Par "Latvijas gāzes" akcijām

Privatizācijas aģentūras (PA) speciālisti PA padomes uzdevumā sagatavojuši atzinumu par a/s "Latvijas gāze" (LG) akciju pārdošanas juridiskajiem un ekonomiskajiem aspektiem.

Tā kā valstij šobrīd šajā sabiedrībā pieder 10 procenti akciju, tad pēc 18.decembrī paredzētās izsoles, kurā plānots pārdot 2 procentus valsts īpašumā esošo akciju, tās rīcībā paliks vēl 8 procenti akciju, kas garantēs tai vienu vietu uzņēmuma padomē. Tomēr vairākkārt ir izskanējuši ierosinājumi vai nu pārdot visas LG valstij piederošās akcijas, vai arī paturēt valsts īpašumā 5 procentus akciju, vienlaikus izdarot grozījumus akcionāru līgumā, lai nodrošinātu Latvijas pārstāvim vietu LG padomē. Tādēļ PA juristi un finansu speciālisti veikuši pētījumu, lai sagatavotu šāda pasākuma juridisko un ekonomisko pamatojumu.

Iepazīstinot ar pētījuma rezultātiem, PA ģenerāldirektors Jānis Naglis kārtējā PA padomes sēdē norādīja, ka šobrīd LG akciju cena Rīgas Fondu biržā ir sasniegusi vēsturiski maksimālo vērtību, stabilizējoties robežās no 3,50 līdz 3,56 latiem par vienu akciju. Tas liecina, ka būtisku akciju cenas pieaugumu vairs nevar gaidīt. Kā rāda analīze, pieprasījums pēc LG akcijām, pastāvot šādai cenai, saistīts ar lielo LG akcionāru vēlmi nodrošināt savu pārstāvniecību uzņēmuma institūcijās.

Atgādināsim, ka LG lielākie akcionāri ir Vācijas kompānija "Ruhrgas Energie Beteiligungs AG", kurai pieder 25,6 procenti akciju, Krievijas kompānija "Gazprom" (25 procenti), a/s "E.ON Energie AG" (17,1 procents), SIA "Itera Latvija" (14,8 procenti) un Latvijas Republika (10 procentu). Pavisam nedaudz — 1,9 procenti — akciju pieder kompānijai "Fortum Gas and Oil OY" un atlikušie 5,6 procenti — pārējiem akcionāriem. Pilnīgi iespējams, ka šie akcionāri savu interešu pārstāvēšanai nepieciešamo akciju skaitu iegādāsies vērtspapīru tirgū, nevis no valstij piederošās daļas.

Tādējādi interese par LG akcijām un to tirgus cena varētu samazināties.

No otras puses, arī finansu ieguldītāji, kas uzskata, ka pašreizējā LG akciju cena ir ļoti augsta un sevi neattaisno, nenodrošina pietiekamu pieprasījumu pēc šīm akcijām. Ņemot vērā iepriekš minēto, varētu gaidīt, ka LG akciju cena biržā pazemināsies. Lai to nepieļautu, pēc PA speciālistu domām, visas LG akcijas būtu jāpārdod jau tuvākajā laikā. Tā kā šo akciju pašreizējā cena RFB ir vidēji 3,50 latu, valsts no to pārdošanas varētu nopelnīt vairāk nekā 11 miljonus latu.

Šā gada sākumā, kad notika gatavošanās iepriekšējai LG valsts kapitāla daļas pārdošanai, starptautiskā investīciju banka "Nomura International" veica pētījumu, lai noskaidrotu, cik pievilcīga potenciālajiem pircējiem varētu būt LG akciju iegāde. Saskaņā ar šo pētījumu vienas uzņēmuma akcijas vērtībai nevajadzētu pārsniegt 2,22 latus. Tā kā salīdzinājumā ar šā gada martu, kad notika iepriekšējā LG akciju izsole, situācija nav būtiski mainījusies, PA speciālisti secina, ka akciju cena biržā varētu noslīdēt līdz 2,22 latu atzīmei pēc tam, kad LG akcionāri būs nodrošinājuši savām interesēm atbilstošu kontroli uzņēmumā.

Ja LG akcijas tiktu pārdotas tagad, kad to cena sasniegusi vēsturiski maksimālo vērtību, nevis pēc dažiem gadiem par jau minētajiem 2,22 latiem gabalā, valsts iegūtu vairāk nekā trīs miljonus latu. Turklāt nevajadzētu arī aizmirst, ka valsts turpinātu saņemt no LG prāvus ienākumus uzņēmumu ienākuma nodokļa veidā neatkarīgi no tā, vai tai pieder daļa no sabiedrības pamatkapitāla, vai ne.

PA finansu speciālisti izanalizējuši arī LG valsts kapitāla daļas uzturēšanas izmaksas. Tā kā valstij piederošās LG akcijas ir publiskās emisijas akcijas, to īpašniekam — valstij — jāsedz izdevumi par šo akciju uzskaiti Latvijas Centrālajā depozitārijā, kas sasniedz aptuveni pusotra tūkstoša latu mēnesī. Zināmas izmaksas nepieciešamas arī valsts kapitāla daļas pilnvarnieku algošanai. Tādējādi kopējās LG valsts kapitāla daļas uzturēšanas izmaksas ir apmēram 20 tūkstoši latu gadā. Tas ļauj secināt, ka no finansiālā viedokļa valstij ir izdevīgi pārdot visas tai piederošās LG akcijas.

Savukārt vērtējot šo akciju pārdošanu no juridiskā aspekta, tika analizēts 1997.gadā noslēgtais akcionāru līgums, kuru parakstījusi PA (Latvijas Republikas vārdā), Krievijas a/s "Gazprom", a/s "Preussen Elektra AG" (tagad tiesību un saistību pārņēmēja "E.ON Energie AG") un a/s "Ruhrgas AG" (tagad tiesību un saistību pārņēmēja "Ruhrgas Energie Beteiligungs AG") un kura darbības termiņš ir 20 gadu. Saskaņā ar šo līgumu katri 8 procenti īpašumtiesību dod tiesības uz vienu vietu LG padomē, ja vien akcionāri nav vienojušies citādi. Šāds pārstāvniecības princips bija paredzēts arī sabiedrības statūtos, tomēr pēc grozījumu izdarīšanas likumā "Par akciju sabiedrībām" statūtos iekļauta norma, kas paredz, ka arī 5 procenti īpašumtiesību ļauj izvirzīt vienu kandidātu uzņēmuma padomei. Taču mazāk par 5 procentiem valsts īpašumā esošu akciju jau liegtu tai tiesības uz savu pārstāvi padomē.

Galvenais secinājums, ko ļauj izdarīt akcionāru līguma analīze — visu valstij piederošo akciju pārdošana būtu akcionāru līguma pārkāpums, ja to, protams, iepriekš nesaskaņotu ar pārējām līgumslēdzējām pusēm. Savukārt neliela akciju daudzuma saglabāšana nodrošinātu akcionāru līguma darbības turpināšanos, bet valstij vairs nebūtu vietas LG padomē. Taču valstij neapšaubāmi ir izdevīgi saglabāt savu līdzdalību akciju sabiedrības tālākā attīstībā un nākotnes plānu izstrādāšanā.

Papildu izmaiņas akcionāru līgumā varētu panākt tikai tādā gadījumā, ja puses iepriekš vienojas par grozījumu izdarīšanu un pēc tam sper attiecīgus soļus. Tomēr tas iespējams tikai pēc nopietnām pārrunām ar LG stratēģiskajiem partneriem Vācijā un Krievijā.

Kā "LV" jau rakstīja, nākamajā pirmdienā, 18.decembrī, Rīgas Fondu biržā (RFB) notiks LG valstij piederošo 2 procentu akciju izsole, kurā tiks realizēti 798 tūkstoši šā uzņēmuma akciju. Ņemot vērā, ka izsoles minimālā sākumcena ir 3,23 lati par akciju, peļņa, ko varētu gūt no šo akciju pārdošanas, ir 2,58 miljoni latu.

Atgādināsim, ka LG akcijas tiek kotētas RFB oficiālajā sarakstā. Pēc RFB datiem, šobrīd vienas LG akcijas vidēji svērtā cena biržā ir 3,58 lati. Izsolē var piedalīties gan vietējie, gan ārvalstu investori.