Latvijas ceļš uz ES ir pilnīgi skaidrs

Ginters Veiss, Eiropas Komisijas delegācijas vadītājs, — "Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs pēdējās dienās jūs esat bijis ļoti aizņemts sakarā ar Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītāju Nicas apspriedes ļoti saspringto gaisotni.

— Jums taisnība, biju ļoti aizņemts, taču tas nebija Nicas apspriedes dēļ, bet sakarā ar daudziem vietējiem darbiem. Nicas apspriedei, protams, intensīvi sekoju līdzi, taču ar televīzijas starpniecību. Šī bija garākā apspriede, kāda jebkad bijusi un kurai bija jāpieņem vieni no visgrūtākajiem politiskajiem lēmumiem. Mums gan ir bijušas vēl daudz garākas Ministru padomes apspriedes. Bet tik ilga piecpadsmit valstu un valdību vadītāju apspriede, protams, bija liels laika patēriņš, kas arī parādīja, cik grūti tapa Nicas vienošanās.

— Taču arī parādīja, cik svarīgi lēmumi bija jāpieņem Nicā.

— Es domāju, šī apspriede kopumā bija ārkārtīgi svarīga Eiropas nākotnei. Un es jums pilnīgi atklāti un godīgi varu teikt, ka neesmu pilnībā apmierināts ar apspriedes rezultātiem. Jo Nicā tā arī netika izlemts, kas tad ir vissvarīgākais efektīvai ES attīstībai nākotnē. Divi galvenie kritiskie aspekti, ko es gribētu izteikt, ir šādi: pirmkārt, tas, ka ES dalībvalstis nespēja vienoties, kā būtu iespējams nodrošināt balsošanas kvalificēto vairākumu. Otrkārt, es domāju, arī pati balsošanas koncepcija nav ideāla. Būtībā tā tikai nozīmē vienu grūtību nomaiņu ar citām, jo Nicā vairāk vai mazāk tika izlemti tikai divi jautājumi. Taču vairāki citi tika atstāti, un es esmu pārliecināts, ka nākotnē, kad tiks pieņemts jaunais līgums, — jo tas nav tūlītējs uzdevums, šis līgums vēl jāsagatavo —, radīsies atkal jaunas grūtības.

— Un tomēr mēs varam runāt par Nicas apspriedes vēsturisko nozīmīgumu.

— Protams, vēsturiski Nicas apspriede bija ļoti nozīmīga. Nozīmīgs bija jau fakts, ka ES dalībvalstu vadītāji varēja strādāt kopā līdz pat pirmdienas rītam, lai sasniegtu kopīgu rezultātu. Domāju, visumā mēs ar šo rezultātu arī varētu būt apmierināti. Tomēr, raugoties no Eiropas perspektīvas, Nicā pieņemtie lēmumi nav ideāli.

— Vēstnieka kungs, kas, jūsuprāt, bija galvenais Nicas apspriedes grūtību iemesls?

— ES dalībvalstu nacionālās intereses izpaudās atšķirīgu viedokļu un uzskatu virknē, tādēļ Nicā nebija iespējams panākt vienu ideālu lēmumu.

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Vispirms jau tā bija viedokļu atšķirība, kad vairākas ES dalībvalstis iestājās par stingrāku federālo principu, lai tās būtu atvērtas balsojuma kvalificētajam vairākumam. Citas valstis bija rezervētākas, jo tās ir vairāk ieinteresētas savu nacionālo pozīciju padziļināšanā. Ja nākotnē ES būs vairāk nekā divdesmit vai, iespējams, divdesmit septiņas dalībvalstis, tad lēmumu pieņemšana ar kvalificēto balsu vairākumu būs ļoti grūta. Bet lēmumu pieņemšana pēc vienprātības principa gluži vienkārši kļūs neiespējama. Es domāju, tas tikai rada papildu grūtības, jo ir bijis tik daudz prasību, ka visām lielajām ES dalībvalstīm vajadzētu tādas pašas balsošanas tiesības. Manī kā pārliecinātā eiropietī tas rada dziļas šaubas. Dažas lielās ES dalībvalstis tagad varētu uzskatīt, ka tām nav lielajam iedzīvotāju skaitam adekvātas balsošanas iespējas. Īpaši tas varētu attiekties uz Vāciju.

— Taču Nicas apspriedei nenoliedzami ir arī pozitīvi rezultāti.

— Protams! Vispirms pozitīvi ir tas, ka ES dalībvalstu vadītāji Nicas apspriedē pieņēma lēmumus visos galvenajos jautājumos, nevis vienkārši atlika šo jautājumu izlemšanu. Neaprobežojās tikai ar minimumu, atliekot pārējos jautājumus uz vēlāku laiku. Mēs tiešām varam būt apmierināti, ka Nicas apspriedē tika sasniegti rezultāti gandrīz visos dienas kārtībā ietvertajos jautājumos. Latvija, tāpat kā citas ES kandidātvalstis, var būt apmierināta, jo Nicas apspriede jau ir paziņojusi, ka tagad ES ir gatava tālākai paplašināšanai, bet ir arī atkārtots, ka ES būs gatava uzņemt pirmās kandidātvalstis tādējādi, lai tās jau kā ES dalībvalstis varētu piedalīties nākamajās Eiropas parlamenta vēlēšanās. Tas nozīmē — 2004. gada sākumā. Es domāju, tas var iedrošināt kandidātvalstis. Pat ja arī tas nav konkrēts datums, bet izteikts tikai vēlējuma formā. Taču arī šis vēlējums var mudināt kandidātvalstis paātrināt sagatavošanos dalībai ES. Otrs aspekts, kas visumā paliek neievērots, ir ļoti svarīgais politiskais viedoklis, ka mums jāpieņem ES Cilvēktiesību harta. Pat ja tā, vismaz pagaidām, nekļūst par mūsu noslēgto līgumu daļu. Politiski tas būtu ļoti saistošs dokuments, kas nodrošinātu plašu cilvēktiesību standartu ievērošanu visplašākajā nozīmē. Un šo hartu, kā zināms, ES dalībvalstu vadītāji pieņēma bez kādām grūtībām.

— Vēstnieka kungs, kā Nicas apspriede varētu iespaidot Latvijas turpmāko virzību uz ES?

— Nicas apspriedes rezultāti nozīmē, ka tagad kandidātvalstu, tai skaitā arī Latvijas, ceļš uz ES ir pilnīgi skaidrs. Protams, Nicā netika izlemts nekas konkrēts par Latviju, un šī ziņa vienlīdz attiecas uz visām kandidātvalstīm vai vismaz uz tām, kas pavisam noteikti virzās uz iestāšanos ES, un tāda valsts, protams, ir arī Latvija. Mēs ceram, ka Latvija turpinās īstenot nepieciešamās reformas, lai būtu gatava iestāties ES līdz ar pirmo kandidātvalstu grupu. Protams, ir pāragri spriest, kad tas varēs notikt. Es arī gribu teikt, ka Nicas apspriedes rezultāti ir mazāki, nekā varēja būt. Taču tagad šie Nicas apspriedes rezultāti jāiekļauj ES līguma tekstā, un tas jāizdara ļoti ātri. Pēc tam šo līgumu vajadzēs ratificēt visu piecpadsmit ES dalībvalstu parlamentiem un Eiropas Parlamentam. Atklāti sakot, es šobrīd neesmu pārliecināts, vai visi parlamenti šim līgumam piekritīs.

— Ko jūs varētu ieteikt latviešiem tagad, pēc Nicas apspriedes?

— Man nav neviena jauna ieteikuma. Varu vienīgi teikt, ka tagad, balstoties uz Nicas apspriedes lēmumiem, jums vēl vairāk jāpaļaujas uz pašu veikto sagatavošanās darbu, veltījot īpašu vērību ikdienas darbam, ieviešot ES institucionālo kapacitāti. Likumdošanas saskaņošana Latvijā norit visnotaļ labi, bet mēs redzam, ka vēl daudz darāms administratīvās kapacitātes nodrošināšanā atbilstoši ES standartiem.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors