Par ES un Krievijas attiecību delegācijas sēdi
Eiropas Parlamenta (EP) Ārlietu komitejas un ES un Krievijas attiecību delegācijas sēdē Strasbūrā notika viedokļu apmaiņa ar Krievijas Federācijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu. Ministrs savā ievadrunā cita starpā izteica pārmetumus Latvijai par krievvalodīgo iedzīvotāju cilvēktiesību neievērošanu, minot nepareizu informāciju, ka tikai 13 000 iedzīvotāju esot naturalizējušies.
Tikšanās laikā Krievijas ārlietu ministram uzdot jautājumus vēlējās 17 EP deputāti, taču iespēja izteikties tika sniegta pieciem, tai skaitā vienīgajai Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas balsstiesīgajai deputātei no Latvijas Inesei Vaiderei.
Deputāte Krievijas ārlietu ministram norādīja, ka starptautiskās organizācijas, arī ES, ir prasījušas Krievijai atzīt Baltijas valstu okupācijas faktu, kas atļautu veidot konstruktīvas un labas attiecības nākotnē, un aicināja Krieviju atzīt Baltijas valstu okupāciju.
Izvaicājot Krievijas ministru, Inese Vaidere atzīmēja, ka šogad aprit desmit gadi, kopš Krievijas Federācija iestājās Eiropas Padomē, un norādīja, ka tad Krievija apņēmās atcelt nāvessodu, palielināt centienus apkarot etnisko vardarbību un rasismu Krievijā, izvest karaspēku no Moldovas un citas saistības.
Krievijas Federācija, iestājoties Eiropas Padomē, uzņēmās saistības arī izstrādāt repatriācijas un kompensācijas programmas cilvēkiem, kas Baltijas valstu padomju okupācijas laikā tika deportēti uz Sibīriju. Saskaņā ar Eiropas Padomes rezolūciju Krievijai ir jāveic robežlīgumu parakstīšana un ratificēšana ar Baltijas valstīm. Taču nevienu no iepriekšminētajām saistībām Krievija nav izpildījusi, norādīja I.Vaidere un vaicāja S.Lavrovam, kad Krievija sāks pildīt šīs starptautiskās saistības un divpusējās saistības ar Latviju, repatriējot 17 000 pensionēto militārpersonu, kuri vēl joprojām atrodas Latvijā.
Izvairīgi, gari un vispārīgi atbildot uz deputātu jautājumiem, ārlietu ministrs norādīja, ka Krievija nav gatava atzīt Baltijas valstu okupācijas faktu un ka tas ir jāatstāj vēsturei. Attiecībā uz robežlīgumu ministrs atzina, ka Krievija ir gatava atgriezties pie tā parakstīšanas, taču ar noteikumu, ka tam netiks pievienotas papildu deklarācijas. Ministrs izteicās, ka nezinot par Krievijas saistībām deportēto repatriēšanā, un lūdza deputātus rakstiski griezties pie viņa šai jautājumā.
Ārlietu komitejas sēdes noslēgumā I.Vaiderei bija īsa tikšanās ar ministru, kurā abi apliecināja gatavību turpināt šo dialogu.
Jānis Aizsalnieks, EP deputātes Ineses Vaideres palīgs