Nacionālo kultūru kopība un atšķirības — Eiropas spēks un Eiropas bagātība

No 7. līdz 10. decembrim Latvijā notika svinīgi pasākumi, ar kuriem oficiāli noslēdzās EP izsludinātā kampaņa "Eiropa — kopīgs mantojums"

Kultūra mums tomēr kopīga

Azerbaidžānas kultūras ministrs Polats Bilbilogli, Latvijas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs, Eiropas Padomes Kultūras mantojuma komitejas priekšsēdētājs Juris Dambis, Latvijas kultūras ministre Karina Pētersone, Eiropas Padomes Kultūras un kultūras mantojuma direktorāta vadītājs Raimonds Vēbers un Eiropas Padomes Kultūras departamenta direktors Hose Marija Balesters            Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Ap simt viesu no dažādām Eiropas valstīm un starptautiskām institūcijām piedalījās oficiālajā ceremonijā, kas bija pirmais vērienīgais Eiropas Padomes pasākums mūsu valstī Latvijas prezidentūras laikā. Kampaņa tika rīkota saistībā ar Eiropas Padomes 50. gadu jubileju, lai veicinātu Eiropas valstu kopības izjūtu un sekmētu visu to etnisko, garīgo, intelektuālo un kultūras vērtību apzināšanu, ko iemieso kultūras mantojums. Kampaņas goda komitejā darbojās Gruzijas, Čehijas, Itālijas, Maltas, Portugāles un Rumānijas prezidenti, Austrijas un Dānijas prinči un citas ievērojamas personas. Oficiālajos sarīkojumos Rīgā piedalījās Eiropas institūciju direktori un kampaņas nacionālie koordinatori, kā arī citas augstas amatpersonas. Viņu vidū bija Eiropas Padomes ģenerālsekretāra vietnieks Hanss Kristians Krīgers, Eiropas Padomes Kultūras mantojuma departamenta direktors un šīs kampaņas galvenais organizators Hosē Marija Balesters, Parlamentārās asamblejas Izglītības, kultūras un sporta komitejas pārstāvis Žaks Ležēns, Eiropas Padomes Kultūras un kultūras mantojuma direktorāta vadītājs Raimonds Vēbers.

Eiropas Padomes dalībvalstu pārstāvji Latvijā uzturējās no 7. līdz 10.decembrim. Jau pirmajā dienā notika izbraukums uz Sabili, kur ar Zviedrijas nacionālās kultūras mantojuma padomes atbalstu tiek realizēts sinagogas paraugrestaurācijas projekts. Pusdienās ciemiņus uzņēma Pedvāles brīvdabas mākslas muzejs, bet pievakarē notika svinīgs pasākums ēku kompleksā "Berga bazārs". Kampaņas "Eiropa —kopīgs mantojums" nacionālie koordinatori divas dienas pulcējās uz sanāksmēm Mazajā Ģildē. Viesi devās arī ekskursijā pa Rīgu, iepazinās ar Dekoratīvi lietišķās mākslas muzeju, Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju un Turaidas muzejrezervātu.

Kampaņas noslēguma ceremonija 9.decembrī notika Latvijas Nacionālajā operā. Reizē tā bija Rīgas 800 gadu jubilejas ieskandēšana. Vakarā viesi tika aicināti uz Džuzepes Verdi operas "Nabuko" izrādi.

Tāpat kā citās dalībvalstīs, arī Latvijā kampaņa "Eiropa — kopīgs mantojums" raisīja dažādus pasākumus, tikšanās un seminārus vairāk nekā gada garumā —no 1999.gada septembra, kad visā valstī notika kultūras mantojuma dienas par Latvijas baznīcām, līdz pat šī rudens mantojuma dienām, kuru redzeslokā bija Latvijas kultūrvēsturiskā ainava, un šai kampaņas noslēguma ceremonijai 2000.gada izskaņā.

Plašo kampaņas noslēguma sarīkojumu programmu ievadīja konkursa "Koka būves Latvijā" laureātu apbalvošanas un labāko koka būvju kataloga prezentācijas ceremonija. Konkursu rīkoja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, Latvijas institūts, Latvijas Arhitektu savienība un Latvijas Būvinženieru savienība. Darbus vērtēja trīs nominācijās: vislabāk saglabātā un restaurētā koka būve; vislabākā mūsdienu koka būve, vislabākais tradicionālās būvniecības objekts. Par vislabāk saglabāto un restaurēto koka būvi tika atzīta koka māja Berga Bazārā, kur arī notika svinīgā ceremonija. Kristapa Berga mazmeita, mājas līdzīpašniece Laukeres kundze pastāstīja par vecā koka namiņa sarežģīto vēsturi un iepazīstināja viesus ar restaurācijas projekta autori arhitekti Zaigu Gaili, kam ir lieli nopelni šī vecā nama burvības saglabāšanā. Ap 1840. gadu celtajai mājai trīs reizes draudējusi nojaukšana. Pirmo reizi — jau pašā sākumā, kad 1887. gadā Kristaps Bergs sāk tai apkārt būvēt mūra namus. Otrreiz — 1982. gadā, kad toreizējais Pilsētu projektēšanas institūts izstrādā grandiozu Berga Bazāra kvartāla pārbūves projektu, kas paredz visu koka būvju nojaukšanu. To māju vietā, ko toreiz paguva nojaukt, tagad ir auto stāvlaukums. Šo nepaguva, taču 1992. gadā, kad Berga Bazāru atguva tā likumīgie īpašnieki, debates atsākās ar jaunu sparu. Būvekspertīzes atzinums nepārprotami pieprasīja ēkas pilnīgu nojaukšanu. Bet Zaiga Gaile un viņas birojs prata īpašniekus pārliecināt, ka šo pašu vecāko Berga Bazāra celtni iespējams restaurēt, nebūt neliedzot tās apdzīvotājiem vismodernākās ērtības. 1999. gada pirmajā Adventē atjaunoto koka māju iesvētīja. Arhitekts Pēteris Blūms šai dienā sacīja: "Pirms 800 gadiem šī pilsēta iesākās kā koka Rīga. Jūs jauno gadu tūkstoti uzsākat ar koka Rīgas turpinājumu." Atzīstot šo objektu par konkursa laureātu, žūrija atzīmē: "Labs koka ēkas restaurācijas un mūsdienīgas rekonstrukcijas paraugs. Saglabājot ēkas vēsturisko stilu, tās plānojums veiksmīgi izmainīts. Iejūtīgi izmantoti mūsdienīgi būvniecības elementi, kā lielizmēra stiklojumi veikalam un virsgaismas logi biroju telpām."

Šajā nominācijā par laureātiem atzīti vēl trīs objekti: Turaidas muzejrezervātā atjaunotā muižas pārvaldnieka māja Siguldā, tēlnieka Emīla Meldera dzimtās mājas "Speļģi" Valmieras rajona Rencēnu pagastā un Ezerbricu mājas Cēsu rajona Janpiebalgas pagastā.

Par labākajām jaunbūvēm atzītas Krasovicku ģimenes un I.Šures privātmājas Jūrmalā un A. Švarcberga vasaras māja Ģipkā. Pēc žūrijas atzinuma, Bulduros un Lielupē uzceltie objekti izceļas ar mūsdienīgu arhitektūru un rūpīgi pārdomātu koka lietojumu interjera veidošanā un ēku apdarē. Savukārt vasaras māja Ģipkā organiski iekļaujas zvejniekciema ainavā un pieskaņojas kāpu reljefam.

Arī tradicionālās būvniecības jomā trīs uzvarētāji: arhitektu Z. un M. Gundaru Vectīrumnieku mājas Cēsu rajona Inešu pagastā, Gunāra Ķirsona atpūtas centrs "Lido" Krasta ielā Rīgā un viesnīca, restorāns un pirts "Aparjods" Ventas ielā Siguldā. Žūrijas atzinumā par "Lido" teikts: "Laba būvniecības kvalitāte. Atraktīvā ēka, kas pretendē uz lielākās koka guļbūves nosaukumu, ir kā izaicinoša izrāde, kas veidota, lai radītu prieku apmeklētājiem. Koks lietots kā konstruktīvs un apdares materiāls."

Apkopojot konkursa rezultātus, žūrijas locekļi Juris Dambis, Juris Poga, Ojārs Kalniņš, Ilgvars Niedols, Modris Ģelzis un Jānis Lejnieks atgādināja, ka koks vienmēr ir bijis un būs lielisks būvmateriāls ar visdaudzveidīgākajām pielietošanas iespējām gan konstrukcijās, gan apdarē. Ekoloģiski tīrs materiāls, kas ar savu krāsu, smaržu, faktūru un cilvēcisko mērogu spēj radīt patīkamas sajūtas. Dzīvs un izdomu rosinošs materiāls, ar kuru pasaulē radīta fantastiska arhitektūra. Latvija ar saglabātām un jaunradītām vērtībām dod savu pienesumu pasaules kultūrai. Bet Ansis Epners visu vērtēšanas gaitu bija iemūžinājis videolentē un laureātiem dāvināja videokasetes: "Šie koki un šīs mājas aug tikai Latvijā. Tā ir mūsu sirdsvērtība. Nu arī mani videokadri smaržo pēc sveķiem."

Latvijas institūta direktoram Ojāram Kalniņam bija sirsnīga saruna ar konkursa laureātu Ģedertu Melderi, kurš, būdams īpašnieks, arhitekts un amatnieks vienā personā, spējis saglabāt sava tēva tēlnieka Emīla Meldera dzimtās mājas "Speļģus". Atrodot atjautīgus tehniskos risinājumus, viņš pratis maksimāli saglabāt koka būvju autentiskās vērtības. Ojārs Kalniņš, tikai pirmo gadu dzīvodams atkal Latvijā, īpaši augstu vērtē tās unikālās, latviskās vērtības, ko laukos izdevies nosargāt un kas ļauj izjust, kāds gars te valdījis. Ģederts Melderis ar rūgtumu viņam saka: "Labāk gan būtu, ja jūs redzētu, kā te kādreiz bija. Kolhozu laikos viss tika noplicināts. Galvenais mākslinieks, galvenais arhitekts un teicējs jau bija kolhoza priekšsēdētājs." Melderu dzimta Rencēnos dzīvojusi jau kopš zviedru laikiem. Bijusi iekopta saimniecība ar 140 hektāriem zemes, bet, kad tēvs lūdzis padomju valdību ierādīt viņam kādu pushektāru zemes un kaut vai vienu istabu darbam, saņemts atteikums: "Tā ir kolhoza sēta, jums nav tiesību." Tāpēc arī vismaz sešās paaudzēs krietni koptās zemnieku sētas atjaunošana Ģedertam Melderim bijusi sirdsapziņas lieta.

Imants Ziedonis konkursam devis labus un trāpīgus ceļa vārdus: "Latvijā koks izauga līdz ar meistaru. Un grūti pateikt, kurš no kura mācījies vairāk — koks no meistara vai meistars no koka. Latvijā vairāk ir valdījis uzskats, ka mežam piemīt dziļa inteliģence. Mežs ir gudrs, koks ir gudrs, ainava ir gudra. To māca tautasdziesmas, to māca tautas pasakas. To vienmēr mācījusi profesūra saviem studentiem, un Latvijas mācītie mežkopji jau trīsdesmitajos gados bija respektējami eksperti un padomnieki mežu valstīs citur pasaulē.

Latvija ir mežu valsts un kokmeistaru zeme. Maz gan pāri gājušie kari vairs atstājuši. Taču tas ir pietiekami, lai mēs varētu saredzēt restaurējamo un atkal "just kokmeistara roku" —atnākošajai būvindustrijai nekas pašlaik nav tik ļoti vajadzīgs, kā tieši šī sadraudzības filozofija — koka un cilvēka kopīgā veselīgā dzīvošana."

Aina Rozeniece, "LV" nozares redaktore