Par izglītību un apmācību Eiropā, skaitļos un tendencēs

Lai gan atsevišķās jomās vērojamas pozitīvas tendences, kopumā Eiropas izglītības un apmācības sistēmas virzība uz Lisabonas stratēģijā noteiktajiem mērķiem nav pietiekama. Tāds ir galvenais secinājums, ko Eiropas Komisija izteikusi savā 2006.gada ziņojumā par Lisabonas stratēģijas mērķu īstenošanas sekmēm izglītības un apmācības jomā, kas publicēts 16.maijā. Eiropas Komisijas dienestu darba dokumentā analizēts kopš 2000.gada paveiktais salīdzinājumā ar pieciem izglītības paraugkritērijiem. Kā pozitīvs aspekts minēts, ka dalībvalstīs palielinājies augstākās matemātikas, zinātņu un tehnoloģijas izglītības ieguvēju skaits. Tomēr daudz pieticīgāki panākumi bijuši attiecībā uz dalības palielināšanu mūžizglītībā un skolu pametušo audzēkņu skaita samazināšanu. Turklāt gandrīz vai pilnīgi nemaz nav izdevies palielināt vidusskolu beigušo jauniešu īpatsvaru un samazināt to jauniešu skaitu, kuriem 15 gadu vecumā ir vāja lasītprasme.

Izglītības un apmācības komisārs Jans Figels teica, ka “izglītībai un apmācībai ir ārkārtīgi svarīga loma, lai būtu iespējams sasniegt 2000.gada Lisabonas Eiropadomes sanāksmē izvirzītos mērķus. Tādēļ dalībvalstis vienojās strādāt pie kopējiem izglītības un apmācības mērķiem un piekrita, ka mērķu īstenošanu vērtēs, izmantojot piecus paraugkritērijus, kas kalpo par balstiem Eiropas izglītības un apmācības uzlabošanai. Ir skaidrs, ka šajā jomā steidzami jāpieliek papildu pūles, lai līdz 2010.gadam izpildītu šos piecus paraugkritērijus”. Komisārs secināja, ka “nav iespējams uzlabot Eiropas konkurētspēju, ja netiek uzlabotas izglītības un apmācības sistēmas un to izmantošana. Tādēļ ieguldīt cilvēkresursos nozīmē sniegt būtisku ieguldījumu Eiropas nākotnē”.

Tālāk sniegti ziņojuma galvenie secinājumi.

Eiropas Savienībā aptuveni seši miljoni jauniešu (18–24 gadus veci) ir pametuši skolu, to nepabeidzot (2005.gada dati). Lai būtu izpildīts Eiropas paraugkritērijs, ka skolu pametušo ir ne vairāk par 10%, diviem miljoniem jauniešu būtu jāatsāk mācības.

Tādēļ, lai sasniegtu šo ES mērķi, lielākajai daļai dalībvalstu nākamajos gados jārīkojas aktīvāk. Skolu pametušo īpatsvara ziņā labākie rādītāji ES valstu vidū ir Polijā (5,5%), Slovākijā (5,8%) un Čehijā (6,4%).

Ja turpināsies pašreizējā tendence, sākot ar 2010.gadu, Eiropas Savienībā matemātikas, zinātnes un tehnoloģijas augstāko izglītību ik gadu iegūs aptuveni viens miljons studentu salīdzinājumā ar 755 000 pašreiz.

Mērot pēc matemātikas, zinātnes un tehnoloģiju izglītības ieguvēju skaita uz katriem 1000 jauniešiem vecumā no 20 līdz 29 gadiem, labākie rādītāji ir šādās valstīs: Īrijā (24,2), Francijā (22,2) un Apvienotajā Karalistē (21). Savukārt, skatoties pēc sieviešu dzimuma absolventēm, labākie rādītāji ir Igaunijā (42,5%), Kiprā (42%) un Portugālē (41,5%).

Lai līdz 2010.gadam sasniegtu ES paraugkritēriju, ka vidusskolu beidz 85%, vidusskola būtu jābeidz papildus 2 miljoniem jauniešu (vecumā no 20 līdz 24 gadiem).

Labākie rādītāji ES valstu vidū ir Slovākijā (91,5%), Slovēnijā (90,6%) un Čehijā (90,3%).

Lai sasniegtu ES paraugkritēriju, ka 2010.gadā jebkurā četru nedēļu periodā 12,5% piedalās mūžizglītības programmās, mūžizglītībā būtu jāpiedalās papildus 4 miljoniem pieaugušo.

Labākie rādītāji ES valstu vidū ir Zviedrijā (34,7%), Apvienotajā Karalistē (29,1%) un Dānijā (27,6%).

Pašlaik Eiropas Savienībā katram piektajam skolēnam 15 gadu vecumā ir vāja lasītprasme. Lai līdz 2010.gadam sasniegtu Eiropas paraugkritēriju, lasītprasme būtu jāuzlabo 200 000 skolēnu.

ES vēl ir daudz darāmā, lai līdz 2010.gadam sasniegtu Padomes noteikto mērķi, proti, šo skaitu samazināt par 20% (līdz 15,5%). Labākie rādītāji ES valstu vidū ir Somijā (5,7%), Īrijā (11%) un Nīderlandē (11,5%).

Lai ES ieguldījumi līdzinātos ASV līmenim, ieguldījumu summa uz katru augstākās izglītības ieguvēju būtu jāpalielina vairāk nekā divkārt (t.i., palielinot par aptuveni 10 000 eiro gadā).

Kopš Lisabonas stratēģijas pieņemšanas publiskie ieguldījumi izglītībā un apmācībā attiecībā pret IKP ir nedaudz palielinājušies, un tie ir līdzīgi ieguldījumu līmenim ASV (un lielāki nekā Japānā). Turpretim privāto ieguldījumu īpatsvars izglītības iestādēs, īpaši augstākās izglītības jomā, vairumā dalībvalstu ir zemāks nekā vadošajās pasaules valstīs (ieskaitot ASV).

Lai nomainītu pensijā aizejošos skolotājus, nākamo desmit gadu laikā ES ir jāpiesaista vismaz viens miljons jaunu kvalificētu skolotāju.

Lielākajai daļai ES skolēnu no mazām dienām nemāca vismaz divas svešvalodas – to prasīja panākt 2002.gada Barselonas Eiropadome.

Pašlaik (2003.gada dati) dalībvalstīs katrs skolēns apgūst tikai vidēji 1,3 svešvalodas pamatskolā un 1,6 svešvalodas vidusskolā.