, protams, bet…

Kolēģi, protams, lieta ir nopietna, un joki ir nevietā, tāpēc es atvainojos, bet tas ir deputāta priekšlikums, un būtu pareizāk, ja jūs izlemtu, nevis es šeit, turklāt vēl ar tādām piezīmēm… Tāpēc, lūdzu, balsosim! Kuri atbalsta mūsu kolēģa deputāta priekšlikumu, lai mēs vispirms balsotu par 1.punktu, pēc tam balsotu par 2.punktu un pēc tam balsotu kopumā par visu lēmuma projektu, lūdzu, izsakiet savu viedokli par šo priekšlikumu! Rezultātu! Par– 58, 61.

Kolēģi Rikard, jūsu priekšlikums netiek pieņemts. Tāpēc mēs balsosim par 1.punktu un arī jūsu ierosinājumu kā papildinājumu. Kā, lūdzu? Deputāts Bērzs atvainojas… Lūdzu pārreģistrēties. Pārreģistrācija, kolēģi! Rezultātu! 132.

Par procedūru, lūdzu, deputāt Ozol!

I.Ozols: Cienījamais priekšsēdētāj! Par jūsu iesniegto lēmuma projektu man nebija nekādas vēlmes izteikties, to komentēt vai debatēs kaut ko teikt. Taču, ja mēs balsojam par frakcijas “Satversme” priekšlikumu, tā iekļaušanu šinī lēmuma projektā kā 2.punktu, tad es tomēr lūgtu dot man vārdu, jo es esmu arī pierakstījies. Turklāt šis otrais jautājums nemaz nav izdebatēts. Mēs praktiski esam to tikai saņēmuši un noklausījušies. Un tāpēc es lūgtu šo jautājumu tikai pēc tam likt uz balsošanu…

Priekšsēdētājs: Paldies. Es sapratu jūs. Deputāt Preinberg, lūdzu!

G.Preinbergs: Mans priekšlikums jau ir iekļauts lēmumā; sakiet, lūdzu, vai par to tiks atsevišķi balsots?

Priekšsēdētājs: Kolēģi, lai būtu pilnīga skaidrība, acīmredzot tā tas ir jādara– par to ir jābalso kā par papildinājumu. Es diemžēl neesmu iekļāvis, jo es pats pilnīgi piekrītu tam un balsošu par to.

G.Preinbergs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Tomēr, lai būtu konsekvence… Par procedūru, lūdzu!

S.Zaļetajevs: */Man pirms balsošanas ir tāds jautājums. Es gribētu zināt, ar kādu balsu skaitu var tikt pieņemts šis lēmums, un arī tas lēmums, kurā ir Vaivada ierosinātais papildpunkts? Tas ir pirmais.

Otrais. Tā kā grūtības ar valsts valodu ir vispārzināmas, es tomēr gribētu pastāvēt uz to, lai visi priekšlikumi, par kuriem notiek balsošana, tiktu izsniegti rakstiski, lai mēs skaidri varētu zināt, kā tie ir formulēti. Manuprāt, tā ir pavisam normāla prasība.

Un pēdējais. Es tomēr gribētu zināt, kāda ir Augstākās padomes priekšsēdētāja, pirmā vietnieka kandidatūru izvirzīšanas procedūra. Līdz šim laikam, ja mani atmiņa neviļ, par šo jautājumu speciāli neesmu konsultējies, tāpēc gribētu precizēt, vai pirmā vietnieka kandidatūru izvirza Augstākās padomes priekšsēdētājs? Vai šī norma tagad darbojas vai ne? Gribu gūt skaidrību par šo lietu./

Priekšsēdētājs: Es kolēģim varu atbildēt. Jums bija divas stundas un vesels pārtraukums laika, lai šos jautājumus uzprasītu man vai citām amatpersonām. Pašreiz man ir tālāk jāvada sēde un jautājumu laiks ir beidzies, tāpēc es lieku uz balsošanu jautājumus un jums diemžēl atbildēt nevaru. Nevis tāpēc, ka es negribu, bet tāpēc, ka mums notiek jau cita procedūra. Bez tam jūs visu to varējāt uzzināt. Un, ja mēs kaut ko nebūsim pareizi darījuši, tad jums būs pilnīgas tiesības protestēt.

Būs trīs balsojumi. Pirmais būs par jums izdalīto lēmuma projektu– 9.dokumentu. Bez kādiem labojumiem; balsosim par tieši tādu, kāds tas ir izsniegts. Attiecībā uz Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētāju tā arī ir, tur amats iet iekšā, nevis vēlē attiecīgs cilvēks. Un tāpēc šeit nav papildinājuma.

Lūdzu, balsosim par šo lēmuma projektu. Rezultātu! 85– par, 18– pret, 24– atturas.

Nākamais balsojums ir par papildinājumu šim punktam, ko ieteica deputāts Preinbergs,– izteikt atzinību par darbu Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmā vietnieka amatā. Lūdzu rezultātu. 85– par, 9– pret, atturas– 26. Mēs varam uzskatīt, ka visu, kas attiecas uz mūsu kolēģa iesniegumu, esam izskatījuši. (Aplausi.)

Par papildinājumu. Ar 2.punktu noteikt Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmā vietnieka vēlēšanas 1992.gada 14.janvārī. Pirms mēs par to balsojam, vārds Ozola kungam!

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Mēs šodien dzirdējām divu frakciju viedokli par šā lēmuma 2.punktu– priekšsēdētāja pirmā vietnieka vēlēšanu termiņa noteikšanu 14.janvārī. Taču varbūt ir vēl trešais viedoklis, jo bez frakcijām ir arī tā sauktie brīvie deputāti, kurus man ir tas gods pārstāvēt.

Vakar kā novērotājam piedaloties Tautas frontes frakcijas sēdē un dzirdot jautājuma nostādni “Satversmes” frakcijā, manī izsauca izbrīnu viens fakts– neviens nerunāja par to nesakārtotību, par to darbu, kas jāveic mūsu Augstākās padomes vadības aparātam, struktūrai, tieši aparātam un komisijām. Par šo darbu es līdz šim neko neesmu dzirdējis. Es esmu dzirdējis tikai par konkrētu amatu. Bojāra kungs piedāvā ar Kārtības rulli noteikt konkrētas funkcijas, formu, kā būs jāstrādā un jāfunkcionē pirmajam vietniekam. Bet, piedodiet,– mums ir tik daudz “kāpēc”, uz kuriem mēs nevaram saņemt atbildi. Mēs nezinām, kāda ir mūsu nodokļu politikas ekonomiskā funkcija, kāda ir mūsu konkurētspēja ar ārzemju investoriem, ar Baltijas republikām. Kāpēc mēs praktiski saglabājam veselu rindu privilēģiju? Kāpēc mēs mūsu brīvajā Latvijas Republikā radām priekšnosacījumus, ka tiem, kuri bija janvārī un augustā kopā ar mums uz barikādēm un aizstāvēja mūs… kāpēc viņiem ir visvairāk jācieš mūsu veidotās politikas un ekonomiskās politikas dēļ? Un tie, kuri bija pret mums vai, labākajā gadījumā, neitrāli mūs novēroja, šodien mūsu darbības augļus izmanto vislieliskākajā mērā un var ļoti pašapmierināti gavilēt– viņi ir par mums. Taču tie, kuri bija ar mums,– tie ir atkal cietēja lomā.

Un es jums teikšu tā, ka tas man atgādina pazīstamā Amerikas Savienoto Valstu sistēmtehniķa profesora Stenlija Janga teikto, ka Latvijas Republika šodien faktiski ir kļuvusi līdzīga feodālajai sistēmai, ko veido vesela virkne nosacītu suverēnu kņazistu, kuras visai vāji kopā satur Augstākā padome, Ministru padome. Katrai kņazistei ir sava jurisdikcija un savas privilēģijas. Par normu ir kļuvis tas, ka daļēji ir noārdītas preču un naudas attiecības. Divas vai vairākas kņazistes savā starpā uz neoficiāliem pamatiem noslēdz darījumus– preču apmaiņas darījumus kā kopienas vai pirmskopienas periodā. Mana āda– es atvainojos, ka tā vulgarizēju,– un jūsu kaula adata. Taču mums nav informācijas par objektīvajiem preču samēriem naudas kategorijās. Tad var būt arī viena āda un desmit kaula adatas. Šodien to moderni sauc par bartera darījumiem. Šie darījumi tiek slēgti ar mūsu kaimiņvalsts mini vai mikro kņazistēm, absolūti nerēķinoties ar Latvijas valsts interesēm. Jo, redziet, savu lokālo interešu vārdā katra kņaziste individuāli cīnās par budžetu pārdalīšanu. Tā cīnās par savu privilēģiju saglabāšanu un jaunu privilēģiju radīšanu. Un katrs ir dziļi pārliecināts, ka tieši viņa kņaziste ir tā svarīgākā Latvijas tautsaimniecības, visas latviešu tautas un Latvijas tautu labklājības izaugsmē. Piedodiet, tā vairs nav demokrātija, tā jau ir anarhija. Un es šo īso ievadu tikai tāpēc jums gribēju paust, jo mans viedoklis ir tāds, ka jautājums par pārvaldes struktūru veidošanu un arī Kārtības ruļļa izstrādi jāskata saistībā ar veicamajiem darbiem, jāskata caur šā darba risinājuma prizmu. Un tikai tad, izejot no šā darba kompetences jautājumiem, ir jārisina jautājums par konkrētu personāliju, kura praktiski spēj šo darbu veikt.

Un tagad es gribētu pakavēties vēl pie tā, kāpēc ir tik daudz “kāpēc”, uz kuriem nav atbildes, un kāpēc šodien praktiski mēs šādā feodālā tautsaimniecības struktūrā strādājam.

Pirmām kārtām, kolēģi, būsim godīgi un absolūti objektīvi. Šeit, zālē, atrodas ne viens vien deputāts, kuru es arī lūgtu neklusēt, bet izteikties, jo arī viņi mūsu individuālajās sarunās teica: “Induli, tev ir taisnība!” Ja mēs praktiski iepazīstamies ar mūsu parlamenta kvalitatīvo sastāvu, tad, ņemot vērā mūsu profesionālo sagatavotību, jākonstatē, ka gandrīz par 70 procentiem mūsu parlaments ir pārstāvēts ar vairāk vai mazāk profesionāliem politologiem. Nākamais posms ir juristi, kas acīmredzot ir viens no visspēcīgākajiem mūsu parlamenta posmiem. Tālāk seko ekonomisti un tautsaimnieki, kuri dalās divās daļās– lauksaimnieki un rūpnieki.

Atsevišķi es pakavētos vēl pie viena tautsaimnieciska novirziena– pašvaldniekiem, kuri praktiski ir izveidojušies kā atsevišķs grupējums, kas pakāpeniski kļūst par patvaldniekiem. Un šodien mums ir izveidojusies tāda situācija, ka šie patvaldnieki (gan kā pašvaldnieki) praktiski kontrolē pozitīvo saldo republikas budžetā– 11 mēnešu rezultātā vairāk nekā 700 miljonus rubļu, kas viņiem paliek pārpalikumā, kuri stāv no pirmā kvartāla. Un mūsu augsti profesionālais politiskais parlaments varēja pieņemt lēmumu par apgrozības nodokļa pārdali. Man ir šā apgrozības nodokļa balsojuma rezultāts. Ar pārliecinošu balsu vairākumu pārdali veica tām pašvaldības budžeta formām, kur ir pāri par 17 miljoniem rubļu, un vēl caur šo nodokli 12 miljonus varēja ieskaitīt, piemēram, Ogrei. Piedodiet, jūsu lielākās pašvaldību teritoriālās zonas no šā pārdalījuma iegūs no 300 līdz 400 tūkstošiem rubļu. Jo apmēram 70–80 procentus paņem pieci pašvaldības reģioni. Rezultātā bija jāapstādina valsts budžeta iesniegšana Augstākajā padomē. Valdībai vajadzēja šo budžeta projektu pārrēķināt un pēc tam no jauna iesniegt jums. Jūs piedodiet, te mēs parādījām savu kompetenci un profesionalitāti ekonomiski finansiālajās sfērās.

Kā mūsu parlamentā trūkst visvairāk? Mūsu parlamentā visvairāk trūkst kādas vienas profesijas pārstāvju, kuri jau pasaulē… 50.gados tika izstrādāta jauna pārvaldes zinātne, un tā ir sistēmtehnika. Tās pamats ir operācijas pētīšana. Mēs diemžēl vislielāko deficītu izjūtam tieši sistēmtehnikas sfērā, operācijas pētīšanas sfērā, un nav ko brīnīties, jo mūsu republikā sistēmtehniķi netika gatavoti. Šodien situācija viennozīmīgi ir tāda, ka pat mūsu parlamenta Informācijas nodaļā es nevaru dabūt sistēmistu, ar kura palīdzību varētu izstrādāt kompleksu valsts budžeta un valūtas budžeta matemātiskā nodrošinājuma programmu. Jo mūsu Augstākajā padomē nav sistēmista.

Mans priekšlikums būtu šāds: ja mēs vienosimies par to, ka 14.janvārī noteikti apspriedīsim un balsosim par Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmā vietnieka kandidatūru, tad pirmām kārtām līdz 14.janvārim vajadzētu precizēt to ceļu, pa kādu būtu jāiet Augstākās padomes vadības struktūrai, Augstākās padomes aparātam.

Es jums varu minēt tikai dažus faktus. Šodien mūsu zālē nav neviena deputāta vai arī mūsu vadības pārstāvja, kurš varētu precīzi pateikt funkcionālo pienākumu sadali starp pastāvīgajām komisijām, starp Augstākās padomes padotajām institūcijām. Konkrēti– arbitrāža. Vakar bija jautājums par prokuratūru kā tādu. Apvienotajai budžeta komisijai no valdības puses ir konkrēta pārstāvniecība pār katras valdības institūcijas budžeta aizstāvību, turpretī attiecībā uz Augstākās padomes padotajām institūcijām, piedodiet, šodien tas nav fiksēts. Es tūlīt beigšu. Un tāpēc man ir konkrēts priekšlikums. Es ierosinu izveidot darba grupu no visu komisiju pārstāvjiem (pa vienam cilvēkam) elementāras operācijas pētīšanas standartu metodes realizācijai. Tā ir domāta Augstākās padomes funkciju un struktūru analīzes realizēšanai, organizatoriskai projekta izstrādāšanai, kurā tiktu reglamentēts tālākais Augstākās padomes darbs. Tas būtu praktiski, nevis konceptuāli. Tās būtu tikai tēziski noformētas ieskices, kas būtu jāizdiskutē. Un tikai pēc tam, kad nedēļas laikā (līdz 14.datumam tas ir pilnīgi reāli, ja tā strādās profesionāli) tā būtu iesniegusi un Augstākā padome akceptējusi konkrētu Augstākās padomes, tās aparāta un vadības darba un vadības tālāko ievirzi, varētu lemt jautājumu par konkrētas personālijas izvirzīšanu priekšsēdētāja pirmā vietnieka postenim. Acīmredzot, ja tāds jautājums tiktu risināts šādi, tad arī mēs varētu viennozīmīgi lemt par to, kas šim cilvēkam ir jārealizē. Jo pašreizējais Augstākās padomes vadības aparāts līdz šim nav realizējis tautsaimnieciski un ekonomiski ievirzītu mūsu darba organizāciju.

Tāpēc man ir lūgums manu priekšlikumu likt uz balsošanu, lai varētu praktiski objektīvi novērtēt, par ko mēs esam– par tautas labklājību, saimnieciski ekonomiskās lejupslīdes apturēšanu, par kaut vai minimālu mūsu saimnieciski ekonomisko progresu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Tikai, lūdzu, iesniedziet rakstiski, par ko mums būs jābalso.

Vārds deputātam Budovskim.

M.Budovskis: Cienījamie kolēģi! Es, ja drīkstu, gribētu pateikties Ozola kungam par to, ka šīm pirmā vietnieka vēlēšanām jābūt 14.janvārī. Tajā pašā laikā es ļoti īsi gribētu izteikties tikai par tiem kritērijiem, pēc kuriem, es domāju, mums ir jāvadās.

Pirmais ir likumības kritērijs. Par likumības kritēriju mums runāja deputāts Rikards. Mēs esam pieņēmuši savu Konstitucionālo likumu par to, ka Augstākā padome savā struktūrā netiek mainīta līdz Saeimai, un tas mums jārealizē. Šo kritēriju apstiprināja mums priekšsēdētājs Gorbunova kungs, sacīdams, ka jaunas, akadēmiskas sistēmas veidošana šeit, parlamentā, ir nereāla līdz Saeimai. Pilnīgi pareizi!

Tātad paliek otrais kritērijs. Un otrais kritērijs ir reālā darba un noslodzes kritērijs. Šinī gadījumā, es domāju, mēs esam it kā fakta priekšā, ka Daudiša kungs varētu uzņemties plenārsēdes vadību.

Cienījamie kolēģi, mēs visi esam bijuši liecinieki tam, ka Daudiša kungs to dara brīnišķīgi. Patiešām ar dziļu takta izjūtu viņš vada šīs sēdes. Tanī pašā laikā es gribētu teikt to, vai šādā gadījumā mēs nepalaižam garām vienu citu problēmu. Vai mēs zināmā mērā aplinkus nenorādām Daudiša kungam uz to, ka viņam ir nepietiekama noslodze kā sekretāram? Cienījamie kolēģi, es domāju tā, ka, tieši pateicoties šim neredzamajam darbam, ko veic Daudiša kungs šeit, mēs brīžiem varam lepni sēdēt. Un, pieliekot viņam klāt vēl vienu uzdevumu, es domāju, mēs stingri pārkāpsim to, kas kuram ir jādara. Līdz ar to zaudēsim daudz ko no tā, uz kā balstās mūsu labklājība un miers šeit. Šajā sakarā es jums varu teikt tikai vienu, ka šobrīd Daudiša kungs, kā mēs paši esam vēlējuši, ir vēl arī Baltijas asamblejas delegāts. Šīs asamblejas sēde notiks janvāra beigās, un arī tur viņam ir papildu slodze. Un tas viss tiek veikts godprātīgi.

Ko gribam vēl izdarīt? Mēs gribam traucēt vienu, otru vai trešo iespēju normāli strādāt. Un tātad jautājums tagad nonāk līdz secinājumam. Sakiet, lūdzu, vai pēc Rikarda kunga skaidrojuma, pēc Gorbunova kunga apliecinājuma, pēc reālās noslodzes kritērija mums paliek cita alternatīva kā vien nonākt pie šā pirmā vietnieka vēlēšanām? Es domāju, ka mums nav citas iespējas, un tātad paliek tikai jautājums, cienījamie kolēģi, par ko mēs varētu strīdēties: vai tas notiks 14.janvārī. Varbūt cits uzskatīs, ka mēs 14.janvārī nebūsim gatavi un ievilksim vēl tālāk. Taču man ir viens secinājums jums– šo situāciju es novērtēju kā parlamentāru krīzi. Tā ir ļoti nopietna situācija, bet par šo situāciju mums bija informācija jau apmēram 20.decembrī, kad Īvāna kungs šo savu atteikšanos iesniedza. Līdz šim brīdim viss ir pagājis klusumā. Neviens par to nav runājis. Šobrīd mēs it kā atrodamies nesagatavota jautājuma priekšā. Cienījamie kolēģi, nebūsim naivi! Es domāju, ka tā ir vienkārši neizlēmība. Un šinī gadījumā es šajā neizlēmībā gribu vainot absolūti visus, sākot ar priekšsēdētāju, jo viņam ir jādod priekšlikums, un beidzot ar frakcijām, kas negribēja viņam palīdzēt un dot šos priekšlikumus. Lūk, te nu mēs parādām arī varbūt frakcijas dižo ietekmi vai iespēju.

Nākamais. Tātad es domāju, ka mums atliek runāt tikai par vienu, vai tas ir 14.janvāris, vai mēs būsim gatavi. Varbūt mēs būsim gatavi tikai pēc divām nedēļām. Piecietīsim to, bet citas alternatīvas nav.

Un visbeidzot es gribu apsveikt Škapara kungu ar jauna fenomena izgudrošanu, un šis fenomens ir Augstākās padomes vadības decentralizācija. Par šādu pašvadības fenomenu es pirmo reizi dzirdu un patiešām gribētu piedalīties vienā jūsu sēdē, lai saprastu, ko tas nozīmē. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Deputāts Ābiķis uzskatīja, ka … Runāsit tomēr? Nē, deputāts Ābiķis vārdu nelūdz, bet vārdu lūdz deputāts Lucāns. Lūdzu.

J.Lucāns: Cienījamie kolēģi! Mēs varbūt to tā skaļi nerunājam, bet šobrīd ir skaidri redzams, ko nozīmē tas, ka Tautas frontes frakcija ir sadalījusies divās daļās. Pēc manām domām, pašreiz ir skaidrs, ka šajā zālē šinī brīdī jautājumu par pirmo vietnieku uzreiz atrisināt nevarēsim, jo frakcijai “Satversme” ir sava nostādne šinī jautājumā, un arī Tautas frontes frakcijai ir sava nostādne šajā jautājumā. Es saprotu arī to, ka Gorbunova kungam kā priekšsēdētājam ir tiesības un arī pienākums izvirzīt savu kandidatūru šim amatam, turklāt ņemot vērā šādu frakciju orientāciju, kāda tā pašreiz ir. Un tas nebūs vienkāršs uzdevums. Šīs konsultācijas acīmredzot būs diezgan garas, kamēr atradīs iespēju panākt kādu vienošanos par iespējamo kandidatūru. Un tāpēc man 14.janvāris liekas neloģisks, jo es neesmu pārliecināts, ka tik īsā laikā un tik sarežģītā situācijā šīs konsultācijas būs iespējams izdarīt. Mēs pašreiz rīkojamies apmēram tā, ka, teiksim, Augstākā padome var lemt visu, nolemt arī to, ka dzemdībām jānotiek tad un tad… Mēs, protams, to varam nolemt, bet es nezinu, vai tās notiks īstajā laikā.

Tāpēc man ir ierosinājums– datumu šajā gadījumā nelikt pašreiz klāt, bet es domāju, ka mēs varam pilnīgi paļauties uz Gorbunova kunga atbildības izjūtu. Viņš nekad nav tīšām vilcinājis lietas. Un tāpēc varētu nesaistīt šo lietu ar konkrētu datumu. Paldies, vairāk arī es laikam neko nepateikšu.

Priekšsēdētājs: Paldies, kolēģi! Vai tagad ir vajadzīga reģistrācija? Nav vajadzīga. Tad ir labi. Lūdzu, balsosim šo…

Es atvainojos, Endziņa kungs vēl vēlas. Lūdzu.

A.Endziņš: Es atvainojos, mēs, grupa deputātu no Likumdošanas jautājumu komisijas, bijām preses konferencē un neesam reģistrējušies. Lūdzu reģistrāciju!

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu reģistrāciju! Rezultātu! Paldies. Balsosim par lēmumu: “Noteikt Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmā vietnieka vēlēšanas 1992.gada 14.janvārī.” Lūdzu rezultātu. 40– par, 53– pret, 30– atturas. Nav vairākuma.

Kolēģi, es vēlreiz gribētu apliecināt, ka acīmredzot tagad pašam aktīvākajam darbam būtu jānorit frakcijās, arī no manis šis pienākums netiek noņemts. Taču saprotiet manu sarežģīto situāciju, man tiešām ir jāņem vērā frakciju viedoklis, jo citādi es jau tūlīt varu ierosināt savas kandidatūras, un ik rītu mēs varam par vienu balsot… Taču tas laikam nebūs tas pareizākais. Protams, ja kolēģi piekritīs tādai procedūrai… Bet 14.datums paliek kā frakcijas “Satversme” ieteiktais datums.

Es atvainojos, Ozola kungs rakstiski ir jau iesniedzis. Lūdzu.

I.Ozols: Ja mūsu lēmumā nav iekļauts 14.datums– frakcijas “Satversme” priekšlikums, tad tas nav obligāti, ka tas ir jāizskata. Kā jau teicu, lūdzu vārdu debatēs tikai tajā sakarībā, ka tika balsots par šo otro jautājumu, lai gan jāatzīstas, ka mana pārliecība ir noteikta– mūsu Augstākajai padomei šāds darbs ir jāveic, turklāt neforsēti, nesteidzīgi. Praktiski tas varētu būt jautājums, ko dziļi pārdomāti Prezidija līmenī lemj un iesniedz Augstākajai padomei, jo pretējā gadījumā, jūs atvainojiet, mēs turpināsim šādu pašu daļēji neauglīgu likumdošanas…

Priekšsēdētājs: Paldies, Ozola kungs, nekas slikts nebūs, ja mēs nobalsosim. Ozola kungs ierosina Augstākās padomes Prezidijam izveidot Latvijas Republikas Augstākās padomes darba analīzes un tālākās darbības principu izstrādes grupu. Nē, šinī lēmumā nav, bet viņš grib uzdot tādu pienākumu Augstākās padomes Prezidijam. Ozola kungs mums šeit iebilst, bet mēs diemžēl praksē gan strikti norobežojamies, gan atkal veikli ieslīdam iekšā tanī praksē– nolasīt lēmumu un balsot par to. Ozola kungs neuzstāj, tāpēc nebalsosim.

Jā, kolēģi, no Budovska runas par tiesību piešķiršanu Daudiša kungam es sapratu, ka tā ir visai problemātiska, jo tad tiks sagrauts Augstākās padomes aparāta darbs, un to tiešām es nevēlos. Tomēr norunāsim tā: tad, kad mums radīsies tāda nepieciešamība, bet tā rodas nevis tāpēc, ka kādam negribas šeit sēdes vadīt, bet vienkārši šī nepieciešamība rodas sakarā ar oficiālām lietām šeit, Augstākajā padomē, tad es gaidu tomēr jūsu atsaucību, ka tādās reizēs jūs nobalsosit par katru gadījumu atsevišķi, kā mēs to darījām līdz šim, ja Daudiša kungs vada tajā dienā sēdi. Nav iebildumu?

Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Cienījamais priekšsēdētāj! Tiks iesniegts lēmuma projekts, kas paredzētu šādu iespēju.

Priekšsēdētājs: Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Trešais darba kārtības jautājums– par grozījumiem Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijas sastāvā un par grozījumiem Tirdzniecības un pakalpojumu komisijas, kā arī Ekonomikas komisijas sastāvā. Krastiņa kungs ir ziņotājs par trešā jautājuma pirmo daļu. Lūdzu godājamos kolēģus pierakstīties jautājumiem un debatēm!

I.Krastiņš: Cienījamie kolēģi! Runa patlaban ir par 6.dokumentu. Tas ir lēmuma projekts “Par grozījumiem Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijas sastāvā”. Savā ziņā tas mūsu komisijai ir sāpīgs un nepatīkams lēmums. Es atļaušos atgādināt, ka mūsu komisija joprojām ir viena no divām, kurā pat sākotnēji paredzētais deputātu skaits nav izrādījis vēlēšanos darboties, un tomēr mēs esam spiesti jau tā ne pārāk lielo deputātu skaitu vēl samazināt.

Iemesli šeit ir trejādi. Pirmām kārtām cienījamie deputāti Feršalovs un Kalnbērzs kopš vēlēšanām divu gadu laikā katrs ir apmeklējis divas komisijas sēdes. Tātad, ja cienījamie kolēģi nejūt ne mazāko interesi par šīm problēmām un katrs var atļauties divu gadu laikā ierasties uz divām sēdēm, es domāju, ka viņu atrašanās šajā komisijā ir vienkārši pārpratums.

Tālāk. Deputāti Ozols, Radionovs un Dozorcevs, kurus mums ir īpaši žēl zaudēt, vienkārši savas aizņemtības dēļ pēdējā laikā nav spējuši piedalīties komisijas sēdēs. Pārrunājot šo jautājumu ar visiem trim minētajiem deputātiem, viņi visi atzīst, ka arī turpmāk stāvoklis acīmredzot neuzlabosies… Viņi piekrīt, un mēs esam spiesti viņus izslēgt no komisijas sastāva.

Un visbeidzot deputāts Eniņš. Pēc viņa apstiprināšanas par labklājības ministru mūsu komisija uzskata, ka komisijas sastāvā ministrs tomēr nevarētu atrasties, jo pretējā gadījumā varētu veidoties nepareizas attiecības. Tie tad ir tie iemesli, kādēļ mēs lūdzam pieņemt šādu lēmumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, kādi ir jautājumi Krastiņa kungam? Jautājumu nav. Paldies. Vai ir kāds, kas pierakstījies debatēs? Debatēs arī neviens nav pierakstījies.

Godājamie kolēģi, atceroties mūsu iepriekšējo pieredzi, varbūt mēs varētu izlemt par pirmo šā jautājuma daļu– par Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijas sastāvu– un tad pāriet pie Tirdzniecības un pakalpojumu, kā arī pie Ekonomikas komisijas sastāva. Nav iebildumu? Kā jūs atceraties, mūsu procedūra par komisiju personālsastāvu, par deputātu izslēgšanu no komisijas sastāva parasti pēdējā laikā ir bijusi tāda, ka balsojām par katru atsevišķi un tad kopumā par visu tekstu. Laikam arī šoreiz citas izejas nav. Kolēģi, reģistrēties nav nepieciešams, plenārsēdes interesantākā daļa ir beigusies, daudzi deputāti ir devušies projām, un, tā kā neviens nav nācis klāt, es domāju, ka mēs varam balsot uzreiz bez papildu reģistrācijas.

Tātad lūdzu balsošanas režīmu. Un saskaņā ar jums izsniegto 6.dokumentu balsosim par deputāta Borisa Feršalova izslēgšanu no komisijas sastāva. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! 80– par, 11– pret, 12– atturas. Paldies.

Balsosim par Viktora Kalnbērza izslēgšanu no komisijas sastāva. Lūdzu. Rezultātu! 66– par, 12– pret, 18– atturas. Paldies.

Balsosim par Induļa Ozola izslēgšanu no komisijas sastāva. Rezultātu! 74– par, 9– pret un 20– atturas. Paldies.

Balsosim par Galaktiona Radionova izslēgšanu no komisijas sastāva. Rezultātu! 72– par, 6– pret, 14– atturas.

Balsosim par Vladilena Dozorceva izslēgšanu no komisijas sastāva. Rezultātu! Par– 67, pret– 15, atturas– 18.

Un kā pēdējo balsosim par Teodora Eniņa izslēgšanu no komisijas sastāva. Lūdzu rezultātu. 80– par, 8– pret, 13– atturas.

Tātad visi kandidāti par izslēgšanu no komisijas sastāva ir ieguvuši nepieciešamo balsu vairākumu un par personālijām šajā daļā ir nobalsots.

Un tagad mums vēl jānobalso par šā punkta otro daļu, un tad mēs pāriesim pie jautājuma par Ekonomikas un Tirdzniecības komisiju.

Jā, lūdzu! Muciņa kungs vēlas izteikties.

L.Muciņš: Vispār, ņemot vērā līdzšinējo praksi un arī apskatot otru lēmumu– lēmuma 2.punkta 2.apakšpunktu, sākot ar vārdiem “izslēgt”, es domāju, ka 2.punktā šāds teksts ir lieks. Mēs varētu skaitli “15” aizstāt ar skaitli “8” un pielikt punktu. Jo toreiz viņi tika ievēlēti, un tagad viņi ir izvēlēti, un tas teksts jau… Tādā veidā mēs nekad neesam grozījuši šos lēmumus. Tas jau ir pārāk…

Priekšsēdētājs: Lūdzu, izsakiet konkrētu priekšlikumu, kas mums ir jāizslēdz no šā lēmuma projekta?

L.Muciņš: Vajadzētu svītrot 2.punktā tekstu pēc skaitļa “8”, sākot ar: “Izslēgt 2.punktā šādu tekstu…” Mēs vēlēšanu likumus nekad tā neesam grozījuši. Vismaz līdz šim.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir skaidrs? Galvas tiek grozītas ļoti horizontāli, un tas nozīmē, ka laikam nav īsti skaidrs. Ko jūs, Muciņa kungs, īsti vēlējāties ar to teikt? Tas nav iesniegts arī rakstiski.

Godājamie kolēģi! Es domāju, ka par šiem procedūras punktiem mums laikam balsot nemaz nevajadzētu. Tādi tie ir, un tur nav šaubu. Mēs varētu nobalsot par personālijām, un tad varbūt mēs varētu pāriet pie šā lēmuma otrās daļas. Tātad 2.punkts ir domāts par svītrošanu. Vai ir kādi deputāti, kas atbalsta to, ka mēs skatām pēc Rietumu principa? Varbūt ir kāds, kas atbalsta Muciņa kunga priekšlikumu, un tad mēs… Daudzi deputāti jau neklausījās, ko mūsu kolēģis Muciņš teica, un tāpēc varbūt arī bija neskaidrības.

Lūdzu, Endziņa kungs, varbūt izsakieties kā Likumdošanas jautājumu komisijas priekšsēdētājs.

A.Endziņš: Muciņa kungam ir pilnīgi pareizs priekšlikums, jo tas ir lieks teksts, kas izriet jau pats par sevi no 1.punktā pieņemtā lēmuma par attiecīgo deputātu izslēgšanu no šīs komisijas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tādā gadījumā, lūdzu, balsosim par šo svītrojumu, ko ierosināja deputāts Muciņš un ko atbalsta Likumdošanas jautājumu komisijas priekšsēdētājs Endziņa kungs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Muciņa priekšlikumu. Rezultātu! 86– par, 2– pret, 8– atturas. Tātad tas ir svītrots.

Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu. Balsosim kopumā par lēmumu “Par grozījumiem Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijas sastāvā”. Lūdzu rezultātu. Par– 79, pret– 4, atturas– 9. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmums ir 10.dokuments– “Par grozījumiem Augstākās padomes Tirdzniecības un pakalpojumu komisijas un Ekonomikas komisijas sastāvā”. Lūdzu, Kehra kungs, vārds jums! Deputātus lūdzu gatavoties jautājumu uzdošanai un debatēm.

O.Kehris: Godātie kolēģi! Es lūdzu jūs izskatīt lēmuma projektu “Par grozījumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes Tirdzniecības un pakalpojumu komisijas un Ekonomikas komisijas sastāvā” un atbalstīt to. Šā lēmuma būtība ir tāda, lai deputāts Edmunds Krastiņš tiktu izslēgts no Tirdzniecības un pakalpojumu komisijas sastāva un ievēlēts Ekonomikas komisijas sastāvā. Šis jautājums ir saskaņots ar Ekonomikas komisiju un arī ar Tirdzniecības un pakalpojumu komisiju. Pats deputāts Edmunds Krastiņš ir ar mieru to darīt. Tādēļ man ir priekšlikums pieņemt šādu lēmumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir kādi jautājumi Kehra kungam? Jautājumu nav. Paldies. Vai kāds no deputātiem vēlas debatēt par šo jautājumu? Arī nav. Paldies. Tā kā šeit ir jautājums tikai par vienu kandidatūru un visi pārējie šā lēmuma punkti izriet no pirmā un otrā, tad laikam šoreiz nav nepieciešams atsevišķi balsot par katru punktu šajā lēmumā, jo tie visi savā starpā ir saistīti un viens no otra izriet. Ja nepieņemsim vienu, tad arī par otru nav ko balsot.

Tāpēc lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim kopumā par lēmumu “Par grozījumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes Tirdzniecības un pakalpojumu komisijas un Ekonomikas komisijas sastāvā”. Paldies. Rezultātu! 88– par, 2– pret, 2– atturas. Lēmums ir pieņemts. Paldies. Šo darba kārtības punktu mēs esam izskatījuši.

Nākamais mūsu darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par Latvijas Republikas Valsts finansu inspekciju”” otrajā lasījumā.

No zāles: Ekonomikas komisijas vārdā ziņos Liepiņa kungs.

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu! Atgādinu, ka otrajā lasījumā mēs apspriežam tikai pa pantiem un ziņotājs dod komentāru par deputātu uzstāšanos par kādu no pantiem. Sākumā varbūt varētu īsumā iepazīstināt ar šiem labojumiem un papildinājumiem, kas ir ienākuši pēc pirmā lasījuma.

J.Liepiņš, Valsts finansu inspekcijas priekšnieks: Likumprojektā, kas ir izsniegts deputātiem, pēc apspriešanas pirmajā lasījumā ir izdarītas izmaiņas. Ir ņemti vērā deputātu Muciņa, Birkava, Ozola priekšlikumi, kā arī citu deputātu uzstāšanās, kuri bija apstiprinājuši šos priekšlikumus. Pavisam ir ņemti vērā septiņi priekšlikumi. Likumprojekts tika izskatīts un akceptēts Ekonomikas komisijā, kā arī Augstākās padomes Juridiskā pārvalde veica likumprojekta juridisko ekspertīzi.

Īsumā par pašu likumprojektu. Par 2.pantu. Tā 5.punkts ir palicis no pirmā lasījuma. 6.punktā ir deputāta Birkava priekšlikums, kas izteikts pirmā lasījuma apspriešanā. Tie bija tautas nodokļu un nenodokļu maksājumu parādi. Tāds uzdevums ir Finansu inspekcijai.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad, lūdzu, par 2.pantu. Vai deputātiem ir kādas piezīmes pret šādu labojumu izdarīšanu? Nav. Paldies. Mēs varam skatīt tālāk.

3.pants.

J.Liepiņš: Par 3.pantu. Papildināt panta pirmo rindkopu pēc vārdiem “inspekcijas vienotajā” ar vārdiem “no resoriem neatkarīgajā” (šādu labojumu pirmajā lasījumā iesniedza deputāti Birkavs un Ozols), kā arī izslēgt no panta 1.punkta vārdus: “Latvijas Republikas Finansu ministrijas sistēmā”. Arī tas ir šo deputātu ieteikums. Papildinājums šā panta 2.punkta ceturtajā rindkopā ir palicis pēc pirmā lasījuma.

Priekšsēdētājs: Vai godājamajiem deputātiem nav nekādu piezīmju par šiem labojumiem? Laikam gan nav.

Lūdzu, par 5.pantu.

J.Liepiņš: Par 5.pantu. Pirmie divi labojumi un papildinājumi ir palikuši no pirmā lasījumā. Deputāts Muciņš pirmajā lasījumā ieteica papildināt šo pantu ar šādu normu: “sadalīt nomaksas termiņos vai atlikt uz attiecīgu laiku līdz vienam gadam bezstrīdus kārtībā piedzenamo sankciju soda naudas summas”. Šis priekšlikums ir apspriests un atzīts par pieņemamu. Es domāju, ka tas ir nepieciešams, jo, izejot no atsevišķu uzņēmēju finansiālā stāvokļa, mēs varētu pieņemt lēmumu, vai šīs sankcijas piedzīt 5–10 dienu laikā vai tās atlikt pa ceturkšņiem vai reizi pusgadā, vai līdz pat gada termiņam. Es domāju, ka tas ir ļoti vērtīgs priekšlikums un noteikti ir pieņemams.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai deputātiem nav komentāru par Muciņa kunga priekšlikumu? Paldies. Šajā pašā…

J.Liepiņš: Es atvainojos, 5.pantā ir arī vēl citi papildinājumi, bet tie pēc pirmā lasījuma ir palikuši nemainīgi.

Par 6.pantu.

Priekšsēdētājs: Vienu mirklīti! Vai deputātiem, kuri ir iesnieguši šos papildinājumus, kas nav pieņemti, nav kādu iebildumu? Nav. Paldies.

Lūdzu, 6.pants.

J.Liepiņš: Par 6.pantu. Tātad ir ietverti divi deputāta Birkava priekšlikumi, kā arī Juridiskās pārvaldes ekspertīzes rezultātā sakarā ar šā priekšlikuma ieslēgšanu likumprojektā šā panta ceturtajā rindkopā redakcionāli ir jāizmaina tikai cipari– “1–8” vietā ir jāieraksta “1–9”. Tā ka ir nākusi klāt viena jauna norma.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāti, par 6.pantu! Nav nekādu problēmu. Tādā gadījumā– paldies ziņotājam! Un mēs varam balsot par šā likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā. Es tomēr riskēšu un aicināšu… Vai Černaja kungs pirms balsojuma vēlas izteikties? Lūdzu.

R.Černajs: Tā kā šie labojumi bija iesniegti jau pirmajā lasījumā, komisija tos ir pieņēmusi un arī tagad tie netika noraidīti, bet citi labojumi nav ienākuši, tad mēs varētu pieņemt šo likumprojektu arī galīgajā variantā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, no atbildīgās komisijas ir ienācis priekšlikums par balsojumu. Ja mēs šo likumprojektu akceptējam otrajā lasījumā, tad, tā kā citi labojumi un papildinājumi nav ienākuši, mēs varētu uzskatīt otro balsojumu par galīgo, un līdz ar to likums būtu pieņemts. Tad laikam tik tiešām sekretariātam ir jāzvana, lai deputāti, kuri kavējas kādās citās darīšanās, atnāktu uz plenārsēžu zāli. Pa to laiku sāksim reģistrēties. Lūdzu reģistrēties. Paldies. Rezultātu! Reģistrējušies 110 deputāti. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Latvijas Republikas likumprojekta “Par papildinājumiem un grozījumiem Latvijas Republikas likumā “Par Latvijas Valsts finansu inspekciju”” akceptēšanu otrajā lasījumā un kopumā. Rezultātu! 97– par, pret– nav, atturas– 4. Tādējādi likums ir pieņemts. Paldies.

Vēl ir jāizskata lēmuma projekts par likumu spēkā stāšanās kārtību. Ziņojums te laikam nav nepieciešams…

No zāles: Atvainojiet, Krastiņa kungs…

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu!

No zāles: Praktiski tas ir ļoti īss. Ja ir kādi jautājumi, tad…

Priekšsēdētājs: Vai kolēģiem ir kādi jautājumi par šo lēmumu? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par lēmumu par šā likuma spēkā stāšanās kārtību. Paldies. Rezultātu! 94– par, pret– nav, atturas– 3. Lēmums ir pieņemts. Līdz ar to arī šis darba kārtības jautājums ir izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Kriminālkodeksā” otrajā lasījumā. To sagatavojusi Tieslietu ministrija un Aizsardzības un iekšlietu komisija. Tas ir 561.dokuments. Taču Aizsardzības un iekšlietu komisijas atsevišķie pārstāvji, kuri patlaban atrodas plenārsēžu zālē, nav gatavi ziņot par šo jautājumu. Simsona kungs gan pašlaik ierodas zālē. Varbūt viņš var mūs informēt par to, kas būs ziņotājs par 5.darba kārtības punktu.

Simsona kungs nāk, lūdzu!

P.Simsons: Es tieši nācu jums ziņot par šo jautājumu. Tas ir mūsu darba kārtības nākamais punkts. Tā kā mums ir ziņotāji no citām iestādēm un viņi ir uzaicināti uz pulksten 15.00, tad diemžēl… Šorīt mēs, kārtojot šo darba kārtību, prognozējām, ka cilvēki ir aizņemti un mums laikam būtu grūti tagad uz pusstundu viņus ataicināt šeit. Varbūt būtu iespējams šajā pusstundā izskatīt kādu no nākamajiem jautājumiem un tad pulksten 15.00 šie cilvēki būtu klāt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endziņa kungs, kāds ir jūsu secinājums?

A.Endziņš: Man tad būtu lūgums tagad varbūt izskatīt papildus iekļauto jautājumu “Par grozījumiem Muitas kodeksā”, jo radušies pārkāpumi kodeksā. Tas ir 7.dokuments.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es domāju, ka mēs šādu uzdevumu esam spējīgi veikt, ja ziņotājs ir Endziņa kungs. Tā es sapratu. Lūdzu jūs tribīnē, bet deputātus– gatavoties jautājumu uzdošanai un debatēm. Lai mums atvieglotu šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, es gribētu informēt, ka, ņemot vērā Ministru padomes darbību un arī to, ko tikko ziņoja Simsona kungs, mēs tik un tā varēsim tālāk turpināt mūsu plenārsēdi pulksten 15.00. Tā ka tas ir pēdējais jautājums pirms pusdienu pārtraukuma.

Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Jums iesniegtais likumprojekts “Par grozījumiem Latvijas Republikas Muitas kodeksā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” ir izteikti tehniska rakstura, jo šeit sakarā ar izmaiņām valdībā būtībā ir runa tikai par izmaiņām attiecīgo departamentu un ministriju nosaukumā. Tāpēc es domāju, ka man šeit papildu komentāri par šo likumprojektu nav vajadzīgi. Tas tik tiešām ir tehniskas dabas jautājums, lai saskaņotu spēkā esošos likumus ar to, kādas izmaiņas ir izdarītas struktūrās.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir kādi jautājumi Endziņa kungam? Jautājumu nav. Paldies, Endziņa kungs! Vai kādi deputāti ir pierakstījušies debatēs? Arī nav. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā. Rezultātu! 80– par, pret– nav, atturas– 1. Tātad komisija var gatavot to otrajam lasījumam. Endziņa kungam laikam ir priekšlikumi par otro lasījumu.

A.Endziņš: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Ja jūs neiebilstu, mēs to varētu pieņemt arī galīgajā variantā, jo šeit nekādas izmaiņas nav paredzamas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem ir cits viedoklis par to, ka mēs tūlīt nobalsotu un akceptētu šo likumprojektu otrajā lasījumā, ja būs pietiekams balsu skaits? Tad tas būtu arī galīgajā variantā. Nav.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par– 81, pret– nav, atturas– 1. Likums pieņemts. Paldies.

Sekos pusdienu pārtraukums līdz pulksten 15.00.

(Pārtraukums)