I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka klasifikācijas sabiedrību (komercsabiedrības, kas veic kuģu tehnisko uzraudzību atbilstoši ar valsts akciju sabiedrību "Latvijas Jūras administrācija" noslēgtajam pilnvarojuma līgumam) uzraudzības kārtību.

2. Šo noteikumu izpratnē:

2.1. kuģis - kuģis, kam izsniedz starp­tautiskajās konvencijās noteiktos sertifikātus;

2.2. kuģis, kas kuģo ar dalībvalsts karogu, - kuģis, kas reģistrēts Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī un kuģo ar tās karogu saskaņā ar šīs dalībvalsts likumiem. Kuģus, kas neatbilst minētajam nosacījumam, pielīdzina kuģiem, kam ir trešās valsts karogs;

2.3. starptautiskās konvencijas - 1974.gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras un tās 1988.gada protokols (turpmāk - SOLAS konvencija), 1966.gada Starptautiskā konvencija par kravas marku un tās 1988.gada protokols un 1973.gada Starptautiskā konvencija par piesārņo­šanas novēršanu no kuģiem un tās 1978.gada protokols kopā ar spēkā esošajiem to grozījumiem un juridiski saistošajiem kodeksiem;

2.4. organizācija - klasifikācijas sabiedrība vai cita komercsabiedrība, kas ir tiesīga novērtēt drošību;

2.5. atzīta organizācija - organizācija, kas atzīta atbilstoši šo noteikumu IV nodaļai;

2.6. sertifikāts - sertifikāts, ko izsniegusi valsts akciju sabiedrība "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk - Latvijas Jūras administrācija) vai klasifikācijas sabiedrība (atzīta organizācija) saskaņā ar starptautiskajām konvencijām;

2.7. atbilstības sertifikāts - sertifikāts, kas satiksmes ministra noteiktajā kārtībā ir izsniegts klasifikācijas sabiedrībai (atzītai organizācijai);

2.8. klases sertifikāts - klasifikācijas sabiedrības izsniegts dokuments, kas apliecina, ka kuģis pēc tā uzbūves un mehāniskajām īpašībām ir piemērots konkrētajam mērķim vai pakalpojumam saskaņā ar šīs sabiedrības iekšējiem normatīvajiem aktiem, kuri ir publiski pieejami;

2.9. kravas kuģa radio drošības sertifikāts - sertifikāts, kas ieviests ar 1974./1978.gada SOLAS radiosakaru noteikumiem, ko pieņēmusi Starptautiskā jūras organizācija (turpmāk - SJO);

2.10. atrašanās vieta - organizācijas juridiskā adrese, valdes atrašanās vieta vai galvenā darījumu vieta.

II. Sertifikātu un izņēmuma sertifikātu izsniegšana

3. Pildot pienākumus un saistības, kuras Latvija ir uzņēmusies saskaņā ar starptautiskajām konvencijām, Latvijas Jūras administrācija nodrošina starptautisko konvenciju noteikumu izpildi, īpaši attiecībā uz Latvijas kuģu inspekcijām un pārbaudēm, sertifikātu izsniegšanu, kā arī izņēmuma sertifikātu izsniegšanu, ja tādi paredzēti saskaņā ar starptautisko konvenciju noteikumiem un kuģa īpašnieks to pieprasa.

4. Lai nodrošinātu šo noteikumu 3.punktā minēto prasību izpildi attiecībā uz kuģiem, kas kuģo ar Latvijas karogu, Latvijas Jūras administrācija atzītām organizācijām uztic vienu no šādiem pienākumiem:

4.1. veikt pilnīgu vai daļēju kuģu inspekciju vai pārbaudi attiecībā uz sertifikātiem, ieskaitot sertifikātus par atbilstību šo noteikumu X nodaļai, kā arī izsniegt attiecīgos sertifikātus vai pagarināt to derīguma termiņu;

4.2. pilnīgi vai daļēji veikt inspekcijas un pārbaudes, pēc kurām Latvijas Jūras administrācija izsniedz sertifikātus.

5. Ja nepieciešams izsniegt izņēmuma sertifikātu, pirmajā reizē Latvijas Jūras administrācija apliecina tā izsniegšanas pamatotību. Latvijas Jūras administrācija nosaka kuģiem izsniedzamo sertifikātu paraugu, ievērojot starptautiskajās konvencijās noteiktās prasības. Latvijas Jūras administrācija izstrādā norādījumus un apkārtrakstus atzītajām organizācijām par atsevišķu starptautisko konvenciju prasību piemērošanu uz Latvijas kuģiem.

6. Šo noteikumu III nodaļa neattiecas uz kuģu aprīkojuma atsevišķu priekšmetu sertifikāciju.

III. Atbilstības sertifikāta izsniegšana

7. Šo noteikumu 4.punktā minēto pienākumu veikšanai atbilstības sertifikātu Eiropas Savienībā atzītai organizācijai izsniedz Satiksmes ministrija.

8. Satiksmes ministrija organizāciju sarakstu, kurām ir piešķirts atbilstības sertifikāts veikt kuģu inspekcijas vai pārbaudes attiecībā uz kuģu sertifikātiem, publicē oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

9. Eiropas Savienībā neatzītai organizācijai atbilstības sertifikātu var piešķirt pēc tam, kad Satiksmes ministrija ir iesniegusi atzīšanas pieprasījumu Eiropas Komisijā, pievienojot tam informāciju un ziņas, kas apliecina neatzītās organizācijas atbilstību šo noteikumu pielikumā minētajiem kritērijiem, un Eiropas Komisija ir atzinusi šo organizāciju.

IV. Atbilstības sertifikāta darbības apturēšana un anulēšana

10. Ja Latvijas Jūras administrācija, pamatojoties uz šo noteikumu VIII nodaļu, secina, ka atzītai organizācijai nedrīkst turpmāk ļaut tās vārdā veikt uzdevumus, kas ir noteikti šo noteikumu III nodaļā, neatkarīgi no pielikumā minētajiem kritērijiem Latvijas Jūras administrācija nosūta Satiksmes ministrijai pamatotu atzinumu par atbilstības sertifikāta apturēšanu vai anulēšanu.

11. Satiksmes ministrija, pamatojoties uz Latvijas Jūras administrācijas atzinumu, aptur vai anulē atzītajai organizācijai izsniegto atbilstības sertifikātu un informē par to Eiropas Komisiju, kā arī Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis.

V. Atzīto organizāciju skaita ierobežošana un līdzvērtības režīms

12. Atzītām organizācijām, kuru atrašanās vieta ir Eiropas Savienība, piešķir atbilstības sertifikātu šo noteikumu 4.punktā minēto funkciju veikšanai, ievērojot VI un VIII nodaļā minētās prasības. Satiksmes ministrija drīkst ierobežot to atzīto organizāciju skaitu, kurām tiek piešķirts atbilstības sertifikāts, sniedzot objektīvu šādas rīcības pamatojumu.

13. Atbilstības sertifikāts atzītai organizācijai, kuras atrašanās vieta ir trešajā valstī, tiek piešķirts, lai veiktu šo noteikumu 4.punktā minētos pienākumus vai daļu no pienākumiem, ja trešā valsts nodrošina līdzvērtīgas darbības iespējas tām atzītajām organizācijām, kuru atrašanās vieta ir Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonā.

VI. Pilnvarojuma līgums

14. Latvijas Jūras administrācija slēdz pilnvarojuma līgumu ar atzīto organizāciju, kurai ir izsniegts atbilstības sertifikāts, nosakot konkrētus organizācijas pienākumus un funkcijas, un kurā ietver vismaz:

14.1. noteikumus, kas minēti 1993.gada 4.novembra SJO Rezolūcijas A.739 (18) par pamatnostādnēm organizāciju pilnvarošanā (SOLAS konvencijas XI-I nodaļa), kas darbojas Latvijas Jūras administrācijas vārdā, II pielikumā, ņemot vērā SJO MSC/Circ. 710 un MEPC/Circ. 307 par līguma paraugu atzītu organizāciju pilnvarošanai, kas darbojas pārvaldes vārdā, pielikumu un pielikuma papildinājumus;

14.2. noteikumus, ka Latvijas Jūras administrācija saskaņā ar šo noteikumu 17.punktu regulāri auditē to pienākumu izpildi, ko atzītās organizācijas apņemas veikt Latvijas Jūras administrācijas vārdā;

14.3. nosacījumu par Latvijas Jūras administrācijas tiesībām izlases veidā detalizēti pārbaudīt kuģus;

14.4. nosacījumu par to, ka atzītā organizācija sniedz informāciju Latvijas Jūras administrācijai un Eiropas Komisijai par klasificētajiem kuģiem, par to nodošanu citai organizācijai, klases izmaiņām, to apturēšanu un atsaukšanu, kā arī paziņo SIReNAC datu bāzei (datu bāze, kas izveidota saskaņā ar 1982.gada 26.janvāra Parīzes vienošanās memorandu par ostas valsts kontroli, kuru uztur un vada Francijas Transporta ministrijas Informācijas sistēmu departaments un kurā ievieto informāciju par visām kuģu ostas valsts kontroles inspekcijām Parīzes memoranda dalībvalstu ostās) informāciju par kuģu nodošanu citai organizācijai, klases maiņu, to apturēšanu un atcelšanu, informāciju par nokavētiem apsekojumiem, neievērotiem ieteikumiem, klases nosacījumiem, ekspluatācijas apstākļiem vai ekspluatācijas ierobežojumiem, kas ieviesti uz to reģistrētajiem kuģiem, un ievieto šo informāciju mājas lapā internetā;

14.5. prasību, ka atzītajai organizācijai ir filiāle Latvijā ar piekritību Latvijas tiesām;

14.6. prasību par sertifikātu neizsniegšanu kuģiem, kuriem ir noņemta vai zaudēta klase, kamēr Latvijas Jūras administrācija nav noteikusi nepieciešamo inspekciju un pārbaužu apjomu;

14.7. prasību sadarboties ar ostas valsts kontroles inspekciju, ja ir iesaistīts kāds attiecīgās ostas klases kuģis, lai atvieglotu trūkumu vai citu neatbilstību novēršanu;

14.8. šādus finansiālas atbildības noteikumus:

14.8.1. ja tiesas lēmums, kas stājies likumīgā spēkā, paredz, ka atbildība, kas iestājas pēc jebkura negadījuma, gulstas uz Latvijas Jūras administrāciju, un to skar arī prasība atlīdzināt aizskartajām personām par īpašuma zaudējumu vai tam nodarītajiem bojājumiem un cilvēku traumām vai nāvi, tajā pašā tiesā pierādot, ka tas ir noticis atzītās organizācijas, tās struktūrvienību, darbinieku, pārstāvju vai citu personu, kas darbojas atzītās organizācijas vārdā, tīšas rīcības, bezdarbības vai rupjas neuzmanības dēļ, Latvijas Jūras administrācija ir tiesīga saņemt finansiālu atlīdzību no atzītās organizācijas, ciktāl atzītās organizācijas rīcība, kā tas nolemts tiesā, ir izraisījusi minēto zaudējumu, bojājumus, traumas vai nāvi;

14.8.2. ja tiesas lēmums, kas stājies likumīgā spēkā, paredz, ka atbildība, kas iestājas pēc jebkura negadījuma, gulstas uz Latvijas Jūras administrāciju, un to skar arī prasība atlīdzināt aizskartajām personām par cilvēku traumām vai nāvi, tajā pašā tiesā pierādot, ka tas ir noticis atzītās organizācijas, tās darbinieku, pārstāvju vai citu personu, kas darbojas atzītās organizācijas vārdā, tīšas rīcības, bezdarbības vai rupjas neuzmanības dēļ, Latvijas Jūras administrācija ir tiesīga saņemt finansiālu atlīdzību no atzītās organizācijas, ciktāl atzītās organizācijas rīcība, kā tas nolemts tiesā, ir izraisījusi minētās cilvēku traumas vai nāvi;

14.8.3. ja tiesas lēmums, kas stājies likumīgā spēkā, paredz, ka atbildība, kas iestājas pēc jebkura negadījuma, gulstas uz Latvijas Jūras administrāciju, un to skar arī prasība atlīdzināt aizskartajām personām par īpašuma zaudējumu vai tam nodarītajiem bojājumiem, tajā pašā tiesā pierādot, ka tas ir noticis atzītās organizācijas, tās darbinieku, pārstāvju vai citu personu, kas darbojas atzītās organizācijas vārdā, tīšas rīcības, bezdarbības vai rupjas neuzmanības dēļ, Latvijas Jūras administrācija ir tiesīga saņemt finansiālu atlīdzību no atzītās organizācijas, ciktāl atzītās organizācijas rīcība, kā tas nolemts tiesā, ir izraisījusi minēto zaudējumu vai bojājumus.

15. Satiksmes ministrija sagatavo Eiropas Komisijai precīzu informāciju par pilnvarojuma līgumiem, kas noslēgti saskaņā ar šo nodaļu.

VII. Atzīto organizāciju uzraudzība

16. Latvijas Jūras administrācija regulāri pārbauda, vai atzītās organizācijas, kas darbojas Latvijas Jūras administrācijas uzdevumā saskaņā ar šo noteikumu 4.punktā minētajiem mērķiem un pilnvarojuma līgumu, atbilstoši veic savas funkcijas.

17. Latvijas Jūras administrācija ne retāk kā reizi divos gados veic atzīto organizāciju auditu un ziņojumu par audita rezultātiem līdz nākamā gada 31.martam iesniedz Satiksmes ministrijā. Satiksmes ministrija par audita rezultātiem informē Eiropas Komisiju, kā arī Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis.

18. Latvijas Jūras administrācija ne retāk kā reizi gadā pārbauda kuģus, lai pārliecinātos par atzīto organizāciju inspekciju līmeni.

19. Atzītās organizācijas savstarpēji apmainās ar informāciju par nokavētiem kuģa apsekojumiem, neievērotiem ieteikumiem, klases nosacījumiem, ekspluatācijas apstākļiem vai ekspluatācijas ierobežojumiem, ja kuģis tiek nodots no vienas atzītās organizācijas citai atzītai organizācijai.

20. Nododot kuģi no vienas atzītas organizācijas citai atzītai organizācijai, zaudētāja organizācija nodošanas laikā iesniedz ieguvējai organizācijai pilnu kuģa dokumentāciju. Ieguvēja organizācija izsniedz kuģa sertifikātus tikai pēc veiksmīgas visu nokavēto apsekojumu veikšanas un visu to neievēroto ieteikumu vai klases nosacījumu izpildes, uz ko norādījusi zaudētāja organizācija. Pirms sertifikātu izsniegšanas ieguvēja organizācija paziņo zaudētājai organizācijai par sertifikātu izdošanas datumu un apstiprina dienu, vietu un pasākumus, kas veikti sakarā ar katru nokavēto apsekojumu, neievēroto ieteikumu un neievērotiem klases nosacījumiem.

VIII. Ziņošana

21. Ja pastāv nopietns drošības vai apkārtējās vides apdraudējums vai fakti liecina par atzītās organizācijas nolaidīgu rīcību, Latvijas Jūras administrācija ziņo Satiksmes ministrijai, kā arī attiecīgajai karoga valstij par atklātajiem faktiem, ka atzītas organizācijas, kas darbojas karoga valsts vārdā, ir veikušas kādu no šādām darbībām:

21.1. izsniegušas apliecības kuģiem, kuri neatbilst starptautiskajās konvencijās noteiktajām prasībām;

21.2. izsniegušas klasifikācijas apliecības kuģiem, kuri neatbilst klasifikā­cijas prasībām.

22. Attiecīgo atzīto organizāciju par šo noteikumu 21.punktā minēto faktu informē sākotnējās pārbaudes laikā.

23. Satiksmes ministrija informē Eiropas Komisiju, kā arī Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis par šo noteikumu 21.punktā minētajiem pārkāpumiem.

IX. Tehnisko normatīvu piemērošana

24. Kuģiem, kas kuģo ar Latvijas karogu, jābūt būvētiem un uzturētiem saskaņā ar prasībām, ko korpusam, mašīnām, elektriskajām un vadības ierīcēm izvirza atzītās organizācijas. Slēdzot līgumu ar atzīto organizāciju par kuģa uzraudzību, Latvijas kuģa īpašniekam tiek nodrošināta informācija par atzītās organizācijas izvirzītajām prasībām.

25. Atzītās organizācijas savstarpēji koordinē darbību, lai nodrošinātu tehnisko normatīvu savstarpējo atbilstību un to piemērošanu saskaņā ar SJO Rezolūciju A.973(24) par pamatnostādnēm, sniedzot atbalstu karoga valstīm SJO dokumentu ieviešanā. Atzītās organizācijas sniedz Eiropas Komisijai regulārus ziņojumus par sasniegumiem standartu izstrādē.

26. Attiecībā uz šo noteikumu 24.punktā minētajiem nosacījumiem Latvijas Jūras administrācija var piemērot noteikumus, ko uzskata par līdzvērtīgiem tiem, kurus piemēro atzītā organizācija, ņemot vērā nosacījumu, ka normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ziņo Satiksmes ministrijai par līdzvērtīgu noteikumu piemērošanu.

27. Satiksmes ministrija par līdzvērtīgu noteikumu piemērošanu ziņo Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības dalībvalstīm. Līdzvērtīgus noteikumus piemēro, ja Satiksmes ministrija nav saņēmusi iebildumus no Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1994.gada 22.novembra Direktīvas 94/57/EK par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valstu administrācijas jūras lietu jomā;

2) Komisijas 1997.gada 26.septembra Direktīvas 97/58/EK, ar ko groza Padomes 1994.gada 22.novembra Direktīvu 94/57/EK par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valstu administrācijas jūras lietu jomā (dokuments attiecas uz EEZ);

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.decembra Direktīvas 2001/105/EK, ar ko groza Padomes 1994.gada 22.novembra Direktīvu 94/57/EK par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valstu administrācijas jūras lietu jomā (dokuments attiecas uz EEZ);

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 5.novembra Direktīvas 2002/84/EK, kas groza direktīvas par jūras drošību un piesārņojuma novēršanu no kuģiem (dokuments attiecas uz EEZ).

Ministru prezidents A.Kalvītis

Satiksmes ministrs K.Peters

Pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 9.maija noteikumiem Nr.373

Minimālie kritēriji atzītajām organizācijām

I. Vispārīgie kritēriji

1. Atzītā organizācija sniedz dokumentārus apliecinājumus par pieredzi tirdzniecības kuģu projektēšanas un uzbūves novērtēšanā.

2. Atzītās organizācijas klasifikācijā ir vismaz 1000 okeāna kuģu (ar bruto tilpību virs 100), kuru kopējā bruto tilpība nav mazāka par 5 miljoniem tilpības vienību.

3. Atzītās organizācijas tehniskais personāls ir samērojams ar klasificēto kuģu skaitu. Atzītajā organizācijā ir vismaz 100 īpaši pilnvarotu inspektoru.

4. Atzītajai organizācijai ir izstrādāti publiski pieejami noteikumi par tirdzniecības kuģu projektēšanu, būvi un regulārām pārbaudēm. Šie noteikumi regulāri tiek precizēti un pilnveidoti, izmantojot pētniecības un attīstības programmas.

5. Atzītā organizācija katru gadu publicē kuģu reģistra datus vai glabā tos publiski pieejamā elektroniskā datu bāzē.

6. Atzīto organizāciju nekontrolē kuģu īpašnieki vai būvētāji un citas personas, kas kā komersanti piedalās kuģu būvēšanā, aprīkošanā, remontdarbos vai ekspluatācijā. Atzītās organizācijas ieņēmumi nedrīkst būt būtiski atkarīgi tikai no viena komersanta. Atzītā organizācija nedrīkst izsniegt kuģu sertifikātus, ja tā ir kuģu īpašniece vai operators un ja to saista lietišķas, personiskas vai radnieciskas attiecības ar kuģu īpašnieku vai operatoru. Šis ierobežojums attiecas arī uz inspektoriem, kurus nodarbina atzītā organizācija.

7. Atzītā organizācija veic darbību saskaņā ar noteikumiem, kas minēti pielikumā SJO Rezolūcijai A.789(19) par atzīto organizāciju apsekošanas un sertificēšanas funkcijām, darbojoties Latvijas Jūras administrācijas vārdā.



II. Īpašie kritēriji

8. Atzītā organizācija ir nodrošināta ar:

8.1. tehnisko, vadības, apkalpošanas un izpētes personālu, kas atbilst tās uzdevumiem un klasificētajiem kuģiem, nodrošinot arī šo normatīvo aktu prasību attīstību un pilnveidošanu, kas attiecas uz atzītās organizācijas darbību;

8.2. tehnisko personālu, kas darbojas visā pasaulē, tai skaitā izmantojot citu atzīto organizāciju tehnisko personālu.

9. Atzītās organizācijas darbību reglamentē ētikas kodekss.

10. Atzīto organizāciju vada un pārvalda tā, lai tiktu ievērotas prasības par informācijas konfidencialitāti.

11. Atzītā organizācija ir gatava sniegt informāciju Latvijas Jūras administrācijai, Eiropas Komisijai un ieinteresētajām pusēm.

12. Atzītās organizācijas vadība ir rakstiski formulējusi savu stratēģiju un mērķus, kā arī saistības attiecībā uz kvalitāti un ir nodrošinājusi to, ka šo stratēģiju apzinās, ievēro un atbalsta jebkurā organizācijas līmenī. Atzītās organizācijas stratēģija ir vērsta uz drošības un piesārņojuma novēršanas mērķiem un rādītājiem.

13. Atzītā organizācija izstrādā, ievieš un uztur efektīvu iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, kas balstīta uz starp­tautiski atzītiem kvalitātes normatīviem un atbilst LVS EN ISO/IEC 17020:2005 "Galvenie kritēriji dažādu veidu institūcijām, kas veic inspicēšanu" un LVS EN ISO 9001:2001 "Kvalitātes pārvaldības sistēmas - Prasības" saskaņā ar IACS Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas sertifikācijas shēmu, un nodrošina šādu prasību izpildi:

13.1. normatīvie akti, kas attiecas uz atzītās organizācijas darbību, tiek izstrādāti un izmantoti plānveidīgi;

13.2. atzītās organizācijas noteikumi tiek ievēroti, un pastāv iekšēja sistēma pakalpojumu kvalitātes noteikšanai;

13.3. ievēro prasības, kas izriet no obligātajiem pienākumiem, kuru veikšanai atzītā organizācija ir saņēmusi atļauju, un pastāv iekšēja sistēma pakalpojumu kvalitātes noteikšanai saistībā ar starptautisko konvenciju izpildi;

13.4. ir rakstiski noteikta to darbinieku kompetence, pilnvaras un savstarpējās saistības, kuru darbs ietekmē atzītās organizācijas pakalpojumu kvalitāti;

13.5. jebkura darba izpilde tiek kontrolēta;

13.6. ir izveidota uzraudzības sistēma, lai varētu kontrolēt to inspektoru, tehniskā un administratīvā personāla rīcību un darbu, kuri ir tieši nodarbināti atzītā organizācijā;

13.7. pienākumus, kuru veikšanai atzītā organizācija ir saņēmusi atļauju, veic tās īpaši pilnvaroti inspektori vai citu atzīto organizāciju īpaši pilnvaroti inspektori. Īpaši pilnvarotie inspektori pārzina konkrēto kuģu tipu, kuru viņi apseko, un prasības, kas jāpiemēro, veicot apsekošanu;

13.8. inspektoriem ir pieejama kvalifikācijas celšanas sistēma, un viņi pastāvīgi pilnveido savas zināšanas;

13.9. tiek glabāti uzskaites dati, kas atspoguļo normatīvu ievērošanu saistībā ar veiktajiem pakalpojumiem, un efektīvi darbojas kvalitātes nodrošināšanas sistēma;

13.10. visās atzītās organizācijas struktūrvienībās ir izveidota plānveida un dokumentāri apstiprināta iekšējā audita sistēma;

13.11. apsekojumus un pārbaudes, kas noteiktas Harmonizētajā apsekojumu un sertifikācijas sistēmā, kuru veikšanai atzītā organizācija ir saņēmusi atļauju, veic saskaņā ar noteikumiem, kas minēti pielikumā un pielikuma papildinājumā SJO Rezolūcijai A.746(18) par apsekošanas pamatnostādnēm atbilstīgi harmonizētajai apsekojumu un sertifikācijas sistēmai;

13.12. pastāv skaidra un tieša pienākumu sadale un to pārraudzība starp iestādes centrālo nodaļu un reģionālajām nodaļām, kā arī starp atzītajām organizācijām un inspektoriem.

14. Atzītā organizācija pierāda, ka tā spēj:

14.1. izstrādāt un papildināt dokumentāciju, kurā ietverti tās noteikumi attiecībā uz kuģu korpusu, mehānismiem, elektroierīcēm un vadības ierīcēm, kas atbilst starp­tautiski atzīto tehnisko normatīvu kvalitātei un uz kuru pamata var izdot SOLAS konvencijas un pasažieru kuģa drošības apliecības (kas apliecina kuģa konstrukcijas un tā pamatmehānismu piemērotību) un kravas zīmes apliecības (kas apliecina pietiekamu kuģa izturību);

14.2. veikt visas pārbaudes un apsekojumus, kas noteikti starptautiskajās konvencijās attiecībā uz apliecību izdošanu, arī uz vajadzīgajiem apsekošanas līdzekļiem, izmantojot augstas kvalifikācijas profesionāļus, un saskaņā ar noteikumiem, kuri izklāstīti pielikumā SJO Rezolūcijai A.788(19) par pamatnostādnēm, administrācijām ieviešot Starptautisko Drošas pārvaldes kodeksu, kā arī izmantot un uzturēt drošības vadības sistēmas gan krastā, gan uz kuģiem, kas būtu jāsertificē.

15. Atzītās organizācijas kvalitātes sistēmu sertificē neatkarīga revīzijas iestāde, kas ir atzīta Latvijā.

16. Atzītā organizācija sadarbībā ar Latvijas Jūras administrācijas pārstāvjiem un citām ieinteresētajām pusēm izstrādā normatīvo aktu projektus, kas attiecas uz atzītās organizācijas darbību.

Satiksmes ministrs K.Peters