Latvijas Pašvaldību savienības konference "Pašvaldību demokrātijas attīstība desmit gados un nākotnē"

Rezolūcija Jūrmalā 2000.gada 8.decembrī

Par Latvijas pašvaldību attīstību

Izvērtējot paveikto laika posmā kopš 1989.gada pašvaldību vēlēšanām, konference konstatē, ka Latvijas pašvaldības

1. Politikas jomā:

• 1990.gada 21.aprīlī Latvijas tautas deputātu sapulcē devušas mandātu Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanai.

• Laika posmā līdz 1991.gada augustam, kad Latvijas teritorijā nacionālā līmenī līdzās pastāvēja okupācijas vara un tautas vara, īstenojušas reālu varu uz vietām un sākušas visaptverošas sociāli ekonomiskās reformas.

• Izveidojušas un attīstījušas Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) vienotai visu veidu pašvaldību pārstāvībai.

• Kopš 1994. gada brīdinājušas Latvijas un starptautisko sabiedrību par varas un finansu centralizācijas tendencēm, aizstāvējušas vietējo un reģionālo demokrātiju.

• Panākušas Latvijas pievienošanos Eiropas Vietējo pašvaldību hartas 29 paragrāfiem no 30.

• Panākušas pašvaldībām un pilsoņiem tiesības griezties Satversmes tiesā.

• Sadarbībā ar valdībām un parlamentu izveidojušas vienu no visattīstītākajām sarunu sistēmām starp centrālo varu un pašvaldībām Eiropā.

• Uzsākušas brīvprātīgu demokrātisku vietējo pašvaldību reformu divās līdztiesīgās formās — sadarbība un apvienošanās.

2. Ekonomikas jomā:

• Aktīvi veikušas zemes reformu laukos un pilsētās.

• Īstenojušas namīpašumu denacionalizāciju.

• Pārņēmušas valsts komunālās saimniecības, tirdzniecības un sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumus no valsts pašvaldību īpašumā un veikušas šo uzņēmumu privatizāciju.

• Sadarbībā ar valdību izveidojušas vietējo ceļu apsaimniekošanas sistēmu un pasažieru pārvadājumu dotēšanas sistēmu.

• Lielākajā daļā pašvaldību pamatā pabeigta dzīvokļu privatizācija.

• Lielākajā daļā pašvaldību sākta attīstības plānošana, pieņemti teritoriju plānojumi.

• Brīvprātīgi izveidojušas plānošanas reģionus, kas gatavi kļūt par aktīviem dalībniekiem sadarbībai ar valsti un Eiropas Savienību reģionālās attīstības veicināšanā.

3. Sociālajā, kultūras un izglītības jomā:

• Brīvprātīgi izveidojušas pašvaldību sociālās palīdzības sistēmu, kas vēlāk kļuvusi par pašvaldības pastāvīgo funkciju.

• Brīvprātīgi izveidojušas pašvaldību policiju, kas vēlāk ieguvusi likumīgu statusu un noteiktu kompetenci nacionālajā kārtības sargāšanas sistēmā.

• Daudzveidojušas sociālās aprūpes un sociālās palīdzības formas, piemērojot tās vietējiem apstākļiem.

• Izveidojušas 1995.–1996.gadā sekmīgu veselības administrēšanas sistēmu, kuras rezultāti bija daudz labāki nekā valsts sistēmai.

• Neraugoties uz negatīvajām sekām, kas bija pedagoģisko darbinieku algu centralizācijai, kurai sekoja sistemātisks šo darbinieku relatīvo ienākumu samazinājums, saglabājušas pamata un vidējās izglītības pieejamību visā valsts teritorijā, veicinājušas skolu datorizāciju.

• Veicinājušas augstākās izglītības reģionalizāciju.

• Attīstījušas kultūras, sporta un bibliotēku pieejamību visā valsts teritorijā.

• Veicinājušas Dziesmu un deju svētku tradīciju saglabāšanu latviešu tautai.

LPS savā 5.kongresā ir pieņēmusi un 7.kongresā papildinājusi stratēģisku dokumentu "Latvijas pašvaldību attīstības vadlīnijas". Ievērojot, ka šādas vadlīnijas arī turpmāk var kalpot par pamatu pozīcijas formulējumā sarunām ar valdību un Saeimu jautājumos, kas attiecas uz pašvaldībām, kā arī citu LPS darbības pamatvirzienu noteikšanai, ievērojot pašvaldību intereses, konference uzdod LPS domei līdz pašvaldību vēlēšanām sagatavot grozījumu un papildinājumu projektu vadlīnijām, balstoties uz šādiem principiem.

1. Jāpanāk pašvaldību daļas būtisks palielinājums konsolidētajā publiskajā (valsts) kopbudžetā, līdz tas kļūtu proporcionāls pašvaldību funkciju nozīmīgumam. Tas nodrošināms, veicot publisko finansu reformu, kuras galvenās sastāvdaļas būtu:

• Nodokļu administrācijas reforma, nodrošinot visām pašvaldībām informāciju par nodokļu maksātājiem tās teritorijā, bet tām pašvaldībām, kas vēlas, iespēju patstāvīgi vai sadarbībā ar citām pašvaldībām administrēt pašvaldībām piekrītošos nodokļus.

• Patstāvīgas nodokļu bāzes izveidošana reģionālajām pašvaldībām, nodrošinot valsts decentralizējamo funkciju finansējumu.

• Attīstības budžetu izveidošana, nodrošinot vietējām un reģionālajām pašvaldībām patstāvīgu investīciju iespējas uz pašvaldību nodokļu bāzes palielinājuma rēķina.

• Tādu nodokļu (vai to daļu) iekļaušana pašvaldību ieņēmumos, kas nodrošinātu atgriezenisko saiti — jo vairāk attīstās teritorijas ekonomika, jo vairāk pieaug pašvaldības ieņēmumi.

• Veselības aprūpes finansēšanas sistēmas pārskatīšana, lai atjaunotu pakalpojumu pieejamību lauku un mazpilsētu iedzīvotājiem.

• Tiesību sistēmas pilnveidošana, kas nepieļautu likumos vai Ministru kabineta noteikumos jaunu funkciju uzlikšanu (piemēram, pienākumu garantēt GMI) bez pienācīga finansu nodrošinājuma.

• Pašvaldību tiesību brīvi aizņemties kapitāla tirgū atjaunošana atbilstoši Eiropas Vietējo pašvaldību hartas prasībai.

2. Jāpanāk pašvaldību pamattiesību garantijas Satversmē, pievienojot tai:

• Subsidiaritātes principu, lai tas kļūtu par vadlīniju kompetenču sadalē starp Eiropas Savienību, valsti, reģionālajām pašvaldībām, vietējām pašvaldībām un privāto sektoru.

• Pašvaldības principu, kas garantētu pilsoņu tiesības uz teritoriālo pašvaldību.

• Nodaļu, kas garantētu galvenās pašvaldību brīvības — finansu, īpašuma, pārvaldes organizācijas, personāla suverenitātes, kā arī valsts pienākumu nodrošināt ieņēmumu bāzi, kas atbilst pašvaldību funkciju nozīmīgumam un pašvaldību galvenos pienākumus.

Šis mērķis panākams ar vienreizēju aktu vai pa daļām, un līdz tā sasniegšanai jāturpina plašs izskaidrošanas darbs sabiedrībā un politiskajās partijās.

3. Jāpaplašina pašvaldību iespējas pilnvērtīgi iesaistīties Eiropas integrācijas procesos, tai skaitā kļūstot par pilnvērtīgām partnerēm strukturālo fondu izmantošanā reģionālās attīstības mērķiem. Jāpanāk, lai:

• Latvijā plānošanas reģioni tiktu atzīti par NUTS II reģioniem.

• Plānošanas reģioni iegūtu balsstiesības Nacionālā attīstības plāna izstrādāšanas un iesniegšanas procesā.

• Katrai vietējai pašvaldībai būtu reālas iespējas ietekmēt plānošanas reģiona attīstības plānu.

• Pastāvot vienotai attīstības programmēšanai valsts līmenī, plānošanas reģioni iegūtu iespējas patstāvīgi sagatavot un vadīt liela mēroga projektus vai projektu grupas reģionālu mērķu sasniegšanai.

• Tiktu atjaunotas reģionālās pašvaldības.

Gadījumā, ja plānošanas reģionu pilnvērtīga iesaistīšanās priekšstrukturālo fondu apguvē tiktu kavēta (nenodrošinot "Phare" sociāli ekonomiskās kohēzijas līdzekļu tiešu izmantošanu, t.i., grozot valdības iepriekš pieņemto lēmumu par "Phare" 2001.gada programmas līdzekļu sadali plānošanas reģioniem), konference aicina valdību novirzīt ES finansējumu 5 miljonu latu apmērā lauku ceļu programmai.

Priekšsēdis Andris Jaunsleinis