Rakstu krājumam "Archīvs", Austrālijā, 1960–1993 — 40 gadu jubileja

Krājuma redaktors — izcilais vēsturnieks un tautsaimnieks Edgars Dunsdorfs — apcerot savu dzīvi grāmatā par dzimto pilsētu Saldu, raksta:

"..par savu labāko sasniegumu uzskatu rakstu krājumu "Archīvs". To vērtēju augstāk par četrām profesūrām pasaules universitātēs un pārējo pētnieka un sabiedrisko darbību. Trīsdesmit trīs gadu ilgā laika sprīdī (1960–1993) ik gadu iznāca ap 224 lappušu bieza latviskām problēmām veltīta grāmata, kas ar 338 autoru līdzdarbību dokumentēja svarīgākās kultūras un sabiedriskās parādības latviešu sadzīvē brīvajā pasaulē. Reizē "Archīvs" arvien pauda ticību brīvas neatkarīgas Latvijas nākotnei un centās to uzturēt latviešos plašajā pasaulē."

Ticības apliecinājums Latvijas brīvībai katrā sējumā ir apbrīnojams un nosaucams par pravietisku. 60.–80. gados mums šeit Padomju Savienības sabrukums reāli iespējams nelikās. Bet tajā pašā laikā zemeslodes otrā pusē ik gadu lasāmi vārdi, kurus kaut daļēji gribas parādīt:

"Mēs ticam, ka reiz Latvijai ausīs brīvības rīts" (1971.)

"..ir drūma latviešu tautas nākotnes prognoze, ja nekas nemainīsies. Maiņa, kas vēl var izglābt latviešu tautu, ir Latvijas neatkarības atjaunošana" (1983.)

"Padomju Savienības tirannija sabruks, un Latvija atkal būs brīva" (1986.)

"..gaidām dienu, kad no Latvijas skatuvēm atkal atskanēs brīvi runātais vārds" (1979.)

"..mūsu skolotājiem, kas audzina jaunatni latviskumā, būs jāpateicas, ka Latvija reiz atkal kļūs neatkarīga un brīva" (1977.).

Ir vesels sējums (XXVII, 1987), veltīts Latvijas brīvības cīnītājiem jaunākos laikos, sākot ar Latvijas centrālo padomi un tās vadītāju Konstantīnu Čaksti vācu okupācijas gados, nacionālajiem partizāniem pēc kara un disidentiem, kuru vārdi līdz ar īsiem dzīves datiem apkopoti sējuma beigās.

Bet jau 1968. gadā "Archīva" VIII sējumā publicēts Laimoņa Streipa izstrādātais plāns Latvijas atjaunošanai, un to vērtē desmit dažādi autori, starp tiem arī Jānis Ritenis. Kā galvenais uzdevums tiek minēts dialoga veidošana abu sadalīto latviešu tautas daļu starpā. Otrs — latviešu aktivitātes savās mītnes zemēs, atgādinot valdībām par Latvijas likteni. Kā to darīt, kā noturēt latviešus latvietībā pret pārtautošanās tendenci — par to ir dažādi uzskati, ar kuriem interesanti iepazīties.

Pārsteidzoši aktuāls ir V.Dulmaņa atzinums pašā pirmajā "Archīva" sējumā 1960. gadā:

"..nākotnes drošībai Baltijas telpa jāiekļauj kādā plašākā Eiropas valstu apvienībā, lai ar kopēju spēku garantētu kopēju drošību visiem apvienības dalībniekiem."

Tuvojoties tautas skaitīšanai, visai interesanti iepazīties ar apjomīgo Edgara Dunsdorfa apcerējumu "Latvijas iedzīvotāji 100 gados" ("Archīvs" XXIII, 1983), kur sīki apskatītas iepriekšējās tautas skaitīšanas, pieminot arī pirmo skaitīšanu Kurzemes guberņā 1863. gada 16. martā. Tad visiem māju saimniekiem un namīpašniekiem bija jāsapulcējas pie savas baznīcas, kur viņi skaitītājiem deva prasītās ziņas par savu māju iedzīvotājiem. Protams, vairāk ziņu ir, sākot ar Krievijas pirmo tautas skaitīšanu 1897. gadā. Ar daudzu diagrammu un kartogrammu palīdzību var uzskatāmi pārliecināties par svarīgiem faktiem. Piemēram, lasītpratēju procents Baltijas jūras austrumu piekrastē 1897. gadā. Tomēr vislielāko pētījuma daļu autors veltī satriecošajam latviešu tautas stāvoklim tagadnē sakarā ar kariem, bēgļu gaitām, genocīdu, deportācijām.

Sākot ar IV sējumu, "Archīva" pastāvīgs izdevējs ir Latvijas sūtņa Kārļa Zariņa fonds, vēlāk kā otrs izdevējs nostabilizējas Pasaules brīvo latviešu apvienība. Sākotnējais nodoms — izmantot tikai Austrālijas un Jaunzēlandes latviešu publikācijas — tiek atmests, un Edgars Dunsdorfs uzaicina latviešus no visas brīvās pasaules iesniegt rakstus un ziņojumus par attiecīgo tēmu, kam sējums ir veltīts. Šīs tēmas ir visdažādākās, un tām veltītie raksti nav vienveidīgi. Daudzos no tiem izmantoti pētījumi dažādos ārzemju arhīvos un bibliotēkās. Dažs raksts aicina uz diskusiju (piemēram, hipotēzes par Vāgnera un Bēthovena mūzikas saistību ar latviešu tautas dziesmām līdz ar nodrukātām notīm, lai ieinteresētie var paši spriest). Tēmu daudzveidību rāda "Archīva" sējumu apakšvirsraksti:

dainoloģija (arī folklora), māksla, literatūra, mūzika (arī skaņu māksla), zinātne, teātris, vēsture, politika, valoda, baznīca, skolu jaunatne, avīžniecība un grāmatniecība, zelts (domāts Latvijas zelts ārzemju bankās), tiesības, sabiedriskā rosība, celtniecība un celtnieki, tautas veselība, tehnika, saimniecība, demogrāfija, trimda, karavīri, okupētā Latvija, mūža ritums. Vairākas tēmas, kā valoda, grāmatniecība, teātris, skolas, apskatītas atkārtoti. Sējumiem pievienotas visdažādāko minēto nozaru darbinieku īsbiogrāfijas, piemēram, tur atrodami arhitekti, rakstnieki, bibliotekāri, tautsaimnieki, zinātnieki, skolotāji un pasniedzēji, mākslinieki. Publicētas ļoti daudzas kartes, kartogrammas un diagrammas, kas uzskatāmi papildina attiecīgo sējumu tematiku. Lielāko daļu no tām zīmējis un izveidojis E.Dunsdorfs. Ieskatam daži nosaukumi no lielā kopskaita:

Daugavas topogrāfiskais plāns (1688. g.)

Periodiskie izdevumi okupētajā Latvijā (1974.)

Zilaiskalns pie Valmieras (1681.)

Pirmās latvju teātra izrādes 19. gs.

Zemnieku māju pirkšana Vidzemes guberņā 1850.–1910. g.

Dzimstība Vidzemē un Kurzemē 1850.–1890. g.

Reiz nāks vēstures tiesa pār tirānijām (kartogramma)

Latviešu skolas (trimdā) dažādos mācību gados

Blaumaņa un Zīverta lugu pirmizrāžu skaits trimdā

Latviešu gūstekņi slimnīcās Vācijā.

Ir interesanti faksimilattēli. Piemēram, no senākajiem — Latviešu uzvārdi 1601. g., Uzslavas raksts Rīgas Kaņepāju saiņotājiem 1813. g.

No jaunākiem laikiem — nejauši trimdā nonācis Glavļita akts (krievu valodā) par trimdas grāmatu iznīcināšanu. Sarakstā ir E.Dunsdorfa Latvijas vēsture 1710.–1800. g., Bībele un Andreja Eglīša dzejoļu krājums "Audiet mani karogā, sarkanbaltisarkanā".

Norādīts, ka grāmatas iznīcināmas sadedzinot. E.Dunsdorfs, saņemot trimdas Kultūras fonda balvu par šo grāmatu, jūtas lepns, ka okupētajā Latvijā viņa grāmata tiek sadedzināta kopā ar Bībeli.

Kā jau minēts, sējumi satur milzīgu skaitu interesantu rakstu ar visdažādāko saturu, bet tas viss ir kādā saistībā ar Latviju un latviešiem no vistālākiem līdz visjaunākiem laikiem. Liela vērība veltīta valodai un arī valodniecībai okupētajā Latvijā, ir satraukums par trimdas skolu skaita samazināšanos un latviešu pārtautošanos, apskatīts Napoleona piecu mēnešu valdīšanas laiks Kurzemē, stāstīts par latviešu inženieriem ASV un latviešu pētniekiem aiz polārā loka Kanādā. Liela vieta grāmatniecībai, kur apcerēta gan memuārliteratūra, vecākā latviešu bibliotēka ASV, gan folkloras ietekme modernajā dzejā. Publicēts piemiņas raksts karikatūristam Ernestam Rindānam (1901–1954) līdz ar viņa karikatūrām, ļoti interesants pētījums par Austrālijas latviešu uzvārdiem un apcerējums par XVIII gadsimtā franču grafiķa Leprensa zīmētiem Livonijas skatiem, kas arī publicēti. Vairākas apceres ir par Latvijas zeltu (1971.g.), piebilstot, ka "galvenais jautājums mūsu tagadējā politikā nav zelts, bet brīva Latvija". Kultūrvēsturiski interesants ir Jāņa Sarmas apraksts par Zemgales lauku sētu Bauskas apriņķa Vecsaules pagasta Spolnieku kalnā. Protams, nosaukta tikai neliela daļa no "Archīvā" publicētajiem rakstiem.

Pateicoties izveidotajam satura sējumam (I–XXX), iespējams visu šo bagātību ērti pārskatīt un viegli sameklēt vajadzīgo. Ir pilnīgi skaidrs, ka nebūs iespējams uzrakstīt Latvijas jaunāko laiku vēsturi un kultūras vēsturi, neizmantojot "Archīva" plašo informāciju.

Piebilstams, ka arī vizuāli "Archīvs" ir ļoti pievilcīgs. Dažādu krāsu audekla iesējumi mainās noteiktā kārtībā saistībā ar sējuma tematiku. Ir izmantotas krāsainas gleznu reprodukcijas, grafikas, daudz portretu, izteiksmīgas vinjetes. Mākslinieku vārdi, kas piedalījušies "Archīva" darbā, ir publicēti, un to ir visai daudz; ieskatam daži — Anna Dārziņa, Andris Pavasars, Niklāvs Strunke, Juris Soikans, Leo Svīķers. Pēdējos trijos sējumos neliela grafiska zīme — Latvijas karodziņš aptver zemeslodi — rāda, ka nu latvieši visā pasaulē ir brīvi.

"Archīva" XXXI sējums iznāca 1993. gadā, simboliski veltīts jaunatnei. Ir atzīmēts, ka "šis, iespējams, būs pēdējais "Archīva" sējums, jo redaktors nav Fausts". Taču gribas citēt kādas citas rindas no "Archīva" XX sējuma 1980. gadā, ko teicis redaktors:

""Archīvs" katrā sējumā ir sekojis Kato paraugam, kas ikvienu savu runu nobeidza ar vārdiem: Delenda est Carthago . Esam katrā sējumā izteikuši pārliecību, ka Latvija reiz atkal būs brīva. Šo romiešu rakstnieka un valstsvīra Marka Porkija Kato teiciena līdzību ar "Archīva" atkārtoto moto ir ievērojuši un pareizi sapratuši Latvijas okupanti. Tādēļ viņi ar žultainu īgnumu gan tieši, gan ar intrigām mudinājuši trimdas sabiedrību "Archīvu" boikotēt — saprotams, bez panākumiem.

"Archīvs" iznāk un turpinās iznākt. Tikai, kad Latvija atkal būs brīva, tā iznākšanu varēs pārtraukt, jo tad nebūs vairs vajadzības dokumentēt latviešu rosību brīvajā pasaulē atsevišķi — latvieši tad būs brīvi kā Latvijā, tā ārpus tās, ar kopējiem kulturāliem centieniem."

Ir padarīts milzīgs, savai tautai vajadzīgs darbs. Izdevējs saņēmis atjaunotās Latvijas valsts apbalvojumu — Triju Zvaigžņu ordeni.

Nonākuši brīvajā Latvijā, "Archīva" sējumi sāk jaunu dzīvi un plauktos neieguļas — tos diendienā meklē, pieprasa un studē vēsturnieki, literatūras un mākslas zinātnieki, arī skolēni.

Velga Kince — speciāli "Latvijas Vēstnesim

Rūdolfa Blaumaņa portrets Jaņa Rozentāla, Jāņa Zeberiņa un Jāņa Zvirbuļa sniegumā. Publicēti arī Anšlava Eglīša, Raiņa, Mārtiņa zīverta un citu trimdā visvairāk izrādīto dramaturgu portreti

Latviešu skaits 1897.gadā. Ar melno krāsu iezīmēts, kāds procents iedzīvotāju uzskata latviešu valodu par savu dzimto valodu

Latviešu sarīkojumu ģeogrāfija Eiropā, Amerikā un Austrālijā; Latviešu tautas tērpu cepuru veidi un brunču raksti dažādos novados; Lasītpratēju skaits Baltijas jūras austrumu piekrastē pēc 1897.gada tautas skaitīšanas datiem