No atskata pagātnē uz nākotnes izpratni

8.decembrī notika Latvijas Pašvaldību savienības rīkotā konference "Pašvaldību demokrātijas attīstība desmit gados un nākotnē"

8.decembrī notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) rīkotā konference "Pašvaldību demokrātijas attīstība desmit gados un nākotnē". Konferences mērķis bija analizēt Latvijas pašvaldību sistēmas izveidošanos, tās attīstības tempu un virzienus, novērtēt pašvaldību vietu un lomu demokrātijas attīstībā Latvijā.

Konferences darba kārtība nosacīti tika sadalīta divās daļās, pirmajā bija iespējams gūt ieskatu pašvaldību attīstībā pēdējos desmit gados, bet otrajā — uzklausīt priekšlikumus par pašvaldību attīstību nākotnē un veiksmīgas attīstības priekšnoteikumus. Konferences vairāk nekā 350 dalībnieku vidū bija gan pašvaldību vadītāji un darbinieki, gan Saeimas deputāti, gan valdības, gan partiju un dažādu sabiedrisko organizāciju pārstāvji.

Konferencē ievadvārdus teica LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, atzīmēdams, ka desmit gadi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir gan īss, gan pietiekami ilgs laiks. Pirms desmit gadiem pašvaldības pēc ievēlēšanas sākušas pastāvošās politiskās iekārtas demontāžu. Viņš aicināja klātesošos padomāt par jautājumu — ko šajos desmit gados pašvaldības ir ieguvušas un ko zaudējušas.

"Vai atbildība ir saglabājusies ne tikai par sevi, savu rīcību, bet arī par savu pagastu un pilsētu, par savu valsti? Vai kopības idejas no laika pirms desmit gadiem šodien vēl ir dzīvas?" Pagātnei ir būtiska nozīme, taču vēl svarīgāk ir saprast, kāda būs Latvijas pašvaldību nākotne, tāpēc konferences dalībnieki tika aicināti vienkopus Latvijai nozīmīgā brīdī — pirms pašvaldību vēlēšanām nākamā gada pavasarī, kad vēl līdz vēlēšanu drudzim atlicis pietiekami laika, bet reizē arī nepieciešams atskatīties pagātnē, kas iezīmējusi šodienu pirms nozīmīgiem notikumiem nākotnē.

Konferenci atklāja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, uzsverot, ka pašvaldību un valdības sadarbībai jābūt vērstai uz vienu mērķi — sakārtot valsti, izveidot struktūras, kas rūpētos par iedzīvotāju labklājību ( uzrunu skat. 4.lpp. ).

Konferences dalībnieki noklausījās vairākus referātus, kas savija pagātnes būtiskākos pašvaldību attīstības notikumus ar šodienas un nākotnes skatījumu.

Pašvaldību savienības konferencē: Saeimas deputāts Jānis Škapars; Saeimas deputāts Jānis Bunkšs un Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis; Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis un Latvijas Pagastu apvienības priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs; Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga

7.Saeimas deputāts un pirmais Augstākās padomes Pašvaldību komisijas priekšsēdētājs Jānis Škapars runāja par pašvaldībām neatkarības atjaunošanas periodā. Viņš atzīmēja, ka šodienas auditorija ir citāda nekā pirms desmit gadiem, kad pašvaldību sistēma Latvijā tikai veidojās. J. Škapars atskatījās uz laiku, kad jau pirms Augstākās padomes vēlēšanām 1989.gada 10. decembrī notika pirmās pašvaldību vēlēšanas, kad jautājums par katru pašvaldību reizē bija arī jautājums par iznākumu cīņā par varu noteiktā teritorijā. J. Škapars atgādināja, ka pēc 4. maija deklarācijas pašvaldību veidošanās notika jau divos līmeņos — gan Augstākās padomes kompetencē, gan "vietējās kustības" darbības rezultātā. Viņš iezīmēja vairākas būtiskas tā laika domāšanas iezīmes, kas izpaudās arī attiecīgu pašvaldības funkciju īstenošanā un administratīvā aparāta darbības nodrošināšanā.

7. Saeimas deputāts un 1991.gada decembrī dibinātās Latvijas Pašvaldību savienības pirmais priekšsēdis Jānis Bunkšs atcerējās laiku, kad LPS veidojās. Viņš atzīmēja, ka LPS veidošanā izšķiroša nozīme bija Latvijas Tautas frontes paspārnē izveidotajai pašvaldību vadītāju sapulcei un arī Latvijas Pilsētu savienības darbībai pirms LPS dibināšanas. Tika atzīmēti arī vairāki citi LPS veidošanos veicinošie apstākļi, kas kopā ar aktīvu un atsaucīgu cilvēku rīcību palīdzēja saprast, pa kuru ceļu ejams un kas pašvaldībām būtu visvajadzīgākais.

Statistikas institūta direktors akadēmiķis Edvīns Vanags runāja par Eiropas Vietējo pašvaldību hartu, par tās ratifikāciju un īstenošanu (referāts publicēts zemāk ), par pašvaldībām atvēlēto un nepieciešamo vietu Latvijas Republikas Satversmē — LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis ( referāts publicēts zemāk ), Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte — par pašvaldību finansēm un finansu izlīdzināšanas sistēmas darbību ( referāts publicēts zemāk ). LPS atbildīgā sekretāre Ligita Začesta referātā uzsvēra būtiskākās iezīmes un trūkumus sarunu sistēmā starp pašvaldībām un valsti ( referāts publicēts zemāk ).

Konferencē pašvaldību nākotnes attīstības vadlīnijas iezīmēja LPS priekšsēdis A. Jaunsleinis. Viņš uzsvēra, ka laika gaitā notikušas būtiskas attīstības prioritāšu izmaiņas, jo izveidojušās demokrātiskas valsts pašvaldības, notikusi īpašuma transformācija, un šobrīd esam ceļā uz Eiropas Savienību, arvien attālinoties no varas, kas Latvijā valdīja pusgadsimtu. Tika atzīmētas arī būtiskākās problēmas: finansu resursu centralizācija, pašvaldību pienākumu nesabalansētība ar pieejamajiem finansu resursiem, neveiksmīgas reformas izglītībā un veselības aprūpē. Redzama arī tendence stiprināt tikai centrālās valsts varas struktūras, ko pierāda arī valdības 5. decembra lēmums par Latviju kā vienu reģionu.

A. Jaunsleinis minēja arī pozitīvās iezīmes, kas ceļā uz demokrātiskām pašvaldībām atzīstamas kā sasniegumi. Pie tādiem pieskaitāmas gan pašvaldību investīcijas sabiedrisko pakalpojumu jomā, gan investīcijas izglītībā un kultūrā. A. Jaunsleinis atzīmēja arī veiksmīgo dažādu projektu izstrādi un realizācijas gaitu, sadarbības attīstību gan starp pašvaldībām sadarbības apvienībās, gan kopēju problēmu risināšanā. Runas nobeigumā viņš uzsvēra nākotnes attīstības vadlīnijas, kuru īstenošanā aicināja domāt par nacionālo interešu prioritāti ceļā uz Eiropas Savienību un NATO, par reģionālo pašvaldību atjaunošanu, par valsts budžeta reformu un sabiedrības izglītošanu un iesaistīšanu valsts pārvaldē. Būtisks pašvaldību attīstības priekšnoteikums būs arī pašvaldību vienotās informācijas sistēmas ieviešana, kas palīdzēs Latvijas pašvaldībām īstenot demokrātijas pamatprincipus.

Konferences nobeigumā tika pieņemta rezolūcija (publicēta atsevišķi ), kas izvērtē pašvaldību paveikto politikas, ekonomikas un sociālajā, kultūras un izglītības jomā, kā arī iesaka LPS domei sagatavot papildinājumus jau 5. LPS kongresā izstrādātajām un 7. LPS kongresā papildinātajām pašvaldību attīstības vadlīnijām, balstoties uz noteiktiem demokrātiskas valsts principiem.

Kristīne Valdniece, "LV" pašvaldību lietu redaktore