Par Viņas majestātes Nīderlandes karalienes Beatrikses valstsvizīti Latvijā 2006.gada 22.–24.maijā

Vakar, sākoties Nīderlandes karalienes triju dienu valstsvizītei Latvijā, Rīgas pilī: Viņas majestāte Nīderlandes karaliene Beatrikse un Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pirmdien, 22.maijā, triju dienu valstsvizītē Latvijā uzņēma Viņas majestāti Nīderlandes karalieni Beatriksi, kas Latviju apmeklē pirmo reizi. Pēc svinīgās sagaidīšanas ceremonijas pie Rīgas pils V.Vīķe-Freiberga aicināja Nīderlandes karalieni parakstīties Rīgas pils Goda viesu grāmatā. Rīgas pils Zelta zālē Valsts prezidente un Nīderlandes karaliene apspriedās par Latvijas un Nīderlandes divpusējo un ļoti draudzīgo attiecību plašo ietvaru, kā arī Eiropas Savienības jautājumiem. Pēc sarunas abu valstu vadītājas nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa.

Valsts prezidenta preses dienests

Par Nīderlandes selekcionāru pausto atzinību Latvijas Valsts prezidentei un tautai

Viņas majestātes Nīderlandes karalienes Beatrikses valstsvizītes Latvijā priekšvakarā 18.maijā Rīgas pilī notika Nīderlandes tulpju selekcionāru radītās jaunās tulpju šķirnes ‘Vaira’ vārda došanas svinības. Selekcionāri nolēma dot jaunai tulpju šķirnei vārdu ‘Vaira’, lai atzīmētu Latvijas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un Latvijas tautas sasniegumus, atjaunojot un nostiprinot demokrātisku valsti. Šo selekcionāru radītām tulpēm savus vārdus devušas tādas personības kā Viņas majestāte Nīderlandes karaliene Beatrikse un citi karaliskās ģimenes locekļi, Viņas majestāte Lielbritānijas karaliene Elizabete, Ukrainas prezidents Viktors Juščenko un citi.

Latvijas Valsts prezidenteVaira Vīķe-Freiberga Rīgas pils Ģerboņu zālē 18.maijā:

Dāmas un kungi!

Tas ir liels gods un prieks – gūt savā vārdā nosauktu jaunu ziedu, taču par tik greznu un skaistu, protams, es esmu visdziļākā mērā aizkustināta.

Man šķiet ļoti piemērota šī tulpe kā mutants no tās skaistās tulpes, ko redzam šeit, telpas sānos, kas pati par sevi ir tik izcili skaista. Es bērnībā, dzīvojot Marokā, atradu mazu puķīti ar sešām lapiņām, dzeltenu, smaržīgu – meža tulpi, kam ir tāds pats ģenētiskais mantojums kā šiem greznajiem stādiem. Un mēs redzam, ka no tāda paša izejas punkta, ar to pašu mantojumu daba un pasaule mums sniedz neierobežotas izaugsmes spējas. Mēs varam vienmēr kļūt lielāki, labāki, skaistāki, nekā bijām iepriekš. Daba ir dinamiska, daba vienmēr ir maiņā, procesā, un mēs kā tās sastāvdaļa, kā cilvēki, kā sabiedrība, kā valsts arī esam šāda potenciāla īpašnieki un mantinieki.

Vakar, 22.maijā, pie Rīgas pils oficiālās sagaidīšanas ceremonijas laikā: Viņas majestāte Nīderlandes karaliene Beatrikse un Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga; Nīderlandes karaliene un Latvijas Valsts prezidente, dodoties pie Brīvības pieminekļa

Šī jaunā tulpes šķirne man šķiet simbols un atzinība tam, cik Latvija un latvieši ir dzīvotspējīgi, dinamiski un cik veiksmīgi mūsu tauta ir spējusi, pārvarot pagātnes grūtības, savā ziņā barojoties no visām ciešanām un pārdzīvojumiem, lai bagātinātu savu dvēseli, lai veidotu mūsu jauno Latvijas valsti, ko mēs arī vēlētos redzēt katru gadu atdzimstam daiļāku, stiprāku, spēcīgāku, veselīgāku. Es novēlu, lai ar tādu pašu domu arī Latvijas dārzkopji, puķumīļi un selekcionāri savos dārzos palīdz, tāpat kā arī citi savās dzīves sfērās, lai mēs, visi kopā strādājot, tad kopā arī varētu gaidīt, ka pasaule kopumā ar katru dienu un katru gadu kļūst skaistāka.

Latvijas bērni un iedzīvotāji sveic Viņas majestāti Nīderlandes karalieni Beatriksi Rīgā pie Brīvības pieminekļa 22.maijā Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Par Latvijas un Nīderlandes ārlietu ministru tikšanos

Ārlietu ministrs Artis Pabriks 22.maijā tikās ar Nīderlandes ārlietu ministru Bernardu Botu (Bernard Bot) un apsprieda vienotas Eiropas Savienības enerģētikas politikas nepieciešamību, kas mazinātu atkarību no atsevišķiem enerģijas piegādātājiem. Nīderlandes ārlietu ministrs uzsvēra, ka Eiropai vajadzētu vairāk izmantot alternatīvās enerģijas avotus.

Ministri pārrunāja arī Eiropas Savienības un Latvijas attiecības ar Krieviju. Artis Pabriks informēja kolēģi, ka Latvija ir ieinteresēta labās attiecībās ar Krieviju un šobrīd parakstīšanai ir sagatavoti vairāki starpvalstu sadarbības līgumi.

Artis Pabriks uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta Lisabonas stratēģijas īstenošanā, lai veicinātu Eiropas Savienības konkurētspēju pasaulē. Eiropas Savienībai turpmāk vajadzētu vairāk domāt arī par vienotu migrācijas un integrācijas politiku.

Ministri apsprieda situāciju Irānā, Baltijas valstu sadarbību, Eiropas Savienības paplašināšanos un citus ārpolitikas jautājumus. Artis Pabriks norādīja, ka šis ir jubilejas gads Latvijas un Nīderlandes diplomātiskajās attiecībās – 5.martā apritēja 85.gadskārta kopš diplomātisko attiecību nodibināšanas, un 27.augustā apritēs 15.gadskārta kopš to atjaunošanas.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments