Spilgts Latvijas kultūras akcents Eiropas Padomē

"Šīs kampaņas norises laikā mēs īpaši gribējām akcentēt tās politiskos aspektus," preses konferencē uzsvēra Raimonds Vēbers. "Kampaņas maršruts aptvēra visas četrdesmit astoņas Eiropas Padomes dalībvalstis, un kampaņai bija ārkārtīgi liela politiska nozīme, vienojot cilvēkus zem kopīgā kultūras mantojuma lozunga. Eiropas Padomē ir daudzas dalībvalstis, un katrai no tām ir savas politiskās un kultūras vērtības. Taču aizvien svarīgāki mūsdienu apstākļos kļūst vienojošie aspekti un kopīgo vērtību apzināšanās. Mēs kampaņas laikā apzinājām un akcentējām katras dalībvalsts atšķirības, un tā bija īpaši svarīga šīs kampaņas ētiskā puse. Ikvienai tautai ir tiesības prasīt un sagaidīt, lai tās kultūras vērtības un to savdabību ievērotu un adekvāti novērtētu. Ar savu kultūras mantojumu katra tauta var izcelt savu identitāti," uzsvēra Eiropas Padomes Kultūras un kultūras mantojuma direktorāta vadītājs.

"Ko šī kampaņa devusi tieši Latvijai un citām Eiropas Padomes dalībvalstīm? "preses konferencē retoriski vaicāja Latvijas kultūras ministre Karina Pētersone un pati arī atbildēja: "Kampaņas laikā ir atvērtas ļoti daudzu pieminekļu durvis, ir radušies un turpina darboties daudzi starptautiski projekti, kas rada jaunus kontaktus nākotnes sadarbībai. Uzlabojas informācijas izplatīšana par to, ko Eiropas Padomes dalībvalstis dara kultūras mantojuma aizsardzībai. Arī Latvijā pieaug sabiedrības interese par šo sfēru. Tas mums rada eiropeisku kopības apziņu."

Latvijas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs, Eiropas Padomes Kultūras mantojuma komitejas priekšsēdētājs Juris Dambis uzsvēra: "Mums tas ir liels gods — noslēgt Eiropas Padomes kampaņu, kas ilga vesela gada garumā. Jo šī kampaņa bija pasākums visai Eiropai".

"Latvijas Vēstnesis" : — Jautājums Eiropas Padomes Kultūras un kultūras mantojuma direktorāta vadītājam Raimondam Vēberam. Vai Latvijas izvēli šīs kampaņas noslēgumam sekmēja arī fakts, ka Latvija no visām postkomunistiskajām valstīm padomju totalitārā režīma laikā visvairāk bija pakļauta rusifikācijai un nācijas iznīkšanas briesmām un ka tieši kultūras mantojuma apziņa un šī mantojuma — visplašākajā nozīmē — saglabāšana latviešiem palīdzēja izdzīvot un pastāvēt kā nācijai? Tagad Latvija, kā redzat, var atgriezties Eiropā un ieņemt savu likumīgo vietu nevis tukšām rokām, bet ar bagātu kultūras mantojumu. Vai tas, jūsuprāt, neliek arī jaunā kvalitātē paraudzīties uz kultūras mantojumu un tā saglabāšanas nozīmi?

R. Vēbers: — Atbildot uz jūsu jautājumu, varu teikt , ka mums ir ļoti patīkami apmeklēt skaisto Rīgu un iepazīties ar dinamisko attīstību Latvijā. Ir daudz iemeslu, kādēļ kampaņas "Eiropa — kopīgs mantojums" noslēgumam tika izraudzīta jūsu valsts galvaspilsēta. Jūs jau minējāt ļoti būtiskus vēsturiskos, politiskos, kultūras un etniskos iemeslus. Visi tie savijušies vienā kopīgā lēmumā, un kampaņas noslēgumam tika izraudzīta Rīga. Jūsu nācijas pieredze ļoti simboliski atbilst kampaņas idejai. Kā jau jūs teicāt, Latvija jaunākās vēstures gaitā ir ļoti cietusi, un arī šo jūsu unikālo pieredzi mēs gribējām akcentēt savos projektos. Turklāt būtiska nozīme mūsu izvēlē bija faktam, ka Latvija pašlaik ir Eiropas Padomes prezidējošā valsts. Un nozīmīgs ir arī fakts, ka Latvijas valsts pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis jau otro gadu sekmīgi vada Eiropas Padomes Kultūras mantojuma komiteju.

"Latvijas Vēstnesis" : — Dambja kungs, kā jūs vērtējat šīs kampaņas noslēguma pasākumu sasaukšanos ar mūsu valsts prezidentūras sākumu Eiropas Padomē? Kampaņas veiksmīga izskaņa varētu atstāt pozitīvu psiholoģisko iespaidu uz visu turpmāko Latvijas prezidentūras laiku Eiropas Padomē.

J. Dambis: — Es domāju, jāvērtē kampaņas norise visā Eiropā vesela gada garumā. Katrā valstī šajā gadā kaut kas būtisks ir mainījies. Protams, arī Latvijā mēs esam daudz strādājuši, un te nevar runāt par atsevišķiem cilvēkiem. Jārunā par visu sabiedrību kopumā. Par rezultātiem jāspriež citiem, taču ceru, ka Latvija sevi Eiropas Padomē parāda no vislabākās puses.

Atbilstoši svinīgā gaisotnē noritēja arī Eiropas Padomes kampaņas noslēguma ceremonija sestdien, 9. decembrī, Nacionālajā operā. Zāle bija rotāta ar visu Eiropas Padomes dalībvalstu — kampaņas "Eiropa — kopīgs mantojums" dalībnieču — valstu karogiem. Ceremonijā piedalījās Francijas, Austrijas, Lielbritānijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Vācijas, Austrijas, Norvēģijas, Itālijas, Ukrainas un citu Rīgā rezidējošo Eiropas Padomes dalībvalstu vēstnieki. Atbilstoši kultūras mantojuma cildenajai idejai svinīgo ceremoniju ievadīja Nacionālās operas solistu koncerts. Pēc tam Eiropas Padomes kampaņas noslēguma ceremonijas dalībniekus sveica Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe –Freiberga, uzsverot kultūras mantojuma unikālo nozīmi latviešu nācijas izdzīvošanā okupācijas gados un Latvijas integrācijā mūsdienu Eiropā. ( Runu publicējam atsevišķi. ) Noslēguma ceremonijas dalībniekus uzrunāja arī Latvijas kultūras ministre Karina Pētersone.( Uzrunu publicējam atsevišķi. )

Eiropas Parlamentārās asamblejas Kultūras padomes loceklis Žaks Ležēns savā uzrunā akcentēja kopējās Eiropas ainavas izstrādes aktualitāti, respektējot ikvienas valsts dabas un nacionālo savdabību. Viņš arī vērsa noslēguma ceremonijas dalībnieku uzmanību uz vēl nepadarītajiem darbiem. Piemēram, joprojām plaši izplatīto mākslas darbu nelegālo izvešanu pāri robežām. Žaks Ležēns arī uzsvēra, ka, salīdzinot ar laiku pirms pieciem gadiem, starptautiskie kultūras mantojuma saglabāšanas speciālisti var tagad runāt daudz augstākā līmenī. "Mums, katrai tautai, ir sava identitāte, taču mums aizvien mērķtiecīgāk jāveido dialogs kopīgo vērtību apzināšanai," uzsvēra Žaks Ležēns, atgādinot, ka Eiropā vēl viss nerit kultūras mantojumam un pat cilvēka dzīvībai labvēlīgā gaisotnē. "Mēs Eiropā joprojām karojam, joprojām šaujam uz cilvēkiem un sagraujam savu kultūras mantojumu. Ļoti svarīgs uzdevums ir izstrādāt toleranci un vienoties kopīgās pūlēs, saglabājot vēsturisko, kultūras un dabas mantojumu un nododot to nākamajām paaudzēm," uzsvēra Eiropas Parlamentārās asamblejas Kultūras padomes loceklis. Viņš arī akcentēja dabas mantojumu, pret kuru Latvijas sabiedrība izturas īpaši jūtīgi. "Tas ir svarīgs Latvijas ieguldījums kopīgā Eiropas mantojuma saglabāšanā. Nozīmīgs faktors mums visiem jaunās tūkstošgades ieskaņā," teica Žaks Ležēns.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Juris Visockis jau pieteica Latvijas galvaspilsētas 800 gadu jubileju:

— Augsti godātā Valsts prezidentes kundze! Rīgas viesi! Dāmas un kungi! Vispirms es Rīgas domes vārdā gribu izteikt pateicību, ka par kampaņas "Eiropa — kopīgs mantojums" noslēguma ceremonijas norises vietu tika izraudzīta Rīga. Nākamgad Rīga svin 800 gadu jubileju, un šis laiks mums ir ļoti nozīmīgs. Un šis pasākums bija kā ievads mūsu jubilejai. Tajā pašā laikā ir arī ļoti svarīgi, lai šim pasākumam būtu ne vien ievads, bet lai tam būtu arī turpinājums. Šis pasākums ir kā tilts, kas savieno Rīgu ar pārējo Eiropu. Nebūs pārspīlēti teikt, ka tieši kultūras mantojums bija vienīgais pamats, kas palika pēc mūsu dziesmotās revolūcijas. Jo viss pārējais — politiskais, ekonomiskais un morālais pamats — tika sagrauts. Kopš 1997. gada Rīgas vēsturiskais centrs ir iekļauts pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Tas, protams, uzliek lielu atbildību mūsu pilsētai. Bet tā ir ne vien atbildība, tas ir arī liels pamudinājums. Jo, kopjot kultūras mantojumu, mēs vienlaikus arī sekmējam savas pilsētas attīstību. Un tāpēc mēs gribam mācīties no jums visiem. Es jums novēlu lieliski pavadīt šīs dienas Rīgā. Novēlu uzturēt kontaktus ar mūsu pilsētu. Un atcerēties, ka šis mirklis — Rīgas 800 gadu jubileja — pienāks un aizies, bet mūsu kontakti, es ceru, būs mūžīgi.

Eiropas Padomes ģenerālsekretāra vietnieks Hanss Krīgers savā runā uzsvēra, ka tieši pašlaik Latvija arī prezidē Eiropas Padomē. Līdz ar to kampaņas noslēgums Latvijas galvaspilsētā Rīgā ir īpaši nozīmīgs notikums. Jo vairāk tādēļ, ka tas notiek Rīgas 800 gadu jubilejas priekšvakarā. "Tas pasvītro, cik svarīgs mums visiem ir kultūras mantojums," teica Hanss Krīgers, atgādinot, ka Rīga bijusi viena no vislielākajām Hanzas savienības pilsētām un tagad ir viens no modernās Eiropas stūrakmeņiem. "Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Rīga atkal uzplaukst, apliecinot brīvības un demokrātijas lielo nozīmi kultūras mantojuma saglabāšanā," uzsvēra Eiropas Padomes ģenerālsekretāra vietnieks, akcentējot likuma varu un parlamentārās demokrātijas lomu kultūras mantojuma saglabāšanai visā tā plašajā daudzveidībā. Viņa vērtējumā, Eiropas Padomes kampaņa jūtami padziļinājusi dialogu starp valstīm, sekmējot arī reliģisko toleranci starp kristiešiem, musulmaņiem jūdaistiem un citu reliģiju pārstāvjiem: "Šī kampaņa visiem uzskatāmi parādīja, ka kultūras un dabas mantojuma saglabāšana nevar apstāties konservācijas stadijā, ka šis mantojums mums jānodod tālāk visiem — visai Eiropai un visiem eiropiešiem neatkarīgi no viņu politiskās, etniskās un reliģiskās piederības."

Tad vietas uz Nacionālās operes skatuves ieņēma mūziķi, un atskanēja Eiropas Savienības himna — Bēthovena "Oda priekam", vēstījot, ka Eiropas Padomes kampaņa "Eiropa — kopīgs mantojums" sekmīgi beigusies. Un vienlaikus apliecinot, ka Latvijas prezidentūra Eiropas Padomē turpinās. Latvija, kas vienmēr piederējusi un piederēs Eiropai, atgriezusies savā likumīgajā, vien uz pusgadsimtu mums atņemtajā vietā vecajā kontinentā. Atgriezusies ne jau ar tukšām rokām. Ar bagātu kultūras mantojumu, kas pieder cilvēcei.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Runa kampaņas "Eiropa — kopīgs mantojums" nobeiguma ceremonijā Latvijas Nacionālajā operā 2000.gada 9.decembrī

Ekselences, ārzemju delegāti, dāmas un kungi!

Es priecājos jūs sveikt kampaņas "Eiropa — kopīgs mantojums" noslēguma ceremonijā, un man ir divkāršs prieks, ka šis pasākums notiek mūsu valstī, mūsu valsts galvaspilsētā. Eiropa arvien vairāk sevi sāk apzināties kā vienu veselumu, un eiropeiskā identitāte sāk kļūt par realitāti. Eiropas kopīgā kultūra ir viena no šīs identitātes šķautnēm. Tieši caur kultūru Latvija vislabāk apzinās savu piederību Eiropai. Atjaunojot savu neatkarību, Latvija iestājās daudzās starptautiskās organizācijās. Eiropas kultūras konvencija bija pirmais Eiropas Padomes līgums, kam Latvija pievienojās, vēl būdama Eiropas Padomes viesa statusā.

Kultūra ir nacionāls un reizē pārnacionāls jēdziens. Eiropa var lepoties ar tās tautu atšķirīgajām nacionālajām kultūrām. Tai pašā laikā katra no šīm kultūrām sevī nes arī pārnacionālas — bieži daudzām tautām kopējas — vērtības. Tas ir Eiropas spēks un Eiropas bagātība. Eiropa savā vēsturē ir gan radījusi un uzkrājusi, gan arī ik pa laikam iznīcinājusi savas kultūras mantojumu karos, konfliktos un revolūcijās.

Arī nesenā Latvijas vēsturē, pasaules karu liesmās un zem svešu okupāciju varām, bojā ir gājuši simtiem tūkstoši cilvēku, neatgriežami iznīcinātas daudzas kultūras vērtības. Visas Eiropas uzdevums ir nekad neko tādu vairs nepieļaut. Pēdējā desmitgade liecina, ka Eiropas humānisma gadsimtu tradīcijas dažkārt vēl nespēj nostāvēt pretim cilvēkiem naidīgas ideoloģijas izraisītai agresijai. Tas ir atgādinājums visiem — ja starp humānisma idejām un ikdienas apziņu attālums kļūst pārāk liels, to itin viegli var sākt aizpildīt vardarbība un asins izliešana.

Kultūra savā dziļākajā nozīmē ir saistīta ar domu par saudzēšanu, izkopšanu, izaugsmi, bet arī atlasi un selekciju. Kultūras mantojums ir bagātību kopums, kas vispirms ir jāapzina, lai katra paaudze no jauna spētu to apgūt un pārmantot. Kultūras vērtības dzīvo tā, kā tās tiek iekļautas pilnvērtīgā kultūras apritē. Te kultūra pārsedzas ar izglītību, jo tikai audzināšana un izglītošana spēj uzturēt civilizāciju.

Kultūras un izglītības pieejamība ir diezgan labs rādītājs, kas parāda demokrātijas attīstības pakāpi. Tikai plaša un pieejama izglītība var garantēt sabiedrības attīstību visās jomās, tostarp arī kultūrā.

Sabiedrība riskē pati sevi apzagt, ja nav iespēju attīstīt savus talantus katram apdāvinātam tās loceklim. Arī kultūras mantojums nedrīkst būt ekskluzīva joma kādas nelielas ļaužu grupas baudai. Tam jābūt pieejamam katram, kas to spēj un grib uzņemt.

Kultūras mantojums mums arī uzliek svēto pienākumu — rūpēties par tā saglabāšanu un atjaunošanu, lai mēs savukārt spētu to nodot nākamajām audzēm. Šis uzdevums ir pietiekami plašs, apjomīgs un svarīgs, lai tas prasītu gan valstisko, gan starptautisko struktūru palīdzību. Un, visbeidzot, — kultūras pārmantojamība ir tas, kas atļauj uz kultūras mantojuma bāzes vienmēr radīt ko jaunu, vēl nebijušu. Viss, kas reiz bijis jauns, gadiem ejot, arī kļūst par kumulatīvi uzkrātā kultūras mantojuma sastāvdaļu.

Latvija ir vēl relatīvi jauna kā neatkarīga valsts — nupat mēs atzīmējām tās 82.dzimšanas dienu. Tomēr kultūras procesos, kas ir skāruši visu Eiropu, Latvijas teritorija un tās iedzīvotāji ir ņēmuši dalību garā vēstures gaitā. Tie visi ir atstājuši savas pēdas mūsu tautas gara dzīvē, un daudzi no tiem ir atstājuši arī taustāmas liecības un kultūrpieminekļus mūsu zemē. Mums ir bagātīgi arheoloģiskie depozīti no akmens laikmeta nometnēm, kas ir četrarpus tūkstošus gadu veci. Mums ir liecības par senseniem tirdzniecības sakariem ar Romas impēriju un ar arābu zemēm.

Latvija bija Eiropā tad, kad Kurzemes hercoga Jēkaba lini un citas manufaktūrās ražotās preces ceļoja uz citu valstu tirgiem, bet viņa kuģi, līdzīgi citu Eiropas valstu kuģiem, devās uz Āfrikas un Amerikas krastiem.

Kultūras mantojums uzkrājas kārtu kārtām pa vēsturiskiem slāņiem, gluži kā nogulšņi jūras vai ezera dibenā. Kultūras mantojums arī izplešas koncentriskos lokos, gluži kā gadu gredzeni zaļojoša koka stumbrā.

Latvijas vidē un ainavā visur ir saskatāmas vēstures atstātās pēdas.

Par viduslaiku baltu un līvu ciltīm un to valdniekiem vēl šodien liecina senie pilskalni, kaut pašas koka pilis jau sen nodedzinātas un iznīcinātas. No bruņinieku iekarošanas laikiem mums ir palikusi kristīgā ticība un seno ordeņa vai bīskapijas mūra piļu drupas.

Reformācija un kontrreformācija ir iespaidojusi Latvijas teritorijai pāri gājušos karus un konfliktus. Šīs kustības ir veidojušas mūsu zemes reliģiskās konfesijas, un tās ir arī palīdzējušas likt pamatus tautas vispārējai izglītībai, jau sākot ar 17. gadsimtu. Daudzās baroka perioda Latvijas baznīcās vērojama vietējo tautas meistaru spēja pārņemt un pielāgot Eiropas kultūras idejas un jauninājumus, kā arī sastrādāties ar izciliem speciālistiem no daudzām tālām zemēm.

Tam visam līdztekus Latvijā ir saglabājies viens no visā Eiropā visbagātākajiem mantojumiem tautas tradīciju jomā. Mūsu tautastērpu jostās ieaustie ģeometriskie ornamenti ir tik sarežģīti, ka dažs labs satur sevī simtiem tūkstošu baitu informācijas. Daudzi no tiem ir pārcelti datoriem pieejamā formā un gaida arvien jaunus pētniekus, kas tos analizētu un pētītu. Dainas, mūsu tautasdziesmas, veido visā pasaulē unikālu mutvārdu literatūras pieminekli. Mums ir pierakstīti, publicēti un datoriem pieejami simtiem tūkstošu mutvārdu liriskās dzejas tekstu no tā variantu miljona, kas glabājas arhīvu materiālos.

Dainu korpuss atspoguļo senās zemnieku dzīves materiālos apstākļus, dzīves ziņu un garīgo pasauli. Tur redzam mikrokosmu — katra cilvēka mūža gaitu no šūpuļa līdz kapam un sabiedrību, kas indivīdu pavada šajā gaitā. Tur redzam arī makrokosmu — arhaisko izpratni par Visumu, pār kuru valda dievi un augstākie spēki. Daba un cilvēce tur parādās stingrā atbilstībā un paralēlismā, jo tradicionālas sabiedrības galvenais mērķis bija cilvēkam dzīvot harmoniskā saskaņā ar dabu.

Dainu poētiskā izteiksme seko tradīcijās stingri noteiktām, ļoti sarežģītām likumībām, tai pašā laikā atstājot vietu arī katra tautas dzejnieka radošai izdomai un oriģinalitātei. Pie Eiropas kultūras augstākajiem sasniegumiem pieder gadsimtu garumā veidojušies ideāli par indivīda vērtību, par cilvēka tiesībām, par demokrātiju. Demokrātiska Eiropa ir kultūras Eiropas kulminācija. Demokrātijas attīstības ceļš un kulturālas attīstības ceļš tagad iet roku rokā, jo iespēja brīvi radīt un brīvi izteikties pieder pie cilvēka pamatbrīvībām.

Es pateicos par paveikto darbu visām starptautiskajām organizācijām, visu Eiropas valstu institūcijām, kas nodarbojas ar kultūras mantojumu. Tas ir liels un svētīgs darbs, kurā savu artavu dod arī Latvija. Es gribu novēlēt, lai šis kopīgais darbs ietu plašumā un dziļumā, nesot augļus gan katrai atsevišķai valstij, gan mūsu kontinentam kopumā!

Mēs visi nākam un aizejam, šajā pasaulē atstājot savus darbus un savas domas, ko manto nākamā paaudze. Ir svarīgi nepārtraukt garo pārmantojamības ķēdi. Mēs esam bagāti ar savu kultūras mantojumu. Gādāsim, lai tās audzes, kas nāks pēc mums, būtu vēl bagātākas!

Kultūras ministre Karina Pētersone:

Runa kampaņas "Eiropa — kopīgs mantojums" nobeiguma ceremonijā Latvijas Nacionālajā operā 2000.gada 9.decembrī

Augsti godātā prezidentes kundze!

Godātais Krīgera kungs!

Ekselences!

Godātie viesi!

Dāmas un kungi!

Ir divas lietas, kas nav pakļautas cilvēka izvēlei, — viņa piedzimšana un vēsture pirms tās. Pēc tam jau cilvēks kļūst par aktīvu vēstures veidotāju. Tad viņa izvēle lielā mērā nosaka, kas notiek ar to, ko vēsture atstājusi mantojumā viņa ģimenei, viņa pilsētai, valstij, mūsu kontinentam.

Ja mūsu kontinentā cilvēki spēs vienoties par to, kas ir vērtīgs un saglabājams nākamajām paaudzēm, mūsu nākotnei ir drošs pamats.

Eiropai un tās nācijām ir vērtīgs kultūras un dabas mantojums. Un mēs par to atbildam savu bērnu priekšā un citu pasaules tautu priekšā. Bet Eiropu bagātāku dara katras tautas unikālā kultūra.

Latvijas kultūras identitātes pamatā ir Latvijas lauki, meži un pakalni, tās ir mūsu vēsturiskās pilsētas, baznīcas un kapsētas, skolas un universitātes un, protams, mūsu tautas tradīcijas.

Mēs daudz darām, lai savu mantoto bagātību apzinātu, saglabātu un padarītu mūsdienīgi pieejamu, lai tā kalpotu par iedvesmu arī jauradei. Tāpēc mūs ļoti interesē, kā un ar kādām sekmēm tas izdodas citām tautām Eiropā.

Latvijas liktenis bijis sarežģīts, tā piedzīvojusi dažādus laikus un dažādas varas. Šo notikumu un varu ietekmē arī veidojies daudzveidīgais Latvijas kultūras mantojums.

Mēs lepojamies ar šo daudzveidību un cenšamies saglabāt to īpašo gaisotni, kas katram Latvijas cilvēkam ļauj justies piederīgam savai zemei.

Latvija ir gandarīta par iespēju līdzdarboties kampaņā "Eiropa — kopīgs mantojums". Kampaņa mums ir palīdzējusi veidot dialogu starp tiem, kuru atbildība ir sargāt un kopt mantojumu, un visu sabiedrību. Kampaņa ir atvērusi sabiedrībai daudzu pieminekļu durvis, un mēs ceram, ka tās paliks atvērtas.

Kampaņa ir ļāvusi mums taustāmāk apzināties savu piederību Eiropai un arī savu atbildību Eiropas priekšā. Un es ceru, ka kopā ar citām Eiropas Padomes dalībvalstīm mēs veidosim tādu klimatu Eiropā, kas sekmēs apkārtējās vides humānu attīstību un tādu pilsētvidi, kas respektē vēsturiskas un mūsdienīgas mākslas vērtības, kā arī veido labvēlīgus priekšnoteikumus jaunu vērtību radīšanai.

Vēlreiz pateicos Eiropas Padomei par pagodinājumu, uzticot Latvijai rīkot kampaņas "Eiropa — kopīgs mantojums" nobeigumu.

Ceru, ka šīs dienas būs kā skaists ievads mūsu nākamā gada nozīmīgajiem pasākumiem — Rīgas 800. jubilejas svinībām un Eiropas kultūras mēnesim.