I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka mehatroniķa profesijas standartu.

2. Mehatroniķa profesijas standarts ir izstrādāts 4.profesionālās kvalifikā­cijas līmenim.

3. Mehatroniķa profesijas standarts attiecas uz izglītības programmu izstrādi un īstenošanu mehatroniķa kvalifikācijas iegūšanai.

II. Darbības apraksts

4. Mehatroniķa pienākums ir apkalpot mehāniskās apstrādes, salikšanas, iepakošanas un citos tehnoloģiskajos procesos izmantojamās automātiskās iekārtas, tās uzstādot, iestādot un organizējot darbu ar tām. Minētajās darbībās iesaista arī mehānikas, elektronikas, datortehnikas un informācijas tehnoloģiju speciālistus.

5. Mehatroniķis ir atbildīgs par meha­tronisko sistēmu efektīvu un ilgstošu darbību bez bojājumiem, kā arī darbu organizēšanu, lai atrastu un novērstu bojājumus.

6. Mehatroniķis strādā uzņēmumos, kur izmanto mehatroniskās sistēmas (piemēram, metālapstrādes, mašīnu un aparātu būves, kokapstrādes, enerģētikas, pārtikas rūpniecības uzņēmumi).

III. Mehatroniķa pienākumi un uzdevumi

7. Mehatroniķim ir šādi pienākumi un uzdevumi:

7.1. pienākums projektēt un ieviest meha­troniskās sistēmas un veikt šādus uzdevumus:

7.1.1. ieviest mehatroniskās sistēmas, izmantojot projektu tehnisko dokumentāciju;

7.1.2. sastādīt nepieciešamo materiālu un iekārtu specifikācijas;

7.1.3. sastādīt lokālās tāmes un koptāmes;

7.1.4. saskaņot projektu dokumentāciju ar attiecīgajām institūcijām;

7.1.5. veikt tehniski ekonomiskos aprēķinus, lai salīdzinātu esošos projektus;

7.1.6. projektēt un ieviest mehatroniskās sistēmas, izmantojot datorpro­jektēšanas iespējas;

7.2. pienākums organizēt iekārtu uzstādīšanu, salikšanu, uzstādīt, salikt iekārtas un veikt šādus uzdevumus:

7.2.1. organizēt un veikt mehatronisko sistēmu mehāniskos un elektriskos montāžas darbus;

7.2.2. noformēt attiecīgo tehnisko dokumentāciju par veiktajiem darbiem;

7.2.3. izstrādāt montāžas noteikumus, kā arī instrukcijas, ugunsdzēsības un dabas aizsardzības noteikumus;

7.3. pienākums iestatīt, mērīt un regulēt mehatroniskās iekārtas un veikt šādus uzdevumus:

7.3.1. sastādīt un ievadīt mehatronisko iekārtu projektējamo loģisko kontrolieru (PLK) programmas;

7.3.2. atbilstoši saslēgt elektriskās, hidrauliskās un pneimatiskās shēmas;

7.3.3. sastādīt ietaisēm veikto pārbaužu tehnisko dokumentāciju;

7.3.4. izdarīt iekārtu un režīmu tehnisko parametru mērījumus;

7.3.5. regulēt un iestatīt jaunas, kā arī ekspluatācijā esošas iekārtas;

7.4. pienākums nodrošināt iekārtu efektīvu un ilgstošu ekspluatāciju un veikt šādus uzdevumus:

7.4.1. atrast un novērst bojājumus mehatronikas, mehāniskajās, elektriska­jās, hidrauliskajās, pneimatiskajās un pro­grammiskajās sistēmās;

7.4.2. izveidot vienkāršu tehnoloģisko procesu vadīšanas un kontroles programmas;

7.4.3. apkopot informāciju par modernajiem darba mehānismiem, ierīcēm un mēriekārtām;

7.4.4. organizēt un vadīt personālu, lai ātri novērstu avārijas;

7.4.5. organizēt un piedalīties iekārtu periodiskās ekspluatācijas, kārtējā remonta un kapitālā remonta dokumentācijas sagatavošanā un noformēšanā;

7.4.6. nodrošināt iekārtu pareizu un kvalitatīvu uzstādīšanu, regulēšanu un ekspluatāciju atbilstoši ražotāju instrukcijām;

7.4.7. organizēt un vadīt iekārtu apskates, profilaktiskās pārbaudes un mērījumus, kā arī, ja nepieciešams, nekavējoties novērst bojājumus vai ziņot atbildīgajiem dienestiem;

7.5. pienākums sniegt atbalstu iekārtu lietotājiem un veikt šādus uzdevumus:

7.5.1. sagatavot instrukcijas iekārtu lietotājiem;

7.5.2. konsultēt iekārtu lietotājus;

7.5.3. novērst ar iekārtu ekspluatāciju saistītās problēmas.

IV. Darba vidi raksturojošie īpašie faktori

8. Organizatoriskie faktori, kas raksturo darba vidi, - darbs tiek veikts individuāli vai darba grupā, kurā darbojas dažādu profesiju speciālisti.

V. Mehatroniķim nepieciešamās prasmes

9. Mehatroniķim nepieciešamas šādas kopīgās prasmes nozarē:

9.1. nozares tehnisko, tehnoloģisko un konstrukciju dokumentācijas un standartu lietošana;

9.2. attiecīgo iekārtu un instrumentu lietošana, apkalpojot, uzstādot un iestādot automātiskās iekārtas;

9.3. iekārtu ekspluatācijas, darba drošības, ugunsdrošības, elektrodrošības un apkārtējās vides aizsardzības noteikumu zināšana un ievērošana;

9.4. sekošana nozares attīstībai.

10. Mehatroniķim nepieciešamas šādas specifiskās prasmes profesijā:

10.1. projektējamo loģisko kontrolieru (PLK) pārzināšana un program­mēšana;

10.2. orientēšanās automātiskās regulēšanas tehnikā un tās elementos;

10.3. orientēšanās mehāniskajās, pneimatiskajās, hidrauliskajās, elektris­kajās un elektroniskajās sistēmās un to shēmās;

10.4. mehatronisko sistēmu diagnosticēšanas iekārtu un mērinstrumentu lietošana;

10.5. bojājumu meklēšana, atrašana un novēršana un mehatroniskās sistēmas apkalpošana;

10.6. teorētisko zināšanu lietošana praksē;

10.7. progresīvas darba pieredzes un jaunāko tehnisko risinājumu lietošana.

11. Mehatroniķim nepieciešamas šādas vispārējās prasmes:

11.1. strādāšana komandā un patstāvīgi;

11.2. izpildāmo darbu plānošana, nosakot prioritātes;

11.3. informācijas meklēšanas un atlases līdzekļu lietošana;

11.4. informācijas tehnoloģiju terminoloģijas lietošana latviešu un angļu valodā;

11.5. lietišķo dokumentu noformēšana;

11.6. profesionālās ētikas principu ievērošana;

11.7. prezentācijas materiālu un pasākumu sagatavošana, pasākumu vadīšana;

11.8. sazināšanās svešvalodā;

11.9. darba higiēnas un drošības prasību ievērošana.

VI. Apgūstamās zināšanas

12. Mehatroniķis priekšstata līmenī apgūst zināšanas par CNC (ciparu pro­grammvadības) darbgaldu tehnoloģiskā procesa programmēšanu.

13. Mehatroniķis apgūst šādas zināšanas izpratnes līmenī:

13.1. loģika;

13.2. personāla vadības teorija;

13.3. ekonomika;

13.4. loģistika;

13.5. metālapstrādes darbu tehnoloģija un elementi;

13.6. elektroapgāde;

13.7. metālapstrādes darbu tehnoloģija un instrumenti;

13.8. kvalitātes vadības pamati;

13.9. materiālu pretestība.

14. Mehatroniķis apgūst šādas zināšanas lietošanas līmenī:

14.1. svešvaloda;

14.2. augstākā matemātika;

14.3. saskarsme;

14.4. datormācība;

14.5. darba un vides aizsardzība;

14.6. materiālmācība;

14.7. mašīnbūves rasēšana;

14.8. shēmu rasēšana;

14.9. salāgojumi, pielaides un tehniskie mērījumi;

14.10. elektrotehnika;

14.11. elektronika;

14.12. elektriskie aparāti;

14.13. pneimatikas un hidraulikas pamati;

14.14. teorētiskā mehānika;

14.15. elektropiedziņa un piedziņas automātika;

14.16. metināšanas un lodēšanas darbu tehnoloģija;

14.17. salikšanas darbu tehnoloģija;

14.18. projektējamie loģiskie kontrolieri (PLK) un to lietojums;

14.19. projektējamie loģiskie kontrolieri (PLK) un to programmēšana;

14.20. automātikas elementu uzbūve, darbība un lietošanas iespējas;

14.21. automātiskās regulēšanas tehnikas lietošana tehnoloģisko procesu vadībā un regulēšanā;

14.22. problēmu risināšanā lietojamās metodes un līdzekļi.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža