Par pieņemto ES ilgtermiņa budžetu 2007.–2013.gadam

Eiropas Parlaments trešdien, 17.maijā, galīgi apstiprināja ES 2007.–2013. gada ilgtermiņa budžetu, par ko Eiropas Parlaments, ES Padome un Komisija 4.aprīlī bija panākušas neformālu vienošanos. Pēc balsojuma vienošanos oficiāli parakstīja Parlamenta, ES Padomes un Komisijas pārstāvji. Eiropas Parlaments apsveic vienošanās rezultātā iegūtos papildu 4 miljardus eiro ES prioritārajām jomām, bet norāda, ka 2005.gada jūnijā Eiropas Parlamenta apstiprinātās summas būtu nodrošinājušas labāku ES finansējumu.

Eiropas Parlaments ar 440 balsīm par, 190 pret un 14 atturoties, atbalstīja Reimera Bēges (Vācija) ziņojumu par ES ilgtermiņa budžetu laikposmam no 2007.gada līdz 2013.gadam. Lēmumu par budžeta apjomu un līdzekļu sadalījumu papildina triju ES iestāžu, ES Padomes, Parlamenta un Komisijas vienošanās par budžeta līdzekļu pārvaldību. Pēc balsojuma vienošanos parakstīja EP priekšsēdētājs Josē Borrels, Austrijas premjerministrs Vofgangs Šisels un Eiropas komisāre budžeta jautājumos Daļa Gribauskaite.

“Vienošanās apstiprina, ka Eiropas Parlaments ir īsta budžeta lēmējiestāde,” teica Josē Borrels. Viņš arī atgādināja, ka daudziem deputātiem apstiprinātā summa nozīmē “minimumu”, un norādīja – turpmāk finanšu plānu nedrīkstētu apspriest tādā veidā, kā tas notika šoreiz. Kas attiecas uz ES izmaksām, – apstiprinātais budžets vienam ES pilsonim izmaksā 0,26 eiro dienā. “Es domāju, ka tas nav pārāk daudz, lai Eiropas Savienība darbotos,” teica Parlamenta priekšsēdētājs.

Latvijas deputāts Valdis Dombrovskis debatēs atzina, ka lēmums par ilgtermiņa budžetu ir viens no svarīgākajiem un atbildīgākajiem lēmumiem šajā sasaukumā. “Panāktā starpinstitūciju vienošanās paredz nākamās finanšu perspektīvas apjomu 864 miljardi eiro jeb 1,05% no ES kopējā nacionālā ienākuma. Tas ir ievērojami mazāk nekā Eiropas Komisijas piedāvātā un EP sākotnēji atbalstītā summa, tādēļ nācās samazināt pieejamā finansējuma apjomu gan ES konkurētspējas paaugstināšanai — zinātnei un transeiropas tīkliem, gan ES reģionālajai politikai, gan citām jomām,” teica deputāts (pilns runas teksts – tālāk). Kā pozitīvie sasniegumi jāmin elastīgāka pieeja ES fondu līdzekļu saņemšanā, kas ļauj Latvijai saņemt līdzekļus virs noteiktajiem griestiem, turklāt fondu līdzekļu piešķiršanā ņemtas vērā valstu individuālas izaugsmes prognozes. Vienošanās arī ļaus struktūrfondu līdzekļus piešķirt mājokļu projektiem.

Reimers Bēge, viens no diviem deputātiem, kas bija atbildīgi par Parlamenta ziņojuma sagatavošanu, debatēs norādīja, ka budžets kļuvis racionālāks un ļauj ES labāk reaģēt uz steidzamām vajadzībām. Tas nodrošina labāku finansējumu jomām ar Eiropas Savienības pievienoto vērtību – pētniecībai, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem sociālajai politikai, Eiropas tīkliem pārrobežu sadarbībai, kultūrai un izglītībai, kā arī labāku līdzekļu sadalījumu ārpolitikai un kaimiņattiecībām. Budžetā saglabājas trūkumi – pietiekami līdzekļi nav atvēlēti tādām programmām kā Galileo, “Natura 2000” un lauku attīstībai. Tomēr vienošanās ir labākais kompromiss, ko abas budžeta lēmējiestādes varēja panākt. Tas “ir daudz labāks par ilgstošajiem finanšu strīdiem”, teica otrs Parlamenta ziņojuma autors Konstitucionālo lietu komitejas deputāts Seržiu Sousa Pintu (Portugāle), uzsverot, ka vienošanās panākta“ļoti grūtos apstākļos”.

Pieņemtajos ziņojumos vienlaikus ar budžeta apstiprinājumu ir norādītas nepilnības ES budžeta pārvaldībā un ieteikts nekavējoties reformēt ES resursu sistēmu, lai izvairītos no tādas pašas sāpīgas procedūras, kāda bija vērojama šoreiz, dalībvalstīm cīnoties par savām interesēm. Pagājušā, 2005.gada 8.jūnijā pieņemtajai EP sākotnējai nostājai par ilgtermiņa budžetu jāpaliek par Eiropas Parlamenta mērķi ES finansēšanas jautājumā.

Jaunajam, 2009.gadā ievēlētajam Eiropas Parlamenta sasaukumam būs iespēja budžetu pārskatīt, balstoties uz Eiropas Komisijas vidustermiņa pārskatu.

“Trialogam” ES ilgtermiņa budžeta jautājumā – Parlamenta pārstāvju delegācijai, ES Padomei (ES prezidējošajai valstij Austrijai) un Eiropas Komisijai – 4.aprīlī izdevās panākt vienošanos par ES finansējumu 864 miljardu eiro vērtībā nākamajiem septiņiem gadiem. Salīdzinot ar decembrī panākto dalībvalstu vienošanos, palielinājums ir par 2 miljardiem eiro, taču līdzekļi sadalīti tā, ka par 4 miljardiem eiro palielinājies budžets jomām, ko Eiropas Parlaments uzskata par prioritārām: izglītības programmai “Erasmus”, mūžizglītībai, jauninājumiem, mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam.

Aptuvenais līdzekļu sadalījums, ko vēl precizēs (miljardi eiro):

• konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai (infrastruktūras, jauninājumi, Eiropas tīkli, “Erasmus”): 74,098;

• kohēzija izaugsmei un nodarbinātībai: 308,041;

• dabas resursu saglabāšana un apsaimniekošana (lauksaimniecība): 371,344;

• brīvība, drošība, tiesiskums: 6,630;

• pilsonība (jauniešu, mediju programmas, sabiedrības veselība): 4,140;

• ES kā globāls partneris: 4,463;

• administrācija: 49,8;

• kompensācijas 0,8;

Kopā: 864,316

Finanšu shēmā nav iekļautas rezerves Attīstības fondam, Solidaritātes fondam un Ārkārtas palīdzības fondam.

Eiropas Parlamenta preses dienests

EP deputāts Valdis Dombrovskis EP plenārsēdē 2006.gada 17.maijā:

Priekšsēdētāja kungs, godātie kolēģi!

Šodien ar Eiropas Parlamenta balsojumu tiks apstiprināta panāktā starpinstitūciju vienošanās par ES finanšu perspektīvu 2007.–2013.gadam. Tas būs viens no svarīgākajiem un atbildīgākajiem balsojumiem šajā Parlamenta sasaukumā.

Panāktā starpinstitūciju vienošanās paredz nākamās finanšu perspektīvas apjomu 864 miljardi eiro jeb 1,05% no ES kopējā nacionālā ienākuma (KNI). Tas ir ievērojami mazāk nekā EP sākotnēji atbalstītā summa, tādēļ nāksies samazināt pieejamā finansējuma apjomu gan ES konkurētspējas paaugstināšanai – zinātnei un transeiropas tīkliem, gan ES reģionālajai politikai, gan citām jomām. Diemžēl ES Padomē diskusijas toni noteica sešas valstis, kuru vienīgais mērķis bija samazināt ES finanšu perspektīvas izdevumu apjomu līdz 1% no ES KNI.

Tomēr panāktajā kompromisā ir arī vairākas pozitīvas iezīmes.

Pirmkārt, tā ir elastīgā pieeja no ES fondiem saņemamo līdzekļu griestu noteikšanā, ko savā rezolūcijā ir atbalstījis arī Eiropas Parlaments. Rezultātā Latvijai un Igaunijai papildus piešķirti ES fondu līdzekļi virs noteiktajiem griestiem, savukārt Lietuvai piešķirti papildu līdzekļi ar Ignalinas AES slēgšanu saistīto problēmu risināšanai.

Otrkārt, tas ir minēto griestu aprēķins, izmantojot katras dalībvalsts individuālo ekonomiskās izaugsmes prognozi.

Treškārt, tā ir vienošanās atļaut izmantot struktūrfondu līdzekļus arī mājokļu projektiem. Tomēr neizpratni izraisa noteiktais 2% no kopējiem SF līdzekļiem ierobežojums, kas ir vienāds visām jaunajām dalībvalstīm. Protams, piemēram, mājokļu siltināšanas aktualitāte ir daudz lielāka valstīs ar skarbāku klimatu, piemēram, Igaunijā un Latvijā, nekā dienvidu valstīs, piemēram, Kiprā un Maltā. Tāpēc šāda unificējoša pieeja ir nepamatota.

Ceturtkārt, tā ir N+2 likuma pagaidu aizstāšana ar N+3 likumu. Protams, vēl aizvien ir apšaubāma šādu likumu piemērošana kohēzijas fondam.

Vienošanās par finanšu perspektīvu ir nepieciešama visai Eiropas Savienībai, bet jo sevišķi jaunajām dalībvalstīm. Tāpēc EP izrādīja elastību attiecībā uz kopējo ES finanšu perspektīvas apjomu, piekrītot tikai 4 miljardu eiro palielinājumam, salīdzinot ar ES Padomes decembra kompromisu.

Paldies par uzmanību!