Par Latvijas iedzīvotāju vidējo mūža ilgumu
Latvijas iedzīvotāju vidējais paredzamais mūža ilgums lēnām pieaug. Vīriešiem tas ir palielinājies no 64,1 gada 1998. gadā līdz 64,9 gadiem 1999. gadā un sievietēm - no 75,5 gadiem līdz 76,2 gadiem. Tomēr, salīdzinot ar citām valstīm, tas nav sevišķi augsts rādītājs. Japānā vīriešu vidējais paredzamais mūža ilgums ir 77 gadi, Zviedrijā - 76,7 gadi, Šveicē - 76,5 gadi, Francijā - 74,6 gadi, Austrijā - 74,6. Savukārt Krievijā tas ir 61,3 gadi, Ukrainā - 61,9 gadi, Baltkrievijā - 62,2 gadi, Moldovā - 62,9 gadi.
Salīdzinot ar periodu pirms 20 gadiem, kad analoģiski aprēķini tika veikti, izmantojot 1979. gada tautas skaitīšanas datus, vīriešu mūža ilgums vidēji valstī pieaudzis apmēram par 1 gadu, bet sieviešu - par gandrīz 2,5 gadiem.
Augstāks salīdzinājumā ar vidējo valstī (64,9 gadi) mūža ilgums vīriešiem ir Rīgas pilsētā, Saldus, Talsu, Ogres un Tukuma rajonā - robežās no 65,5 līdz 66,5 gadiem; sievietēm - Rēzeknes pilsētā, Limbažu, Talsu, Aizkraukles un Ogres rajonā - robežās no 76,7 līdz 77,7 gadiem salīdzinājumā ar 76,2 gadiem vidēji valstī.
Mūža ilgums vīriešiem pēdējos divos gadu desmitos pieaudzis Ogres (par 2,8 gadiem), Rīgas (2,7), Aizkraukles (2,6), Daugavpils un Saldus (2,4), Cēsu (2,3), Limbažu (2,2) rajonā.
Par nepilnu gadu mūža ilgums vīriešiem samazinājies Jūrmalā, Bauskas, Dobeles, Jelgavas, Ludzas un Valkas rajonā, par 1-2 gadiem - Daugavpilī, Ventspilī, Gulbenes, Jēkabpils, Krāslavas, Kuldīgas, Valmieras rajonā. Visvairāk - par 3-4 gadiem - tas samazinājies Liepājā, Balvu un Ventspils rajonā.
Sievietēm mūža ilguma samazinājums ir no 0,2 gadiem Ventspils rajonā līdz 1,9 gadiem Gulbenes rajonā.
Pirms 20 gadiem starpība starp vīriešu un sieviešu mūža ilgumu bija 10 gadi, tagad - 11 gadi. 1978. un 1979. gadā vislielākā starpība starp vīriešu un sieviešu mūža ilgumu bija Alūksnes un Ludzas rajonā - gandrīz 14 gadi, 1995.-1999. gadā - Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Valkas rajonā (13-14 gadi).
Iedzīvotāju mūža ilguma izmaiņas saistītas ar vairākiem faktoriem, to skaitā ar iedzīvotāju mirstības rādītāju izmaiņām dažādās vecuma grupās un nāves cēloņiem, zīdaiņu (bērnu vecumā līdz 1 gadam) mirstības rādītājiem u.c. Deviņdesmitajos gados zīdaiņu mirstībai ir tendence samazināties, kas savukārt paaugstina paredzamo mūža ilgumu. Iedzīvotāju mirstība pēc iespējas lielākā vecumā arī palielina mūža ilgumu. Gados jaunu cilvēku mirstībai savukārt ir negatīva ietekme uz mūža ilguma rādītājiem.
Latvijā trešo vietu nāves cēloņu vidū ieņem dažādi nelaimes gadījumi un saindēšanās, ko starptautiskajā slimību klasifikatorā apzīmē kā ārējos nāves cēloņus. Nelaimes gadījumi ir nāves iemesls pārsvarā gados jaunākiem cilvēkiem un īpaši vīriešiem. Pēdējā desmitgadē zemākais mūža ilgums bija 1994. gadā - 60,7 gadi vīriešiem un 72,9 gadi sievietēm. Tajā pašā laikā gan kopējie mirstības rādītāji, gan mirstība 20-59 gadu vecumā tad bija visaugstākā, tai skaitā arī mirstība no ārējiem nāves cēloņiem.
Zemāks mūža ilgums Latvijas austrumu rajonos saistīts arī ar sociāli ekonomiskajiem apstākļiem. Bezdarbs un ar to saistītā depresija, alkoholisms paaugstina mirstību no ārējiem nāves cēloņiem. 1999. gadā augstākie mirstības rādītāji no nelaimes gadījumiem bija Ludzas, Krāslavas, Rēzeknes, Balvu un Preiļu rajonā.
Mūža ilguma aprēķini liecina, ka, sasniedzot, piemēram, 60 gadu vecumu, vīriešiem Latvijā pastāv varbūtība nodzīvot vēl 14 gadus, bet sievietēm - 21 gadu. Teritoriālā skatījumā 60 gadu vecumu sasnieguši vīrieši Rīgā, Rēzeknē, Cēsu, Limbažu, Saldus un Talsu rajonā vidēji vēl nodzīvo 16 gadus. Sievietēm vidējais paredzamais mūža ilgums 60 gadu vecumā vislielākais - 22,1-22,4 gadi - ir Rēzeknes pilsētā, kā arī Aizkraukles, Talsu un Limbažu rajonā.
Jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums republikas pilsētās un rajonos
Vīrieši | Sievietes | |||||
1978-1979 | 1988-1989 | 1995-1999 | 1978-1979 | 1988-1989 | 1995-1999 | |
Latvija | 63,8 | 65,9 | 64,1 | 73,8 | 75,2 | 75,1 |
Republikas | ||||||
pilsētās: | ||||||
Rīga | 64,9 | 67,0 | 65,7 | 73,9 | 67,0 | 76,1 |
Daugav- | ||||||
pils | 66,4 | 66,2 | 63,7 | 75,1 | 66,2 | 75,2 |
Jelgava | 65,1 | 68,8 | 65,4 | 75,1 | 68,8 | 75,6 |
Jūrmala | 64,6 | 66,0 | 64,3 | 74,2 | 66,0 | 76,2 |
Liepāja | 65,9 | 67,2 | 62,7 | 73,7 | 67,2 | 73,7 |
Rēzekne | 63,8 | 66,1 | 64,2 | 75,1 | 66,1 | 76,8 |
Ventspils | 65,6 | 67,2 | 64,6 | 72,8 | 67,2 | 73,5 |
Rajonos: | ||||||
Aiz- | ||||||
kraukles | 61,6 | 63,6 | 64,2 | 74,6 | 63,6 | 76,8 |
Alūksnes | 60,7 | 64,4 | 62,4 | 74,5 | 64,4 | 74,9 |
Balvu | 61,3 | 63,4 | 58,2 | 72,7 | 63,4 | 72,9 |
Bauskas | 61,9 | 67,1 | 61,8 | 72,8 | 67,1 | 74,2 |
Cēsu | 63,0 | 65,1 | 65,3 | 74,6 | 65,1 | 75,7 |
Daugav- | ||||||
pils | 59,4 | 63,3 | 61,8 | 72,2 | 63,3 | 73,2 |
Dobeles | 63,4 | 65,5 | 63,0 | 75,2 | 65,5 | 74,2 |
Gulbenes | 64,1 | 63,8 | 62,3 | 74,7 | 63,8 | 72,8 |
Jelgavas | 61,9 | 63,3 | 61,7 | 72,8 | 63,3 | 73,9 |
Jēkabpils | 64,4 | 63,5 | 62,2 | 73,8 | 63,5 | 73,4 |
Krāslavas | 62,3 | 65,5 | 60,3 | 73,1 | 65,5 | 72,6 |
Kuldīgas | 63,9 | 66,9 | 62,5 | 74,7 | 66,9 | 74,3 |
Liepājas | 62,2 | 64,2 | 64,1 | 73,0 | 64,2 | 75,0 |
Limbažu | 62,9 | 64,3 | 65,1 | 73,7 | 64,3 | 77,7 |
Ludzas | 58,9 | 63,4 | 58,2 | 72,6 | 63,4 | 72,2 |
Madonas | 63,9 | 66,1 | 64,4 | 74,6 | 66,1 | 76,5 |
Ogres | 63,0 | 66,4 | 65,8 | 75,1 | 66,4 | 76,7 |
Preiļu | 62,2 | 65,0 | 62,8 | 74,0 | 65,0 | 75,9 |
Rēzeknes | 59,6 | 64,4 | 60,2 | 72,7 | 64,4 | 73,7 |
Rīgas | 62,4 | 65,4 | 65,1 | 73,8 | 65,4 | 75,5 |
Saldus | 64,1 | 65,3 | 66,5 | 74,1 | 65,3 | 76,1 |
Talsu | 64,1 | 65,4 | 66,0 | 73,9 | 65,4 | 77,4 |
Tukuma | 60,8 | 65,2 | 65,5 | 73,2 | 65,2 | 75,4 |
Valkas | 63,1 | 63,7 | 62,7 | 73,1 | 63,7 | 75,9 |
Valmieras | 65,9 | 66,1 | 64,3 | 75,5 | 66,1 | 74,9 |
Ventspils | 66,2 | 62,9 | 61,9 | 73,5 | 62,9 | 73,3 |
Centrālās statistikas pārvaldes
Iedzīvotāju statistikas daļa