1992.gada 8.janvāra sēdes stenogramma

Vakara sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Cienījamie kolēģi! Ieņemsim, lūdzu, vietas. Pulkstenis ir tieši trīs. Debatēs uzstājas deputāts Berķis. Un gatavojas deputāts Kurdjumovs, kas noslēgs debates. Es domāju, ka vairāk deputātu tik drīz nenāks iekšā.

A.Berķis: Ļoti patīkami, auditorija nav liela un dzirdamība ir laba. Esiet sveicināti! Es nebiju pieteicies runāt, bet pēc pirmajām divām runām, kurās lauksaimniecības stāvoklis tik drūmās krāsās tika attēlots, pieteicos, lai pateiktu paldies, jo tas ir tieši tas, kas lauksaimniekiem patiešām sāp un kas laukos patiešām notiek. Pēc tam iznāca premjers Godmanis un visu, patiesību sakot, nolika savās vietās, tā ka kopumā nebūtu ko piebilst. Bet man šodien ir priekšā liela kaudze vēstuļu, un es gribu teikt, ka mani vēlētāji tik ļoti neuztraucas par to, ko teica pirmie runātāji, viņi vairāk uztraucas par daudzām citām lietām.

Vispirmām kārtām es gribētu teikt, ka laukus pašreiz satrauc spekulācijas un korupcija. Lauku cilvēks pelna naudu ļoti grūtā darbā, bet viņš redz, ka citiem tā nauda nāk ārkārtīgi viegli. Un tas visvairāk satrauc lauku cilvēkus. Piemēram, par to pašu benzīnu– viņi skatās un salīdzina, un ir secinājuši, kā vienā vēstulē ir rakstīts, ka tāpēc, ka darbojas dažādas komercfirmas, benzīna jau vairāk nerodas, jo tas pats benzīns tiek pirkts un pārpirkts. Un, ja jau tas benzīns tik dārgi maksā, kāpēc valsts nevar šos līdzekļus iebāzt kabatā? Viņi ar lielu sašutumu skatās uz Polijas braucējiem (tiesa, šo braucēju skaits tagad ir samazinājies) un atkal jautā: kāpēc tad tos elektroinstrumentus uz Poliju nevarēja vest pati valdība? Un vest tos dolārus iekšā un izlietot tad visu labā, arī zemniecības labā. Kāpēc tas atkal aiziet tikai uzņēmīgu cilvēku kabatā?

Man nācās saskarties ar Aizkraukles lietu. Par to, ka “Lauktehnikas” tehnika, kas atrodas speciālā uzskaitē un ar ministra vai vismaz rajona departamenta norādījumu tiek sadalīta konkrētiem zemniekiem, arī aizpeld projām. Un te, protams, ir arī mūsu pašu likumdošanas kļūdas, ka mēs neskatāmies un neesam pietiekami skaidri pateikuši, kas ir zemnieka saimniecība un kas nav zemnieka saimniecība, jo atvieglojumi, kas paredzēti zemnieka saimniecībai, aiziet citur. Tā ka tā ir mūsu pašu kļūda.

Bet tās visas ir tādas sīkas lietas. Mums jādomā par to, ka viens pārmetums, ko izteica Plotnieka kungs, bija ļoti pareizs, jo mums tiešām nav tāda plašāka skatījuma uz lauksaimniecību vai tāda plašāka priekšstata par lauksaimniecības īsto vietu mūsu sabiedrībā. Varbūt tā ir tā smagākā kļūda, un ar to mēs saskaramies nepārtraukti. Grūbes kungs jau pieminēja kreditēšanas likumu, kuru mēs visu laiku skatāmies. Es biju iegājis bibliotēkās (man jāatzīstas, ka no banku lietām es daudz neko nesaprotu) un ļoti centīgi skatījos, kā tajā pašā 18.novembra Latvijā, pirmajā Latvijā, tās lietas bija darītas, pēc tam visus šos priekšlikumus izskatīju un uzmetu ierosinājumam tādu projektu. Bergs-Bergmaņa kungs pēc tam to caurskatīja, atnāca uz mūsu komisijas sēdi un atstāja no manis “slapju vietu”, parādīdams, ka tādu kredīta resursu nav un valsts stāvoklis ir tāds un tāds, un ka tas viss, vārdu sakot, ir gandrīz vai tīrās muļķības. Es nezinu, kādi ir kredīta resursi un viss pārējais, bet man ir viens jautājums– kā toreizējā Latvijā, pasaules karā un pilsoņu karā izpostītajā Latvijā, valsts bankas varēja kreditēt zemniekus ar noteikumu, ka inventāra iegādei vai ēku būvei uz trim gadiem pa 1 procentam gadā bankas izdevumu segšanai. Bet tagad tie noteikumi, par kuriem mēs cīnāmies, nekādu karu nepārcietuši, maksimālais ir 7 procenti uz septiņiem gadiem. Kāpēc mēs esam tik vāji, ka šo 1 procentu nevaram iedot? Bet pagājušā gada skaitļi rāda, ka aizvadītajā gadā zemnieki saņēma 78 miljonus kredīta, taču kooperatori, kuri pirka, pārpirka un tālāk pārdeva preces, saņēma kredītu par gandrīz 500 miljoniem rubļu. Tas tomēr liecina tikai vienu, ka vainīga nav vis nauda vai naudas trūkums, bet vainīgs ir tas, kā uz kuru skatās. Un, lūk, tomēr izrādās, ka zemnieks ir pēdējā vietā.

Par būvkokiem. Es pats esmu mežsaimnieks, un man koku ir žēl, tomēr jāatgādina, ka neatkarīgās Latvijas laikā iedeva 12 miljonus kubikmetru, tiesa, mežu stāvoklis bija daudz labāks. Mēs tagad nevarēsim tos iedot. Acīmredzot ir jāpāriet uz citiem būvmateriāliem, lai mēs tos varētu iedot.

Runājot par tiem pašiem kredītiem, man jāpārmet, ja šajā zālē vēl kāds dzird un nav aizrāvies ar runāšanu… Tad jāteic, ka, neskatoties uz mūsu lūgumu, šos kreditēšanas noteikumus, kurus tagad Lauksaimniecības ministrija mums piedāvā un kurus mēs esam pārsprieduši, neviena cita komisija, izņemot Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisiju, tomēr nav varējusi izskatīt. Piedodiet, kolēģi, bet zemniekiem tik tiešām tie kredīti ir vajadzīgi.

Vēl runājot par kredītiem. Arī bankas tolaik varēja iedot kredītu un paņemt zemi ķīlā. Bet es skatos, ka no bankas noteikumiem šī zeme kā garants ir izsvītrota. Nerunājot jau par to, ka tajos laikos varēja ieķīlāt ne tikai zemi, bet arī tiesības uz zemi. Bet mūsu attieksme liecina vienkārši par negribēšanu vai vēlēšanos “atkratīties” no zemniekiem.

Un visbeidzot, ja runājam atkal par pavisam lielām lietām, jāteic, ka Godmaņa kungs vecā gada nogalē vai jaunajā gadā pateica, ka mums nāksies slēgt vissavienības rūpnīcas, tās rūpnīcas, kuras strādā ar ievesto degvielu, kurās ir milzīgs degvielas patēriņš un tā tālāk. Strādnieki jau tiek izbrīvēti, un neapšaubāmi viņi tiks izbrīvēti no šīm rūpnīcām. Tagad es dzirdu priekšlikumus no pretējās puses.

“Nav rentablas mazās saimniecības, uz ko jūs ejat, tātad vajag 70 un 100 ha, kurus apstrādā viens saimnieks.” Arī šajā jautājumā beidzot jāieved skaidrība un jāsaprot, ka lauki ir tā vieta (gluži tāpat, kā tas bija 20. un 30.gados Latvijā), kas var paņemt pretim šo lieko cilvēku rezervi. Tur viņi nebūs bezdarbnieki, tur viņi nebūs lūdzēji, sevi viņi pabaros un savus bērnus izaudzinās. Tas ir viens no galvenajiem noteikumiem, kas jāsaprot. Un, ja jūs runājat par lielām un mazām saimniecībām un par to, kurām ir perspektīva un kurām nav, tad jums jāsaprot, ka Latvija ir tik liela, cik ir, un tajā vieta jāatrod visiem cilvēkiem. Modelis nevis jāmeklē, skatoties uz Ameriku, kur prērijās vietas diezgan, bet modelis jāmeklē, skatoties pašiem uz savu zemi, un jāgudro, ko mēs audzēsim, ko mēs varam uz Rietumiem eksportēt, vienalga, vai tie ir lini vai bišu inde, vai kaut kas cits, ja tur nav graudu noņēmēju. Mums jāskatās, kā mēs izvietosim cilvēkus, lai visiem būtu darbs un lai visiem būtu labi mūsu Latvijā.

Priekšsēdētājs: Deputāts Kurdjumovs noslēdz debates.

L.Kurdjumovs: */Godājamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Šodien no šīs tribīnes gribu atgādināt par savu uzstāšanos, kad apspriedām pirmo Ivara Godmaņa vadītās valdības programmu. Tad es ierosināju Augstākajai padomei uzdot valdībai iesniegt likumprojektu sistēmu, pirmām kārtām ekonomiskos likumus, kurus izskatīt un pieņemt, lai nodrošinātu pāreju uz ekonomisku suverenitāti. Es tad teicu, ka tajā gadījumā, ja kaut ko mēs nezinām, ja kāda likumsakarība mums vēl nav skaidra, tad tas lai paliek kā “melnā kaste”, kurā ieeju un izeju no tās mēs vismaz zinām. Mēs pēc tam lemsim, tieši kāds būs likums. Mēs to neizdarījām. Vakar televīzijas pārraidē man bija patīkami dzirdēt Birkava kunga uzstāšanos, kurā viņš stāstīja, ka beidzot vairākuma frakcija piedāvā tuvākajā laikā izstrādāt un izskatīt šo likumu konceptuālo daļu, kas ir saistīta ar republikas ekonomisko attīstību. Taču, cienījamie kolēģi, vai tas nav par vēlu? Šodien mēs un jūs droši vien esam pārliecināti, ka mums nebūs lemts šos likumus īstenot. Ne jau šī valdība šos likumus īstenos. Būs valstī jauns likumdevējs orgāns, būs jauna valdība. Labi, ja šīs problēmas būs tik detalizēti izstrādātas, ka šie jaunie valsts varas orgāni saņems tos kā Augstākās padomes vērtīgu mantojumu, kā rokasgrāmatu darbībai. Lai tā būtu! Bet vai tā būs? Mēs vismaz divus gadus esam nokavējuši tajos darbos, kas bija jādara vispirms.

Vēl gribu atgādināt, ka es no šīs tribīnes pateicos premjeram, kad biju izlasījis valdības pirmajā programmā, cik republika izzvejos lašu, karpu un nēģu, bet es tad lūdzu viņu pateikt, cik būs traktoru, kultivatoru, arklu, kombinētās lopbarības, minerālmēslu, jo tas valdības programmā nebija nosaukts. Tieši šīs problēmas lauksaimnieciskās ražošanas attīstībā ir kļuvušas noteicošās. Es gribētu visas bijušās Padomju Savienības visu resursu patērēšanas fondus salīdzināt ar šīs zāles ietilpību. Mēs zinām, ka ražošanas apjoms 1991.gadā labākajā gadījumā ir bijis 50 procenti no tā, kas mums vajadzīgs. Latvijas daļa šajā ražošanas apjomā ir apmēram šī mikrofona lielumā, ne vairāk. Šie 50 procenti no resursiem tagad jau sadalīti Krievijas un citu NVS valstu starpā. Mēs esam nokavējuši pie šī pīrāga sadalīšanas būt klāt. Es nesaprotu, kāpēc šodien premjers no šīs tribīnes nav pateicis, vai varbūt es tikai nesaklausīju, par Krievijas valdības lēmumu, kuru parakstījis Burbulis, par attiecībām ar Baltijas valstīm, kas tās pilnīgi izslēdz no bijušās Padomju Savienības ekonomiskās sfēras, tā teikt, bijušās Padomju Savienības, tagadējās Neatkarīgo Valstu Savienības sadarbības loka. Stāvoklis šajā ziņā ir vienkārši katastrofāls. Bet par to šodien mēs šeit nerunājam.

Es šodien gribu teikt dažus vārdus par to, ko esam izdarījuši ar savām iespējām un savu varu. Kad mēs pieņēmām agrāro reformu, no šīs tribīnes skanēja pareizi domājošo deputātu balsis, ka nepieciešami likumdošanas akti, kas regulētu visas agrārās reformas problēmas. Šos momentus mēs palaidām garām. Rezultātā tas viss, kas laukos ir bijis nozogams, jau ir nozagts! Vidējās un mazjaudas traktori ir pārdoti, to vairs nav, bet T–150 un K–700 diezin vai kas ņems. Un piecu korpusu arkli šodien arī nevienam nav vajadzīgi. Vai mēs kaut ko esam darījuši? Nē! Kas vainīgs? Mēs un valdība, jo mēs atkal nezinājām, kas ir svarīgākais un kas nav. Šodien mēs to atceramies.

Tālāk. Ja runājam atkal par šiem jautājumiem. Cenu atlaišana. Sakiet, lūdzu, visi šajā zālē sēdošie, vispirms lauksaimniecības darbinieki: vai decembris ir intensīvas lauksaimnieciskās ražošanas mēnesis? Kas decembrī audzē kartupeļus un sēj lopbarības kultūras? Varbūt mums decembrī vairāk piena nāk? Visi lauksaimniecības darbinieki taču zina, ka pirmajos ziemas mēnešos notiek govju atnešanās, piena izslaukumi krītas? Iespējams, mēs gribam zemniekus stimulēt intensīvajos vasaras mēnešos? Padomāsim, kā mēs viņus stimulēsim. Iespējams, ka tieši tagad Latvijas zemniekam nepieciešama nauda. Varbūt viņš ir numismāts? Varbūt viņš naudu kolekcionē? Ja viņš par šo naudu neko nopirkt nevar veikalā, vai viņš intensificēs ražošanu, vai brīvās cenas viņu stimulēs? Nestimulēs. Stimulētu, ja mūsu valdība, mūsu Augstākā padome ar šīm problēmām būtu nodarbojusies laikus, tajā skaitā arī ar ārvalstu investoriem. Būtu norunājuši par investīcijām ne tikai dolāru izskatā, jo pat 3 miljardu investīcijas republikai, tas ir apmēram 1000 dolāru uz vienu cilvēku, kas ir sīkums, bet vest uz šejieni ne pārtikas produktus, bet tos investoru rūpniecības izstrādājumus, ar kuriem varētu ieinteresēt zemniekus, dodot viņiem iespējas tos iegādāties. Tas gan būtu bijis stimuls. Ja rubli nepiepilda ar precēm, tad tam stimula nav un nevar būt, tādēļ visi lozungi par stimulēšanu ir tikai profanācija. Un neviens ekonomists, neviens jurists, neviens cits man nepierādīs, ka tas tā nav!

Pagaidām mēs tikai sekojam vispārējiem anarhistiskiem, stihiskiem procesiem, kas notiek bijušajā Savienībā. Neko jaunu mēs te neesam izdomājuši. Droši vien Augstākajai padomei jau ir zināms, ka daudzi zemnieki atsakās no tām platībām, kuras viņi pieprasīja pērnā gada jūnijā. Kāpēc? Tāpēc, ka tad, kad viņš zemi pieprasīja, domāja, ka blakus būs pietiekami spēcīga vai ļoti spēcīga saimniecība, kas viņam zemi apars, apsēs un ražu novāks vai vismaz dos tehniku, nepieciešamos resursus pašam strādāt. Tādu saimniecību šodien vairs nav. Un ja šodien no šīs tribīnes premjers saka, ka nedrīkst pieļaut, lai paju sabiedrību vadībā iekļūtu bijušie kolhozu priekšsēdētāji un sovhozu direktori– tad ko tas nozīmē? Mēs no šīs tribīnes viņus nosaucam par kaitniekiem un ienaidniekiem, bet daudzās vietās viņi ir tiešām labākie un spējīgākie cilvēki šajā saimniecībā. Izslēdzot viņus no procesa, mēs izslēdzam viņu ietekmi uz ražošanu. Vēl vairāk, interese par šo mirstošo saimniecību eksistenci pilnīgi pazudusi. Un reizē ar to visas mūsu agrārās ilūzijas paliek bez nodrošinājuma vismaz tuvākajā nākotnē. Es no šīs tribīnes runāju absolūti pārliecināts, ka 1993.gads būs vēl smagāks nekā 1992., ja mēs nesāksim kaut kādus tiešām kardinālus pasākumus ar kardinālām metodēm, lai ieinteresētu lauksaimniecisko ražotāju augstiem sava darba rezultātiem. Šodien šādus pasākumus es vēl neredzu.

Un pēdējais. Mūsu likums par ārvalstu investīcijām. Mēs un jūs to esam pieņēmuši. Vai šis likums par ārvalstu investīcijām stimulē? Pat tagadējo NVS valstu investīcijas? Vai mēs tiešām ceram, ka šeit materiālie resursi tiks investēti, ja vienu dolāru pielīdzinām 1,8 rubļiem? Vai mēs tiešām ceram, ka šādos apstākļos kāds kaut ko šurp vedīs? Vai tiešām tur būs tādi idioti, kas neprot savu naudu skaitīt, kuri nezina, kur savu naudu likt? Ar to esam izdarījuši ne tikai kļūdu, bet pat noziegumu, jo tas, kas jau rakstīts, manuprāt, pašos reakcionārākajos šodienas preses izdevumos Latvijas Republikā, ka orientēties drīkst tikai uz Rietumiem un to investīcijām, atzīts par nepareizu, jo izrādās, ka šīs investīcijas mums ir tikai apsolītas, taču to nav un tuvākajā laikā arī nebūs.

Tāpēc vai tiešām nav laiks tūlīt dzirdēt, redzēt valdības programmu ne uz gadu, ne uz pusgadu un ne uz 250 dienām, bet uz tuvākajām 60 dienām, novērtēt visas reālijas un visas iespējas, un tikai tad runāt par valdības spējām un mūsu Augstākās padomes vērtību. Pateicos par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Kolēģi, mēs esam pabeiguši debates par šo jautājumu. Darba kārtības jautājuma formulējums ir “Par stāvokļa analīzi lauksaimniecībā” (iesniedz deputāts Lucāns). Tā kā nekādi lēmuma projekti iesniegti nav, tā laikam ir informācija Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijai un valdības pārstāvjiem, kuri šeit atrodas, turpmākai darbībai un sadarbībai.

Deputāts Vulfsons vēl vēlējās teikt. Lūdzu. Vai par šo jautājumu, Vulfsona kungs? Atvainojiet! Tā kā Lucāna kungs ir izvirzījis šo jautājumu, varbūt viņš vēlas teikt galavārdu.

J.Lucāns: Es, protams, nepretendēju uz galavārdu, bet es gribu atgādināt, Krastiņa kungs, ka esmu jums iesniedzis konkrētu lēmuma projektu tieši par šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Gluži pareizi, Lucāna kungs, lēmuma projekts ir reģistrēts un nosūtīts Prezidija sēdei, kas būs rīt, tajā tiks lemts par tā nosūtīšanu komisijām izskatīšanai.

J.Lucāns: Paldies. Ļoti patīkami, vienreiz jau tas komisijā bija, bet nekāds lēmums nav pieņemts. Es ceru, ka jūs neliksit otru loku riņķot pa šīm komisijām.

Priekšsēdētājs: To var tikai komisija likt darīt. Mums ir tikai tā Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija, citas diemžēl nav. Tad mums ir jāpārvēlē komisija.

Pirms nākamā jautājuma izskatīšanas Vulfsona kungs gribēja sniegt kādu informāciju. Lūdzu.

M.Vulfsons: Cienījamie kolēģi! Es lūdzu jūs šodien piemērotā brīdī ārpus kārtas izskatīt jautājumu par bijušo PSRS republiku neatkarības atzīšanu un diplomātisko attiecību nodibināšanu vai atjaunošanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vulfsona kungs, par šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā mēs lemsim, bet tagad mums ir kārtējie jautājumi.

Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Es ļoti gribētu, lai mēs turpinātu izskatīt kārtējos jautājumus, neaizmirstot, ka Finansu ministrijas pārstāvji sēž no pulksten 10.00 zālē sakarā ar savu jautājumu.

Priekšsēdētājs: Tā tas tiešām ir. Vulfsona kungs, tiklīdz mēs būsim izskatījuši šos budžeta jautājumus, tad varēsim ķerties pie citu neatkarības atzīšanas. Laikam tā tas šoreiz būs.

Trešais darba kārtības jautājums par Latvijas Republikas 1992.gada pirmā pusgada valsts budžeta projektu. Ziņo finansu ministrs Siliņa kungs. Lūdzu. Pirms Siliņa kungs ir sācis savu ziņojumu, mums ir jāvienojas par šā ziņojuma procedūru. Laikam arī jautājumu uzdošana jāparedz, pēc tam lemsim, vai mēs atklāsim debates šajā jautājumā vai ne. Siliņa kungs, cik laika jums vajadzētu?

E.Siliņš, finansu ministrs: Es nepārsniegšu 30 minūtes.

Priekšsēdētājs: Siliņa kungs prasa 30 minūtes. Lūdzu.

E.Siliņš: Cienījamo sēdes vadītāj, godājamie deputāti! Jūsu izskatīšanai tiek iesniegts Latvijas Republikas 1992.gada pārejas perioda valsts budžeta projekts, kurš saskaņā ar Augstākās padomes pieņemtajiem grozījumiem budžeta likumdošanā sastādīts šā gada pirmajam pusgadam. Tas izstrādāts, ņemot vērā Latvijas Republikas valdības tautsaimniecības attīstības politikas nostādnes, un ietver izmaiņas, kas notikušas valsts administratīvajās un tautsaimnieciskajās struktūrās, cenu politikā, darba samaksas un nodokļu sistēmas pilnveidošanā, kā arī pārvaldes funkciju pārdalē starp valsts un pašvaldības iestādēm. Jāatzīmē, ka šā budžeta projekta sastādīšanas process bija ļoti sarežģīts. Šo darbu varēja pabeigt pēc tam, kad tika izdarīti grozījumi nodokļu likumdošanā, kad tika pieņemts lēmums par pāreju uz brīvajām cenām, kā arī izvērtētas visu pakāpju budžetu attiecības un kritiski novērtēti ministriju iesniegtie priekšlikumi un ierosinājumi. Tādēļ valdība šo budžeta projektu iesniedza jau trešajā variantā, kurš atbilst prasībām– nodrošināt valsts finansiālo neatkarību, pilnīgi sabalansējot budžeta ieņēmumus un izdevumus. Budžeta projekta sastādīšanas gaitā tika izskatītas ministriju un resoru iebildes pret atsevišķu ieņēmumu un izdevumu posteņiem. Tās iesniedza Lauksaimniecības ministrija, Kultūras ministrija, Izglītības ministrija, Labklājības ministrija un citas.

Ņemot vērā budžeta iespējas un apzinoties paredzamo spriedzi budžeta izpildē pirmajā pusgadā, tika panākta vienošanās par finansu resursu atbilstību katras atsevišķas ministrijas vai resora vajadzībām. No tā var secināt, ka, izskatot visu ministriju un resoru pieprasījumus, kā arī iebildes, ir panākta to minimālo vajadzību apmierināšana. Kā jau teicu, veiktā darba rezultātā ir nodrošināts bezdeficīta valsts budžets, kura ieņēmumi ir pieci miljardi 264 miljoni rubļu un izdevumi četri miljardi 285 miljoni rubļu, ieņēmumiem pārsniedzot izdevumus par 979 miljoniem rubļu. Jāapzinās, ka procesi, kuri pašlaik notiek republikas ekonomikā saistībā ar izejvielu un enerģētisko resursu gaidāmo deficītu, vēl neizpētīto cenu atbrīvošanas ietekmi uz saimnieciskās darbības rezultātiem, kā arī citu no republikas tautsaimniecības neatkarīgu faktoru iedarbība ir grūti prognozējama. Stabilizējoties ekonomiskās attīstības procesiem, valdība paredz jau tuvākajā laikā vēlreiz pārskatīt brīvo cenu ietekmi uz iedzīvotāju dzīveslīmeni un gatavot priekšlikumus, novirzot no budžeta manis nosaukto paredzēto ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem, nepieciešamos papildu līdzekļus budžeta iestādēs strādājošo darba samaksas varbūtējai pārskatīšanai un citu izdevumu segšanai.

Budžeta ieņēmumi. Aprēķinot valsts budžeta ieņēmumu daļu, rūpīgi izanalizēta 1991.gada budžeta izpildes gaita, kā arī republikas tautsaimniecības darba rezultāti iepriekšējā gadā. Kritiski novērtētas tautsaimniecības attīstības un ekonomisko procesu virzības prognozes 1992.gadam. Budžeta ieņēmumi paredzēti pilnīgi atbilstoši likumdošanas prasībām. Gandrīz 60 procentus no budžeta ieņēmumiem sastāda apgrozījuma nodokļa un akcīzes nodokļa maksājumi.

Aprēķinot apgrozījuma nodokļa summu, ņemta vērā nodokļa aprēķināšanas un sadales jaunā kārtība, šie maksājumi paredzēti viena miljarda 367 miljonu rubļu apmērā, vadoties pēc pirmajā pusgadā prognozējamā apliekamā preču, pakalpojumu un darba realizācijas apjoma– 15 miljardu rubļu.

Ar šā gada 7.janvāri mainītas cenas degvīnam un tā izstrādājumiem, vīnam, šampanietim, noteiktas brīvās cenas tabakas izstrādājumiem, papildināts ar akcīzes nodokli apliekamo preču saraksts. Papildus tajā ietverti republikā ražotie mikroautobusi, mēbeļu garnitūru komplekti, atsevišķi parfimērijas izstrādājumi, kā arī citas preces. Tas viss kopumā deva iespēju paredzēt budžetā akcīzes nodokļa maksājumus 1,7 miljardu rubļu apmērā, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Peļņas nodokļa maksājumi valsts budžetā paredzēti 1,4 miljardi rubļu, tā ir apmēram ceturtā daļa no visiem budžeta ieņēmumiem. Tie noteikti, vadoties pēc Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta prognozēm, ka peļņa pieaugs nākamajā gadā divas un 2/10 reižu salīdzinājumā ar 1991.gadā plānoto peļņu. Te jāpiezīmē, ka valdība šajās dienās pieņēmusi lēmumu “Par tautas saimniecības pamatlīdzekļu pārcenošanu”, kas gan samazinās peļņas masu, bet vairāk nekā divkārt pieaugs amortizācijas atskaitījumu summa. Tas dos iespēju uzņēmumiem un organizācijām palielināt pamatlīdzekļu atjaunošanai nepieciešamo finansējumu, kas sakarā ar vairumcenu izmaiņām ir ievērojami pieaugušas. Minētais pasākums aptuveni par 200 miljoniem samazinās peļņas nodokļa maksājumus budžetā, ko tajā tikai daļēji segs vietējo pašvaldību budžetos iemaksājamā īpašuma nodokļa summa.

Runājot par budžeta ieņēmumu, gribu atzīmēt vēl atsevišķas būtiskas izmaiņas dažos ieņēmuma posteņos.

Pirmām kārtām šīs izmaksas skar ieņēmumus no mežiem. Ar šo gadu vidēji 3,4 reizes paaugstinātas meža materiālu realizācijas cenas. Ieviesta jauna cenu noteikšanas kārtība atkarībā no koku sugām un parametriem. Atcelti atsevišķi mežsaimniecības darbu nestimulējoši atvieglojumi. Paredzēta meža materiālu realizācijas cenu indeksācija. Rezultātā ienākumi no mežiem palielināsies divas reizes. Bet, izvēršot muitas darbību un pastiprinot tās kontroles funkcijas, muitas ieņēmumi pieaugs piecas reizes salīdzinājumā ar 1991.gada izpildes novērtējumu.

Budžeta izdevumi. Paredzot pārejas perioda valsts budžeta izdevumus, ievēroti apsvērumi, kas izriet no ekonomiskās reformas īstenošanas gaitas republikā. Pirmām kārtām ņemts vērā, ka, pārejot uz tirgus ekonomiku, šā procesa sākumstadijā republikas ekonomiskās attīstības tempi var būt nepietiekami, lai nodrošinātu nepieciešamo ieņēmumu pieaugumu paredzēto izdevumu segšanai. Tas radīja nepieciešamību pārskatīt esošo budžeta finansēšanas struktūru un paredzēt asignējumu pārdali starp nozarēm, ievērojot to prioritātes, atbilstoši valdības programmai. Tiek īstenota valdības tautsaimniecības attīstības programmas prasība, lai tirgus ekonomikas apstākļos katrs uzņēmums un nozare kopumā nodrošinātu savu attīstību ar pašu līdzekļiem un bankas kredītiem. 1991.gadā izstrādātie grozījumi nodokļu likumdošanā tam radīja visus nepieciešamos priekšnoteikumus, jo, samazinot budžeta maksājuma spriedzi attiecībā uz uzņēmumiem, ievērojami pieauga peļņas daļa, kas paliek uzņēmuma rīcībā ekonomisko un sociālo vajadzību apmierināšanai. Iepriekšējā gada deviņos mēnešos no republikas tautsaimniecības iegūtās peļņas uzņēmuma rīcībā palika 61 procents, tas ir, pāri par 2,7 miljardiem rubļu, kas ir trīs reizes vairāk nekā 1990.gada deviņos mēnešos. Republikas rūpniecības uzņēmumu rīcībā 1991.gada deviņos mēnešos palika 1,8 miljardi rubļu, un tas jau ir četras reizes vairāk nekā tajā pašā periodā 1990.gadā. Minētās peļņas daļas īpatsvars kopējā bilances peļņā pieauga no 41 procenta līdz 63 procentiem. Neapšaubāmi, ka superinflācijas apstākļos to varētu vērtēt kā normālu parādību.

Budžeta projektā nav paredzētas dotācijas nerentablām nozarēm, uzņēmumiem un pakalpojumu veidiem, izņemot gadījumus, kad valdības cenu politikas rezultātā noteiktās cenas un tarifi nesedz ražošanas vai piegādes izmaksas. Pirmām kārtām tas attiecas uz siltumenerģijas un kurināmā realizāciju iedzīvotājiem. Aprēķinot budžeta izdevumus, ievērota nepieciešamība tos paaugstināt sakarā ar cenu liberalizācijas procesa turpināšanos, kas visās nozarēs novedīs pie tālākas izmaksu sadārdzināšanās. Ievērojot šos apsvērumus, asignējumi tautsaimniecības finansēšanai budžetā paredzēti 876 miljonu rubļu apmērā, kas sastāda 20 procentus no budžeta izdevumiem salīdzinājumā ar 47 procentiem iepriekšējā gada budžetā.

No kopējiem izdevumiem valsts investīciju finansēšanai plānoti tikai 373 miljoni. Sakarā ar ierobežotajām iespējām valdība izskatīja finansējamo objektu sarakstu un kritiski novērtēja katra konkrētā objekta celtniecības lietderību un nepieciešamību, paredzot visu citu objektu celtniecību vai rekonstrukciju no paša uzņēmuma līdzekļiem vai piesaistot banku kredītus.

Asignējumi valsts investīciju finansēšanai iedalīti pirmām kārtām tām nozarēm, kuras realizē valsts pasūtījumu vai apkalpo vairākas tautsaimniecības nozares. Tās ir celtniecības materiālu ražošana, celulozes un papīra ražošana, enerģētika, autotransports, gaisa transports un citas.

Ievērojamas summas paredzētas kultūras, veselības aizsardzības un izglītības objektu celtniecībai. Te jāmin Latvijas Nacionālās operas un Valmieras teātra rekonstrukcija, slimnīcu, poliklīniku un skolu celtniecība galvenokārt lauku rajonos. Taču prioritāte valsts investīciju finansēšanā piešķirta lauksaimniecībai, kurai paredzēti 224 miljoni jeb 60 procenti no kopējās investīciju summas.

Lai nodrošinātu Augstākās padomes lēmuma “Par agrāro reformu Latvijas Republikā” izpildi, budžeta projektā paredzēti līdzekļi zemes un ekonomisko attiecību reformas īstenošanai, materiāli tehniskajam nodrošinājumam, kā arī lauksaimniecības speciālistu sagatavošanai. Šiem mērķiem budžetā atvēlēti 605 miljoni rubļu, no kuriem 158 miljoni rubļu paredzēti zemnieku saimniecību attīstībai, zemju meliorācijai, kultūrtehniskiem darbiem, elektrifikācijai, telefonizācijai, kā arī lauku ceļu atjaunošanai un būvniecībai. Jāpiezīmē, ka vēl papildus lauku ceļu būvniecībai tiek paredzēti 45 miljoni, kurus līdz šim gadam finansēja Satiksmes ministrija. Sākot ar 1992.gadu, šī summa ir nodota vietējām padomēm sadalīšanai jau uz vietām pēc vietējo padomju vajadzībām un ieskatiem. 35 miljoni rubļu paredzēti procentu starpības apmaksai par kredītiem zemnieku saimniecībām, kas rada iespēju vēl papildus samazināt procentu likmi par šīm saimniecībām piešķirtajiem kredītiem.

Lēmuma projektā mēs ierosinām jūs izlemt jautājumu par to, lai kredītu procenta likme zemnieku saimniecībām tiktu noteikta septiņu procentu apmērā. Pieņemot šos 35 miljonus asignējumu, varētu šo likmi samazināt vēl vairāk, lai stimulētu zemnieku saimniecību tālāku veidošanos un finansiālās spriedzes noņemšanu. Bankas ilgtermiņa aizdevuma dzēšanai sakarā ar lauksaimniecības uzņēmumu privatizāciju paredzēti 50 miljoni rubļu. Te jāpiezīmē, ka 1991.gadā šim mērķim tika novirzīti 200 miljoni rubļu.

Lai nodrošinātu graudu un cukura ražošanas programmu izpildi, paredzēti attiecīgi līdzekļi skābo augšņu kaļķošanai, zemju meliorācijai kopsaimniecībās un meliorāciju sistēmu uzturēšanai. Reģionālās lauksaimniecības mašīnbūves attīstības finansēšanai paredzēti 12 miljoni. Šī programma paredz 1992.gadā izgatavot 140 nosaukumu mašīnu iekārtas, to skaitā zemnieku saimniecību vajadzībām– 84. Lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumu noliktavu rekonstrukcijai un celtniecībai paredzēts novirzīt 17 miljonus rubļu. Sastādot budžeta projektu, ir ievērota nepieciešamība izveidot valsts graudu rezerves fondu, finansējot to tikai no republikas valsts budžeta līdzekļiem. Būtībā šis lielais pārskaitījums par kopējo summu 605 miljoni rubļu ir saistīts tikai ar lauksaimniecības attīstību.

Lai pilnīgāk nodrošinātu republikas nacionālās bagātības– meža– saglabāšanu un atražošanu, meža uzraudzību, apsardzi, jaunu platību ierīkošanu un kopšanu, budžetā paredzēti 70 miljoni rubļu, to skaitā pirmo reizi mūsu praksē ir iedalīti līdzekļi 9 miljonu rubļu apmērā pasākumu veikšanai lauksaimnieku mežos.

Lai sekmētu republikas attīstību, tiek veidota Valsts investīciju banka jeb korporācija. Tās statūtu fonda izveidošanai, kā arī šīs bankas kredīta resursu rezerves nodrošināšanai ieplānoti 92 miljoni rubļu asignējumu. Negribu izvērsties šajā sakarībā, jo premjers jau izklāstīja šīs bankas nepieciešamību, būtību un vajadzību.

Ar ievērojamu pieaugumu 1992.gadā tiek plānoti asignējumi sociālajiem un kultūras pasākumiem. Šiem mērķiem no budžeta kopapjoma paredzēts viens miljards 892 miljoni rubļu jeb 44 procenti salīdzinājumā ar 29 procentiem 1991.gadā. Izglītības finansēšanai paredzēti 33 procenti, 1991.gadā bija 8 procenti. Izglītības darbinieku darba algas palielināšanai sakarā ar jaunās darba samaksas sistēmas ieviešanu, stipendiju paaugstināšanai, kompensāciju transporta izdevumu segšanai, mācību grāmatu iegādei un citiem pasākumiem paredzēts izdevumu pieaugums vairāk nekā par 300 miljoniem rubļu. Lai segtu izdevumus, kas saistīti ar Valodu likuma īstenošanu, budžeta projektā paredzēti 8,6 miljoni rubļu. Sākot ar šo gadu, pamatā tiks nodrošināta skolotāju un skolu vadošo darbinieku algas izmaksa no valsts budžeta, nododot šos līdzekļus kā mērķsubsīdiju vietējām pašvaldībām.

Pirmo reizi budžeta plānošanas praksē programmas “Glābiet bērnus!” īstenošanai un arī Bērnu fondam ir ieplānoti 5 miljoni rubļu. Kaut gan jāteic, ka ne viena, ne otra nosauktā organizācija nekādus priekšlikumus iesniegusi nebija.

Lai saskaņā ar republikas valdības lēmumu “Par valsts aizsargājamās lībiešu kultūrvēsturiskās teritorijas izveidošanu” nodrošinātu nepieciešamos apstākļus lībiešu tautības saglabāšanai, pastāvēšanai un attīstībai, kā arī aizsargātu pēdējo lībiešu apdzīvoto novadu Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē, iedalīti budžeta asignējumi 800 tūkstošu rubļu apmērā.

Kaut gan kultūras iestāžu finansēšanas izdevumu īpatsvars valsts budžetā nav liels, tomēr ir paredzēti budžeta asignējumi, nodrošinot esošo kultūras vērtību saglabāšanu un zināmu attīstību. To īpatsvars sasniedz gandrīz 4 procentus. Saglabājas dotācijas teātriem, filharmonijai un mākslas kolektīviem. Šīs dotācijas ir ieplānotas 43 miljonu rubļu apmērā, pie kam valdība viennozīmīgi ir pateikusi Kultūras ministrijai, ka, domājot par 1992.gada otrā pusgada budžetu un 1993.gada pirmā pusgada budžetu, šis jautājums ir nopietni jāpārskata dotācijas samazināšanas virzienā.

Ievērojami palielinās no valsts budžeta finansējamo veselības aizsardzības iestāžu skaits; pieaug to īpatsvars un budžeta asignējumi kopējā valsts budžeta apjomā par 4,7 procentu punktiem.

Darba algām sakarā ar darba samaksas reformu, ēdināšanai, medikamentu iegādei paredzēts palielināt līdzekļus par 250 miljoniem rubļu. Papildu asignējumi paredzēti starprajonu specializēto nodaļu finansēšanai, jaunizveidotās darba apstākļu valsts ekspertīzes nodaļas un AIDS centra, kā arī pārņemto Baltijas dzelzceļa medicīnas iestāžu finansēšanai. Apstiprināti Labklājības ministrijas priekšlikumi par asignējumu iedalīšanu jaunizveidotā Invalīdu arodapmācības un rehabilitācijas centra uzturēšanai, kā arī veco ļaužu starprajonu pansionātu finansēšanai, kuru uzturēšanai līdz šim līdzekļi bija paredzēti vietējo pašvaldību budžetā.

Nedaudz pieaug arī asignējumi zinātnes finansēšanai. Pirmajā pusgadā šim nolūkam paredzēti 105 miljoni rubļu, tas ir, 2,5 procenti no budžeta kopapjoma (1991.gadā– 2 procenti), to skaitā tehniskā un sociālā progresa finansēšanai– 40 miljoni rubļu.

Valsts varas un pārvaldes, un tiesu iestāžu finansēšanai plānots izdalīt 141 miljonu, kas ir 3,13 procenti no budžeta kopapjoma. Līdz pārvaldes reorganizācijas pabeigšanai un strādājošo skaita precizēšanai šie asignējumi pa ministrijām un resoriem netiks sadalīti. Pašreiz darbs pamatā ir paveikts, un jums izskatīšanai papildus ir iesniegti materiāli par šo izdevumu sadali.

Pārvaldes reorganizācijas rezultātā ir samazināts ministriju skaits, likvidēti Ministru padomes pastāvīgie departamenti, Fiziskās kultūras un sporta komiteja, atsevišķās pārvaldes struktūras, būtiski samazinājies centrālā aparāta darbinieku skaits– Lauksaimniecības ministrijā par 48 procentiem, Ekonomisko reformu ministrijā par 46 procentiem, Rūpniecības un enerģētikas ministrijā par 28 procentiem, Ārējās tirdzniecības ministrijā par 19 procentiem salīdzinājumā ar darba vietu skaitu tajās struktūrvienībās, uz kuru bāzes tika izveidotas šīs ministrijas.

Taču atsevišķos pārvaldes orgānos darbinieku skaits ir palielinājies. Atsevišķās ministrijās ir radītas jaunas institūcijas. Ir radusies nepieciešamība nostiprināt kontroles dienestu, kas iekļaujas Galvenās valsts finansu inspekcijas sastāvā, jo nodokļu iekasēšanas prakse liecina, ka ne visas juridiskās personas laikus un pilnīgi norēķinās ar budžetu. Lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, notiek ieņēmumu slēpšana. Tikai 1991.gadā izdarīto pārbaužu rezultātā valsts inspekcijas, finansu inspekcijas papildus aprēķinājušas 77 miljonus rubļu, no kuriem šobrīd iekasēti budžetā 26 miljoni rubļu.

Republikas valstiskās neatkarības apstākļos pastiprināti jārisina jautājums par pilsoņu un uzņēmēju tiesisko aizsardzību. Tiesu neatkarības un autoritātes nostiprināšana jānodrošina, izstrādājot likumprojektu tiesisko ekspertīzi. Tas ņemts vērā, nosakot Tieslietu ministrijas un tiesu darbinieku skaitu un uzturēšanas izdevumus. Paplašinoties neatkarīgās Latvijas starpvalstu sakariem, radās nepieciešamība palielināt arī Ārlietu ministrijas darbinieku skaitu. Administratīvo iestāžu finansēšanai budžeta projektā paredzētie asignējumi pārsniedz pusmiljonu rubļu, to skaitā Iekšlietu ministrijai– 237 miljonus rubļu, Lauksaimniecības ministrijai– 166 miljonus rubļu, Zemessardzes štābam– 93 miljonus rubļu.

Jau 1990.gada jūlijā Augstākā padome pieņēma lēmumu “Par republikas Dārgmetālu fonda izveidošanu”, taču līdz šim laikam attiecīgās institūcijas nav uzsākušas konkrētu darbu šā jautājuma risināšanā. Pēc Finansu ministrijas iniciatīvas ir izveidota Dārgmetālu fonda pārvalde, kura savas ļoti plašās kompetences ietvaros risina arī jautājumus par valsts zelta rezerves jeb zelta krājumu izveidošanu. Projektā paredzēti 50 miljoni rubļu tieši šo zelta krājumu veidošanai. Ārzemju valūtas iepirkšanai paredzēti 50 miljoni rubļu saskaņā ar valdības noteikto kārtību, kādā izdarāmi atskaitījumi valdības valūtas fondā.

Īsi par vietējiem budžetiem. Republikas valdība prognozē, ka vietējo budžetu izdevumu apjoms 1992.gada pirmajā pusgadā sastādīs 2,8 miljardus rubļu. 1991.gada pirmā pusgada faktiskā izpilde bija 752 miljoni rubļu. Tātad gandrīz četrkāršosies.

Konkrēti izdevumi valsts investīcijām prognozēti pēc noteikta normatīva, rēķinot uz vienu iedzīvotāju un palielinot sadales prioritātes koeficientus. Latgales rajoniem koeficients ir 1,7, pārējiem lauku rajoniem, rēķinot uz vienu pilsētas iedzīvotāju pēc koeficienta 1 uz lauku iedzīvotāju,– 1,25. Republikas pakļautības pilsētās, izņemot Rīgu un Ventspili, pieņemts koeficients– 1, bet Ventspils pilsētai– 1,36, Rīgas pilsētai un Rīgas rajonam– 0,7. Šie izdevumi pirmajam pusgadam noteikti 45 procentu apmērā no gada summas, kas atbilst līdzekļu atdeves kontam.

Arī sociālās sfēras iestāžu izdevumi plānoti pēc normatīva uz vienu iedzīvotāju– rajonu grupā– 594 un republikas pilsētu grupā– 462 rubļi.

Minimālo izmaksu normatīvos iekļauts sadārdzinājums jauno darba samaksas noteikumu ieviešanai, kā arī izmaksas pieauguma segšanai ārstniecības iestādēs, bērnudārzos, saimniecisko izdevumu sadārdzinājums un citi.

Lai palielinātu vietējo budžetu ienākumu bāzi, tie saņems papildus apgrozījuma nodokļa maksājumus, par ko jau parlaments ir pieņēmis savu lēmumu. Projektā plānots vietējos budžetos 100 procentu apmērā ieskaitīt īpašuma nodokli. Vienlaikus veicam pamatfondu pārcenošanu, kas palielinās īpašuma nodokļa apmēru. Tomēr arī šie pasākumi neatrisina vietējo budžetu līdzsvarošanas problēmu. Tā kā vietējo budžetu izdevumi ievērojami pieaug, atbilstoši nodokļu likumiem aprēķinātie budžeta ienākumi, ekonomiskās infrastruktūras objektu nevienmērīgs izvietojums un citi faktori nenodrošina 24 rajonu un Jelgavas pilsētas budžeta minimālās izmaksas, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. Tajā pašā laikā izveidots ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem Rīgas, Ogres un Valmieras rajona, Daugavpils, Jūrmalas, Liepājas, Rīgas un Ventspils pilsētas budžetos kopumā par 300 miljoniem rubļu.

Lai samazinātu dotāciju apmērus no republikas budžeta un sabalansētu budžeta ienākumus ar izdevumiem, pirmajā pusgadā paredzēts izmantot diferencētus atskaitījumu normatīvus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Šāds priekšlikums ir iekļauts likumprojektā “Par valsts budžetu pārejas periodā”. Tajos budžetos, kuros izdevumi pārsniedz ienākumus, paredzēts paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atskaitījumus no 80 procentiem, kā tas ir paredzēts likumā, līdz 100 procentiem. Rezultātā samazinās dotāciju apmērs no republikas valsts budžeta.

Lielā iesaistītā ienākuma īpatsvara dēļ Rīgas pilsētas un Jūrmalas pilsētas budžeta ienākumu daļā no republikas valsts budžeta nav iekļaujamas subsīdiju summas, kas pārējiem vietējiem budžetiem paredzētas valsts investīcijām izglītības iestāžu darbinieku darba algām un sociālā nodokļa nomaksai, kā arī to sociālās nodrošināšanas iestāžu uzturēšanai, kuras apkalpo vairāku teritoriju iedzīvotājus.

Cienījamie deputāti! Valdība uzskata, ka, saprātīgi risinot budžeta problēmas, 1992.gada pirmajā pusgadā ir visas iespējas saglabāt finansiālo stabilitāti valstī, nodrošināt bezdeficīta budžetu, vienlaikus sagatavojoties turpmākām finansu reformām, kuras tiks iekļautas budžeta gaitā 1992.gada otrajā un 1993.gada pirmajā pusgadā, tas ir, jaunajā finansu gadā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi! Attiecībā uz jautājumu uzdošanu man ir saraksts, bet ir ierosinājums– noklausīties arī Zeiles kundzes ziņojumu un tad uzdot jautājumus. Kurš no ziņotājiem ir kompetents atbildēt par attiecīgo pozīciju, tas arī atbildēs. Nav nekas pretī? Nav. Paldies.

Vārds Zeiles kundzei, un pēc tam būs kārta jautājumiem. Lūdzu, Zeiles kundze! Cik laika mums vajadzētu? Zeiles kundze prasa 20 minūtes.

V.Zeile: Cienītie kolēģi! Augstākajā padomē sāksies ļoti svarīgs, atbildīgs un sasprindzināts darba posms– budžeta projekta izskatīšana 1992.gada pirmajam pusgadam. Parlamentos, kuri strādā stabilā tautsaimniecības un finansu sistēmā, tas būtu darbs ne mazāk kā trim mēnešiem. Mēs joprojām strādājam ekstremālos ekonomikas un politikas apstākļos, un tas uzliek papildu grūtības un atbildību.

Vispirms jāatzīmē, ka budžeta projekts ir iesniegts vēlu. Valdība nav nodrošinājusi tā iesniegšanu paredzētajā termiņā– 1.decembrī. Kaut arī budžeta iestāžu finansēšana 1992.gadam ir atvērta un sakārtota, tomēr budžeta projekts jāizskata pēc iespējas ātrāk. Tas nenozīmē, ka to var izskatīt pavirši un sasteigti. Te nevar būt arī nekāda spiediena ne no valdības, ne no kādas citas puses. Darba apjoms, izstrādājot budžetu, šogad ir daudz lielāks, nekā tas bija pērn. Apvienotā budžeta komisija ir paredzējusi, ka šogad pastāvīgajās komisijās jānoklausās visas ministrijas, komitejas un organizācijas, kuras prasa līdzekļus no republikas valsts budžeta. Tas nepieciešams vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, lai būtu iespēja iepazīties ar šo ministriju un iestāžu darbu 1991.gadā, uzzināt tās problēmas, ar kurām ministrijas saskaras, kā arī profesionāli diskutēt par to, kā šīs grūtības pārvarēt.

Otrkārt, ar finansu orgānu palīdzību izvērtēt, cik mērķtiecīgi izlietoti 1991.gada budžeta līdzekļi.

Treškārt, izvērtētu šā gada līdzekļu pietiekamību un mērķtiecīgu izlietojumu.

Pēc Budžeta komisijas priekšlikuma Finansu ministrija šā gada budžetu izstrādāja, jau tuvojoties pasaules praksei, izvēršot pa organizācijām pēc to finansēšanas tāmēm. Tas dod iespēju šo budžetu padarīt atklātāku, pieejamu visiem, kam tas interesē. Mēs domājam, ka tas cels budžeta iestāžu, organizāciju, ministriju, arī Finansu ministrijas atbildību, sastādot šo budžetu un dzīvojot pēc šā apstiprinātā budžeta.

Es domāju, ka budžeta grozījumi vienmēr būs, bet nav normāli tas, ka tie ir bieži, kā mums bija 1991.gadā. Gandrīz 20 labojumu. Līdz ar to Budžeta komisija bija spiesta strādāt operatīvā darba režīmā un ļoti sasprindzināti, tāpēc mazāk laika atlika budžeta stratēģiskajiem jautājumiem. Tas, ka budžeta projekts ir sastādīts pa iestādēm un organizācijām, pastāvīgajām komisijām dod iespējas izvēles veidā uzklausīt vismaz divas trīs iestādes, piemēram, medicīnas, izglītības, kultūras, zinātnes iestādes, utt. lai rastos priekšstats ne tikai no ministru un ministrijas aparāta darbinieku ziņojumiem un ieskatiem, bet arī no viszemākā pamatposma ziņojumiem.

Es negribu izteikt nekādus secinājumus par mūsu budžeta projektu, to izskatīsim tad, kad būsim detalizēti ar to iepazinušies. Es gribu aicināt deputātus un komisiju priekšsēdētājus, izskatot projektu, sevišķu uzmanību veltīt tādām problēmām, kā, pirmkārt, budžeta asignējumu izdalīšana kapitālieguldījumiem ražošanas objektu celtniecībai. Cik lietderīga tā ir? Kādos gadījumos to ir lietderīgi darīt, ja mēs ejam uz privatizāciju? Vai nebūtu lietderīgāk iet banku kreditēšanas ceļu, kas palielinātu ražošanas uzņēmumu atbildību par finansu resursu izlietošanu?

Otrkārt, gribu vērst uzmanību uz attiecībām starp nepabeigto kapitālo celtniecību un jauno kapitālo celtniecību, lai neiestigtu tajā purvā, kādā līdz pat pēdējam laikam esam bijuši, kad ļoti strauji pieauga nepabeigtās kapitālās celtniecības apjoms, kas šajos inflācijas apstākļos ir ļoti nelietderīgi. Tātad vajadzētu maksimāli koncentrēt līdzekļus objektu pabeigšanai, nevis vilkšanai garumā.

Treškārt, šā gada nogalē no Savienības tika pārņemtas ļoti daudzas izglītības, medicīnas un citas iestādes, kuras mēs sākām finansēt no republikas valsts budžeta jau ar šā gada 1.septembri. Attiecīgajām ministrijām bija uzdots izvērtēt šo iestāžu lietderību Latvijas tautsaimniecībā, nepieciešamības gadījumā tās pārveidojot, samazinot kontingentu un tā tālāk. Tagad šeit, Augstākajā padomē, komisijām jāizdara savi slēdzieni par šiem jautājumiem un jādod priekšlikumi finansēšanas mehānisma aspektā.

Ceturtkārt, atcerēsimies, ka, ejot uz sociālo tirgus ekonomiku, budžetam arvien vairāk jākļūst par sociālo budžetu. Tāpēc ļoti nopietni domāsim par mūsu kultūru plašā nozīmē, par izglītību, zinātni, medicīnisko un sociālo aprūpi. Šis budžets ir sastādīts ministriju un resoru griezumā. Jau otro gadu mums neizdodas panākt finansēšanas atvēršanu nacionālajām mērķprogrammām gluži vienkārši tādēļ, ka šo programmu vēl nav. 1991.gada 30.aprīlī Ministru padome izdeva rīkojumu 165-r, ar kuru noteica, ka līdz 1991.gada 15.novembrim jāiesniedz šīs valsts programmas Ministru padomei apstiprināšanai. Bija paredzēts izstrādāt septiņas nacionālās programmas.

Es, kolēģi, nevaru runāt, ja jūs nemitīgi runājat. Paklausieties, ko es ziņoju! Es tiešām jūtu jūs fonā, jo jūs nemitīgi runājat!

Tātad bija paredzēts izstrādāt septiņas programmas– vides aizsardzība, Latvijas iedzīvotāji, enerģētika, AIDS profilakse, informātika, meža resursi, biotehnoloģija un farmācija. Apzinot šo programmu gatavību, jāteic, ka vienīgā programma, kura ir gatava izskatīšanai Ministru padomē un kura vistuvākajā laikā arī acīmredzot tiks apspriesta, ir programma “Biotehnoloģija un farmācija”, kuru vada Andris Gūtmanis (Ekonomisko reformu ministrija). Arī programma “Latgale”, kuru pēc deputātu iniciatīvas izstrādāja Zinātniskais centrs, ir tuvu nobeigumam un ir paredzēti arī nepieciešamie finansu līdzekļi. Es domāju, ka līdz budžeta projekta izskatīšanai plenārsēdē vai komisijās šo programmu varēs ietvert budžeta finansējumos. Finansēšanas mehānismam ir jābūt pilnīgi šķirtam no ministriju resursiem. Pēc manas pārliecības, ir jābūt programmas direktoram rīkotājam, kuru apstiprina valdība un kurš pilnībā atbild par programmas finansēšanu un līdzekļu mērķtiecīgu izlietošanu. Viņam jāuzņemas arī atbildības nasta par šīs programmas realizēšanu.

Darba grafiks budžeta izskatīšanā varētu būt šāds: nākamās divas nedēļas strādā komisijas, pieaicinot arī attiecīgos Finansu ministrijas darbiniekus, ja tas ir nepieciešams. Komisijas savu slēdzienu un priekšlikumus noformē protokolā un iesniedz Apvienotajai budžeta komisijai. Pēc tam Apvienotā budžeta komisija izskata budžeta projektus kopā ar visiem pastāvīgo komisiju priekšlikumiem un pretenzijām un sagatavo budžeta projekta pirmo lasījumu izskatīšanai Augstākās padomes plenārsēdē. Vismaz divas dienas vajadzētu veltīt šīm diskusijām par budžetu, kuru rezultātā tiktu apkopoti visi deputātu priekšlikumi. Budžeta apstiprināšana ir jāpabeidz, manuprāt, līdz februāra beigām.

Atļaujiet jūs iepazīstināt ar dokumentiem, kuri mums komisijās ir jāizskata. Valdība iesniedza vairākus budžeta projektu variantus. Es jūs informēšu, kas ir pēdējie, ar kuriem ir jāstrādā. Es jūs lūdzu atzīmēt! Augstākajā padomē ienākušais budžeta projekta variants Nr.556 nav saistošs. Tas bija pirmais variants, pēc kura sekoja citi. Saistošs ir Augstākajā padomē ienākušais dokuments Nr.43, ko ir iesniegusi valdība kopā ar Finansu ministrijas dokumentiem.

Otrs ir 1992.gada 3.janvāra Ministru padomes dokuments “Par valsts varas un pārvaldes izdevumiem par 141,1 milj. rubļu”. Tas ir noticis tādēļ, ka reorganizācija tad vēl risinājās pilnā sparā un izdevumi pārvaldes finansēšanai tika iesniegti sadalījumā pa ministrijām mazliet vēlāk. Apskatiet arī Finansu ministrijas 1991.gada 28.decembra dokumentu 023/72, kas ienācis Augstākajā padomē 28.decembrī un reģistrēts ar Nr.2509. Ja kāds nav atradis, lūdzu, pienāciet pie manis, es jums visu parādīšu. Komisijās vēl ir iesniegta šī biezā grāmata, kurā Finansu ministrija parāda mūsu izdevumus pa resoriem un resoru ietvaros pa iestādēm un organizācijām. Šeit ir tā tāmes finansēšana.

Budžeta komisija arī ir sastādījusi dokumentu, kurā paredzēts, kādai pastāvīgajai komisijai kuras ministrijas ir jāizskata. Tas tiks nodrukāts, varbūt šodien pat komisiju priekšsēdētāji to saņems.

Tas man būtu viss attiecībā uz jautājuma organizatorisko pusi. Ja ir kādi būtiski jautājumi, tad jūs varat uzdot gan man, gan finansu ministram, bet ņemiet vērā, ka šos materiālus, par kuriem es ziņoju, mēs saņēmām tikai pirmdien. Tas ir ievadījums darbam komisijās. Tāpēc tika organizēta finansu ministra un mana uzstāšanās.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumi, protams, tiks uzdoti, bet tādā kārtībā, kādā jautātāji ir pierakstījušies sekretariātā. Kinnas kungs būs apmēram 22., ja viņš tagad pierakstīsies. Priekšlikumi būs pēc tam, kad būs debates. Tagad ir jautājumi, Ozola kungs! Nejauksim kārtību. Turklāt priekšlikumi jau izskan arī jautājot.

Zeiles kundze un godājamais ministra kungs būs tribīnē. Jautājumi tiks uzdoti tādā kārtībā, kādā ir pierakstījušies. Pirmais ir deputāts Rolands Repša, un gatavojas deputāts Kiršteins. Lūdzu.

R.Repša: Man jautājums Siliņa kungam kā profesionālim. Jūs pareizi aģitējāt, lai parlaments saprātīgi pieiet budžeta politikai. Sakiet, lūdzu, kā jūs domājat, vai tas nav pretrunā ar veselo saprātu un tirgus ekonomiku? Tā vietā, lai samazinātu nodokļus, varbūt pat pieļaujot nelielu budžeta deficītu, jo mums tomēr ir gaidāma naudas reforma šogad, tādējādi veicinot uzņēmējdarbības sfēru un aktivizējot privātuzņēmējus, kuri ir spējīgi daudz efektīvāk nekā valsts uzņēmumi tikt galā ar izejvielu resursiem, jūs pumpējat nodokļus uz augšu, radāt pamatu ekonomikas atslābumam, vēl vairāk padziļinot šo krīzes situāciju ar šo vienu miljardu pozitīvo budžeta saldo, kas ir pilnīgi nepamatoti.

E.Siliņš: Jūs neesat uzmanīgi klausījies, nenoklausījāties mani, bet varbūt es neesmu skaidri pateicis. Pirmām kārtām sāksim no beigām. Tātad viens miljards ienākumu pārsniegums pār izdevumiem. Referāta ievadā es teicu, ka valdība tuvākajā laikā vēlreiz pārskatīs darba algas minimālo apmēru. Mēs šobrīd nezinām, kādu iespaidu brīvās cenas atstās uz šo minimālo darba algu. Bet tas, ka tā būs jāpaceļ, ir pilnīgi skaidrs. Tāpēc ir atstāta rezerve šīm vajadzībām. Šodien mēs prasām un iestrādājam budžeta projektā neapliekamo minimālo darba algu 460 rubļus. Daži ekonomisti rēķina, ka šī minimālā darba alga varētu būt jau 1000 rubļi, figurē 800 rubļi, 700 rubļi… dažādi skaitļi. Tātad šīm vajadzībām līdzekļi būs. Es gribētu minēt tikai divus skaitļus. Ja mēs par 10 rubļiem paceļam minimālo darba algu, tad budžetā kopā ar sociālo nodokli nepieciešami 67 miljoni rubļu. Paceļot par 100 rubļiem, tas ir, no 460 līdz 560 rubļiem, mums ir vajadzīgi 670 miljoni rubļu. Mums rezervē ir atstāti tikai 900 miljoni rubļu.

Premjers grib kaut ko vēl palabot…

V.Zeile: Es vēl gribētu kolēģim teikt, ka tas ir pareizi par šo fiskālo politiku, bet tikai, lūdzu, pasakiet, uz kādu avotu rēķina jūs paredzat budžeta deficītu līdz nacionālās naudas ieviešanai, ja mūs jau banka Maskavā ir brīdinājusi, ka naudas emisija mums netiek dota.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis, Ministru padomes priekšsēdētājs: Es gribētu cienījamam Repšas kungam, kurš visnotaļ aizstāv privātīpašnieku intereses, un tas ir ļoti pozitīvi, pateikt, ka ir viena specifiska nianse– augot privātīpašumam, pieaug bezdarbnieku skaits. Tad, lūk, tā naudiņa, kas ir ielikta iekšā, ir zināma rezerve bezdarbniekiem, kuru nebūt nebūs viens vai divi procenti, samazinoties valsts uzņēmumu skaitam un realizējot privatizāciju.

E.Siliņš: Attiecībā uz jautājuma otru pusi par nodokļu spriedzi es negribētu teikt, ka mūsu institūcijas, kas nodarbojas ar nodokļu iekasēšanu, ir paņēmušas vienu kapeiku vairāk, nekā paredzēts peļņas nodoklī, apgrozījuma nodoklī vai citos nodokļos, ko šeit parlaments ir pieņēmis. Tā ka nevajadzētu teikt, ka mēs it kā ņemam kaut kādus lielus nodokļus. Es nevaru vairāk paņemt, nekā parlaments ir paredzējis.

Priekšsēdētājs: Jautājumu uzdod deputāts Kiršteins, un gatavojas deputāts Ziediņš.

A.Kiršteins: Dokumentā, kurā ir pārvaldes izdevumu atšifrējums valsts varas pārvaldes iestāžu griezumā, ir minētas visas ministrijas, arī Muitas departaments, bet nav Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas. Mani konkrēti interesē, kāda ir situācija robežu apsardzībā?

V.Zeile: Cienītais kolēģi, izskatiet šo dokumentu līdz galam, acīmredzot tās ministrijas nav sakārtotas alfabēta kārtībā, Aizsardzības ministriju es redzēju.

A.Kiršteins: Es atvainojos, nē, tā Aizsardzības ministrija un Iekš­lietu ministrija ir otrajā…

V.Zeile: Kas vēl nav? Aizsardzības ministrijai kā apakšpunkts ir arī Robežu apsardzības departaments.

E.Siliņš: Jā… un arī zemessargi. Es tos nosaucu savā referātā…

A.Kiršteins: Attiecībā uz Rūpniecības un enerģētikas ministriju ir punkts: dotācija siltumenerģijas sadārdzinājuma segšanai– 22 miljoni, un tas pats arī Arhitektūras un celtniecības ministrijai– dotācija siltumenerģijas un kurināmā sadārdzinājumam– 28 miljoni. Vai tas ir domāts valsts uzņēmumiem?

E.Siliņš: Tas ir domāts valsts uzņēmumiem, jo izmaksas ar ieņēmumiem netiek segtas. Es jau savā referātā minēju, ka tur, kur šīs izmaksas nesedzas, valdība vēl paredz dotācijas, tās ir vienīgās dotācijas tautsaimniecībā šiem diviem resoriem un saistītas ar to, ka mēs iedzīvotājiem pārdodam lētāk…

A.Kiršteins: Vai tas nozīmē, ka privātiem uzņēmumiem netiks dotas dotācijas?

E.Siliņš: Nē, tas to nenozīmē. Salīdzinot šo divu ministriju ieņēmumus ar izdevumiem kopumā par siltumenerģiju, tiek dotēti kopumā, nevis par katru cilvēku vai uzņēmumu atsevišķi. Cits jautājums ir par to, kāda tiks noteikta maksa katram uzņēmējdarbības veidam. Tas ir jautājums, kuru risinās katra konkrētā nozaru ministrija.

A.Kiršteins: Paldies. 30.pozīcijā– zemnieku saimniecību kredītu nodrošināšanai– nekas nav ierakstīts. Vai tur nekā nebūs?

E.Siliņš: Es diezgan plaši izvērsu to jautājumu. Pirmām kārtām likumprojektā ir paredzēts, ka banka kreditēs zemnieku saimniecības ar septiņu procentu kredītu. Tas ir viens jautājums. Likumprojekta pielikumos ir paredzēti 35 miljoni rubļu kredīta procentu starpības segšanai. Ja parlaments pieņems, tas dotu iespēju šo 7 procentu kredīta likmi, izejot no 35 miljoniem, samazināt. Mēs esam provizoriski izrēķinājuši, ka zemnieku saimniecību vajadzībām pēc šādiem noteikumiem banka varētu izdalīt no 1,6 līdz 2 miljardiem rubļu kredītiem. Vai šādi kredīta resursi būs bankas rīcībā– tas mums jājautā jau Repšes kungam.

A.Kiršteins: Paldies. Es tā arī sapratu, es tikai domāju, ka tie 35 miljoni ir atpakaļ.

E.Siliņš: Atklāti runājot, bija arī tāds variants, ka varbūt vajadzētu zemnieku saimniecības kreditēt no budžeta. Tad, kad kopā ar Lauksaimniecības ministriju šis jautājums vairākkārt tika izskatīts, pie tam lauksaimniecības ministrs atsaucās uz to, ka šis jautājums ir arī skatīts komisijā, nācām pie slēdziena, ka ir jādod zemnieku saimniecību kopējām vajadzībām valsts budžeta līdzekļi. Lai zemnieks kontrolētu šo līdzekļu izlietošanu meliorācijai, telefonizācijai, ceļiem, elektrifikācijai un tā tālāk, tika paredzēti līdzekļi tieši finansēšanai, bet kreditēšana paliek uz šiem noteikumiem.

A.Kiršteins: Paldies.

V.Zeile: Es gribēju pateikt, ka šajā sakarībā ir ļoti liels lūgums Lauksaimniecības komisijai izvērtēt visus tos līdzekļus, ko mēs dodam Lauksaimniecības ministrijai, to skaitā arī zemnieku saimniecību finansēšanai, lai nebūtu tā, šogad mēs dažos gadījumos “neiešāvām desmitniekā”, finansējot ar Lauksaimniecības ministrijas starpniecību. Šeit jau pavīdēja doma, ka vajadzētu šos līdzekļus decentralizēt līdz pat pagastiem. Tā ka, lūdzu, komisijas, spriediet, aiciniet palīgā arī Zemnieku federācijas fondu un visus pārējos, kas ir ieinteresēti zemnieku saimniecību stimulēšanā.

Z.Ziediņš: Dzirdot Godmaņa kunga repliku uz Repšas kunga jautājumu, es, būdams uzņēmējs, nosvīdu ar aukstiem sviedriem, jo sapratu, ka premjers virza mūsu tautsaimniecību uz neefektīvu ekonomiku, kur slēptais bezdarbs tiks finansēts no budžeta. Tie ir jūsu vārdi. Ņemot vērā, ka akcīzes nodoklis vēl nav apstiprināts, ka Gorbačova– Godmaņa 5 procentu nodoklis šogad, neskatoties uz pretlikumību, turpina eksistēt, ka absolūti nelikumīgais 10 procentu stabilizācijas nodoklis turpina eksistēt, bet muitas nodoklis vispār nav apstiprināts, man ir konkrēts jautājums. Sakiet, lūdzu, kā jūs domājat, kad Finansu ministrija atdalīsies no Finansu inspekcijas un kad beidzot Finansu ministrija un Finansu inspekcijas sāks pakļauties nevis kaut kādai vis­augstākajai varai, bet Latvijas Republikas likumdošanai?

E.Siliņš: Man ļoti grūti atbildēt uz jūsu pēdējo jautājumu par finansu institūciju pārveidošanu. Es šajā tribīnē stāvēju jūsu priekšā un lūdzu parlamentu nekādā gadījumā nedarīt to, kas šeit tika spriests, respektīvi, Finansu inspekciju nevajag atdalīt no Finansu ministrijas. Finansu inspekcijai ir jābūt Finansu ministrijas sastāvdaļai, jo tā nodarbojas ar budžeta vienu pusi– kasēšanu un budžeta ienākumdaļas izpildi. Diemžēl šis dokuments Finansu ministrijā nav redzēts. Es domāju, ka tas ir iesniegts arī bez valdības ziņas. Bet varbūt premjers apgāzīs manu apgalvojumu. Vakar ir pieņemts lēmums par Finansu inspekcijas kā pilnīgi atsevišķas struktūrvienības izveidošanu. Es domāju, ka struktūras Ministru padomē nosaka premjers un valdība kopumā. Tātad izveidota pilnīgi jauna struktūrvienība– Valsts finansu inspekcija, kas atrodas Ministru padomes pakļautībā. Es saprotu, ka parlaments varētu pieņemt likumu par šādas institūcijas izveidošanu Augstākās padomes pakļautībā… bet izveidot to Ministru padomes pakļautībā, Finansu ministrijai un premjeram nezinot (starp citu, inspekciju vada finansu ministra vietnieks), manuprāt, nav pareizi.

Attiecībā uz diviem jūsu nosauktajiem nodokļu veidiem jāteic, ka tie nav nodokļu, bet maksājumu veidi. Tuvākajās dienās mēs jums iesniegsim savus priekšlikumus, jo šie jautājumi nav risināmi slepeni.

Ja mēs runājam par 5 procentu Gorbačova nodokli, kā mēs to dēvējam, tad jāatzīst, ka tiešām tāds valdības lēmums bija un pēc šā lēmuma 5 procentu nodokli kasēja. Tas tika novirzīts ļoti cēliem mērķiem– skolotāju un sociālās sfēras darbinieku darba algām, stipendijām, pensijām un maznodrošinātām ģimenēm.

Cienījamie deputāti, padomājiet! Jūs sakāt, ka mēs turpinām nelikumīgi kasēt… Bet no kā mēs turpinām nelikumīgi kasēt? Krievija no mums kasēja līdz šai dienai, bet par produkciju, ko mēs realizējām Krievijai, mēs nekasējām, mēs tikai to 5 procentu nodokli uzlikām tai produkcijai, kas gāja ārpus Latvijas Republikas robežām, un novirzījām to šiem mērķiem. Ja jūs izvirzāt jautājumu par šā nodokļa atdošanu, tad jājautā– kam atdot? Vai Jeļcinam?

Par 10 procentu stabilizācijas fondu. Jūs zināt 23.augusta notikumus. Kad tika pieņemts šis lēmums, Augstākajai padomei momentāni tika iesniegti priekšlikumi, ka valdība ir pieņēmusi ārkārtēju lēmumu, ka nevaram pacelt cenu gaļai, pienam, piena produktiem, gaļas produktiem, ka vajag to nosegt, un mēs sameklējām, lūk, šo dividendi no valsts uzņēmumiem. Vai tiešām tāpēc būtu jānosoda valdība, ka uzņēmējdarbības intereses ir sagrautas? Tas ir valsts uzņēmums, un Ministru padome tomēr ir valsts īpašuma pārvaldītāja. Vai tas būtu nosodāmi, ja Ministru padome saviem maksātājiem, saviem pārvaldes objektiem uzliek šo 10 procentu nodokli? Mēs attiecīgus priekšlikumus iesniegsim jūsu izskatīšanai.

Z.Ziediņš: Neviens šajā zālē jūs nenosoda. Bet kā jūs nesaprotat, ka ir jāievēro elementārā likumdošana. Es savos gados nevaru justies kā bērnudārzā, kur atnāk viens lielais, gudrais tēvocis, paceļ pirkstu gaisā un pasaka– būs tā. Tā tas diemžēl notiek. Tāpēc ir zināms mehānisms, kā griezties pie Augstākās padomes, jo šajā konkrētajā gadījumā valdība klasiski, manuprāt, Augstāko padomi ir apvainojusi. Nekas netraucēja tai sagatavot šādus dokumentus, iesniegt, izskatīt, nobalsot un risināt tālāk.

Bet man ir vēl otrs jautājums. Pagājušajā gadā klasiskā reketā uzņēmējiem tika atņemti valūtas ieņēmumi, samaksājot par vienu dolāru tādu cenu, ka man ir vispār kauns to nosaukt. Jūs paši to ļoti labi zināt, ka tas nesastāda par vienu dolāru pat divus rubļus. Tagad es ar šausmām dzirdēju, ka jūs savā izdevumu daļā esat jau ieplānojis 50 miljonus rubļu, lai turpinātu šo politiku un iepirktu valūtu. Pieņemsim, ka jūs nomainīsit kursu, jo pretējā gadījumā tas būs rekets, pret kuru ir jācīnās ar reketa metodēm. Citu iespēju man vienkārši nav. Bet tagad jautājums– kur tad paliek tā valūta, kuru ar šo valūtas budžeta daļu jūs iepērkat? Vai tā ir valdības rokasnauda? Kur tā nauda paliek? Kāpēc šeit neparādās šis naudas atsegums? Vai tas jāpareizina ar 150?

E.Siliņš: Es tagad saprotu jūsu satraukumu, tas ir pilnīgi pamatots. Runa ir par koeficientu. Bez šaubām, par 150 vai 130 rubļiem dolāru nav ko pirkt, tad tas nav valūtas atskaitījums. Tādā gadījumā tas ir jānopērk kādā firmā vai bankā un tam nav nekādas praktiskas nozīmes. Jūsu satraukums ir pamatots tajā ziņā, ka tomēr valūtas budžets jeb valūtas bilance, jeb valūtas fonds, kā mēs to šodien nosaucam, jāzina arī parlamentam. Es esmu pārliecināts, ka 1992.gada pirmā pusgada valūtas budžetu mēs skatīsim parlamentā, un tad mēs to arī iesniegsim.

Z.Ziediņš: To nevar skatīt atsevišķi, tam būtu jābūt blakus.

V.Zeile: Es gribētu iejaukties un pateikt, ka valdība pati ir noteikusi, ka 1992.gada pirmā pusgada valūtas budžeta projekts tiks izstrādāts līdz 1.decembrim un iesniegts Augstākajai padomei izskatīšanai, pēc tam šie termiņi tika precizēti sakarā ar reorganizāciju valdībā. Pēdējais termiņš, kā man ziņoja, premjers mani palabos, ja es kļūdīšos, ir 31.janvāris. Tiklīdz mēs daudz maz tiksim galā ar šī budžeta ievirzīšanu, ļoti pamatīgi sāksim preparēt valūtas budžetu gan par ieņēmumiem, gan par izdevumiem. Es lūdzu visus deputātus savus priekšlikumus, vērojumus, pieredzi, analītisko faktu materiālu celt priekšā, apspriežot šo budžetu.

Z.Ziediņš: Paldies, kolēģi. Bet, kamēr valdība nepilda savus elementāros solījumus, šis budžeta projekts nav pieņemams arī pirmajā lasījumā.

V.Zeile: Es atvainojos, cienītais Ziediņa kungs! Lūdzu, klausieties drusku uzmanīgāk! Šodien nav runa par pirmā varianta balsojumu, mēs tikai ievirzām parlamentu šā budžeta projekta izskatīšanai, neviens jums šodien nepiedāvā balsot par šo budžeta projektu. Strādājiet, lūdzu, komisijās, gatavojiet savus priekšlikumus, iesniedziet tos rakstiski, lai attiecīgās komisijas var izskatīt.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Es arī gribētu atbildēt Repšas kungam, kurš nez kāpēc ir iesniedzis man veselu vēstuli, nevis uzstājas debatēs. Jautājums ir par to, ka šodien neviens balsojums par budžetu nenotiks. Tā ir informācija. Tā ka par to laikam uztraukties nevajadzētu, ka mēs šodien par kaut ko balsosim.

Uzklausīsim, ko vēl premjerministra kungs gribēja paskaidrot par šo jautājumu. Jautājuma uzdošanai gatavojas deputāts Felss.

I.Godmanis: Es visnotaļ cienu Ziediņa kungu par to, ka viņš aizstāv uzņēmēju intereses. Es domāju, ka tas ir pareizais ceļš, kuru viņš iet. Problēma ir tikai vienā apstāklī– ir jāizstrādā nodokļu likumdošana par valūtu. Baltijas valstīs faktiski tādas nav. Atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, kas kasē 20 procentus Gorbačova 40 procentu vietā, necilā Latvijas valdība atļaujas ne vairāk kā 10–15 procentus atpirkt. 3procenti aiziet pašvaldībām.

Un pēdējais. Tas kurss 1,80 ir piemērots tad, kad rēķina peļņas nodokli. Tos 35 procentus, jo parastā nauda, rubļi, jūk kopā ar valūtu, ir ļoti grūti izrēķināt, tāpēc šie valūtas atskaitījumi valūtas fondā iet no apgrozījuma, bet tālāk par 1,80 tiek nopirkti, jo citādi tas būtu nodoklis. Kad rēķina peļņas nodokli, to pašu koeficientu pielieto, un tad vinnē uzņēmējs.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Jautājumu uzdod deputāts Felss, un gatavojas deputāts Seiksts.

A.Felss: Man ir divi jautājumi. Pirmais. Cik procentu no nacionālā ienākuma sastāda Latvijas Republikas budžets 1992.gadam?

E.Siliņš: Man nav Ekonomisko reformu ministrijas izrēķinātā nacionālā ienākuma kopapjoma, bet, provizoriski rēķinot, tas varētu sastādīt 40 procentus.

A.Felss: Paldies. Otrs jautājums. Cienījamais ministra kungs perfekti zina, kāda ir situācija ar kredīta resursiem. Arī šodien, pārtraukumā konsultējoties ar bankas prezidentu Repšes kungu, informācija bija tāda, ka kredīta resursu praktiski nav, tie ir minimāli. Kādu jūs redzat izeju? Kā mēs šobrīd varētu atrisināt jautājumu par kredīta resursiem?

E.Siliņš: Tas varētu tā būt, ka resursu nav, un nekādā gadījumā budžetā arī tādu resursu nebūs, kas sastādītu apmēram trešo vai ceturto daļu no visa budžeta apjoma, tie arī nevarētu būt. Es domāju, ka resursi ir jāmeklē tur, kur tie ir, un bankai jāpērk par procentiem, attiecīgi maksājot par šiem resursiem. Man ir tādas ziņas, varbūt bankas darbinieki var apstiprināt, ka banku kontos uzņēmumiem brīvie līdzekļi ir vairāk nekā pieci miljardi rubļu. Tādā gadījumā ir jāpērk no tiem, jāmaksā vairāk un jānovirza kā kredīta resursi. Ko tad citu darīt? Jāmeklē tie kredīta resursi, bet tā ir bankas rūpe, tā ir bankas funkcija.

Priekšsēdētājs: Jautā deputāts Seiksts, un gatavojas deputāts Bojārs.

A.Seiksts: Man ir jautājums ministra kungam. Pirms diviem mēnešiem es darba grupas vārdā Apvienotajai budžeta komisijai iesniedzu konkrētus priekšlikumus par objektiem un par problēmām, kas saistītas ar Latgales kultūru un izglītību. Es pārbaudīju, dokumenti no Apvienotās budžeta komisijas ir aizgājuši uz Finansu ministriju. Tāpēc man pret Zeiles kundzi pretenziju nav. Es šajā dokumentā neredzu nevienu problēmu, kas attiektos uz izglītību, kultūru. Man ir jautājums– vai jūs esat ignorējuši šos jautājumus vai arī apslēpuši tā, ka ne deputāti, ne izglītības, ne kultūras darbinieki nevarēs būt droši, vai viņi vispār kaut ko saņems.

V.Zeile: Es atļaušos atbildēt kolēģim Seikstam. Finansu ministrija šo Latgales programmu finansēšanu izglītībai ir iestrādājusi Izglītības ministrijas finansējumā, bet mēs domājam, ka darba gaitā vajadzētu to īpaši izdalīt, lai redzētu, ka tā ir Latgales finansēšana. Tas, protams, Finansu ministrijai prasīs papildu darbu, bet principā būtu ļoti korekti parādīt atsevišķi Latgales programmu, ne tikai finansējot izglītību, kultūru, zinātni un sociālo sfēru, tas ir, medicīnisko un sociālo aprūpi.

A.Seiksts: Paldies, Zeiles kundze! Es tikai gribu pateikt, ka informācija no Latgales ir tāda: ja viņi skaidri un gaiši neredzēs šo sadali, tad viņi absolūti nekam netic un uzskata, ka tas viss ir tikai papīru rakstīšana. Paldies.

E.Siliņš: Es mazliet piebildīšu, ka savā referātā es teicu, ka izdevumi celtniecības investīcijām un sociālās sfēras finansēšanai tiek plānoti pēc vidējā koeficienta. Latgalei šie izdevumi ir zemāki, līdz ar to visi izdevumi tika piesaistīti šim vidējam līmenim, kas deva papildu līdzekļus visai Latgales zonai. Celtniecības darbu finansēšanai, kā jau es teicu, visai Latgalei piemērots koeficients 1,2. Rīgai tas ir pat zemāks– tikai 0,7. Lai noņemtu šo spriedzi, varbūt tiešām vajadzētu izdalīt ailīti, lai ir redzams, kā tas ir, un tad būtu vieglāk izdalīt atsevišķi izglītībai un tā tālāk.

Priekšsēdētājs: Jautājumu uzdod deputāts Bojārs, un gatavojas deputāts Freimanis.

J.Bojārs: Runājot par dārgmetālu fondu, kāda ir situācija ar mūsu zelta atgūšanu? Mani interesē trīs galvenie depozīti– Parīze, Londona un Ņujorka.

Otrs jautājums. Cik mums ir ar mieru un kas ir ar mieru aizdot konvertējamā valūtā, ja tādi priekšlikumi ir?

E.Siliņš: Man jums, Bojāra kungs, ļoti jāatvainojas, bet jautājumus, kuri saistīti ar zelta atgūšanu, kārto bankas iestādes. Tā ir bankas iestāžu, nevis mūsu kompetence.

Ja runājam par dārgmetālu fondu, tad ir domāts tikai sākt izveidot valsts dārgmetālu rezervi, iepērkot visur un visādi. Kā mēs zinām, līdz šim, tas ir, līdz 1991.gada sākumam, visu republikā iepirkto zeltu mēs sūtījām uz Maskavu, 1991.gadā tas tika pārtraukts. Līdz ar to, organizējot zelta iepirkšanu, to var nodot kā valdības zeltu glabāšanai bankā. Bet ar to zeltu, kas ir kaut kur ārzemēs, nodarbojas bankas iestādes.

J.Bojārs: Padomju Savienība vēl pārdod zeltu, jo, pēc manām ziņām, rūpnīca ir apstājusies.

E.Siliņš: Nē, tik bēdīga situācija nav. Tur pašreiz jautājums risinās diezgan normāli. Problēma ir tā, cik daudz zelta izstrādājumu viņi gribēs precīzi saņemt realizācijai. Mēs varētu piekrist realizēt kaut vai pusi, jo tas Latvijas valstij ir izdevīgi,– akcīzes nodoklis un apgrozījuma nodoklis paliek Latvijā. Ja atstājam pusi zelta izstrādājumu, tad tas jau nodrošinātu mūsu tirdzniecību ar zeltu.

Krievijā zeltu sāk pārdot atsevišķi horizontālā līmeņa darboņi– uzņēmēji un uzņēmumi. Šīs cenas arī ir pieņemamas, tās nepārsniedz iepriekšējās cenas. Šādu risinājumu var meklēt un var atrast. Varbūt pat ir iespēja par šiem 50 miljoniem rubļu par pieņemamām cenām iepirkt zeltu, lai to ieliktu valsts krātuvē.

J.Bojārs: Es vēl jautāju par kredīta iespējām valūtā. Vai ir piedāvājumi? Vai kāds ir atbildējis pozitīvi? Cik lielas summas mums ir gatavi aizdot?

E.Siliņš: Jautājums par kredīta piedāvājumiem valūtā tiek risināts, bet man ir jāatvainojas, jo es vēl neesmu lietas pieņēmis. Ar 2.decembri ir likvidēts Ārējo ekonomisko sakaru departaments, tā funkcijas pārņem Finansu ministrija. Tā ka šodien es vēl nevaru uz šo jautājumu atbildēt.

V.Zeile: Viena papildu replika kolēģim Bojāram. Šādi kredīta piedāvājumi ir starpvaldību līmenī, bet jautājums atdūrās pret to, kas būs šo kredītu garants. Jautājums ir par to, kas glabājas mūsu Latvijas bankā un kas varētu būt vienīgais garants. Un tūlīt visu interese zūd, tiklīdz pasakām, ka mums ir rubļu atlikumi aktīvā un nekas vairāk.

Priekšsēdētājs: Deputāts Freimanis, un gatavojas deputāts Buls.

J.Freimanis: Man ir trīs jautājumi. Pirmais no tiem ir ārpolitisks. Siliņa kungs, jūs teicāt, ka ir pozitīvs saldo gandrīz viens miljards un ka tas ir tāpēc, ka mums būs noteikti jāpieliek algas un tā tālāk. Vai šajā budžetā ir arī ieprogrammēta tā iespēja, ka rublis vispār var “uzsprāgt gaisā”, ņemot vērā, ka mūsu sadraudzības valstīs tūlīt būs kuponi un mums būs pavisam cits rubļa spiediens? Vai tas šeit ir ieprogrammēts?

E.Siliņš: Jā, sadārdzinājums ir ieprogrammēts.

J.Freimanis: Es teicu– rubļa sabrukums.

E.Siliņš: Mums ir jāsaprot arī tas, ka pirmā pusgada budžets arī uz to ir virzīts, jo otrajā pusgadā mums var būt dažādas reformas, ne tikai rubļa “sprādziens”, bet vēl daudz kas cits ir sagaidāms un prognozējams. Šo pusgada spriedzi acīmredzot budžets var izturēt.

J.Freimanis: Otrs jautājums. Šajā grāmatiņā ir vairāki interesanti un noslēpumaini punkti. Es gribētu, lai jūs man paskaidrojat, kas ir tā sauktie kursu pasākumi, kas šur tur sasniedz pusmiljonu vai pat miljonu? Un vēl viens sīkumiņš, kas ir diezgan nepatīkams. 27.pozīcija– tehniskā un sociālā progresa finansēšana. Tas ir ļoti stagnātisks punktiņš, bet jūs to vienā elpas vilcienā minējāt kopā ar zinātni. Lūdzu, atšifrējiet!

E.Siliņš: Pirmais jautājums– “kursu pasākumi”. Man grūti pašreiz pateikt, vai līdz miljonam būs, bet gandrīz katrai ministrijai tā ir ieplānota. Tā ir paredzēta kadru apmācīšanai un kadru sagatavošanai. Kadru apmācīšanā varētu būt piesaistīti ārzemju speciālisti. Ministrijas no šīs “kursu pasākumiem” paredzētās naudas tad arī apmācības finansē.

J.Freimanis: Vai tie nav krievu valodas kursi?

E.Siliņš: Kā, lūdzu?

J.Freimanis: Vai tie nav krievu valodas kursi, Siliņa kungs?

E.Siliņš: (Smejoties.) Nekādā gadījumā.

V.Zeile: Cienītais kolēģi! Tie tik tiešām ir kvalifikācijas paaugstināšanas kursi. Šī problēma jau izvirzījās pagājušajā gadā. Mēs “nogriezām” ļoti lielu summu no šiem līdzekļiem. Visas ministrijas solīja pārskatīt un arī pārskatīja šo pieeju kvalifikācijas celšanas kursiem. Kas no tā ir iznācis– tas profesionāli jāizvērtē attiecīgajām komisijām. Ja ministrijas tiešām ir pārorientējušās un strādā laikmetam atbilstošā līmenī, dosim līdzekļus, bet, ja tas ir tikai avots, lai turpi­nātu labi un ērti dzīvot dažādu metodisko kabinetu grupiņas, tad šie līdzekļi ir jāpārskata. Lūdzu, vērtējiet un izsakiet savus priekšlikumus.

J.Freimanis: Un par to tehnisko progresu?

E.Siliņš: Zinātne ir iedalāma fundamentālajā zinātnē un pielietojamajā. Un, lūk, šī summa– 105 miljoni sadalās divās daļās: 65 un 40 miljoni.

J.Freimanis: Pēdējais jautājums man ir filozofisks un adresēts Zeiles kundzei. Jūs teicāt, ka mums ar šo dokumentu ir jāstrādā komisijās. Bet es gribētu vēlreiz artikulēti dzirdēt, kad premjers mums iedos valūtas plānus, respektīvi, valūtas budžetu. Aizsardzības ministrijas budžets ir tie skandalozie 3 procenti, kurus savā laikā kautrīgi, valodai raustoties, minēja Jundža kungs. Tā ir skandaloza summa. Neko mēs nevarēsim par rubli nopirkt, nevienu kalašņikovu, tur būs vajadzīga valūta. Veselu virkni pozīciju mēs vispār nevaram izskatīt, ja mums nav zināmas tās valūtas druskas, kuras mums būs. Es gribu, lai jūs vai premjers man atbild. Jo mēs te velti tērējam laiku.

V.Zeile: Es neko citu nevaru pateikt kā tikai to, ka ir apsolīts: valūtas budžets būs 31.janvārī. Balstos uz to informāciju, kuru man sniedza Ministru padomē. Ja kaut kas premjeram ir ko teikt, es laipni lūdzu papildināt.

J.Freimanis: Es arī ļoti lūdzu.

Priekšsēdētājs: Nevajag lūgt, jo premjers pirms lūgšanas jau pieteicās, ka viņš grib runāt par šo jautājumu. Un pēc tam 30 minūtes būs pārtraukums. Bula kungs uzdos jautājumu pēc pārtraukuma. Bet tagad premjera kungs sniegs paskaidrojumu.

I.Godmanis: Cienījamais Freimaņa kungs! Es gribu atbildēt uz pirmo jautājumu par rubļa “uzsprāgšanu”. Neapšaubāmi, ka mēs esam pilnīgi sagatavojušies šim pasākumam. Par šā pasākuma apjomiem, termiņiem un precīziem laikiem es ziņošu tikai slēgtā sēdē. Tā būs absolūti slēgta sēde, kurā, protams, piedalīsies arī Kehra kungs un Repšes kungs kā Naudas komitejas pārstāvji.

Jautājums par ieročiem– arī tas ir jārisina slēgtā sēdē. Jums ir pilnīga taisnība, jo tie izdevumi, kas ir paredzēti attiecīgo ieroču iegādei, ir kombinēti gan bartera, gan valūtas veidā.

Priekšsēdētājs: Iespējamo atbildi Freimaņa kungs ir saņēmis. Es vēl varu piebilst, ka par ļoti daudziem rubļiem kalašņikovu joprojām var nopirkt.

Bet tagad pārtraukums 30 minūtes.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Ieņemsim vietas! Pulkstenis ir pieci. Godājamos ziņotājus lūdzu tribīnē. Zeiles kundze jau ir. Siliņa kungs nāk. Deputāts Buls uzdos jautājumu. Jautājuma uzdošanai gatavosies deputāts Ozols, viņš grib arī kādu priekšlikumu izteikt, tā es sapratu.

A.Buls: Vispirms gribu runāt par to, kas mums komisijā būs jālabo. Izdevumos summa 4 miljardi 284 miljoni nav korekta. Pat tagad, sākotnējā budžeta izskatīšanā, ir atrastas vairākas kļūdas Rūpniecības ministrijas, Enerģētikas, Arhitektūras un celtniecības, Finansu ministrijas un Finansu inspekcijas izdevumos. Es ceru, ka jūs tās kļūdas atradīsit. Man pat neērti jums teikt, ka diemžēl jūs gribat šīs ministrijas atstāt bez algas fonda. Tas būs jāizlabo. Līdz ar to nebūs vairs tas miljards pozitīvais saldo, būs kaut kas cits. Šo matemātiku mēs pēc tam paskatīsimies komisijās.

Bet tagad jautājums. Es gribētu zināt, kas ir ar šiem Latvijā esošajiem zinātniskās pētniecības institūtiem? Vai tie te kaut kur ir saskatāmi, cik tie prasa no budžeta, cik tie paši spēs ar tēmām un tēmu finansēšanu pelnīt? Cik tiem būs jādod no budžeta līdzekļiem? Gribētu zināt visu šo institūtu likteni.

E.Siliņš: Mēģināsim visu sākt no gala. Ienākumi mums pārsniedz izdevumus. Šeit jau tika runāts par to, ka budžets tika iesniegts, nesadalot valsts pārvaldes uzturēšanas izdevumus, un ka šie materiāli ir iesniegti papildus. Tur ir 141 miljons, kas attiecīgi ir sadalīts katrai ministrijai, ierakstot to, kas pienākas. Tas ir papildu materiāls, kas iesniegts šajās dienās pēc valdības struktūras pilnīgas reorganizācijas.

Otrs jautājums par zinātnes finansēšanu un šiem institūtiem. Pirmām kārtām Zinātnieku padome un tie veidojumi skatīja šo summu. Iztirzājot šos 105 miljonus, noskaidrosies, cik katram pienākas, cik būs saimnieciskās darbības ienākumi, cik jānosedz pašiem savi izdevumi, kādas tēmas tiks finansētas fundamentālajā zinātnē, kādas tēmas tiks finansētas jau pielietojumā. Šīs summas tiks precizētas.

A.Buls: Tātad 105 miljoni?

E.Siliņš: 105 miljoni.

A.Buls: Paldies. Otrs jautājums attiecas uz aizsardzību. Te jau profesors Freimanis pieskārās tiem 3,3 procentiem no kopējās ieņēmumu summas. Vai jūs tik tiešām nopietni domājat, ka Latvijas valsts aizsardzība ar šiem 3,3 procentiem būs nodrošināta? Vai tas ies caur valūtas fondu? Vai arī kaut kāda korekcija gaidāma tiem 175 miljoniem, kas te pašreiz ir ierakstīti?

E.Siliņš: Te ir ietverti Aizsardzības ministrijas uzturēšanas izdevumi un tie izdevumi, kurus, pēc Aizsardzības ministrijas domām, var segt par rubļiem. Valūtas budžets vēl nav gatavots un nav skatīts. Man šodien nav zināms, kāda summa tiks iesniegta un kādi būs priekšlikumi.

A.Buls: Man ir grūti saprast šo pozīciju, jo uz robežas nav absolūti nekas darīts– ne tur ir kādas būves, ne ierīces, bet tur valūta nav vajadzīga, tur rubļi vajadzīgi. Vajag finansēt tos darbus. Bet mēs gribam ar 3,3 procentiem iztikt. Tas nav nopietni.

E.Siliņš: To ir grūti pateikt.

Priekšsēdētājs: Jautājumu uzdod Ozola kungs. Gatavojas deputāts Kinna.

I.Ozols: Cienījamais Siliņa kungs, cienījamie kolēģi! Pasaules parlamentārā prakse ir tā, ka, iesniedzot likumprojektu “Par budžetu”, vienmēr budžeta likumprojektam līdzi nāk Finansu ministrijas, tātad valdības, referāts vai ziņojums, kurā tiek konkrēti apskatīta budžeta fiskālā funkcija un ekonomiskā funkcija. Siliņa kungs mums valdības ziņojumā referēja tikai par budžeta fiskālo funkciju. Ekonomiskā funkcija netika apskatīta. Tāpēc pirmais jautājums, Siliņa kungs, ir šāds. Kad deputāti varēs saņemt šā budžeta likumprojekta paskaidrojošo daļu, kurā būtu atspoguļota gan viena, gan otra funkcija? Es domāju, ka mums pavisam citādāk izvērstos šīsdienas saruna par organizācijām, ja mēs būtu saņēmuši šādu paskaidrojumu.

Acīmredzot tehniskas kļūdas rezultātā mums pirmais darba kārtības punkts budžeta sakarā bija “Par Latvijas Republikas tautsaimniecības attīstību 1992.gada pirmajā pusgadā”. Te bija domāts citādi, šeit bija paredzēts budžeta projekta ekonomiskās funkcijas atreferējums. Tādā gadījumā šeit būtu bijis Kalniņa kungs. Un tad mēs acīmredzot būtu saņēmuši abas šīs budžeta izskaidrojošās daļas. Kad mēs varētu saņemt no Finansu ministrijas un valdības šo paskaidrojumu?

V.Zeile: Es atbildu uz šo jautājumu. Tā tiešām bija, kā jūs sakāt. Mūsu darba kārtībā šodien bija paredzēts pirmais jautājums “Par republikas tautsaimniecības attīstības programmu 1992.gada pirmajam pusgadam”. Izskatot šo jautājumu, būtu izvirzīti tautsaimniecības ekonomiskās un sociālās attīstības mērķi un uzdevumi. Otrais jautājums būtu par budžetu kā svarīgāko līdzekli valdības ekonomiskās un sociālās politikas nodrošināšanai. Bet pēc vakardienas apspriešanas Augstākajā padomē, gan arī vakarā man premjers zvanīja un lūdza ekonomisko reformu ministra referātu šodien svītrot no darba kārtības, jo tas nav skatīts un saskaņots Ministru padomes sēdē. Tātad valdība šim jautājumam ļoti nopietni gatavojas un vēlas to saskaņot. Es domāju, ka tad, kad mēs izvērsti skatīsim šo budžetu pēc komisijas ziņojuma, būs arī valdības ziņojums, kurā būs budžeta ekonomiskās funkcijas izvērtējums.

I.Ozols: Es tomēr gribētu no Siliņa kunga dzirdēt, kad mēs varētu rakstiski saņemt šo paskaidrojumu, jo, piedodiet, ne mēs varam uztvert, ne mēs varam tagad pilnvērtīgi, kvalitatīvi analizēt. Kad mēs rakstiski saņemsim šo paskaidrojumu?

E.Siliņš: Attiecībā uz finansiālo daļu nav nekādu problēmu– šodien pat to varētu pavairot un izdot visiem deputātiem. Man nav nekā, ko slēpt, tur iekšā ir viss, ko es jums nolasīju. Attiecībā uz ekonomisko daļu Zeiles kundze atbildēja. Man ir grūti kaut ko pateikt par citu ministriju. Katra ministrija atbild par savām funkcijām. Šajā gadījumā no attiecīgās ministrijas arī būtu jāprasa.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos deputātam Berķim, bet tagad ir kārta deputātam Kinnam. Tā kā deputāta Kinnas nav, tad nākamais ir deputāts Lucāns, kas tikko ienāca zālē. Lūdzu. Pēc tam ir deputāts Silārs. Jautājumu uzdošanai jāpierakstās sekretariātā.

J.Lucāns: Siliņa kungs, jūs, atbildot uz vienu jautājumu, teicāt, ka valsts īpašuma apsaimniekotājs un tiesību subjekts ir Ministru padome. Vai es pareizi jūs sapratu?

E.Siliņš: Jā. Es domāju, ka valsts īpašuma pārvaldītājam vajadzētu būt valdībai Ministru padomes personā.

J.Lucāns: Tādā gadījumā es esmu lielā nesaprašanā, jo vakar no šīs pašas tribīnes Godmaņa kungs teica, ka tā ir Augstākā padome. Es negribu, lai jūs atbildētu uz šo jautājumu. Es tikai gribu teikt, ka mums šajā jautājumā, cienījamie deputāti, nav skaidrības. Tas ir bīstams stāvoklis.

Bet tagad jautājums. Kā, jūsuprāt, un kādu iespaidu uz valsts finansēm, uz budžetu atstāj tie privatizācijas principi, pēc kādiem notiek privatizācija rūpniecībā? Kā jūs, ekonomists un finansists, no valsts pozīcijām vērtējat šo privatizācijas procesu rūpniecībā?

E.Siliņš: Atbildot uz jautājuma pirmo daļu, jāteic, ka varbūt premjers domāja to, ka visi likumdošanas akti un saistības attiecībā uz valsts uzņēmumu ir parlamenta kompetencē. Bet pārvaldīt vajadzētu Ministru padomei kā valdībai.

Otrs jautājums par privatizāciju. Man ir savas domas šajā jautājumā. Tas varbūt tieši nesaistās ar mūsu šīsdienas sarunu par budžetu, bet tīri teorētiski, teorētiskā aspektā.

Pirmkārt, es esmu pret to, ka šodien varētu risināt jautājumu par valsts īpašuma privatizāciju par rubļiem. Tad ir jāmeklē kaut kāds cits mehānisms. Es neuzskatu, ka būtu slikti, ja šodien sāktos privatizācija par valūtu, ja tāda valūta atrastos atsevišķiem uzņēmējiem vai personām neatkarīgi no tā, kā šī valūta iegūta– mantojuma ceļā vai komercdarījumu ceļā. Bet, ja kādam valūta ir, varētu uzsākt privatizācijas procesu. Varētu arī uzsākt privatizācijas procesu, pamatojoties uz atliktiem maksājumiem, uz investīcijas čekiem vai kādām citām formām, bet nekādā gadījumā nevar privatizēt par rubļiem. Manuprāt, tas ir ļoti bīstams ceļš. Un tas, kas ir izdarīts, vienā otrā gadījumā ne visai atbilst manai pārliecībai. Taču par katru privatizācijas faktu bija attiecīgs valdības lēmums un nekas jau nav noticis aizmuguriski. Tā būtu jautājuma viena puse.

No otras puses, ir nepiedodami arī aizkavēt privatizācijas procesu. Tātad pamatdoma ir tāda, ka mums jāveic ļoti dziļas finansu reformas. Bet par to pašlaik ir grūti runāt, jo premjers jau pateica, ka jautājums tiks izskatīts slēgtās sēdēs. Acīmredzot jautājums par privatizāciju saistās ar jautājumu par naudas reformu. Pēc tam šos procesus varēs kārtot, jo nepieļaujami ilgi ievelkas privatizācija. Mēs nesakārtosim, pēc manas dziļas pārliecības, mūsu ekonomiku ar lieliem valsts uzņēmumiem, bet privatizēt par rubļiem nav prāta darbs. Tāda ir mana pārliecība.

J.Lucāns: Mūsu pārliecība sakrīt. Man būtu vēl viens pavisam konkrēts jautājums– kā jūs vērtējat tos gadījumus (varbūt ir daudzi piemēri, man zināmi tikai nedaudzi), kad privatizēti uzņēmumi viena gada laikā no peļņas atmaksā visu un iegūst vēl peļņu? Kā jūs domājat, vai tā ir kļūda, avantūra vai kas cits?

E.Siliņš: Vai tā ir kļūda vai avantūra– to ir grūti pateikt. Es domāju, ka mēs šodien nemākam pareizi un pilnīgi nocenot pamatfondus, izdarot šo procesu. Tāpēc viens no pasākumiem, ko Finansu ministrija ierosināja, ir pamatfondu pārcenošana pēc stāvokļa šā gada 1.janvārī. Tāds lēmums tika pieņemts. Janvāra bilancē tiem jābūt pārcenotiem. Taču arī pārcenošana neatrisinās šo jautājumu. Ja mēs pārcenosim pamatfondus apmēram ar vidējo koeficientu 2,5 vai 3,5, tad arī vēl netiks noteikta īstā pamatfondu vērtība. Es domāju, ka jūsu minētais piemērs ir saistīts tikai ar to, ka šī vērtība tiek noteikta pazeminātos apmēros.

Bez tam, pēc manām domām, mēs nepareizi risinām nodokļu politikas jautājumu, bet tā nav mana kompetence. Arī ārzemju speciālisti, kas šeit ierodas, uzskata, ka mēs dodam kaut kādu labvēlības statusu jaunajiem uzņēmumiem darbības sākumā. Pēc viņu domām, tas nav vajadzīgs. Ir vajadzīgs tāds labvēlības statuss, lai viņi saprastu, ka reiz būs jānorēķinās par to labvēlību, bet mēs it kā no nodokļiem atbrīvojam un visādus citādus atvieglojumus dodam, bet tas nav korekti un to nevajadzētu darīt. Un ārzemju investoram, ja viņš nāktu iekšā, tas nebūtu saprotams. Viņu tas pārsteigtu. Viens amerikāņu konsultants, kas šeit bija, teica, ka to, ko mēs atbrīvojam šeit, Latvijā, viņš samaksā Amerikas Savienotajās Valstīs. Tur viņam nepienākas nodokļu atvieglojums. Tā ka ir vesela virkne jautājumu, kas būtu risināmi un skatāmi. Es vienīgi varu pateikt to, ka nodokļu jautājumi un šo maksājumu atvieglojumi nav Finansu ministrijas kompetencē. Tā tagad ir Ekonomisko reformu ministrijas kompetence.

J.Lucāns: Paldies.

Priekšsēdētājs: Deputāts Silārs uzdod jautājumu. Gatavojas deputāts Berķis. Godājamie kolēģi! Ļoti grūti ir dzirdēt atbildes uz jautājumiem, ja jūs sarunājaties. Varbūt jūs palasiet avīzes, ja nav interesanti, bet nevajag runāties.

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Godājamais Siliņa kungs, man jautājums par ieslodzījuma vietām. Līdzšinējā prakse bija tāda, ka tām bija jāmaksā peļņas nodoklis. Man interesē, vai šis absurds ir saglabāts? Vai arī turpmāk peļņas nodoklī ir atskaitījumi no ieslodzījuma vietām?

E.Siliņš: Ieslodzījuma vietas nemaksā, bet ieslodzījuma vietās saimnieciskās darbības rezultātā gūtā peļņa ir aplikta. Es neesmu informēts, ka būtu pieņemts kaut kāds atvieglojums par šīs saimnieciskās darbības veidiem. Ja ir pieņemts, tad es esmu kaut ko palaidis garām, bet es domāju, ka tā tas nav. Man liekas, ka jums tas labāk zināms.

I.Silārs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Deputāts Berķis uzdod jautājumu, un tad jautājumu uzdošana beigsies. Pēc tam izlemsim, ko darīt ar debatēm.

A.Berķis: Jūsu budžeta pantos ir paredzēti 35 miljoni procentu starpības samaksai un 50 tūkstošu– kredītu dzēšanai. Mēs savā laikā skatījāmies lauksaimniecības dokumentu, kurā bija rakstīts, ka 1992.gada agrārās reformas programmas izpildei nepieciešami bankas ilgtermiņa kredīti ar atvieglotiem noteikumiem– viens miljards 826 miljoni rubļu. Es saprotu, ka tas laikam ir sapnis. Cik šie kredīti sedz no tās daļas un kāda ir jūsu iespēja pārdot kaut ko vairāk?

E.Siliņš: Es teicu, ka mēs esam izvērtējuši, kādu summu tas varētu veidot, lai varētu izsniegt kredītus no tām proporcijām, kādas ir iestrādātas budžetā. Pēc mūsu vērtējuma, tas varētu būt 1,6–2 miljardi. Bet ir arī otra puse. Vai bankai būs iespējas rast šādus kredīta resursus? Tā ir bankas grūtība. Bet bankai, kā es ziņoju, uzņēmumu rēķinos ir vairāk nekā pieci miljardi brīvu līdzekļu. Acīmredzot šeit jāmeklē iespējas, kā šos līdzekļus piesaistīt pavisam par citu pirkšanas procentu, lai varētu atrisināt šo problēmu. Es domāju, ka 8 miljardus nevajadzēs, varbūt arī 1,6 nevajadzēs.

A.Berķis: Es atvainojos, cik bankai ir brīvu līdzekļu?

E.Siliņš: Uzņēmuma kontos uz 1.decembri vai uz 1.novembri bija vairāk nekā pieci miljardi naudas atlikuma. Acīmredzot bankām jārisina ekonomiskās saistības ar uzņēmumiem, lai atpirktu vai aizņemtos uz ilgāku laiku, depozītos jāieskaita šīs summas un jānovirza uz kredītresursiem. Bet tās ir bankas rūpes.

A.Berķis: Bet tas ir reāli iespējams?

E.Siliņš: Es domāju, ka tas ir pilnīgi reāli, tikai jāpanāk vienošanās, ar kādiem noteikumiem šīs summas depozētu un par kādiem procentiem, jo neviens uzņēmējdarbības veids neatdos šo naudu par kādiem diviem vai trijiem procentiem. Ja viņam pateiks, ka maksās 10 procentu, tad viņš labprāt piekritīs. Bez šaubām, procentu likmi nosaka bankas izdevumi, lai šos kredītus pārdotu. Un tad šo kredītu vērtība varētu būt 12 vai 15 procenti. Tas bankai jāizvērtē, bet mēs lūdzam parlamentu, lai šo procentu piemērotu visiem citiem, izņemot zemnieku saimniecības, jo zemnieku saimniecībām ir ne vairāk par 7 procentiem. Ja parlaments par to pieņem lēmumu un banka to pilda (bankai ir jāpilda parlamenta lēmums), tad mēs ejam tālāk un no tiem 7 procentiem pazeminām līdz pieciem procentiem, ja mums būtu šie 35 miljoni rubļu budžetā procentu starpības segšanai. Nevis septiņi uz augšu, bet septiņi uz leju. Labvēlības statusu mēs dodam zemnieku saimniecībai.

A.Berķis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies ziņotājiem! Godājamie kolēģi! Debatēs ir pieteikušies vairāki deputāti. Bet vai šajā situācijā, kā mums tika izskaidrots, ir lietderīgi atklāt debates? Mums vēl ir jāizskata vairāki jautājumi. Vulfsona kungs atkārtoti lūdz iekļaut darba kārtībā jautājumu par vairāku bijušo PSRS republiku, kuras tagad ir neatkarīgas valstis, diplomātisko atzīšanu.

Kolēģi, kādas ir jūsu domas par debašu atklāšanas lietderību? Pirmā, protams, izteiksies Zeiles kundze.

V.Zeile: Es aicinātu kolēģus neatklāt debates šajā jautājumā. Visu savu vēlmi debatēt ietveriet konkrētos priekšlikumos un iesniedziet tos rakstiski attiecīgajās komisijās. Es aicinātu visas komisijas un komisiju priekšsēdētājus sākt izskatīt budžeta projektu jau šo ceturtdien. Ja nepieciešams, tad jāstrādā arī piektdien, uzskatot, ka budžeta projekta izskatīšana turpmākajās divās trijās nedēļās ir mūsu svarīgākais uzdevums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Es arī gribētu lūgt neatklāt debates, kamēr mums nav valūtas budžeta, jo ātrāk vispār nav jēgas par budžetu runāt. Es aicinu jūs neatklāt debates tieši šā iemesla dēļ.

Priekšsēdētājs: Deputāts Ābiķis.

Dz.Ābiķis: Es esmu pieteicies debatēs un gribētu lūgt vismaz vienu minūti. Pat mazāk.

Priekšsēdētājs: Tādā gadījumā varam uzskatīt to par repliku. Ābiķa kungs varbūt no vietas var arī šo repliku izteikt.

Dz.Ābiķis: Cienījamie kolēģi! Es gribētu jūs visus ļoti nopietni aicināt, izskatot ļoti rūpīgi budžetu, padomāt par vienu aspektu, budžets ir galvenais instruments, ar kuru var īstenot latviešu nācijas intereses. Neviens parlamenta lēmums un varbūt pat likums nespēj aizsargāt tās intereses, to spēj valsts budžets. Un šajā aspektā es aicinu padomāt. Attiecībā uz Latgales programmu ir iestrādāta apaļa nulle. Latgalē ir 13 pagasti, kuros nav latviešu skolas, bet budžets paredz milzīgus līdzekļus mācību iestādēm, kurās pamatā mācās citu valstu pilsoņi. Par šo aspektu es aicinu padomāt un šoreiz rūpīgi ar budžetu nodarboties. Ļoti rūpīgi. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, vai mums ir jābalso par to, ka neatklājam debates? Nav. Debates nav lietderīgi atklāt.

Tagad mums ir jālemj par mūsu tālāko darbu. Ir palikusi apmēram stunda ko strādāt. Ir izskatāmi vairāki jautājumi, kuri attiecas uz trešajiem lasījumiem. Bet mani māc šaubas, vai mēs varēsim tos izskatīt un arī lēmumus pieņemt.

Deputāts Vulfsons ierosina ārpuskārtas kā steidzamu izskatīt jautājumu par diplomātiskās atzīšanas procedūru bijušajām Padomju Savienības republikām. Vulfsona kungs ierosina to iekļaut darba kārtībā un nekavējoties izskatīt. Mums ir jābalso.

Lūdzu reģistrāciju! Es jūs saprotu, bet tāds ir deputāta Vulfsona ierosinājums. Mums par to ir jābalso. Tikai papriekšu reģistrēsimies. Lūdzu reģistrāciju. Lūdzu rezultātu. 95 deputāti. Vēl nāk zālē deputāti, būs 97, 98, 99, 100, 101, 102. Lūdzu dzēst šo reģistrāciju, reģistrēsimies vēlreiz. Kolēģi, izpalīdziet Zeiles kundzei, kura pašlaik neatrodas savā vietā. Vēlreiz reģistrēsimies. Lūdzu rezultātu. 99 deputāti. Elektronika vienmēr atpaliek no dzīves.

Godājamie kolēģi, mums ir jābalso par deputāta Vulfsona ierosinājumu– iekļaut darba kārtībā un nekavējoties izskatīt jautājumu par vairāku bijušo PSRS republiku, kuras ir deklarējušas savu neatkarību, atzīšanu. Lūdzu, balsosim par iekļaušanu darba kārtībā un nekavējošu izskatīšanu. Plus vēl viena balss, jo deputāts Budovskis ienāca zālē vēlāk. Lūdzu rezultātu. 84– par, 3– pret, 4– atturas. Šis jautājums ir iekļauts darba kārtībā un tiek izskatīts nekavējoties.

Kas ziņo par šo jautājumu? Vulfsona kungs, lūdzu!

M.Vulfsons: Cienījamie kolēģi! Sakarā ar nepieciešamību tālāk nostiprināt Latvijas Republikas valstiskās pastāvēšanas garantijas un ņemot vērā situāciju, kāda ir izveidojusies bijušās PSRS teritorijā, proti, tās bijušo republiku augstāko likumdošanas institūciju lēmumus par šo republiku valstisko neatkarību, kā arī šo republiku lūgumu nodibināt ar mums diplomātiskās attiecības, Ārlietu komisija vairākās sēdēs detalizēti izskatīja un, rūpīgi apsvērusi stāvokli, ieteica Augstākajai padomei pieņemt izdalītos dokumentus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir kādi jautājumi Vulfsona kungam? Jautājumi ir. Pirmais jautās deputāts Edmunds Krastiņš, pēc tam Bojārs. Lūdzu.

E.Krastiņš: Zinot, ka bijušās PSRS sastāvā bija vairāk nekā sešas republikas, man jautājums: kādi bija galvenie kritēriji, lai izvēlētos tieši šīs jaunās neatkarīgās valstis? Kāpēc šeit nav uzbeku un tadžiku?

M.Vulfsons: Es atbildēšu. Tehnisku iemeslu dēļ un arī tāpēc, ka pastāv zināmas neskaidrības šo republiku attieksmē pret Baltiju un pret Latviju, mēs izskatīsim šo jautājumu tuvākajās dienās. Es domāju, ka mūsu lēmums būs pozitīvs un mēs jums celsim priekšā pārējo republiku atzīšanu un diplomātisko attiecību dibināšanu ar šīm republikām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Bojār!

J.Bojārs: Man līdzīgs jautājums, kā bija Krastiņam. Kāpēc nav atzīta Gruzija? Tas, ka viņi tur šauj un izdzen savu prezidentu, ir pavisam cits jautājums. Viņi ir deklarējuši savu neatkarību pietiekami sen. Un viņi mūs ir atzinuši. Kāpēc mēs par Gruziju neko nesakām? Viņu iekšējās lietas ir viņu iekšējās lietas. Tā ir viņu darīšana, kā izkarot varu.

M.Vulfsons: Komisija uzskatīja, ka stāvoklis Gruzijā joprojām ir ļoti nestabils. Mēs varam mazliet pagaidīt, kamēr situācija stabilizējas.

J.Bojārs: Tā varbūt stabilizēsies simts gadus. Kaukāzā karo tik ilgi, cik ilgi Kaukāzs pastāv. Gruzija ir pasludinājusi savu neatkarību un atzinusi mūsu neatkarību. Mums arī jāatzīst Gruzijas neatkarība. Ko viņi tur iekšienē dara, tā ir viņu iekšējā lieta.

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs izteic savas domas. Lūdzu, trešais mikrofons, deputāts Rikards.

R.Rikards: Man jautājums par Krievijas atzīšanu. Latvija Krieviju atzina 1920.gada 11.augustā, ratificēja 6.oktobrī, savukārt Krievija ir ratificējusi to pašu miera līgumu. Kā ir ar to atkārtoto atzīšanu? Kāda situācija šobrīd mums ir attiecībās ar Krieviju? Faktiski tā bija tā pati Krievijas impērija, kas 1940.gadā mūs okupēja. Tikai nosaukums bija cits. Šodien ir tā pati impērija, tikai mazlietiņ mazāka. Šeit ir Krievijas karaspēks, šeit ir miljons Krievijas pilsoņu, un Krievija ir “nogriezusi” vēl gabalu no Latvijas teritorijas. Kā mēs varam ar agresoru kaut kādas attiecības uzturēt, kamēr nav nokārtots šis pamatjautājums, kamēr Krievija nav darījusi zināmu, ka atzīst 1920.gada miera līgumu? Vai nevajadzētu citādāk formulēt šo jautājumu? Latvijas Republika atjaunos starpvalstu attiecības ar Krievijas Federāciju, pamatojoties uz 1920.gada 11.augusta miera līgumu. Pagaidām mums nav nokārtotas attiecības, jo Krievija uz 1920.gada miera līgumu vispār neatsaucas. Tā atzina mūs kā savu okupēto teritoriju. 24.augustā tā atzina mūs kā kaut kādu jaunu bijušo okupēto teritoriju. Es tomēr nesaprotu.

M.Vulfsons: Rikarda kungs, viņi mūs atzina kā neatkarīgu valsti. Tā bija faktiskā atzīšana, kas izraisīja veselu atzīšanu lavīnu. Nebūsim naivi un netēlosim tagad kaut ko.

Otrkārt, Krievija vienmēr būs mūsu kaimiņš, mums jādomā par attiecībām. Šodien Krievijā atskan balsis (turklāt no dažādu politisko personu puses), kuras aicina mūs pieslieties tā dēvētajai Neatkarīgo Valstu Savienībai. Tā ka mēs ar šo dokumentu pasvītrojam savu suverenitāti, pasvītrosim, ka esam neatkarīga valsts, kura var ar Krieviju runāt kā divi partneri, nevis kā kaut kāda potenciāla sabiedrotā šajā kompānijā.

R.Rikards: Tad man nav skaidrs, kas ir sarunu bāze. Vai tas ir 1920.gada miera līgums vai…

M.Vulfsons: 1920.gada 11.augusta miera līgums ir viena no vis­svarīgākajām bāzēm, kuras mēs zinām. Krievija uz mūžīgiem laikiem atsakās no visām pretenzijām uz Latviju. Es domāju, ka tas ir svarīgs pamats, un mēs to atgādinām.

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons, deputāts Ēlerts.

I.Ēlerts: Cienījamais Vulfsona kungs! Nesen mums bija iespēja izlasīt informāciju, ka Kalnu Karabahā ir ievēlēts parlaments, ka tas ir sanācis un pasludinājis Kalnu Karabahas neatkarību, klāt bija starptautiskie novērotāji. Vai Ārlietu komisija ir šo faktu apskatījusi? Kāds ir tā vērtējums? Kā tas ietekmēs Azerbaidžānas atzīšanu un mūsu attiecības? Respektīvi, kā visas šīs problēmas vērtē Ārlietu komisija?

M.Vulfsons: Jūs uzdodat ļoti grūtu jautājumu, jo attiecības ar Armēniju un Azerbaidžānu ir pietiekami sarežģītas, un es nesaskatu lielu perspektīvu, ka tās atrisināsies. Bet Armēniju atzīt būtu mūsu pienākums. Mēs jūtam līdzi tai traģēdijai, ko pārdzīvo Armēnijas tauta, un saprotam to. Bet tajā pašā laikā mums ir attiecības arī ar Azerbaidžānu, īpaši– ekonomiskās attiecības. Tādēļ mēs esam izgājuši no šī stāvokļa ar Zālamana spriedumu– atzīt abas.

Kas attiecas uz ārzemju novērotājiem, tad man nav zināms, ka viņi ir ieradušies. Līdz vakardienai vismaz tāda oficiāla paziņojuma nebija. Iespējams, ka viņi ieradīsies, un iespējams, ka atzīs šo daļu, bet es šaubos, godīgi sakot. Mēs kļūsim gudrāki pēc viceprezidenta Kvēla vizītes.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Zaļetajev!

S.Zaļetajevs: */Man ir jautājums, kas attiecas uz dokumentu Nr.18 “Lēmums par valstiskās neatkarības atzīšanu Krievijas Federācijai”. Es gribētu zināt, vai attiecības ar Krieviju nesarežģīs tas, ka minēts: Latvijas Republika atzīst Krievijas Federāciju uz 1920.gada miera līguma pamata. Cik man zināms, Krievijas Federācijas attieksme pret to ir mainījusies, un man ir informācija, ka Krievijas Federācija uzskata šo līgumu par spēku zaudējušu un uzskata atsaukšanos uz šo līgumu kā pamatu tālākajiem teritoriāliem pieprasījumiem, kas, bez šaubām, nesekmēs starpvalstu turpmāko attiecību uzlabošanos starp Latviju un Krieviju./

M.Vulfsons: */Es domāju, ka šī dokumenta būtība ir tā, ka Krievija atsakās no visām pretenzijām, kas tai bija 200 gadu garumā uz Latvijas teritoriju un pašu Latvijas valsti. Kas attiecas uz šīm teritoriālajām pretenzijām, tad es domāju, ka tās vienmēr būs tikai tālāko sarunu objekts ar Krieviju. Mēs nepastāvam uz to, ka šis jautājums tiktu lemts šajā plānā kaut kādā pilnīgi konkrētā izteiksmē./

S.Zaļetajevs: */Tas nozīmē, ka šī miera līguma pieminēšana nekādā veidā nekaitēs mūsu turpmākajām attiecībām ar Krieviju?/

M.Vulfsons: */Nekaitēs./

Priekšsēdētājs: Deputāts Bojārs vēlas uzdot vēl vienu jautājumu. Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Bojārs: Es ļoti atvainojos, bet man jāpiebalso cienījamajam kolēģim Zaļetajevam, jo es piedalījos pirmajās sarunās ar Krievijas delegāciju. Krievijas delegācija visādi izvairījās no šā līguma atzīšanas, pamatojoties uz to, ka tā negrib uzņemties saistības, kuras ir uzņēmusies boļševistiska valsts. Tas, protams, ir propagandas gājiens un diplomātisks gājiens, bet tik un tā. Ja mēs atsaucamies uz šo līgumu, tad, manuprāt, vajadzēja rakstīt otrādi: “Latvijas Republika atzīst” un tā tālāk… un pamatojoties vienīgi uz šo līgumu. Un tad mums ir jāpieraksta klāt otrs– pagājušā gada līgums. Atvainojiet, mēs tomēr to noslēdzām un ratificējām. Tātad mūsu pusei tas ir obligāts, ja krievi nav ratificējuši, tā ir cita lieta, bet mums tas ir obligāts. Tātad kā nekā noslēgti ir divi līgumi. Ja mēs sākam ar 1920.gada līgumu, tad a priori izriet, ka krievi atzīst šo līgumu, bet jūs zināt, kā viņi izturas pret šo līgumu. Tātad mums ir jāsāk ar otru, ka mēs… frāze jāapgriež otrādi. Tas ir viens.

Otrs ir tas, ka es nevaru piekrist šā paša 18.dokumenta otrās lapaspuses otrās rindkopas frāzei: “uzskata Krievijas Federāciju par PSRS juridisko mantinieci attiecībā uz Latvijas Republiku”. Tas ir fantastiski! Tas ir vienkārši graujoši! PSRS juridiskās mantinieces ir visas valstis, kas bija PSRS sastāvā, arī Latvijas Republika. Pretējā gadījumā ir tāda tendence: ja jau PSRS mantiniece ir Krievija, tad visi ieroči, kas Latvijas teritorijā atrodas, pieder Krievijai un mēs ne uz ko nevaram pretendēt. Militārās rūpnīcas ir Krievijas, Savienības rūpnīcas ir Krievijas. Es uzskatu šo otrās rindkopas tēzi par rupju politisku kļūdu, šī frāze ir jāmaina pašos pamatos. Mēs arī esam bijušā PSRS īpašuma, arī militārā īpašuma mantinieki, bet, ja ir šāda frāze, tad mēs atsakāmies no visa tā un par labu nevienam citam kā tikai Krievijai, tikai Krievijai, kaut gan šo īpašumu ir veidojuši arī citi nodokļu maksātāji 50 gadu un pat 70 gadu laikā.

M.Vulfsons: Bojāra kungs, ko jūs teiksit tad, kad Krievija ieņems Drošības padomē pastāvīgā locekļa vietu tieši kā PSRS juridiskā mantiniece?

J.Bojārs: Tas ir pavisam cits jautājums.

M.Vulfsons: Kā tad tas ir cits jautājums? Visa pasaule atzīst tieši Krieviju par šo mantinieci.

J.Bojārs: Šīs frāzes secinājums ir atteikšanās no visa PSRS īpašuma, kas atrodas mūsu teritorijā.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, es atļaušos pārtraukt šo diskusiju, jo tad mums ir jāatklāj debates. Es domāju, ka būs labāk, ja vienkārši svītrosim. Es tikai gribu pateikt, ka Latvijas Republika neuzskata sevi ne par kādu PSRS mantinieci ne attiecībā uz mantu, ne uz parādiem. Viss īpašums mūsu teritorijā ir Latvijas Republikas īpašums.

Lūdzu, Marjašas kundze!

R.Marjaša: Cienījamais Vulfsona kungs! Es kā advokāte vienmēr gribu iepriekš zināt, kāda atbilde var sekot uz manis uzdoto jautājumu. Advokāti zina, ka tiesā var uzdot jautājumu, ja tu zini, ka tev vai nu neatbildēs neko, vai atbildēs labvēlīgi tavai pozīcijai. Vai jūs nevarētu kliedēt manas bažas par to, ka uz to otro rindkopu noteikti būs negatīva reakcija. Varbūt vajag likvidēt šādu negatīvas atbildes iespēju?

M.Vulfsons: Vispirms es gribētu atbildēt attiecībā uz otro rindkopu. Arī mēs komisijā spriedām par šo iespējamo tulkojumu, bet mēs gribējām pateikt, ka, uzskatot Krievijas Federāciju par PSRS juridisko mantinieci attiecībās ar Latvijas Republiku, mēs atgādinām Krievijas Federācijai par to pienākumu, kuru ir uzņēmusies PSRS attiecībā uz Baltiju, tas ir, izvest savu karaspēku no triju Baltijas valstu teritorijām. Tāda bija šīs otrās rindkopas jēga.

R.Marjaša: Par jēgu nav šaubu, bet kā jūs domājat, kāda būs reakcija uz šo jēgu?

M.Vulfsons: Jūs man jautājat par trešo rindkopu?

R.Marjaša: Nē, par otro, par otro es prasu.

Priekšsēdētājs: Marjašas kundze jautāja par to rindkopu, kura sākas ar vārdu “uzskata”.

R.Marjaša: Jā, jā. Mani interesē jūsu prognoze, kāda būs reakcija.

M.Vulfsons: Es domāju, ka šī rindkopa ir ārkārtīgi nevainīga vai neievainojama.

Priekšsēdētājs: Deputāts Karlsons jautā.

J.Karlsons: Es pievienojos Ārlietu komisijas domām, ka Krievijas Federācija pati uzskata sevi par PSRS mantinieci. To ir paudis Jeļcins un pārējie valstsvīri. Es gribētu aizrādīt, ka Bojārs, uzdodot jautājumu, neprecīzi citēja tekstu. Tur ir rakstīts nevis “attiecībā uz Latvijas Republiku”, bet gan “attiecībās ar Latvijas Republiku”, un tās ir divas dažādas lietas.

Priekšsēdētājs: Jautājumu uzdošana ir beigusies. Paldies Vulfsona kungam. Visi ir šos dokumentus saņēmuši. Vai mums ir nepieciešams atklāt debatēs šajā jautājumā? Bojāra kungs ir pieteicies. Vai vēl kāds vēlas izteikties debatēs? Godājamie kolēģi, vai mums ir jābalso par debašu atklāšanu? Jābalso. Tad reģistrēsimies vēlreiz. Lūdzu reģistrāciju. Notiek reģistrācija, godājamie kolēģi! Lūdzu rezultātu. 97 deputāti ir reģistrējušies. Paldies. Balsosim par ierosinājumu atklāt debates šajā jautājumā. Par debašu atklāšanu balsosim par, pret un atturoties. Lūdzu rezultātu. Par– 45, pret– 25, atturas– 21. Tātad ar vienas balss pārsvaru ir nolemts debates neatklāt. Protams, var izteikties par balsošanas motīviem, jo mēs balsosim par katru dokumentu atsevišķi, nevis kopā.

Es domāju, ka vienīgais kritērijs, lai neaizvainotu kādas valsts patmīlību, ir vadīties pēc mūsu sekretariāta noteiktiem kārtas numuriem uz dokumentiem. Pirmais ir 16.dokuments– par Kazahijas Republiku. Vai varam balsot? Vai kāds vēlas izteikties par balsošanas motīviem? Nevēlas. Balsošanas režīmu! Balsojam par 16.dokumentu, tas ir lēmums par Kazahijas Republikas valstiskās neatkarības atzīšanu. Lūdzu. Lūdzu rezultātu. 91– par, 2– pret, 1– atturas.

Godājamie kolēģi! Reģistrēsimies vēlreiz, jo vairāki deputāti ienāca zālē. Lūdzu reģistrāciju. Tātad lēmums ir pieņemts, un Kazahijas Republikas neatkarība ir atzīta. Lūdzu reģistrāciju. Lūdzu rezultātu: 101 deputāts ir reģistrējies. Paldies.

Nākamais dokuments pēc kārtas ir 18.dokuments, kas sastāv no diviem lēmumiem. Es ļoti atvainojos, tehniska kļūme. Nākamais ir 17.dokuments– par Baltkrievijas valstisko neatkarību. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 17.dokumentu, tas ir, par Baltkrievijas Republikas valstisko neatkarību. Lūdzu rezultātu. Par– 96, pret– nav, atturas– nav. Esam pieņēmuši lēmumu par Baltkrievijas neatkarības atzīšanu.

Nākamais ir 18.dokuments, kas sastāv no diviem lēmumiem. Pirmais ir par Krievijas neatkarības atzīšanu. Par balsošanas motīviem vēlas izteikties deputāts Bojārs. Lūdzu.

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz mierīgi mēģināšu atgādināt savu domu. Tātad sarunu laikā ar Krievijas delegāciju tas Krievijas delegācijas sastāvs, kas bija tad, kad es piedalījos sarunās, norobežojās no šā līguma atzīšanas, pamatojoties uz to, ka 1920.gada līgumu ir noslēgusi boļševistiska valsts (tā bija, Krastiņa kungs?), par kuru cienījamais delegācijas vadītājs negribēja uzņemties atbildību. Attiecībā uz parakstīto līgumu jāteic, ka tas tika izdarīts ļoti taktiski. Līdz ar to mēs varam uzskatīt, ka šis līgums mums ir saistošs un pat patīkams. Bet tādā gadījumā mums doma ir jāizsaka citādā redakcijā.

Otrais elements. Šajā pirmajā dokumentā vai pirmajā lappusē būtu teikts, ka mēs ar Krieviju esam noslēguši līgumu 1991.gadā un šo līgumu esam ratificējuši. Līdz ar to mūsu pusei šis līgums ir obligāts, kaut gan tas vēl nav spēkā, jo Krievija nav ratificējusi. Kaut arī tas nav spēkā, taču, ratificējot šo līgumu, mēs esam atzinuši šā līguma ideoloģiju.
Tātad mums vēlreiz jāpārvērtē, vai šādā redakcijā to atzīstam vai ne, bet ratificējuši esam. Līdz ar to varētu vienīgi šo frāzi pieņemt tādā redakcijā: “Latvijas Republika atzīst Krievijas Federācijas valstisko neatkarību pilnā apjomā… attiecības ar to, pamatojoties uz…”, un tad būs pavisam cita jēga šim līgumam. “…pamatojoties uz...”, un tad minam 1920.gada miera līgumu. Ja mēs tā nospriežam, tad varam pierakstīt arī pagājušā gada, 1991.gada, līgumu. Tas ir pirmais moments. Es uzskatu, ka par šiem dokumentiem, protams, ir atsevišķi jābalso. Pirmā lappuse atsevišķi un otrā– atsevišķi.

Kā darīsim, Krastiņa kungs? Vai par otro izteikties atsevišķi?

Priekšsēdētājs: Par katru dokumentu laikam jāizsakās atsevišķi, jo tur ir cita argumentācija. Nākamais ir deputāts Freimanis, kas izteiksies par motīviem, pēc tam deputāts Kiršteins.

J.Freimanis: Es ļoti cienu Bojāra kunga erudīciju, bet, formulējot savu nostāju par balsošanu, es gribētu apgalvot, ka šie abi dokumenti ir neatraujami saistīti viens ar otru, jo mums ir nepieciešams valsts ranga dokuments, kas ne tikai atsaucas uz to dokumentu, kurā Krievija ir atteikusies no Baltijas no sākta gala uz mūžīgiem laikiem. Tas ir pateikts kreisajā dokumentā. Un šis dokuments ir saistīts ar deokupācijas jautājumu, kas ir fiksēts otrajā dokumentā. Es gribētu apgalvot, ka par šiem dokumentiem ir jābalso ciešā saistībā; nevar pieņemt vienu dokumentu, nepieņemot otru. Bet, ja šis dokuments tiek uzskatīts par negatavu, tad mēs par to nevaram vispār balsot. Pretējā gadījumā es aicinātu “Satversmes” frakciju balsot pret šādu nostādni.

Priekšsēdētājs: Deputāts Kiršteins.

A.Kiršteins: Godājamie kolēģi! Es nebūtu runājis, ja deputātam Bojāram nebūtu radušies daži atmiņas traucējumi. Es arī piedalījos šajās sarunās, kuras notika vairākās kārtās, tāpēc gribu atgādināt Bojāra kungam, ka no sākuma viņš neiebilda pret šo formulējumu par 1920.gada miera līgumu, bet bažas radās tāpēc, ka Krievijas Augstākā padome, ņemot vērā komunistiskās frakcijas lielo ietekmi tajā laikā, varētu neatbalstīt šo līgumu Abrenes dēļ. Tad, kad viņi atbrauca un turpinājās sarunu otrā kārta, šīs bažas apstiprinājās– Krievijas delegācija kategoriski pret šo iebilda. Bet tagad bažām nav nekāda pamata. Mēs netieši atgādinām šajā līgumā noteiktās robežas, tas ir viens.

Otrs. Mums pašreiz nav jāuztraucas, kā reaģēs Krievija, jo šis līgums ir ratificēts abās pusēs.

Trešais. Bojāra kungs kā jurists ļoti labi zina, ka tad, kad pienāks laiks ratificēt mūsu pagājušā gada līgumu, Krievija varbūt sadalīsies 12 daļās– neatkarīgās valstīs, un tad mēs ar katru slēgsim atsevišķus līgumus.

Es vēl gribētu piebilst to, ko teica Freimaņa kungs. Godājamie kolēģi! Šī deklarācija ir tikai attiecībās ar Krieviju, jo tikai Krievija ir nopietna valsts, kas var runāt par karaspēka izvešanu no Latvijas. Mums veidojas draudzīga situācija ar Ukrainu, jo Ukraina ir paziņojusi, ka atsauc savu karaspēku un savus kareivjus, kuri dienē citās republikās, un ar Azerbaidžānu. Bet ar Krieviju mums nav nokārtotas lietas līdz galam, tāpēc ir šī deklarācija. Varētu jau vispār neatzīt Krieviju, kamēr šie jautājumi nav nokārtoti. Bet, ņemot vērā to, ka viņa mūs atzina, tomēr mums ir kaut kādi pienākumi.

Priekšsēdētājs: Deputāts Bērziņš.

I.Bērziņš: Es aicinātu visus klātesošos deputātus gan no LTF frakcijas, gan no visām pārējām frakcijām ar atbildību pieiet šim jautājumam. Mēs pašlaik esam vienu kāju pacēluši, pussoli spēruši, atzinuši trīs, Ukrainu ieskaitot, šis jaunās neatkarīgās valstis, būtu ļoti skumji, ja mēs… Es personīgi domāju, un arī Ārlietu komisija tā uzskatīja, ka būtu politiski nepareizi, ja mēs apstātos kaut kur pusceļā.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, motīvi ir izteikti. Par pirmo lēmumu, par atzīšanas lēmumu, mums ir jābalso kopumā, par otro lēmumu varam balsot pa rindkopām un pēc tam kopumā, jo izskanēja tādas domas, ka viena otra rindkopa it kā neatbilst. Un tad mēs varētu to redzēt. Tas zvans laikam gan skan, bet veltīgi, visi, kuriem šis jautājums interesē, jau atrodas plenārsēžu zālē.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par pirmo lēmumu– par lēmumu “Par Krievijas Federācijas valstiskās neatkarības atzīšanu”– par, pret un atturoties. Lūdzu rezultātu. Par– 81, pret– 4, atturas– 5. Lēmums pieņemts.

Un tagad būs trīs balsojumi, faktiski divi balsojumi par šo deklarāciju. Par preambulu mums nav jābalso, tā ir ievaddaļa. Balsosim atsevišķi pa punktiem, vispirms par pirmo, kas sākas ar vārdu “uzskata”, pēc tam par otro, kas sākas ar vārdu “uzsver”, un pēc tam par deklarāciju kopumā.

Bojāra kungs vēl vēlas izteikties par šo dokumentu.

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Izlasiet šo tekstu krieviski, un jums būs vienāds variants – */“attiecības ar”/, latviski “ar” vai “pret”, tas ir vienalga, jo krieviski būs jātulko */“ar”/. Ko nozīmē juridiskie mantinieki? Izlasiet starp­tautisko līgumu par valstu tiesību pārmantošanu. Tur viss ir skaidri pateikts. Ja Krievija ir kādas valsts juridiskā mantiniece, tad viņa pārmanto visu. Ne tikai politiskās tiesības, bet arī valsts īpašumu. Atzīt, ka Krievija pārmanto visu PSRS īpašumu, kas ir Latvijas teritorijā, ir absolūta politiska kļūda. Tad viņiem pieder armija, armijas inventārs, PSRS rūpnīcas un viss īpašums, ko var uzskatīt par PSRS īpašumu. Nekādā gadījumā par šo rindkopu nedrīkst tādā veidā balsot. Pretējā gadījumā Krievija pateiks: jūs esat atzinuši. Starp citu, jūs zināt, ka tāda tendence pastāv un ka tas ir strīda objekts Krievijas un Ukrainas attiecībās. Ukraina saka: tas viss, kas te ir, ir mūsu īpašums. Turpretī pretējā puse saka: nē, mēs brauksim prom ar visiem atomkara kuģiem uz Vladivostoku, un tad viss būs savā kārtībā. Bet, ja Krievija ir impērijas mantiniece, tad viss ir pareizi. Es domāju, ka šādu redakciju mēs nekādā gadījumā nevaram pieļaut.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāts Eglājs vēl par motīviem attiecībā uz šo dokumentu.

V.Eglājs: Es par šo rindkopu gribu teikt, ka tā ir absolūti korekta. Jo pilnīgi tādu pašu attieksmi pret PSRS īpašumu, kāda mums bija, mēs esam deklarējuši, atgādinot, ka šo attieksmi mēs juridiski attiecinām uz Krieviju. Tāpēc es absolūti nevaru piekrist Bojāra kungam, ka no šīs atzīšanas rodas grūtības ar Krievijas īpašumu. Mēs nekad neesam atzinuši tās īpašuma tiesības uz PSRS īpašumu, un mēs to esam deklarējuši. Es aicinu atstāt tieši tā, kā šeit ir. Tur ir gan tiesības, gan pienākumi kā attiecībā uz armiju, tā uz pilsoņiem.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Vēl deputāts Plotnieks un deputāts Rikards izteiksies, tad izdarīsim secinājumus un mēģināsim balsot vai nu par šīs daļas pieņemšanu, vai nepieņemšanu.

Lūdzu, deputāt Plotniek!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi! Faktiski deklarācijas jēga ir trešajā rindkopā, kur mēģināts noskaidrot attiecības ar Krieviju tieši PSRS armijas vadības jomā. Otrajā rindkopā mēs lietojam tik tiešām universālu formulu– tiesību pēctecība visās jomās. Līdz ar to tiešām radām bezgala daudz jau šodien ieprogrammētu konfliktsituāciju, lai Krievijas Federācija varētu teikt: mēs tur, tur un tur esam tiesīgi pārmantotāji, un, lūdzu, respektējiet mūsu tiesības. Es ierosinātu otrajā rindkopā tomēr runāt par tiesību pēctecību attiecībā uz bruņotajiem spēkiem. Tad pati deklarācija būs korekta un otrā un trešā rindkopa saistīsies, jo mēs prasām, lai Krievijas Federācija trešajā rindkopā lemj jautājumu par bruņoto spēku izvešanu. Bet to mēs varam prasīt tad, ja Krieviju atzīstam par tiesību pārmantotāju attiecībā uz šiem bruņotajiem spēkiem. Un ne citādi. Mēs šajā rindkopā izvirzām tikai vienu prasību. Tas ir pavisam citas deklarācijas uzdevums, ja vēlamies risināt jautājumu par zeltu, rūpniecības uzņēmumiem, bruņojumu un tā tālāk. Tad mums jāpaplašina trešā rindkopa. Šobrīd nav līdzsvara.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Rikard!

R.Rikards: Es tomēr uzskatu, ka otrajā rindkopā ir tieši visas šīs deklarācijas sāls. Kas tad izdarīja 1940.gadā agresiju pret Latviju? PSRS. Krievija ir tiesiskā mantiniece. Krievijai par to jāatbild. Kas mums “nogrieza” Abreni 1944.gadā? PSRS. Krievijai par to jāatbild. Tātad mums ir jārunā. Kas tad ir tiesiskā mantiniece šai valstij? Tā pati Krievijas impērija vien ir…

Es uzskatu, ka otrajai rindkopai obligāti jābūt. Bet vajadzētu teikt nevis “juridisko mantinieci”, bet tieši “tiesisko mantinieci”. Kaut gan tas laikam ir viens un tas pats. Bet otrā rindkopa ir jāsaglabā.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Ir izteiktas vairākas domas. Un otro rindkopu katrs tulko dažādi. Ņemsim to vērā balsojot. Balsošanas režīmu! Balsosim par otro rindkopu, tas ir, par 1.punktu, kas sākas ar vārdu “uzskata”, un tā tālāk. Lūdzu rezultātu. Par– 61, pret– 12, atturas– 12. Šī rindkopa ir pieņemta tādā redakcijā, kādā tā ir uzrakstīta.

Lūdzu, balsosim par trešo rindkopu, kas sākas ar vārdu “uzsvērt”. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu. Par– 71, pret– 3, atturas– 17. Arī šī rindkopa ir pieņemta.

Balsosim kopumā par šo deklarāciju. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu. 68– par, 4– pret, 12– atturas. Deklarācija ir pieņemta.

Nākamais ir 23.dokuments “Par Azerbaidžānas Republikas neatkarības atzīšanu”. Par motīviem sakarā ar Azerbaidžānu vēlas izteikties Bērziņa kungs. Lūdzu.

I.Bērziņš: Es ļoti atvainojos, cienījamie kolēģi, ka es aizkavēju jūsu uzmanību, bet es gribētu vēlreiz atgādināt, ka Ārlietu komisija ļoti uzmanīgi izsvēra visus šos jautājumus. Es lūdzu jūs balsot gan par Azerbaidžānu, gan par Armēniju. Atcerieties, ka mēs esam politiķi un personīgas simpātijas vai antipātijas nebūtu vietā.

Priekšsēdētājs: Balsošanas režīmu! Balosim par lēmumu “Par Azerbaidžānas valstiskās neatkarības atzīšanu”. Lūdzu rezultātu. 83– par, 2– pret, 4– atturas. Paldies. Lūdzu dzēst!

25.dokuments. Armēnijas Republikas valstiskās neatkarības atzīšana. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. 92– par, 1– pret, un neviens neatturas. Tikai būtu lūgums Ārlietu komisijai aprunāties ar valodniekiem par redakciju, jo oriģinālā armēņi sākumā liek vārdu “republika” un pēc tam “Armēnija”. Vai tas iespaido kaut kādā veidā latviešu tekstus? Krievu valodā arī ir tulkojums no armēņu valodas.

Godājamie kolēģi! Tagad ir pēdējais jums piedāvātais dokuments, tas ir, 26.dokuments par Kirgīzijas Republikas valstiskās neatkarības atzīšanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Kirgīziju. Lūdzu rezultātu. 93– par, pret– nav, atturas– nav. Kirgīzija atzīta vienbalsīgi.

Godājamie kolēģi! Visi šie atzīšanas jautājumi ir izskatīti, visi lēmumi pieņemti. Lūdzu Ārlietu komisijai parūpēties par paziņošanu šīm Neatkarīgo Valstu Savienības loceklēm, ka mēs esam tās atzinuši.

Godājamie kolēģi! Mums ir palikušas 22 minūtes ko strādāt, tāpēc ir jāizlemj, kuri no jautājumiem ir izskatāmi šajā laikā. Pēc kārtas būtu lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas ekonomiskās programmas izstrādāšanu”. Vai Ekonomikas komisija ir gatava tagad skatīt šo jautājumu? Lūdzu.

K.Špoģis: Šo jautājumu taču mēs šodien noņēmām no darba kārtības.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, man tas nebija atzīmēts.

Nākamais arī ir Ekonomikas komisijas jautājums “Par individuālo uzņēmumu, zemnieku saimniecību un individuālo darbu” trešajā lasījumā. Vai varam skatīt? Špoģa kungs saka, ka var. Lūdzu.

K.Špoģis: Cienījamie kolēģi! Decembrī, kad sākām izskatīt šo trešo lasījumu “Par individuālo uzņēmumu, zemnieku saimniecību un individuālo darbu”, mēs pārtraucām izskatīšanu. Tikām līdz 10.pantam. Visi priekšlikumi, kuri šeit tika pieņemti, ir iestrādāti. Līdz 10.pantam, likumprojekts būtībā ir kārtībā, tikai pirmās lappuses pēdējā rindiņā “deviņi” vietā jābūt “astoņi”. Tā ir tehniska kļūda. Mums būtu jāsāk izskatīt ar 11.pantu. 11.pants, pēc deputāta Ēlerta priekšlikuma, ir redakcionāli uzlabots un pilnveidots.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Edmunds Krastiņš.

E.Krastiņš: Es ļoti atvainojos! Man nebija iespējas piedalīties iepriekšējā reizē, bet man tomēr ir viens iebildums pret konkrētu pantu. Es uzskatu, ka tas ir jāsvītro, lai nepamatoti neierobežotu individuālo privātuzņēmēju darbību. Tas ir 5.pants. Šādi ierobežojumi privātajai uzņēmējdarbībai neizriet no likuma “Par uzņēmējdarbību”, ne no citiem likumiem. Uzskatu, ka šie ierobežojumi ir pilnīgi bez pamata, un nav skaidrs, kādā veidā tie likumprojektā iekļuvuši. Acīmredzot trešajā lasījumā par šo pantu nav balsots, jo nebija nevienas iebildes.

Priekšsēdētājs: Paldies, Krastiņa kungs! Es domāju, ka jūs izteicāt motīvus. Pirms galīgā balsojuma mēs varēsim balsot par atsevišķu pantu svītrošanu vai pat daļu svītrošanu no šā likuma.

K.Špoģis: Varbūt Krastiņa kungam vēl pret kādiem pantiem ir iebildumi?

Priekšsēdētājs: Nav. Tātad 11.pants.

K.Špoģis: Par 11.pantu bija tikai deputāta Ēlerta priekšlikums, un tas ir iestrādāts.

Priekšsēdētājs: Vai deputātam Ēlertam ir kādi iebildumi? Nav.

K.Špoģis: Par 12.pantu priekšlikumu nebija. No iepriekšējā lasījuma tika svītrots teksts: “citu institūciju starpniecības”.

Priekšsēdētājs: Deputātiem arī nav iebildumu? Paldies.

K.Špoģis: 13.pantā ir sīki redakcionāli labojumi.

Priekšsēdētājs: 14.pants.

K.Špoģis: 14.pantā nāca klāt pēdējais teikums. 15., 16., 17., 18. un 19.pantā nekādu grozījumu un labojumu nav.

Priekšsēdētājs: Pantos izmaiņu nav, bet deputātu korpusā gan. Es sāku šaubīties, vai ir lietderīgi turpināt apspriešanu. Labi, turpināsim.

K.Špoģis: 20.pantā ir precizēta kontroles kārtība: “ne biežāk kā reizi gadā”, to mēs precizējām pagājušā reizē, es tikai atgādinu.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem nav iebildumu? Nav.

K.Spoģis: 21.pantā redakcionāli precizētā pirmā un otrā daļa, ka uzņēmējdarbību aptur Latvijas Vides aizsardzības komiteja.

Priekšsēdētājs: 22. un 23.pants.

K.Špoģis: 22.pantā juristi nosvītroja pēdējo teikumu, lai būtu lielāka skaidrība, to teikumu, kur rakstīts, ka strīdus izšķir kāda cita instance. 23.pantu Juridiskā pārvalde kopā ar juristiem pamatīgi saīsināja, un tagad tas ir kļuvis daudz skaidrāks un precīzāk izteikta doma.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem arī nav iebildumu?

K.Špoģis: 24.pantā un astotajā nodaļā nekādu labojumu un grozījumu nav.

Priekšsēdētājs: Un deputātiem? Arī nav. Lūdzu sekretariātu zvanīt, lai tie deputāti, kuri varbūt ir tepat tuvumā, atgrieztos zālē. (Zvans.)

Arī deputāts Felss varēs izteikties. Jautājumi trešajā lasījumā nav paredzēti, ir redakcionāli labojumi pa pantiem. Es tikai gribēju, lai šis balsojums par 5.pantu būtu pilnvērtīgs.

Es gribētu kungu un dāmu uzmanību pievērst tam paaugstinājumam, uz kura atrodas televīzijas kameras. Es domāju, ka iznāktu ļoti skaista fotogrāfija par Augstākās padomes darbadienas noslēgumu. Dzērienus lietojot, tukšās pudeles un tukšās glāzes būtu vēlams novākt.

Lūdzu reģistrēties, kolēģi! Lūdzu rezultātu. 85 deputāti reģistrējušies. Paldies. Pirms balsojuma kopumā ir balsojums, pēc deputāta Edmunda Krastiņa ierosinājuma, svītrot 5.pantu. Par balsošanas motīviem izsakās deputāts Freimanis. Lūdzu, pie trešā mikrofona.

J.Freimanis: Es gribētu aicināt kolēģus atbalstīt deputāta Edmunda Krastiņa ierosinājumu svītrot 5.pantu. Es aicinu ne tikai “Satversmes” frakciju, bet arī pārējos.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojums par Edmunda Krastiņa un deputāta Freimaņa ierosinājumu svītrot 5.pantu. Lūdzu rezultātu. Par– 37, pret– 10, atturas– 17. 5.pants svītrots. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumu kopumā trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. 74– par, 1– pret, 4– atturas. Likums ir pieņemts.

Špoģa kungs, lūdzu par lēmumu.

K.Špoģis: Par lēmumu nekādu referātu nevajadzētu. Vienīgi 1.februāris bija tas, kuru mēs 17.decembrī skatījām. Tagad varētu šo punktu svītrot.

Priekšsēdētājs: Tad 2.punkts ir pirmais, 3.– ir otrais un tā tālāk. Komisija svītro šā lēmuma 1.punktu. Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Nav. Vai ir vēlēšanās debatēt? Arī nav. Balsošanas režīmu! Balsosim par lēmumu par spēkā stāšanās kārtību. Par– 71, pret– nav, atturas– 1. Lēmums pieņemts. Paldies, kolēģi!

Mums vēl 11 minūtes darba laiks. Es domāju, ka mēs likumprojektu par radio un televīziju neskatīsim pirmajā lasījumā, jo nav ziņotāja. Par grozījumiem Muitas kodeksā un Administratīvo pārkāpumu kodeksā– Likumdošanas komisija. Laikam vienīgi var izskatīt deputāta Caunes ierosinājumu par 240 dolāru izmaksāšanu katru mēnesi.

A.Endziņš: Es atvainojos, Krastiņa kungs, mēs jau vakar pieņēmām tos labojumus.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, pareizi. Man nebija atzīmēts. Špoģa kungs bilst, ka mēs varētu izskatīt par naudas reformu.

Lūdzu, Beļska kungs!

N.Beļskis: Es atvainojos, es vienkārši precizēšu– par radio un televīziju ir ziņotājs, vienīgais tas, ka laika ir par maz.

Priekšsēdētājs: Skaidrs. Paldies par precizējumu. Par radio un televīziju ziņotājs ir, ir gatavs ziņot, bet tiešām laika ir par maz, lai izskatītu tik nopietnu jautājumu. Es atvainojos ziņotājam. Toties mēs varam izskatīt tik vienkāršu jautājumu kā par naudas reformu. Lūdzu, būsim tam gatavi. Lūdzu uzmanību.

K.Špoģis: Godājamie kolēģi, 11.dokuments. Visi tie, kas piedalījās Tautas frontes frakcijas ekonomiskās politikas darba grupā, atceras, ka pēc ļoti intensīvas diskusijas tika pieņemts šāds lēmums– rekomendācija, ka mums vajadzētu tādu lēmumu pieņemt un iegūt pilnīgu skaidrību par šo naudas reformu. Tāpēc tika sagatavots šis lēmuma projekts, bet šodien bankas prezidents bija atnācis un lūdza pagarināt termiņu līdz 1.martam. Nevis uz 3.februāri, bet uz 1.martu. Viņš nevar šajā termiņā iekļauties.

Priekšsēdētājs: Lūdzu. Špoģa kungam laikam ir jautājumi. Mums deviņas minūtes laika. Lūdzu, pirmais ir Edmunds Krastiņš.

E.Krastiņš: Man vienīgi ir priekšlikums vienu vārdiņu ielikt iekšā. Te, protams, ir domāta nacionālā valūta, jo ASV valūta– dolāri– ieviešas ļoti sekmīgi bez jebkādiem lēmumiem.

K.Špoģis: Par nacionālo valūtu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Eglāj!

V.Eglājs: Mums ir likums par bankām un likums par mūsu Naudas reformas komiteju. Likuma “Par bankām” 11.pantā sacīts, kā banka funkcionē, kas to vada, un vienīgais pēc likuma ir tas, ka mēs bankā nevaram to komandēt. Mēs varam vadību ielikt. Tai ir valde, prezidents, kas to lietu dara. Likumā “Par bankām” ir pretruna. Kā to var savienot?

K.Špoģis: Kur te ir pretruna?

V.Eglājs: Mēs nevaram banku komandēt tiešā veidā. Mums attiecībā uz banku ir likums, kas regulē bankas darbību.

K.Špoģis: Kas bankas valdē rakstīts?

Priekšsēdētājs: Eglāja kungs domā, ka nevar lietot vārdu “uzdot”. Mēs varam lietot vārdu “ierosināt”. Ierosināt– to mēs viņiem varam.

K.Špoģis: Svītrosim vārdu “uzdot”.

Priekšsēdētājs: Liksim vārdu “ierosināt” vietā. Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Špoģa kungs, jūs esat labāk informēts par šo formulējumu ietilpību. Es atkārtoju– par jēdzienu ietilpību. Vai šeit ieviešanas programmā tas nozīmē arī ietvert pagaidu naudas jautājumus, ja tādi būtu vajadzīgi?

K.Špoģis: Es domāju, ka mums ir jāsaņem ļoti pamatīga bankas darbības programma, tur jābūt ietvertiem visiem jautājumiem un visiem aspektiem.

J.Freimanis: Jūs domājat, ka ietverot arī to?

K.Špoģis: Tam ilgāks laiks ir vajadzīgs. Prezidents to saprot un tāpēc prasa ilgāku laiku.

J.Freimanis: Vai te ir ietverts viss, kas vajadzīgs?

K.Špoģis: Viss, kas saistīts ar naudas reformu.

Priekšsēdētājs: Ir koriģēts ieviešanas laiks, pievienots vārds “nacionālās valūtas”, vārda “uzdot” vietā ir “ierosināt”. Citu labojumu nav. Godājamie kolēģi, vai mēs varam balsot? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā lēmuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu. 73– par, pret– nav, atturas– 3. Lēmums pieņemts.

Godājamie kolēģi, laikam nebūtu nopietni tik svarīgu jautājumu kā algas izmaksa valūtā izskatīt sešu minūšu laikā. Tāpēc mēs to atstāsim izskatīšanai nākamajā plenārsēdē.

Paldies. Plenārsēde slēgta. Atgādinu Prezidija locekļiem, ka rīt pulksten 16.00 ir Prezidija sēde. Paldies.

(Sēdes beigas)