Par stingrākiem noteikumiem par produktu veselīgumu

Eiropas Parlaments16.maijā otrajā lasījumā nobalsoja par stingrākām prasībām attiecībā uz apgalvojumiem par pārtikas produktu ietekmi uz veselību. Parlaments vēlas skaidri noteikt, kādos gadījumos ražotāji drīkstēs apgalvot, ka produkts ir “ar zemu tauku saturu” vai “samazina holesterīna līmeni”. Parlaments otrajā lasījumā arī nobalsoja par likumprojektu, kas saskaņos ES noteikumus par vitamīnu un minerālvielu pievienošanu pārtikas produktiem.

Lai novērstu patērētāju maldināšanu un atvieglotu viņu izvēli, regula par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem noteiks, kādi apgalvojumi ir pieļaujami un kā to izvērtēt. Likumprojekts veicinās brīvu preču apmaiņu iekšējā tirgū un konkurenci, jo noteiks visā Eiropas Savienībā kopīgus principus.

Norādes par pārtikas produktu uzturvērtību un veselīgumu

Tikai dažas dienas pirms balsojuma Eiropas Parlamenta pārstāvji panāca vienošanos ar ES Padomi par strīdīgākajiem jautājumiem likumprojektā par norādēm saistībā ar pārtikas produktu uzturvērtību un veselīgumu. Salīdzinošo ziņu uzrādīšana (apraksti ar produktam raksturīgajiem tauku, sāls un cukura daudzumiem) un apgalvojumu reģistrācijas procedūra raisīja dzīvākās debates.

Kopīgi apraksti ar raksturīgajiem cukura, sāls un tauku daudzumiem

Eiropas Komisija katrai pārtikas produktu kategorijai izveidos aprakstu ar raksturīgo sāls, cukura un taukvielu sastāvu. Aprakstos būs izmantota Eiropas Pārtikas nekaitīguma aģentūras sniegtā informācija, un tos veidos sadarbībā ar ražotāju un patērētāju asociācijām. Ražotājs reklāmā vai uz marķējuma varēs apgalvot, ka produkts ir ar zemu tauku saturu, tikai tad, ja pārējās divas “apraksta uzturvielas” – sāls vai cukurs – atbildīs aprakstos noteiktajam daudzumam. Pretējā gadījumā ražotājam nepārprotami būs jānorāda, ka produktā šo uzturvielu saturs ir augsts.

Uz dzērieniem ar vairāk nekā 1,2% alkohola nedrīkstēs norādīt citus veselīguma apgalvojumus kā vien “zema enerģētiskā vērtība” vai “zems alkohola daudzums”.

Jautājums par to, kad ražotājs drīkstēs apgalvot, ka viņa ražotais produkts ir ar zemu tauku, sāls vai cukura saturu, sarunās bija strīdīgākais. Regulas mērķis ir labāk informēt patērētāju un nemaldināt viņu ar norādēm par, piemēram, pazeminātu tauku saturu, ja tajā pašā produktā bagātīgās devās pievienots sāls vai cukurs. Taču regulai arī bija jānodrošina saprātīgas prasības ražotājiem. Kompromisu izdevās panākt galvenokārt, nosakot uzturvielu aprakstu (tauki, sāls cukurs) sistēmu, atvieglojot apgalvojumu reģistrēšanu, kā arī nosakot palīdzību maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Vienots veselīguma apgalvojumu reģistrs

Lai jaunie noteikumi neuzliktu papildu slogu uzņēmējiem un jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, regulā ieviesta paātrināta apgalvojumu atļaušanas procedūra. Regula ieviesīs kopīgu reģistru, kurā būs iekļautas visas atļautās norādes. Tas nozīmē, ka katram uzņēmējam ik reizi nebūs atļaušanas procedūra jāveic no jauna – viņš varēs sarakstā tikai pārliecināties, vai viņa izraudzītā norāde jau ir atļauta.

Ja ražotājs vēlēsies ieviest jaunu norādījumu, viņš saņems apstiprinājumu vai noraidījumi piecu, izņēmuma gadījumā – septiņu, mēnešu laikā. Šai atļaušanas procedūrai būs pakļauti apgalvojumi par bērniem domātiem produktiem un norādes par slimības riska pazemināšanu.

Produktus, kuru preces zīme vai zīmolvārds jau pēc būtības norāda uz produkta ietekmi uz veselību vai svaru un kuri neatbildīs regulas prasībām, drīkstēs turpināt tirgot vēl piecpadsmit gadus pēc regulas stāšanās spēkā. Produktus ar regulas prasībām neatbilstošiem apgalvojumiem, kas nonākuši apritē pirms 2006.gada 1.janvāra, varēs tirgot vēl trīs gadus pēc regulas spēkā stāšanās.

Regulā arī paredzēta palīdzība maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Parlaments vēlreiz nosūtīs likumprojektu Padomei, kurai savs lēmums jāpieņem četru mēnešu laikā. Regula varēs stāties spēkā pēc Padomes lēmuma un 20 dienas pēc publikācijas Oficiālajā Vēstnesī. Regulas noteikumi dalībvalstīs būs jāievieš ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc regulas stāšanās spēkā, to varētu prognozēt 2007.gada sākumā.

Regula par vitamīnu un minerālvielu pievienošanu pārtikas produktiem

Eiropas Parlaments 16.maijā atbalstīja ar ES Padomi panākto vienošanos jautājumā par vitamīnu, minerālvielu un citu pārtikas piedevu pievienošanu produktiem.

Dažās dalībvalstīs pārtikas produktus bagātināt ar papildu vitamīniem un minerālvielām ir aizliegts, citās atļauts un vēl citās to drīkst darīt, ievērojot vairākus ierobežojumus. Tas nozīmē, ka vienā dalībvalstī ražotus pārtikas produktus var aizliegt pārdot citur. Regulas projekts, ko Parlaments pieņēma otrajā lasījumā, šādu situāciju paredz novērst, vienlaikus tiecoties labāk aizsargāt patērētājus.

Jaunā regula noteiks vitamīnu un citu minerālvielu pievienošanu pārtikas produktiem, apkopojot vienā dokumentā vairākus spēkā esošus tiesību aktus. Regulas projektā iekļauts saraksts ar vairāk nekā 100 atļautajiem pārtikas produktu bagātinātājiem (vitamīniem, minerālvielām un citām vielām, “kam ir uzturvērtība vai fizioloģiska ietekme”), kurus tomēr aizliegts pievienot neapstrādātai pārtikai: dārzeņiem, gaļai, zivīm un dzērieniem, ja alkohols to sastāvā pārsniedz 1,2%. Tā kā vitamīnu vai minerālvielu papilddevas dēļ patērētāji šādus bagātinātus produktus nereti uzskata par “veselīgākiem”, regula prasa informācijā par produktu iekļaut brīdinājumu nepārsniegt ieteicamo dienas devu.

Regulas projektā noteikti kritēriji, kas jāievēro, dalībvalstīm nosakot piedevu maksimālos līmeņus. Vēlāk ES izstrādās arī sarakstu ar aizliegtajiem pārtikas bagātinātājiem. Regula noteiks, ka produktiem nedrīkstēs pievienot arī pārtikas bagātinātājus, ko cilvēka organisms nespēj pārstrādāt, jo maldīgā informācija par palielināto vitamīnu vai minerālvielu devu var patērētāju maldināt un radīt pretēju rezultātu vēlamajam.

Eiropas Komisijai divu gadu laikā pēc regulas spēkā stāšanās būs jāpieņem saraksts ar pievienojamo minerālvielu un vitamīnu daudzumiem, kurus nedrīkstēs pārsniegt.

Tirgū esošos produktus, kas vairs neatbildīs jaunajām prasībām, varēs saglabāt apgrozībā, līdz rezerves būs izpārdotas, tomēr ne ilgāk kā trīs gadus kopš likuma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta preses dienests