Latviju apmierina Nicas lēmumi

Vaira Vīķe–Freiberga, Latvijas Valsts prezidente, — preses īssaietā

Vakar, 11. decembrī, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga tūdaļ pēc tikšanās ar Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vēstniekiem atrada laiku, lai preses īssaietā paustu žurnālistiem savu viedokli par nule Nicā notikušo ES dalībvalstu vadītāju apspriedi. Uzrunājot plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus, Valsts prezidente teica:

— Manā rīcībā vēl nav precīza Nicas nolīguma teksta. Taču es jau nupat pusdienās ar ES dalībvalstu vēstniekiem Francijas vēstniecībā paudu viedokli, ko tagad atkārtošu presei.

Latvijas puse apsveic Francijas prezidentūru par tās ļoti aktīvo lomu šī nolīguma sasniegšanā. Protams, šī vienošanās nav tikai Francijas prezidentūras nopelns. Tā kļuva iespējama tādēļ, ka visas ES dalībvalstis bija gatavas nākt pretī un pieņemt arī zināmus kompromisus, lai rastu kopīgu risinājumu.

Mēs varam uzskatīt Nicas apspriedi par Latvijai labvēlīgu. Jo Nicā tika pieņemti būtiski lēmumi, kas nodrošina, ka ES paplašināšanās procesā mums ceļā nebūs nekādu fundamentālu, būtisku šķēršļu. Ka varēs turpināties programma, ko Zviedrija iecerējusi savam prezidentūras laikam. Un, tiklīdz Zviedrija 1. janvārī pārņems ES prezidentūru, tā varēs ķerties pie savas programmas īstenošanas, kas paredz visu sadaļu atvēršanu visām ES kandidātvalstīm, un atļaut katrai kandidātvalstij sarunās ar ES virzīties uz priekšu katrai pēc savām spējām un pēc sava ritma. Būtisks sasniegums ir arī tas, ka panākts mums fundamentāli svarīgais jautājums par vienu komisāru no katras valsts. Tiesa, nav atrisinātas visas tās detaļas, par ko jau ilgi ticis debatēts, proti, kādā veidā Eiropas Komisija darbosies turpmāk, kad tajā būs arī visas jaunās dalībvalstis.

Par to vēl vajadzēs turpināt debates. Taču ļoti būtisks ir slēdziens, ka ik valstij būs savs komisārs. Tas, mūsuprāt, ir ļoti svarīgs priekšnoteikums Komisijas turpmākajai leģitimitātei, lai katra suverēna valsts komisijā būtu pārstāvēta ar savu pārstāvi un savu balsi.

"Latvijas Vēstnesis": — Prezidentes kundze, kādi būs Latvijas turpmākie uzdevumi ceļā uz Eiropas Savienību tagad, pēc Nicas apspriedes? Vai mums būtu nepieciešama kāda akcentu maiņa?

V.Vīķe–Freiberga: — Mums ir svarīgi saprast, ka nav vairs nekādu aizturu un šķēršļu. Mums nav jābaidās, ka kaut kādā veidā varētu tikt palēnināts ES paplašināšanas process. Tagad tas viss ir mūsu pašu rokās. Cik ātri mēs virzīsimies uz priekšu, būs atkarīgs no mums pašiem, no mūsu spējām risināt sarunas, rast atbildes un pierādīt, ka esam bijuši spējīgi uzņemt, adaptēt un funkcionēt pēc visām ES prasībām.

"Latvijas Vēstnesis": — Prezidentes kundze, Nicas apspriede bija pati ilgākā un arī viena no saspringtākajām un grūtākajām galotņu apspriedēm ES vēsturē. Par ko tas, jūsuprāt, liecina: vai par zināmu apsīkumu ES attīstībā vai arī, gluži otrādi, par jauniem, daudz augstākiem uzdevumiem, kuri šai organizācijai jārisina, un par objektīvām ES izaugsmes grūtībām?

V.Vīķe–Freiberga: — Es uzskatu, ka Nicas apspriede bija vēsturisks pagrieziens Eiropas vēsturē. ES līdz šim augusi lēnām, gadu desmitu gaitā. Un pēkšņi ļoti īsā laika periodā tai vajadzēs dubultot savu apjomu. Tas ir milzīgs lēciens. Un šis ir brīdis, kad jāpārvērtē līdzšinējie darbības mehānismi un jādomā par to, lai ES būtu spējīga darboties arī turpmāk ar gandrīz divkārt lielāko dalībvalstu skaitu. Darboties tādā pašā līmenī kā līdz šim vai pat vēl labāk. Es domāju, Eiropa to ir uztvērusi kā jaunu izaicinājumu, lai vienu otru neatrisinātu jautājumu atrisinātu tieši šajā brīdī, kad tas šai organizācijai ir visvairāk nepieciešams.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors